Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

AS Sadales tīkls pirmdien turpināja darbu, lai novērstu spēcīgā vēja izraisītos tehniski sarežģītākos un laikietilpīgākos elektrotīkla bojājumus – nomainītu bojātos elektrolīniju balstus, novāktu elektrolīniju vados iegāztos kokus, savienotu trūkušos elektrolīniju vadus, kas radīja elektroapgādes traucējumus uzņēmuma klientiem pirmdienas, 7.decembra, rītā, informē uzņēmums.

Kopš pirmdienas rīta AS Sadales tīkls ir atjaunojusi elektroenerģijas piegādi jau 12 tūkstošiem klientu. Ņemot vērā bojājumu raksturu - vairākos posmos sarauti elektrolīniju vadi, elektrolīnijās iegāzti koki, un sarežģītību, īpaši mežainos un purvainos apvidos, elektroapgādes atjaunošanas darbs norit veiksmīgi. Kopš agra rīta ir paveikts apjomīgs darbs un AS Sadales tīkls elektrotīklā bojājumu skaits mērķtiecīgi tiek samazināts. Lai atjaunotu elektroapgādi plašākam lietotāju lokam, prioritāte šobrīd ir atjaunot un novērst bojājumus vidējā sprieguma 20kV (kilovoltu) elektrolīnijās. Pēc tam plānveidīgi tiks turpināta elektroapgādes atjaunošana zemsprieguma 0,4kV elektrolīnijās. Elektrotīkla bojājumu novēršanas darbs intensīvi turpinās.

Šogad pilsētā kopumā paredzēts rekonstruēt zemsprieguma elektrolīnijas 33 km garumā, vidējā sprieguma elektrolīnijas 26 km garumā un veikt 46 jaunu transformatoru apakšstaciju izbūvi. Lai nodrošinātu klientiem nepieciešamo elektrotīkla pieslēgumu jaudu, pilsētā turpinās sadales elektroietaišu pārbūve apakšstacijā «Jāņciems», kas pēc elektroenerģijas patēriņa ir lielākā apakšstacija Latvijā, «Mīlgrāvis» un «TEC-1». Ieguldot elektrotīkla attīstībā 10,1 miljonu eiro, tiks paaugstināta elektroapgādes drošība un kvalitāte vairāk nekā 85 000 klientiem, ziņo AS «Sadales tīkls».

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons komentē: »Elektrotīkla atjaunošana ir galvenais uzdevums, lai nodrošinātu klientiem nepārtrauktu elektroapgādi un nepieciešamo pieslēguma jaudu. Investīcijas tiek ieguldītas mērķtiecīgi, jo jebkurš elektroapgādes pārtraukums Rīgā var izraisīt krīzes situāciju – uzņēmējiem pārstāj darboties iekārtas, tiek traucēts iestāžu darbs, cieš ne vien iedzīvotāji, bet arī tūristi un galvaspilsētas viesi. Īpaši svarīgi tas ir ražošanas nozares uzņēmējiem, kur aizvien vairāk tiek izmantotas digitālas un jūtīgas tehnoloģijas un pat dažu sekunžu elektroapgādes pārtraukums var radīt būtiskus zaudējumus. Tādēļ, plānojot investīcijas, ņemam vērā virkni faktoru - elektrotīkla stāvokli, vecumu, noslodzi, pilsētas un uzņēmējdarbības attīstību un elektrotīkla nozīmīgumu, kā arī mūsu finansiālās iespējas rekonstrukcijas veikšanai».

Gada siltajā periodā elektrolīniju bojājumu skaits, kuri radušies dažādu būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes darbu laikā, ir vairākkārt pieaudzis un elektrolīnijas tiek bojātas jau vairāk nekā 20 reizes nedēļā. Situācija ir kritiska, jo šo bojājumu novēršana sāk aizņemt lielāko daļu no operatīvā personāla darba laika un šogad tie jau ir radījuši AS «Sadales tīkls» zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, informē uzņēmums.

