Kooperatīva Kuldīgas labumi veiksmes stāstu palīdz kaldināt mērķtiecīgs pašvaldības atbalsts , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms gada dibinātā Kuldīgas mazo uzņēmumu un mājražotāju kooperatīva darbību palīdz nodrošināt Kuldīgas Attīstības aģentūra (KAA), kuras speciālisti raksta projektus finansējuma piesaistei, rūpējas par mārketingu, meklē noieta tirgu un risina reālas, ar uzņēmējdarbību saistītas problēmas. Gada laikā klāt nākuši desmit jauni biedri, un pārstāvētās nozares ir ļoti dažādas – audēji, adītāji, šuvēji, kokapstrādātāji, lauksaimniecības produktu audzētāji un pārstrādātāji, kūku un raušu cepēji, mājas vīnu un mājas degvīna darinātāji, medījumu un mājlopu gaļas produktu gatavotāji. Kooperatīvam pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītājas vietniece un māksliniece Inese Sulojeva izstrādājusi logo, kurā attēlots Kuldīgas aizbildnes Sv. Katrīnas rats pilsētai raksturīgajā ķiršu krāsā. Rats ir arī tirgotāju ģildes simbols, kas atgādina par naudas nepārtraukto apriti.

Tuvojoties svētkiem, uzņēmuma "Gemoss" telpās atklāts tradicionālais Riekstu tirdziņš, kurā sveramo riekstu un žāvēto augļu produkciju var iegādāties dažādos fasējumos, traukos un dāvanu komplektos.

"Gemoss" rīkotais Riekstu tirdziņš tika izveidots pirms pieciem gadiem ar mērķi piedāvāt uzņēmumu darbiniekiem vai sadarbības partneriem oriģinālas dāvanas.

"Žāvētu augļu un riekstu cenas sezonas gaitā kopumā ir bijušas stabilas. Atsevišķiem produktiem īsos laika nogriežņos cenu svārstības ir bijušas virs 20%, jo mūsdienās tirgus ir ļoti efektīvs un strauji reaģē uz jebkādām pārmaiņām, piemēram ievedmuitu "karš". Un tomēr cenu izmaiņu galvenais ietekmējošais faktors ilgtermiņā joprojām ir klimats, kas nosaka ražas apjomus un tās kvalitāti," biznesa portālam db.lv skaidro "Gemoss" Iepirkumu speciālists Jānis Melnis.

Kā stāsta uzņēmumā, Riekstu tirdziņa mērķis ir mudināt izvēlēties veselīgas dāvanas. Tirdziņā ir iespēja tikt pie visa sortimenta dažādos apjomos un izpildījumos – ir iespēja iepakot klienta vēlmēm atbilstošā traukā vai iepakojumā, tai skaitā arī tādā, kas atbilst zero waste idejai. Turklāt sveramā produkcija vienmēr esot lētāka.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Zemkopības ministrijas (ZM) organizētajā konkursā "Sējējs 2021" nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" apbalvots zīmola "Rāmkalni" ražotājs SIA "Rāmkalni Nordeco" no Siguldas novada, informē ministrijā.

Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" piešķirta bioloģijas doktorei, laukaugu patoloģijas grupas vadītājai Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā Olgai Treikalei un lauksaimniecības maģistrei, pētniecei, vasaras un ziemas kviešu selekcijas grupas vadītājai Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā Vijai Strazdiņai.

Apbalvojumu "Ģimene lauku sētā" saņēma Ozoliņu ģimene no zemnieku saimniecības "Jāņkalni" Madonas novadā.

"Jaunais veiksmīgais zemnieks" - Lauris Ikaunieks no zemnieku saimniecības "Druvas" Rēzeknes novadā, bet "Gada veiksmīgākā kopdarbība" titulu saņēma lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuldīgas labumi".

