Jaunākais izdevums

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Mēs piekrītam, ka Latvijā cilvēki nav atbilstoši sociāli aizsargāti un nodrošināti un neiebilstam, ka tas ir mērķis uz ko jātiecas. Tomēr vēršam Jūsu uzmanību, ka Latvijas lauku reģionos, kur ekonomikas aktivitātes ir samērā zemas, dzīvo cilvēki, kas patiešām reāli saņem mazāk par minimālo algu un nekādas “aplokšņu algas” nesaņem, jo ir darba vietas, kur darba apjoms ir 2-3 dienas nedēļā un/vai ir sezonāls. Par nostrādātajām dienām un stundām tiek samaksāta pilna alga un visi attiecīgie nodokļi. Pārējā laikā šie cilvēki rosās savās piemājas saimniecībās, kur tiek audzēts gandrīz viss ģimenes paēdināšanai nepieciešamais," teikts vēstulē.

Līdz ar to likt darba devējam, kurš dažbrīd vienlaikus ir arī darba ņēmējs, maksāt obligātos VSAOI 170 eiro/mēnesī ir netaisnīgi un nesamērīgi salīdzinājumā ar esošo regulējumu, kad cilvēkam nostrādājot 11 dienas ar neto algu 220 eiro, ir jānomaksā VSAOI 86,74 eiro.

"Var jau teikt, ka Latvijā ir daudz brīvu darba vietu, bet nedrīkst aizmirst, ka laukos bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā Rīgā un pārējās pilsētās. Rosinām saprast faktu: ja darba devējam būs obligāts 170 eiro/mēnesī VSAOI, tad mazie algu saņēmēji par nepilnām slodzēm vienkārši tiks atlaisti, tādējādi ģimenes ar zemiem ienākumiem, kas vairumā gadījumu ir arī ar nepienācīgu pieredzi kvalificētāka darba pildīšanai, nonāks vēl lielākā nabadzībā. Gadījuma darbi vispār netiks reģistrēti mazo uzņēmumu bilancēs un palielināsies ēnu ekonomika. Minimālās sociālās iemaksas, kuras būs jāmaksā darba devējam, samazinās darba ņēmēja atalgojumu" prognozē vēstules autori.

Vienlaikus lauksaimnieku pārstāvji lūdz saglabāt IIN nodokļu maksāšanas režīmu sezonas laukstrādniekiem, lai arī saimniecību skaits un šajā režīmā nodarbināto skaits šķiet neliels, tas tomēr ļauj mūsu lauksaimnieku izaudzētajiem augļiem, ogām un dārzeņiem saglabāt konkurētspējīgu cenu ar importētajiem augļiem un dārzeņiem no Polijas un citām ārvalstīm.

Situācijas ilustrēšanai viņi min konkrētus piemērus:

1.situācija, kad zemenes novāc sezonas strādnieki par kuriem tiek samaksāts 15 % nodoklis:• par 1 kg zemeņu novākšanu lasītājam vidēji tiek maksāti 0,50 EUR par kg, 0.075 EUR tiek maksāts nodoklis. Zemeņu izaudzēšana, transportēšana, izmaksas kopā ar peļņu audzētājam ir apmēram 1,5 EUR/kg. Līdz ar to zemeņu vairumtirdzniecības cena ir apmēram 2,00-2,10 EUR/kg.

2.situācija, kad par zemeņu novākšanu ir jāmaksā IIN un VSAOI pilnā apmērā:• Sociālā nodokļa kopējā likme ir 35,09%; IIN likme 20%, ieskaitot neapliekamos un citus atvieglojumus. Tad pie neto samaksas 0,50 EUR/kg, nodokļos :VSAOI (0,0806 EUR (11 % darba ņēmēja daļa) + 0,1766 EUR (24,09 % devēja daļa)) = 0,2572 EUR; IIN - 0,1525 EUR. Kopā darba spēka nodokļos 0,41 EUR kas ir par 0,335 EUR vairāk nekā pie šā brīža sezonas laukstrādnieka likmes. Līdz ar to Latvijā izaudzēto zemeņu pašizmaksa palielināsies vismaz par 0,33 EUR. 2020.gadā zemeņu vairumtirdzniecības cena ražas pilnbriedā bija 1,50 – 2,00 EUR/kg. Nav pieņemama arī situācija, ka zemeņu audzētājam, ja lasītājs (pašnodarbināta persona vai persona ar vienīgo darba vietu) būs nostrādājis 2 dienas un saņēmis atalgojumā 20,00 EUR, būs jāmaksā VSAOI 170,00 eiro/mēn. apmērā.