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons skaidro: «Situācija ir kritiska, jo nedēļas laikā tiek reģistrēti vairāk nekā 20 bojājumi. Darbinieki ir spiesti nekavējoties doties meklēt elektrotīkla bojājuma vietu, atliekot jau lielāko daļu savu plānoto ikdienas darbu. Bojājumi šogad ir radījuši uzņēmumam zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, turklāt cieš arī mūsu klienti, kuriem tiek traucēta elektroenerģijas piegāde. Diemžēl rodas ne vien elektroapgādes traucējumi klientiem un zaudējumi «Sadales tīklam», bet cilvēki riskē arī ar savu dzīvību. Viens no šādiem negadījumiem reģistrēts 16.septembrī Pāvilostas novadā, kur, iepriekš nesaskaņojot darbus, traktortehnikas vadītājs, vācot no meliorācijas grāvja nozāģēto koksni, ar hidromanipulatoru aizķēra vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas vadu. Traktors nodega, bet vadītājs ar roku un kāju apdegumiem nogādāts Valsts apdegumu centrā. Turklāt šādu negadījumu sekas var būt letālas.»

Turpinot elektrolīnijas «Kurzemes loks» trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

«Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā,» par darba gaitu «Kurzemes loks» projektā stāsta AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower» un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

AS Sadales tīkls šogad visā Latvijā plāno veikt elektrolīniju trašu un aizsargjoslu attīrīšanu no bīstamiem kokiem un zariem 5500 kilometru garumā, kas nepieciešams, lai samazinātu elektrotīkla bojājumu skaitu un elektroapgādes pārtraukumus klientiem, informē uzņēmums.

Vienlaicīgi atjaunojot elektroapgādes infrastruktūru un turpinot gaisvadu elektrolīniju pārbūvi kabeļu līnijās, piecu gadu laikā elektrotīkla bojājumu skaits ir samazinājies par 36%.

AS Sadales tīkls elektrotīkla kopgarums sasniedz gandrīz 95 tūkst. km, no kuriem vairāk nekā 66 tūkst. km ir gaisvadu elektrolīnijas un 21 tūkst. km no tām šķērso mežainas teritorijas. AS Sadales tīkls ilgtermiņā ir izvirzījusi prioritātes, kas saistītas ar elektroenerģijas sadales sistēmas drošumu, kvalitāti un attīstību, un elektrolīniju uzturēšana un trašu attīrīšana no bīstamiem kokiem un zariem ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvai un nepārtrauktai elektroapgādes nodrošināšanai. 2014.gadā elektrolīniju trases attīrītas 4 661 km garumā, 2015.gadā - 5 451 km garumā, bet šogad AS Sadales tīkls trašu tīrīšanas darbus plāno veikt vismaz 5 500 km garumā. Paveikto darbu ieguvums ir elektrotīkla bojājuma skaita un klientu elektroapgādes pārtraukuma laika samazināšanās.

Lai palielinātu pieslēgumu jaudas pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai, uzlabotu elektroapgādes drošumu un kvalitāti, kā arī izveidotu papildu pieslēgumus mikroģenerācijas attīstībai, līdz 2026. gada maijam elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno pārbūvēt vai no jauna izbūvēt vidējā sprieguma (10-20 kV) elektrolīnijas apmēram 75 kilometru kopgarumā.

Aktivitāte tiks īstenota ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstu, tai paredzot finansējumu līdz 7,8 milj. eiro.

Jaunas elektrolīnijas tiks būvētas Rojas, Baldones, Mālpils, Ropažu, Lapmežciema, Jaunmārupes, Kalnciema un Apes teritorijās. Savukārt Ādažos paredzēts pārbūvēt atsevišķas esošās elektrolīnijas.

"Katru gadu plānveidīgi ieguldām līdzekļus elektrotīkla pārbūvē un modernizācijā visā valsts teritorijā, taču ES Atveseļošanas fonda piešķirtie līdzekļi ļaus veikt papildu investīcijas elektrotīklā, ilgtermiņā sekmējot jaudu pieejamību un stiprinot elektroapgādes drošumu teritorijās, kur aktīvi norit uzņēmējdarbība un strauji attīstās zaļās elektroenerģijas ražošana," komentē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Šā gada četros mēnešos AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 187 būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes u.c. saimniecisko darbu veicēju izraisītus elektrotīkla bojājumus, radot elektroapgādes uzņēmumam zaudējumus 69 tūkst. eiro apmērā, informē uzņēmums.

80 reizes sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi, 23 reizes bojāti gaisvadu elektrolīniju balsti, 39 reizes rakšanas darbu laikā bojātas kabeļu līnijas un 46 reizes ar tehniku vai vizuāli bojātās virszemes būvēs - transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes.

Šādai rīcībai var būt traģiskas sekas, jo, tehnikai saskaroties ar elektroapgādes infrastruktūru, letālu elektrotraumu var gūt gan tehnikas vadītājs, gan citas personas, kuras tuvojas šai notikuma vietai. Turklāt neprognozējami elektrotīkla bojājumi būtiski ietekmē AS Sadales tīkls ikdienas darbu, jo darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un uzlabošanas darbi un jādodas uz šīm notikumu vietām, lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu sabiedrībai un atjaunotu klientu elektroapgādi, skaidro uzņēmums.Plānojot darbus gaisvadu elektrolīniju tuvumā, ikvienam jāievēro Aizsargjoslu likums, kas nosaka, ka elektrolīniju aizsargjoslās nedrīkst strādāt ar tehniku, kas ir augstāka par 4,5 metriem no zemes virsmas.

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Aizvadītajā naktī Latvijas Austrumos un Ziemeļaustrumos plosījās pērkona negaisi, bez elektrības atstājot 20 tūkstošus mājsaimniecību. Nakts laikā lielākajai daļai klientu elektroapgāde atjaunota, taču negaisi gaidāmi arī otrdien pa dienu, Db.lv informēja a/s Sadales tīkls.

Naktī pastiprinātā režīmā strādāja 24 Sadales tīkla elektromontieru brigādes, kā arī operatīvajam darbam piesaistītie elektrotīkla dispečeri.

Pirmdienas vakarā spēcīgs negaiss, kas virzījās virzienā no Latgales uz Vidzemi, izraisīja postījumus a/s Sadales tīkls elektrolīnijās un bez elektroapgādes ap plkst. 23, sasniedzot maksimumu, atstāja aptuveni 20 tūkstošus mājsaimniecību. Līdz pusnaktij izdevās atjaunot elektroapgādi sešiem tūkstošiem klientiem. Visas nakts laikā elektroenerģijas piegāde tika atjaunota vairāk nekā 11 tūkstošiem klientu. Operatīvo izbraukuma brigāžu darbs turpinājās visu nakti.

Ceturtdien ir pacelti pirmie elektrolīnijas Kurzemes loks balsti Dundagas novadā, pēc AS Augstsprieguma tīkls pasūtījuma uzsākot Kurzemes loka projekta trešā posma izbūvi, informē Augstsprieguma tīkla sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

Kopumā 330kV augstsprieguma elektrolīnijas Ventspils – Tume – Imanta būvniecība ir uzsākta Dundagas, Talsu, Kandavas un Tukuma novados, bet pārējā trasē turpinās detalizēta būvprojekta izstrāde un saskaņošana.

A. Sproģis atzīmē, ka visi darbi projekta ietvaros ir jāpabeidz 2019.gadā, kopējais 330kV līnijas garums ir 214,3 kilometri, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Kurzemes loka trešais posms savienos 330kV apakšstacijas Ventspils Ventspilī un Imanta Rīgā, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures un Babītes novadus, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Kurzemes loka pirmie divi posmi – 330kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot ar 330kV līniju – jau ir realizēti.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritoriju trešdien, 22.novembra, vakarā sasniegs vētras stipruma vējš un spēcīga snigšana, iespējama arī apledojuma veidošanās, informē AS "Sadales tīkls".

Rietumu un centrālajos rajonos vējš varētu sasniegt spēku 20-24 m/s, bet piekrastes rajonos 25-28 m/s. Piekrastē vējš varētu pierimt 23.novembra rīta pusē, savukārt centrālajos un rietumu rajonos - tikai ceturtdienas vakarpusē. Šādos laikapstākļos iespējami elektroapgādes traucējumi, tāpēc AS "Sadales tīkls" strādās paaugstinātas operatīvās gatavības režīmā. Iedzīvotāji aicināti neaizmirst par personīgo drošību un būt uzmanīgiem gaisvadu līniju un citu elektroapgādes objektu tuvumā.

Stiprā vēja, sniega svara un apledojuma rezultātā var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas. Lai elektroenerģijas piegādes traucējumi nepārsteigtu nesagatavotus, "Sadales tīkls" aicina iedzīvotājus parūpēties par kabatas lukturīšiem un laikus uzlādētiem akumulatoriem mobilajiem telefoniem, datoriem un citām nepieciešamajām viedierīcēm.

Lai gan spēcīgais vējš pierimās vien naktī, AS "Sadales tīkls” personāls diennakts tumšajā laikā lokalizēja un novērsa gan vidējā sprieguma, gan zemsprieguma elektrotīkla bojājumus visā Latvijā, atjaunojot elektroapgādi 17 000 klientu, informē uzņēmums.