Atsevišķas iniciatīvas, meklējot alternatīvas industriālajai pārtikas sistēmai, pāraugušas globālā tendencē saīsināt pārtikas piegādes ķēdes, vietējās ekonomikas Eiropā papildinot ar simtiem miljonu eiro , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apgroza miljonus

Lai vairākiem simtiem ģimeņu Latvijā ēdienkartē industriālās pārtikas produktu vietā atrastos bioloģiski audzēti labumi no vietējām lauku saimniecībām, ir parūpējusies Tiešās pirkšanas kustības popularitātes eksplozija. Dažu gadu laikā no pāris cilvēku iknedēļas rituāla kustība izaugusi gan skaitliski, gan ģeogrāfiski. Tieši bioloģiskuma kritērijs padara tiešo pirkšanu atšķirīgu no zemnieku un mājražotāju tirdziņiem. Stabili iniciatīvas ietvaros darbojas 18 tiešās pirkšanas pulciņi (TPP) Rīgā, 12 – reģionos, vēl vairāki ir veidošanās procesā, kā arī ir tādi, kas rodas ārpus iniciatīvas. Katrs pulciņš apgādā vismaz 30 ģimenes. Vidējais vienas ģimenes pasūtījums ir ap 35 eiro nedēļā. Pēc DB aplēsēm, TPP pašlaik kopā apgroza aptuveni 126 tūkst. eiro mēnesī, bet gadā – vairāk nekā 1,5 milj. eiro. TPP kā platformu izmanto arī tādi piegādātāji kā SIA Itālijas garša un Riekstotāji, atsevišķi bioloģiskās gaļas un citu produktu ražotāji. Tādējādi kopējais apgrozījums ir ievērojami lielāks. Savukārt citās Eiropas valstīs līdzīgas kustības ir nostiprinājušas savu darbību un apgroza nopietnas naudas summas, liecina starptautiskās organizācijas Zemes draugi pētījums. Itālijā tie ir 90 milj. eiro gadā. Šajā valstī darbojas vairāk nekā 2 tūkst. ētiskās pirkšanas kustības grupu. Romā vien – 60 grupas.

Siguldā aizvadītās nedēļas nogalē atklāts jauns tirgus - Jāņa Tirgus, kurā zem viena jumta estētiskā vidē pulcējas vietējie Latvijas tirgotāji un ēdinātāji, informē Jāņa Tirgus projektu vadītāja Līga Jansone.

Objekta attīstītājs un īpašnieks ir SIA «Loras Nami», kas tirgus izveidē investējis 1,5 miljonus eiro. Tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bormanis atceras, ka vietā, kur šobrīd uzcelts Jāņa Tirgus, astoņdesmitajos gados no žigulīšu bagāžas nodalījumiem tika tirgoti dārzeņi. Tāpat uz šīs zemes atradusies ēka, kur ilgus gadus darbojies neliels dārzeņu veikaliņš. Tā J. Bormanim radās ideja šajā vietā izveidot tirgu, kas atbilst mūsdienu tirgotāju vajadzībām un pircēju prasībām.

Projekta attīstītājs stāsta, ka lakoniskās ēkas formai iedvesma rasta atmiņās par Latvijas lauku saimniecībām, kad saulē nomelnējušos koka šķūņos tika svinētas kāzas un uzglabāti lauku labumi. Savukārt iekštelpas rūpīgi izstrādātas industriālā dizaina stilistikā, iekļaujot latviskus elementus. Ēkas dizainu aizrautīgi izstrādājis pats īpašnieks, piesaistot mākslinieku Andi Gutmani un arhitektu Kārli Bedrīti.

Jaunais rumāņu mazcenas krosovers Dacia Duster ir multifunkcionāls darba instruments, kas tagad padarīts vēl parocīgāks

