Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

10.15 – 10.50 Diskusija. Daudzgadu budžeta plānošana, tiešie atbalsta maksājumi, Covid-19 radītās krīzes ietekme, nozares attīstības veicināšanas pasākumi

Dalībnieki:

Roberts Zīle, EP deputāts;

Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs;

Ints Dālderis, LR finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos;

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs

10.50 – 11.00 Pārtraukums

II daļa | Ekonomiski pamatotas un dabai draudzīgas ražošanas veicināšana

11.00 – 11.15 Zemes Fonds un aizdevumi zemes iegādei – stratēģiski Altum risinājumi uzņēmējdarbības attīstībai laukos, Jēkabs Krieviņš, ALTUM valdes loceklis

11.20 – 11.35 Balanss starp ekonomiski pamatotu un videi draudzīgu saimniekošanu, Maira Dzelzskalēja-Burmistre, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece

11.40 – 11.55 Sadarbības iespējas starp vietējiem ražotājiem efektīvākas saimniekošanas veicināšanai, Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.35 Diskusija. Sabiedrības izpratne par efektīvas saimniekošanas priekšnosacījumiem un pieejamu galaproduktu.

Dalībnieki:

Indulis Jansons, LPKS "VAKS" valdes priekšsēdētājs;

Ingūna Gulbe, AREI vadošā pētniece;

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece;

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienības valdes priekšsēdētājs;

Ringolds Arnītis, Latvijas Agronomu biedrības valdes loceklis

12.35 – 12.50 Pārtraukums

III daļa | Mežsaimniecības nozares ilgtspējīga attīstība, pieejamo resursu efektīva apsaimniekošana

12.50 – 13.05 Meža nozare un politiku ietekme, Arvīds Ozols, ZM Meža departamenta direktors

13.10 – 13.25 Meža nozares attīstības stratēģija 2030, Arnis Muižnieks, Mežu īpašnieku biedrības vadītājs

13.30 – 14.05 Diskusija. Mežsaimniecības nozares ilgtspējīga attīstība, pieejamo resursu efektīva apsaimniekošana.

Dalībnieki:

Alda Ozola, Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos, VARAM;

Arvīds Ozols, ZM Meža departaments;

Arnis Muižnieks, Meža īpašnieku biedrība;

Māris Liopa, Latvijas meža ipasnieku un apsaimniekotaju konfederacija;

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācija

14.05 – 14.15 Pārtraukums

IV daļa | Klimata pārmaiņu samazinājums

14.15 – 14.30 Zinātnē balstīta meža nozare – kādi esam un būsim klimata pārmaiņu kontekstā, Andis Lazdiņš, LVMI Silava vadošais pētnieks

14.35 – 14.50 Klimata pārmaiņu ietekme uz ūdeņu kvantitāti un kvalitāti – risinājumi nelabvēlīgo izpausmju mazināšanai, Dr.sc.ing. Ainis Lagzdiņš, LLU profesors, vadošais pētnieks

14.55 – 15.30 Diskusija. Parīzes vienošanās prasību izpilde, AER līmeņa sasniegšana un SEG emisiju samazināšana

Dalībnieki:

Alda Ozola, Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos, VARAM;

Kaspars Brunovskis, "Ezerkauliņi" īpašnieks;

Kristīne Sirmā, ZM Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja;

Jānis Irbe, LOSP valdes loceklis

15.30 Noslēgums

Vairāk par konferenci un pieteikšanās: http://konferences.db.lv/conferences/lauksaimniecibas-konference/

Ja pieteikšanās notiek konferences dienā, lūgums rakstīt uz e-pastu: [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" pirmo reizi saviem klausītājiem nodrošinājusi koncertu tiešraidē.

Latviešu pianists Andrejs Osokins tukšā koncertzāles Lielajā zālē uz klavierēm atskaņoja trīs mūzikas dižgaru – Johana Sebastiāna Baha, Kloda Debisī un Ludviga van Bēthovena – skaņdarbus.