Lielākā daļa no vēja izraisītajiem postījumiem jau ir novērsti un šorīt elektroapgādes traucējumi vēl ir 1 388 klientu. Kopš brīža, kad spēcīgais vējš vakar, 18.decembrī, sāka šķērsot valsts teritoriju, ir paveikts apjomīgs darbs un lielākā daļa no elektrotīkla bojājumiem ir novērsti. Kopumā novērsti 307 zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla bojājumi un elektroapgāde atjaunota 17 000 klientu.

Vēja brāzmu kulminācijas brīdī ap plkst. 17 elektroapgāde bija traucēta aptuveni 18 000 AS “Sadales tīkls” klientu, savukārt šorīt ap plkst. 7 elektroapgādes pārtraukums vēl ir 1388 klientu.

Arī šodien AS "Sadales tīkls” turpinās darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk klientiem atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 250 elektromontieru brigādes ar 690 darbiniekiem, mobilizētas visas specializētās tehnikas vienības.

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.

Šodien spēcīgais vējš, kas piekrastē brāzmās sasniedza ātrumu 29 m/s, izraisīja lokālus bojājumus arī AS «Sadales tīkls» elektrotīklā, kas atsevišķos novados ietekmē klientu elektroapgādi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pateicoties iepriekšējos gados veiktajiem remontdarbiem, elektrolīniju trašu tīrīšanai un investīcijām elektrotīkla atjaunošanā vēja izraisītie elektrotīkla bojājumi nav lieli un AS «Sadales tīkls» personāls operatīvi veic to novēršanu. Šovakar ap plkst. 17:30 elektroapgāde traucēta aptuveni 3000 AS «Sadales tīkls» klientu visā Latvijā un uzņēmums turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai elektroenerģijas piegādi klientiem atjaunotu pēc iespējas ātrāk.

Šovakar, 2.janvārī, ap plkst. 17:30 elektroapgāde ir traucēta aptuveni 3 000 AS «Sadales tīkls» klientu visā Latvijā un tiek veikts aktīvs darbs, lai pēc īsākā laikā atjaunotu elektroapgādi visiem iedzīvotājiem. Dienas laikā situācija elektroapgādē bija mainīga, jo elektrotīkla bojājumi tika reģistrēti atbilstoši vēja stiprumam un pārvietošanās ceļam, tādēļ vēja laikā var būt situācijas, ka pēc bojājuma novēršanas vienā elektrolīnijas posmā elektroapgādes traucējumus klientiem izraisa bojājums citā elektrolīnijas posmā. Lielākie elektrotīkla bojājumi tika reģistrēti ap plkst. 15 valsts centrālajos rajonos, kad elektroapgādes pārtraukums bija aptuveni 5 500 AS «Sadales tīkls» klientu. Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura un tos galvenokārt izraisa spēcīgā vēja ietekmē lauzti un elektrolīniju vados iegāzti koki vai ieķērušies vēja nesti koku zari.

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls laika posmā no 2016. līdz 2025.gadam attīstībā plāno ieguldīt 493 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 275 miljonu eiro apmērā, plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem saskaņā ar ES Regulu Nr1316/2013. Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts diviem projektiem – Kurzemes loka 3.kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai (45% ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 127 miljoni eiro), kā arī Latvijas – Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (līdzfinansējums – 65% apmērā, kopējās investīcijas – 102 miljoni eiro). Par iespējamu līdzfinansējuma piešķiršanu vēl trim projektiem – jaunas elektropārvades līnijas no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES izbūvei un divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu Igaunijā un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanai lielāka skaidrība varētu būt 2015.gada nogalē, kad plānots apstiprināt otro kopējo interešu projektu sarakstu līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Gadījumā, ja šajā sarakstā būs arī minētie trīs projekti, AS Augstsprieguma tīkls iesniegs pieteikumu un veiks citas formalitātes, lai pretendētu līdzfinansējuma saņemšanai no minētā finanšu instrumenta, plānots, ka tas varētu būt 50% apmērā no kopējām šo projektu izmaksām un galīgais lēmums par līdzekļu piešķiršanu varētu tikt pieņemts vēl pēc gada. Kopējo interešu projekti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma uzlabošanai, bet arī starptautiskā mērogā, paredzot ciešāk integrēt Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, lai Baltijā pietiekamā apmērā būtu pieejama lētākā Skandināvijas elektroenerģija.

Nevienam nav noslēpums, ka dzelzceļa kravu apjoms Latvijā šogad ir krities par teju 20%, kas skaidrojams gan ar nelabvēlīgām tendencēm izejvielu cenās, ogļu pieprasījuma kritumu Rietumos, gan Krievijas politisku lēmumu novirzīt lielāku daļu kravu uz savām Baltijas jūras ostām.

Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka Krievijas vārdi pārvēršas darbos – valsts uzņēmumiem pavēlēts kravas virzīt caur savām ostām, apejot Latviju. Šādam lēmumam ir ne tikai politisks motīvs, bet arī ekonomisks – ir jāatpelna milzīgās investīcijas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā. Šajā brīdī paziņot par vairāku simtu miljonu eiro investīcijām Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā varētu šķist kā likt naudu kabatās nelaiķim, kurš tiek guldīts zemes klēpī, tomēr situācija nav tik viennozīmīga kā sākotnēji izskatās.

Viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa elektrifikācija ir nepieciešama, ir tendences mūsdienu dzelzceļa infrastruktūrā. Kā agrākos laikos esam atteikušies no tvaika lokomotīvēm, tā šobrīd dīzeļlokomotīves jau ir pagātne. Tās ir neefektīvākas par elektrolokomotīvēm, prasa biežākas apkopes, piesārņo vidi ar kaitīgajiem izmešiem. Elektromagnētiskās levitācijas paklāji, pa kuriem varētu sūtīt kastītes ar kravām un pasažieriem vēl ir tāla nākotnes vīzija, tāpēc nākas samierināties ar daudz piezemētākām tehnoloģijām. Tāpat jāņem vērā, ka pašreizējā Latvijas dzelzceļa lokomotīvju flotē ir eksemplāri, kuru vieta drīzāk būtu muzejā nevis un maģistrālajiem sliežu ceļiem, to apkopes un remonti prasa lielus ieguldījumus, turklāt būtiska dīzeļlokomotīvju flotes daļas nomaiņa būs jāveic neatkarīgi no tā vai tiek veikta dzelzceļa elektrifikācija vai nē. Novecojušas ir arī esošās dzelzceļa elektrolīnijas, kas tuvākajā laikā būs jāmaina.

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Vidzemē plāno turpināt apakšstacijas «Ķeguma HES-2» pārbūvi, kā arī turpināt elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecību, kopumā investējot vairāk nekā 40 milj. eiro, informē AT pārstāve Aija Ikstena.

Plānota «Ķeguma HES-2» sadalnes pārbūve, apakšstacijā nomainot 110kV transformatoru uz mūsdienīgāku un dabai draudzīgāku, kā arī turpināta elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecība – patlaban ir uzsākti būvdarbi Limbažu, Alojas, Mazsalacas, Burtnieku un Rūjienas novados, savukārt vietās, kur šī elektropārvades līnija atradīsies blakus topošajam RailBaltica dzelzceļam, turpinās projektēšanas darbi.

«Šogad plānojam veikt arī atsevišķu Vidzemes elektropārvades līniju savu laiku nokalpojušo balstu nomaiņu, kā arī veikt atsevišķu apakšstaciju vadības ēku remontus un uzlabojumus, lai tās atbilstu mūsdienu energoefektivitātes prasībām,» stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls desmit gados laikā no 2018. līdz 2027. gadam attīstībā plāno ieguldīt 445 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas desmit gadu periodā tiek lēstas 224 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem saskaņā ar ES Regulu Nr1316/2013.

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem – Kurzemes loka 3.kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai (55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 128 miljoni eiro), Latvijas – Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (līdzfinansējums – 63 miljoni eiro apmērā, kopējās investīcijas – 102 miljoni eiro), kā arī jaunas 330kV elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (10 miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 20 miljoni eiro).

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotajā konkursā par 20 stacionāro fotoradaru piegādi pieteikušies divi pretendenti - uzņēmumi Reck un Doma, informē CSDD.

Energobūvniecības kompānija Reck mērierīces ar Doplera principu piedāvājusi iegādāties par 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet iekārtas ar lāzera skeneri šis uzņēmums gatavs uzstādīt par 245 017 eiro bez PVN.

Uzņēmuma Doma piedāvājums ir dārgāks. Piedāvājumu atvēršanas sanāksmē nosauktās cenas liecina, ka mērierīces ar Doplera principu šis pretendents ir gatavs piegādāt par 1 200 000 eiro bez PVN, bet iekārtas ar lāzera skeneri - par 500 000 eiro bez PVN, norādīja CSDD.

Termiņš, līdz kuram jāpieņem lēmums, neesot noteikts, taču CSDD sola, ka speciāla kavēšanās nenotiks.

Direkcija joprojām cer, ka pirmos radarus izdosies ieviest jau šogad.

Akciju sabiedrības Augstsprieguma tīkls attīstītie projekti neatstās būtisku ietekmi uz elektroenerģijas gala cenu, intervijā DB norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Varis Boks

Viņš atzīst, ka kopumā tarifu daļai, kas sedz dažādus pakalpojumus elektroenerģijas tirgū, gan ir tendence pieaugt, taču to kompensē arvien zemā elektrības cena.

Kā Kurzemes loka izbūve ietekmēs elektroenerģijas tarifus?

Pēc projekta noslēgšanās tarifi varētu nedaudz augt, tomēr, pēc mūsu aplēsēm, šis pieaugums būs ļoti nebūtisks. Konkrētus ciparus tagad nosaukt gan ir grūti – skatīsimies, kā viss notiks tad, kad šie lielie investīciju projekti tiks nodoti ekpluatācijā. Šobrīd tiek modelētas iespējamās situācijas un veikti aprēķini, lai varētu nonākt jau pie reāliem finanšu cipariem. Jāmin, ka tarifu daļai, kas sedz dažādus pakalpojumus, tajā skaitā balansēšanu un frekvences regulēšanu, drošuma aspektus un citus tirgus pakalpojumus, kopumā ir tendence pieaugt, kamēr elektroenerģijas cena tirgū arvien krītas. Summāri, protams, nav garantijas, ka, enerģijai kļūstot lētākai biržā, tās cena samazināsies arī lietotājiem. Jāņem vērā, ka ir arī citas komponentes, kas tajā pašā laikā aug, tāpēc paredzams, ka faktiskā enerģijas cena paliks uz vietas vai nedaudz pieaugs.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotajā konkursā par 16 Doplera principa stacionāro fotoradaru piegādi uzvarējis uzņēmums Reck un pirmās mērierīces uz Latvijas ceļiem būs jau šogad, apliecināja CSDD.

Atbilstoši iepirkumam tiks piegādātas Nīderlandes uzņēmuma "Gatso" iekārtas, kas savus uzdevumus pilda jau vairākus desmitus gadu apmēram 60 pasaules valstīs. Šo iekārtu piegādi veiks "Reck", kuram fotoradaru darbības uzturēšana jānodrošina vēl piecus gadus pēc to nodošanas ekspluatācijā. Iepirkuma līgumcena ir 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LETA jau ziņoja, ka Reck piedāvājums mērierīču piegādei bija lētāks nekā otrā pretendenta - uzņēmuma Doma.

Fotoradaru iepirkumam bija vēl otra daļa, kas paredz, ka valsts iegādāsies četras transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar lāzera skeneri. Arī šajā daļā, tāpat kā Doplera principa iekārtu piegādē, pieteicās Reck un Doma. CSDD pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA skaidroja, ka šajā daļā lēmums par uzvarētāju tiks pieņemts tuvākajā laikā.

Sākusies EstLink-2, Somiju un Igauniju savienojošās zemūdens elektrolīnijas, izmēģināšana, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmas operators Elering.

Abas valstis savienojošās elektrolīnijas izmaksas ir 320 miljoni eiro, un projektu realizē Igaunijas un Somijas pārvades sistēmas operatori Elering un Fingrid, raksta BBN.

Trešdien elektrolīnija tika izmēģināta pirmo reizi, taču pirms nodošanas ekspluatācijā, tās uzlabošanas darbi turpināsies vēl dažus mēnešus. Tiek plānots, ka testa periods ilgs līdz šā gada decembra sākumam, savukārt darbam EstLink-2 tiks nodota nākamā gada februārī.

Pēc EstLink-2 savienojuma pabeigšanas kopējā elektroenerģijas kapacitāte starp Igauniju un Somiju sasniegs 1000 MW.

EstLink-2 ir otrs savienojuma kabelis starp Somiju un Igauniju. Pirmais savienojums EstLink sāka darboties 2007. gada janvārī. Tā garums ir 105 kilometri, ieskaitot 74 kilometru posmu zem ūdens.