3.situācija: Sieviete, 56 gadi, nav algota darba, nav arī bērnu. Saimniecībā slauc 2 līdz 3 govis. Ieņēmumi vidēji 110,00 EUR mēnesī (ir mēneši ar 220,00 EUR/mēn. un arī 56,00 EUR/mēn.). Kā un no kādiem līdzekļiem katru mēnesi samaksāt plānotos nodokļus? Ja likvidēs saimniecību - nebūs pat 110,00 eiro, kas ir šobrīd un sieviete papildinās sociālo pabalstu saņēmēju pulku.

4.piemērs: laukos frizieris, kas šobrīd maksā 5 % no ieņēmumiem un apkalpo cilvēkus gados (matu griešana 3,00-5,00 EUR), vidējie ieņēmumi ir no 50,00-180,00 EUR mēnesī.

5.piemērs: zemnieku saimniecība (ZS) ir UIN maksātāja un apgrozījums ir ap 400-450 tūkst. EUR gadā. UIN nodoklis 0 %, jo peļņa tiek reinvestēta saimniecībā. Privātiem nolūkiem izņemtie līdzekļi pielīdzināti dividendēm ar nomaksājamiem 20 % IIN. ZS īpašnieks ir pašnodarbināta persona un kā fiziska persona maksā 5 % nodokli no juridiskās personas ienākumiem, bet pēc plānotajām nodokļu izmaiņām būs jāmaksā jau 10 %. Vai šeit nav dubultā nodokļu iekasēšana un taisnīgi nebūtu VSAOI maksāt no privātiem nolūkiem izņemtiem līdzekļiem, jo tā jau ir tā summa, ko ZS īpašnieks izņem sev dzīvošanai - līdzvērtīgi algai. Šobrīd tie ir 20 % IIN plus 5 % VSAOI pensijai. Vai ir pareizi likt vienā “katlā” ZS un vienkārši pašnodarbināto, kuram ir mēneši, kad ienākumi nesasniedz minimālo algu. ZS strādā no 1989.gada, vīrs ir īpašnieks, sieva- grāmatvede. Visi nodokļi vienmēr ir samaksāti. Vai tiešām vienīgā izeja ir īpašniekam slēgt darba līgumu pašam ar sevi, lai nebūtu jāmaksā 10 % no saimniecības ienākumiem?

Lauksaimnieki aicina pārskatīt plānotās VSAOI nodokļa izmaiņas, lai godīgie nodokļu maksātāji un algu saņēmēji nebūtu spiesti aiziet “ēnu ekonomikas” virzienā, bet turpinātu legāli strādāt un maksāt atbilstošās nodokļu likmes. Tāpat viņi aicina saglabāt sezonas laukstrādnieka režīmu un to iekļaut izņēmumu sarakstā, par kuriem minimālās garantētās VSAOI nav jāmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai

Db.lv, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna pieņemšanu un izvērtējot iespējamos risinājumus, pieturēties pie šī mehānisma pamatidejas – radīt nosacījumus valsts veiksmīgai izejai no COVID -19 radītās ekonomiskās krīzes.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības ekonomiskās atveseļošanās stūrakmens ir uzņēmējdarbības attīstība. Tieši stimulējot uzņēmējdarbību ar ražošanas ilgtermiņa projektiem, iespējams radīt jaunas darba vietas, pārstrukturēt ekonomiku un radīt ieņēmumus valsts budžetā ar jaunu pievienoto vērtību un eksportspējīgiem projektiem.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Pieņemot lēmumus par konkrētu virzienu atbalstu, būtu jāvērtē iesniegto risinājumu atbilstība Eiropas Komisijas vadlīnijām, un kā galvenais jānosaka, vai īstenotie projekti rada ilgtermiņa ieņēmumus valsts budžetā.