Pēc šo rindu autora domām, viens no lielākajiem jaunā Duster ieguvumiem ir priekšējie krēsli, kas ir galvastiesu pārāki par tiem, kas bija iepriekšējā Duster. Jau kopš iznākšanas brīža kompaktais visurgājējs ar vienkāršo, bet uzticamo tehniku un pieejamo cenu ir kļuvis par pieprasītu preci daudzās Eiropas valstīs. Arī pie mums Dacia Duster ir cienīts auto, jo īpaši mežizstrādes uzņēmumu, zemnieku saimniecību, kā arī apsardzes firmu vidū. Būtiski piebilst, ka arvien vairāk par šo auto interesējas privātpersonas ne tikai lauku reģionos, bet arī galvaspilsētā.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Dacia Duster joprojām ir vienkāršs darba zirgs smagiem un brīžiem ļoti netīriem darbiem. Svarīgi, ka auto no tiem nebaidās, drīzāk uzņems tos kā izaicinājumu ar mērķi par katru cenu arī izpildīt. Ja ir vēlēšanās tikt pie lēta krosovera, kurš ar lielāko prieku un azartu mīlēs braukt pa grants seguma ceļiem, tad pretinieku rumānim nav. Uzlabojot jaunākās paaudzes modeli, konceptuāli nav sabojāts Duster džipiskais un robustais izskats. Jauna gaismas tehnika un dekoratīvās uzlikas apkārt automobilim ir tieši tas, kas ir vajadzīgs. Salonā izmaiņu ir gana daudz. Auto ir jūtami apaudzis ar visādām ekstrām - modernu vadības paneli un multifunkcionālu stūri, un dārgākajā izpildījumā ar Media NAV multimediju sistēmu, kruīza kontroli ar ātruma ierobežotāju u.c.

Jo vairāk ar to "grozīsieties" pilsētā, jo "saldāks" būs degvielas patēriņš. Tā ir galvenā pašuzlādes "Hyundai Kona hybrid" priekšrocība.

Korejiešu "Hyundai" jeb precīzāk "Hyundai & KIA" alianse šobrīd ir viena no aktīvākajām t.s. zaļo modeļu ražotājām, kas strauji tuvojas japāņu "Toyota" modeļu hibridizācijas apmēriem. "Hyundai Kona hybrid" ir labs veids, kā, piemēram, ortodoksālajiem dīzeļmotoru faniem mainīt reliģisko piederību. "Hyundai Kona" un dīzeļmotoru cienītājiem cits nekas neatliks, jo "Kona" modelim turpmāk dīzeļmotori vairs netiks piedāvāti. Saprecinot iekšdedzes spēka agregātu ar elektromotoru, ir radīts atraktīvs un baudāms kokteilis, kas atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, pilsētā, būs pat ievērojami ekonomiskāks par dīzeli.

Kāpēc jāpērk

Ja darba nedēļa saistīta ar pārvietošanos pilsētas vai tās apkārtnes robežās, tad "Hyundai Kona hybrid" ir perfekts sabiedrotais. Budžeta klases krosoveram ne par lielu, ne par mazu, turklāt krosovera virsbūvei ar augstāk sēdi, tālāk redzi konceptu lielāki riteņi un atbilstošs virsbūves attālums līdz ceļa virsmai ir lietas, kas noderēs ne tikai pilsētā, bet izbraucienā ārpus tās.

Šā brīža pats mazākais Audi Q saimes modelis ar kārtas numuru trīs ir uzpūderējis degunu, galveno vērību pievēršot motoru piedāvājuma uzlabojumiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dizainiski Audi Q3 varbūt nav pats glītākais un šarmantākais auto, taču zem virsbūves čaulas paslēptā tehnika un mājīgi iekārtotais salons ir galvenie magnēti, kas pievelk pircējus Eiropā, jo neba velti Q3 Vecajā kontinentā no Q saimes modeļiem joprojām saglabā galvenā dižpārdokļa statusu. Līdz ar to nav lieli brīnumi, ka Ziemassvētku pīrādziņam līdzīgais auto pēc renovācijas programmas nav mainījies vizuāli, ja neskaita atsevišķas krāšņumlietas, kas liks auto izskatīties cēlākam un iekārojamākam.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Q3 bija, ir un būs Latvijas sieviešu sapņu auto. Visa pamatā ir augstas raudzes tehnika, premium klases komforts un kompakts izmērs, no kura neticamā kārtā Audi inženieriem ir izdevies izspiest neticami lielu lietderīgo telpu gan pasažieriem, gan līdzpaņemtajai bagāžai. No idejiskā līdzinieka VW Tiguan aizlienēti tehniskie labumi, tostarp lieliskā šasija ir labs izejmateriāls, lai, nonākot Audi inženieru rokās, tos uzpulētu līdz premium klases vajadzīgajam spožumam. Veiksmes formula ir diezgan vienkārša. Pirmkārt, Q3 pieder automobiļu saimei ar lozungu – augstāk sēdi, tālāk redzi. Otrkārt, tas ir universāls auto dažādām dzīves situācijām, gadalaikiem un ceļiem. Parasta lieta, ka šādu auto pircēji (-as) ekspluatācijas laikā lauku ceļu vai meža stigas ir redzējuši tikai pa sānu logu, braucot pa automaģistrāli, bet otrā sēdekļu rinda un bagāžas nodalījums ir nepieciešams tikai gaisa pārvadāšanai. Audi Q3 priekšpiedziņas bāzes modeļa cena, sākot no 29 397 eiro, savukārt nolēdzot draudzību ar quattro pilnpiedziņu nāksies rēķināties vismaz ar 34 128 eiro.

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Sestdien, 3. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” pēc divu gadu pārtraukuma klātienē notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku tirdziņš “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

“Lai arī skolēni pēdējos gadus teicami pielāgojās pandēmijas situācijai, piedāvājot savus ražojumus e-katalogā, nekas nevar aizstāt īstu sarunu ar pircēju un gandarījumu, redzot pieprasījumu pēc paša radīta produkta. Tādēļ esmu priecīgs, ka tirdziņš ir atpakaļ un jaunieši, sastopoties ar saviem klientiem, var gūt papildus motivāciju attīstīt savus produktus un biznesa idejas,“ pauž izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia “ vadītājs Jānis Krievāns.

Visas dienas garumā “Citā Bazārā” plaši tiks piedāvātas oriģināla dizaina tekstilpreces, bižutērija, no pašmāju labumiem ražoti gardumi, dažādu dabīgu materiālu aksesuāri un suvenīri dāvanām. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgām precēm būs apskatāmas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, puķupodi ar viedo laistīšanas sistēmu, augļu trauks ar iebūvētu ierīci kukaiņu aizbaidīšanai, spēļu kārtis ar ilustrētiem latviešu daiļliteratūras tēliem, ķepu saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem un citi interesanti produkti.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Rekonstruētajā zonā modes un izklaides centrā Rīga Plaza atklāta Zinoo centra aktivitātes telpa, kas darbosies līdz septembrim, informē Rīga Plaza.

Aktivitātes telpā bez maksas var izmēģināt dažādas aktivitātes: pabraukt ar greizo skrejriteni, uzbūvēt tiltu, izgatavot un izmēģināt, kā lido lidmašīna un raķetes, uzspēlēt florbolu un iedarbināt gaisa lielgabalu.

«Šajā mēnesī esam priecīgi par jaunās iepirkšanās zonas atklāšanu, ko ar lepnumu atrādām saviem klientiem - tajā radītas 40 jaunas tirdzniecības vietas un šobrīd mājvietu atradusi arī «Zinoo» aktivitātes telpa. Jaunās zonas dizains ir plašāks un pārskatāmāks, tajā ir pārtikas tirdziņš, atvērtā plānojuma kulinārijas, konditorejas un kafejnīcas, kā arī daudz jaunu veikalu,» norāda Rīga Plaza mārketinga vadītāja Urzula Spickus.

Tev varētu interesēt arī:

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Sestdien, 11.augustā, Līgatnē jau otro reizi notiks šefpavāru Ērika Dreibanta, Mārtiņa Sirmā un Līgatnes novada domes organizēts Festivāls Pārceltuve.

Festivāla laikā tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, Dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns « 101 Latvijas produkts».

Līgatnē satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – Zero Waste dzīvesveidā, sportojot dabā un mākslā. Sarunu tēmu spektrs tikpat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no mākslas un kulinārijas beidzot ar sportu. Dzirdēsim Rimantu Liepiņu (Stirnu buks) , Lauru un Andi Arnicānus ( Blogs seekthesimple.com) , Māri Jansonu ( restorāns KEST, Cēsis), Žani – Raivo Behmani ( Restorāns 3, Rīga), Arturu Gailīti ( Vakars uz ezera organizātors), Kristīni Pilienu ( Latvijas Kazkopības biedrība), mākslinieci, dizaineri IrituTīlani-Pakalniņu u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Vai var latvietim pārdot sūnas? Zīmola Emerald Rabbit autore Vera Radimašvili pamazām pārliecinās, ka var

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lielāko daļu sava mūža nodzīvojusi Izraēlā, Vera Radimašvili secina, ka Latvijas sūnas ir īpaši daudzveidīgas, tās iespaido un iedvesmo tik ļoti, lai turpat mežā veidotu gleznas. Savu dekoru veidošanas virzienu viņa sāka ar sūnu glezniņām. Uz diezgan raksturīgo komentāru, ka tādas sūnas tak katrs var mežā salasīt un savu dekoru izveidot, Vera atbild, ka tik vienkārši jau tas nemaz nav – līdz jebkādu amatniecības izstrādājumu šķietami vienkāršajam rezultātam var nonākt tikai ar laikietilpīgu, zināšanās balstītu profesionālu darbību. Savāktās sūnas tiek kaltētas, apstrādātas, atbilstoši uzglabātas. Viņa papildus iegādājas arī jau speciāli apstrādātas un sagatavotas sūnas un palīgmateriālus.

Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā 25.novembrī panākta konceptuāla vienošanās Covid-19 pandēmijas apstākļos tomēr atļaut rīkot Ziemassvētku tirdziņus, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī starp EM un Veselības ministriju (VM) diskusijas par šiem jautājumiem vēl turpināšoties, jau tagad esot skaidrs, ka Ziemassvētku tirdziņi drīkstēs notikt vismaz "zaļajā" režīmā. Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance un tirdziņu laukumus nāksies norobežot, taču ne ar masīviem žogiem, skaidroja ministrijā.

Iecerēts, ka EM neregulēs maksimāli pieļaujamo tirgotāju skaitu, jo to lemšot katra pašvaldība. Saskaņā ar konceptuālo vienošanos, Ziemassvētku tirdziņos drīkstēs pārdot arī pārtikas produktus un dzērienus.

Turpmākajās diskusijās EM vēl centīšoties panākt, lai noteiktos gadījumos Ziemassvētku tirdziņus drīkstētu rīkot arī "sarkanajā" režīmā.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Francijas policija turpina meklēt vīrieti, kurš otrdienas vakarā sarīkoja apšaudi Strasbūrā, un aizturējusi piecus cilvēkus, bet ne galveno aizdomās turamo.

Šāvējs, kurš nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 12, identificēts kā 29 gadus vecais Šerifs Šekats, kurš dzimis Strasbūrā. Viņš jau iepriekš bijis zināms policijai par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu. Viņš ir bijis notiesāts gan Francijā, gan Vācijā, un pavadījis kādu laiku cietumā, sacīja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess intervijā radiostacijai «France-Inter» atklāja, ka policija aizturējusi piecus cilvēkus, bet šāvējs vēl nav notverts. Iespējams, ka viņš aizbēdzis uz Vāciju.

Uzbrucēja motīvi vēl nav noskaidroti, sacīja Nunjess.

Telekanāls «BFM TV» ziņoja, ka aizdomās turamais aizbēga no sava dzīvokļa otrdienas rītā, kad tur ieradās policija, lai dzīvokli pārmeklētu saistībā ar kādu laupīšanu. Dzīvoklī esot atrastas granātas.

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrība sadarbībā ar biedrību "Slow Food Straupe" aicina uz piektajiem Latvijas vīndaru svētkiem, kas notiks 17. jūlijā vēsturiskajā Straupes Zirgu pastā.

Latvijas vīndari piedāvās svētku viesiem nobaudīt Latvijas augļu, ogu un ziedu vīnu daudzveidīgās garšas. Būs iespējams nobaudīt 12 Latvijas pazīstamāko mazo vīna darītavu brūvējumus.

Latvijas augļu-ogu vīna darināšanai ir senas kultūrvēsturiskas tradīcijas. Jau vairākus gadus Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrība nopietni strādā, lai Latvijas vīna darināšanas amata prasmes tiktu izkoptas augstākā, profesionālā pakāpē. Lai vīndaru radītais produkts iegūtu atzinību ne tikai atsevišķu vīna pārzinātāju vidū, bet tiktu ar lepnumu piedāvāts arī visos Latvijas restorānos.

Šie svētki ir viens Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrības radītā un ELFLA līdzfinansēta projekta “Latvijas vīna tūre” pasākumiem, lai plašāku Latvijas iedzīvotāju daļu iepazīstinātu ar vīna tapšanas mākslu.

#Izstādes laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Starptautiskajā izstāžu hallē Ķīpsala, Rīgā, piektdien, 2.februārī sākas starptautiskā tūrisma izstāde Balttour 2018, informē organizatori.

Tās laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Balttour 2018 dalībnieku vidū būs tūrisma uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Slovākijas, Dānijas, Taizemes, Krievijas, Ungārijas, Polijas, Čehijas, Ēģiptes, Lielbritānijas, Gruzijas, Itālijas, Horvātijas, Spānijas, Seišelu salām un Portugāles, kā arī ASV, Bulgārijas, Kipras un Islandes.

Kopumā izstādes laikā ceļotgribētāji varēs uzzināt par vairāk nekā 40 pasaules valstu tūrisma iespējām. Tāpat izstādē notiks pavasara un vasaras ceļojumu izpārdošana, kuras laikā tos varēs iegādāties no tādām Latvijas tūrisma aģentūrām un operatoriem kā Tez Tour, Novatours, Alida Tūrs, Begonija, Kidy Tour, Jēkaba aģentūra, Estravel un citām.

Pērnā gada nogalē apjomīgā operācijā tika atklāta sistēma, kā tiek pārdotas kontrabandas cigaretes Rīgas Centrāltirgus apakšnomnieku teritorijā. Tas izraisīja plašu rezonansi, tika aizturētas personas un izņemtas cigaretes. Pēc dažām nedēļām mediji ziņoja, ka viss atkal ir pa vecam un tirgus apmeklētājiem tiek piedāvāts iegādāties nelegālās cigaretes. Šonedēļ tirgus vadība sākusi demontēt apģērbu un citu preču tirdzniecības kioskus,tādējādi mainot tirgus izskatu. Tirgus ir būtisks galvaspilsētas simbols, kā arī vieta, ko apmeklē daudzi ārvalstu viesi, tāpēc tā sakārtošanai jāpievērš uzmanība valstiskā, ne tikai pašvaldības līmenī.

Ja kopš 90. gadiem nespējam atrisināt kontrabandas preču tirdzniecību nozīmīgā kultūrvēsturiskā objektā, rodas jautājums, vai situācija netiek atbalstīta amatpersonu līmenī?

Apģērbu kiosku vairāk nebūs

Pēc tirgus vadības teiktā, tirdzniecības vietu demontāža notiks divās kārtās, un pavasarī atbrīvotajā vietā varētu tikt izbūvēts skvērs. Paredzot, ka no ierastās vides padzītie cigarešu tirgotāji mēģinās ievākties dziļāk tirgus teritorijā, Centrāltirgus vadība noalgojusi papildu apsardzi. Tomēr rodas jautājums – vai ar šīm izmaiņām pietiks, lai izskaustu gadu desmitiem ilgušo tradīciju?

Spirtik, vodka, sigareti?

Tirgus parāda kopējo kultūras līmeni, un, ja, apmeklējot tirgu vietējie iedzīvotāji un arī ārvalstu viesi nevar justies droši, tas ir nopietns signāls tiesībsargājošajām iestādēm. Ja pieņemam, ka pārmaiņu laikā jeb 90. gados situācija, kad tirgū vīrietis treniņbiksēs uzrunā cilvēkus ar piedāvājumu "spirtik, vodka, sigareti?", vēl bija kaut kā izskaidrojama, tad kāds iemesls ir šobrīd – 2020. gadā?