Šo koncertu savās mājās pie ekrāniem vēroja simtiem skatītāju visā pasaulē.

"Milzīgs paldies katram, kas pieslēdzās manā mūžā pirmajam solokoncertam tiešsaistē! Paldies Liepājas koncertzālei "Lielais dzintars" par ideju turpināt lielus, nopietnus koncertus, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Priecājos, ka tieši mans koncerts bija "Biļešu Paradīzes" pirmais tiešraidē nodrošinātais pasākums," komentē pianists A. Osokins.

Pianists uzstājās ar īpašu, Lieldienu laikam sagatavotu programmu. Pirms koncerta bija iespēja klausīties Liepājas koncertzāles valdes priekšsēdētāja Timura Tomsona sarunu ar A. Osokinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Notiks tiešsaistes diskusija: Kā piesaistīt 10 000 darba vietas Latvijai?

Lelde Petrāne, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. maijā no pulksten 13:00 līdz 14:00 Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" aicina uz atvērtu tiešsaistes diskusiju "Kā piesaistīt 10 000 darba vietas Latvijai?".

Tiešraide notiks "ABSL Latvia" "Facebook" kontā.

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, norāda: "Covid krīze radījusi negatīvu ietekmi uz Latvijas darba tirgu. Labi atminamies iepriekšējās krīzes laiku, kurā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgo iedzīvotāju. Lai Latvija nepiedzīvotu otru emigrācijas vilni, kura ietekme uz valsts ekonomiku varētu būt graujoša, valdībai ir jāspēj ātri reaģēt un pieņemt uz attīstību un sabiedrības labklājību vērstus lēmumus.

Pārstāvot Starptautisko biznesa pakalpojumu nozari Latvijā, esam gatavi diskutēt par nosacījumiem un rekomendācijām valsts atbildīgajām institūcijām, lai radītu jaunas, labi apmaksātas darba vietas valsts iedzīvotājiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu esošos un izveidotu jaunus tūrisma piedāvājumus Igaunijas un Latvijas tūristu piesaistei, Valmierā 27. un 28. jūnijā norisināsies Valmieras Tūrisma inovāciju hakatons.

Pieteikšanās atvērta līdz 25.jūnija pusnaktij. Rīkotāji gaida piesakāmies informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, mārketinga, dizaina un tūrisma nozaru profesionāļus un entuziastus, kuriem ir redzējums par tūrisma attīstības veicināšanas iespējām Valmierā.

Lai radītu inovatīvus tūrisma risinājumus, dalībnieku komandas cīnīsies par galveno balvu - 3000 eiro, kā arī balvām nominācijās 2000 eiro vērtībā.

Valmieras tūrisma inovāciju hakatona mērķis ir atrast digitālus, virtuālus un reālus risinājumus, kā piesaistīt pēc iespējas vairāk Igaunijas un Latvijas iedzīvotājus. Hakatona sākumā tie, kuriem ir idejas, tās pastāsta publiski, ap sevi pulcējot dažādu ekspertu komandu, kuriem ir vēlme un iemaņas, kā šīs idejas realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Uzņēmējiem pieejams ES fondu atbalsts energoefektivitātes palielināšanai apstrādes rūpniecībā

Lelde Petrāne, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trešo atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir gandrīz 11,7 miljoni eiro.

Apstrādes rūpniecības nozares komersanti iesniegumus ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt no 2020. gada 9. janvāra līdz 2020. gada 9. aprīlim.

ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem neierobežoti plaša televīzijas kanālu izvēle kopumā nav tik būtiska – tā ir svarīga 59% aptaujāto. Savukārt televīzijā pieejamo saturu pilnvērtīgi aizstāt ar internetā pieejamo saturu varētu 51% respondentu, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktās aptaujas dati liecina.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju (88%) ir daži viņu iecienītie TV kanāli, kuros viņi skatās lielāko daļu pārraižu. Televīzijas pārraides visbiežāk tiek vērotas, lai izklaidētos un uzzinātu, kas notiek Latvijā.

"Pašlaik video satura patērēšana ir ļoti izplūdusi. Proti, cilvēki skatās pārraides tiešraidē, taču vienlaikus aktīvi izmanto arī iespēju konkrēto pārraidi vērot arhīva sadaļā. Tādējādi cilvēks it kā skatās klasisko televīziju, bet daļēji to patērē video on demand (VOD) formā.

Turklāt ar kādu no aplikācijām konkrēto saturu ir iespēja skatīties ne tikai TV ekrānā, bet arī telefonā, planšetē vai datora monitorā. Līdz ar to pēdējā laikā bieži dzirdētais apgalvojums "man mājās nav televizora" var nozīmēt divas lietas – gan to, ka cilvēkam nav pieejama klasiskā televīzija ar lineārajiem kanāliem, gan arī to, ka viņam mājās nav TV ekrāna. Taču tas vēl nenozīmē, ka netiek patērēts televīzijas saturs. Iespējams, tas tiek skatīts citās iekārtās," paskaidro "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Cik tehnoloģiski gatavi esam, lai nodrošinātu attālinātu izglītības procesu?

Mārtiņš Paurs, SIA “Telia Latvija” komercdirektors, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas valstis (tostarp Latvija) slēgušas izglītības iestādes, cīnoties ar koronavīrusa izplatību. Šādos apstākļos valsts atbildība ir nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību, nevis tā atlikšanu uz vēlāku laiku, kas sevišķi svarīgi, piemēram, 12. klašu skolēniem, kas paredzējuši pieteikties mācībām ārvalstu augstskolās.

Mēs - nozares pārstāvji – esam pilnīgi gatavi. Latvijā veiksmīgi darbojas vairākas tālmācības skolas, no kurām lielākā ir Rīgas 1. Tālmācības vidusskola, kas īsteno izglītības programmas atbilstoši izglītības standartam. Vidusskolas mācību procesā tiek izmantoti digitālie mācību materiāli - mācību video straumēšana skolēniem tiešsaistes vidē, tiešsaistes konsultācijas ar skolotājiem, iespēja attālināti pildīt un nodot uzdevumus, un kārtot pārbaudījumus.

Arī "Telia Latvija" var apliecināt, ka interneta un straumēšanas jaudas Latvijā ir pietiekošas. "Telia Latvija" mediju servisu komanda jau 10 gadus attīsta un pasaulē virza savu video straumēšanas platformu, kas paredzēta ne vien medijiem un uzņēmumiem, bet arī izglītības iestādēm video satura straumēšanai, apstrādei un glabāšanai. Mūsu tehnoloģijas ir piemērotas pat ļoti lielam skatītāju skaitam, kas vienlaicīgi vēro video saturu gan tiešraidē, gan ierakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvā aicina koncertus un kino skatīties pa auto logu

LETA--BNS/LRT, 20.04.2020

Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra "Litexpo" jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 krīzes dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi Lietuvā joprojām ir spēkā, kino un mūzikas cienītāji jau tiek aicināti uz filmu seansiem un koncertiem, ko var vērot pa automobiļa logu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra "Litexpo" jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.

Pirmajos seansos rīkotāji skatītājiem sarūpējuši filmas ar izteikti pozitīvu noskaņu - gan Lietuvā, gan citur tapušas komēdijas un iedvesmojošas drāmas.

Gādājot par skatītāju veselību un drošību, biļetes uz šādiem seansiem tiek tirgotas tikai internetā, no mašīnas izkāpt nav atļauts un vienā auto drīkst atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem. Pēdējais noteikums gan neattiecas uz vienas ģimenes locekļiem.

Autokino seansus iecerēts turpināt visu vasaru, turpmāk filmas rādot vienlaikus uz trim ekrāniem. Risinās sarunās arī ar Kauņas un Klaipēdas pašvaldībām par iespēju rādīt kino šajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Komentāri

Pievienot komentāru