No dažādu darba grupu apskatītajiem piedāvājumiem LOSP secinājuši, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna risinājumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību ar ilgtermiņa ieņēmumiem iesniegti gandrīz tikai no Zemkopības un Ekonomikas ministrijām.

"Nenoliedzami, saprotama ir dažādu institūciju un ministriju vēlme šajos apstākļos risināt sasāpējušas problēmas, lāpot budžeta iztrūkumus un risinot sociālās problēmas, ar pieejamā Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna Finansējuma palīdzību, taču būtiski būtu šo līdzekļu novirzīšana tieši tādu projektu realizācijai, kas dod ilgtermiņa ieguldījumu tautsaimniecībā, rada jaunas darba vietas, papildus pievienoto vērtību un jaunus, eksportspējīgus produktus," uzskata LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados?

Db.lv, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LOSP: PVN samazināšana piena produktiem ir ilgtspējīgs risinājums nozarei

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) atbalsta "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (LPCS) biedru lēmumu virzīt likumdevējam iniciatīvu par PVN likmes samazināšanu piena produktiem uz 5%, ceturtdien paziņots tiešsaistes konferencē "Latvijas zeme - ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

"Pircēji un zemnieki būtu divi galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas piena produktiem. Pircējiem produkti kļūtu pieejamāki, un, iespējams, pieejamība palīdzētu atgriezt vēlmi izvēlēties vietējos produktus, jo nereti "izvēlies vietējo produktu" patriotisms ir pārāk dārgs. Savukārt zemniekiem šāds solis esošajos krīzes apstākļos atgrieztu tik ļoti nepieciešamo optimismu par tālāko, jo PVN samazināšana veicinātu pēc būtības pareizāku ienākumu sadalījumu starp zemnieku, pārstrādātāju, tirgotāju un valsti. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kādu nesniedz vienreizējie atbalsta mehānismi," teica LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

"Teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas samazināto PVN pārtikas produktiem. Šajās valstīs iedzīvotāju dzīves līmenis ir daudz augstāks, nekā Latvijā, tomēr tās nesaskata nekādu apdraudējumu valsts budžetam un ir pretimnākošas iedzīvotājiem. Arī mums uz to ir jātiecas. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir konstatēta acīmredzama pozitīva ietekme - palielinājusies darba alga nozarē par 10%, mazinājusies ēnu ekonomika, palielinājies produktu pārdošanas apjoms," ieguvumus uzskaitīja E.Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta parakstu vākšana portālā "Mana balss" iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem". Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija" sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām – biedrību "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) un biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), kā arī sagaida, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.

"No TOP 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70 % veido svaigā pārtika (gaļa, piens, augļi un dārzeņi), līdz ar to, samazinot PVN, būtu iespēja samazināt ikdienas tēriņus pārtikai, tādējādi veicinot arī vietējo ražotāju izaugsmi. Valdības efektīvi to ir īstenojušas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemērojot zemāku PVN likmi tieši pārtikas produktiem. Tas vienlaikus silda ekonomiku, atbalsta ģimenes, sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus, savukārt turīgākiem cilvēkiem ļauj tēriņus no pārtikas novirzīt citur," stāsta Jānis Vanags, "Maxima Latvija" Korporatīvais vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piensaimnieki: 5% PVN likmes ieviešana piena produktu cenu samazinātu par 11,7%

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana piena produktiem padarītu šos produktus par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu to noietu, pauž Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

LPCS nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) organizācijas kongresā biedru parakstītu rezolūciju un aprēķinus, kā arī aicinājumu uz diskusiju par iniciatīvu ieviest samazināto PVN likmi piena produktiem.

Aprēķinos norādīts, ka vidēji viena mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu gadā piena produktu iegādei tērē 508,8 eiro, no kuriem 65,5 eiro tiktu ietaupīti pie samazinātās PVN likmes.

LPCS iniciatīvas mērķi ir monetārs atbalsts katram Latvijas iedzīvotājam pēckrīzes periodā, mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts stratēģiski svarīgajai piena nozarei pašregulēties un palielināt ieņēmumus. Kā uzsver organizācija, iniciatīva uzskatāma par sociāli taisnīgu risinājumu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un harmonizēšanai ar vadošajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur vidējā PVN likme piena produktiem ir 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru