Makroekonomika

LBAS vadītājs: Latvija nevar būt lētā darbaspēka valsts

LETA, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Latvija nevar būt lētā darbaspēka valsts un gaidīt, ka šādos apstākļos visi vienkārši te paliks strādāt un nedosies prom, šorīt LNT sacīja jaunais Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Baldzēns pēc stāšanās amatā vēlas vairot arodbiedrību dalībnieku skaitu. Viņš uzsvēra, ka arī pašiem strādājošajiem būtu jāsaprot, ka ar spēcīgu arodbiedrību palīdzību ir iespējams uzlabot darba apstākļus.

Taujāts, kā LBAS sokas ar darbu privātā sektora uzņēmumos un ar jauniešu piesaisti, Baldzēns paziņoja, ka zināmi panākumi esot arī šajās jomās, piemēram, LBAS privātajā sektorā esot izcīnījusi nodokļu atvieglojumus ēdināšanai uzņēmumos. Arī jauniešus arodbiedrībām izdodoties piesaistīt gana sekmīgi, taču problēma esot tā, ka daudzi no viņiem pametot valsti, piemēram, 40% medmāsu pēc skolas uzreiz aizbraucot uz citām valstīm.

Savukārt runājot par neseno konfliktu LBAS kongresā priekšsēdētāja vēlēšanu laikā, pēc kura Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadība paziņoja, ka vērtēs palikšanu LBAS, Baldzēns izteicās, ka LIZDA ir nopietna organizācija un gan vēl nopietni pārdomās šādu iespējamo rīcību, jo konkrētajā gadījumā LIZDA pārstāves vienkārši pārkāpušas procedūru un nav spējušas ar to samierināties.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga paziņoja, ka arodbiedrības padomes sēdē plāno lemt par iespējamu izstāšanos no LBAS. Vanaga šādu paziņojumu izteica pēc tam, kad LIZDA pēdējā brīdī pieteiktā kandidāte Ieva Brante netika iekļauta LBAS vadītāja amata kandidātu sarakstā.

LIZDA padome situāciju vērtēšot 14.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LBAS neatbalsta ārzemnieku aicināšanu strādāt Latvijā, piemērojot atvieglotus nosacījumus

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

«Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,» LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), ņemot vērā, ka joprojām nav rasts papildu finansējums veselības aprūpei, kā arī nav izveidots grafiks pedagogu algu palielināšanai, atbalstu Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajam nodokļu reformas projektam «uz laiku aptur».

Kā aģentūrai LETA teica savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, šāds lēmums tika pieņemts, konsultējoties ar LBAS valdes locekļiem.

Baldzēns teica, ka nodokļu reformā ir daudz pozitīva, piemēram, minimālās algas pieaugums, neapliekamā minimuma celšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana un citi priekšlikumi, tomēr vairāki problēmjautājumi joprojām nav atrisināti.

Apturot atbalstu, LBAS prasa godprātīgu papildu finansējuma nodrošināšanu veselības aprūpei, neuzliekot pamatslogu uz darbiniekiem, kā arī, lai Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz sociālajiem partneriem un Ministru kabinetam izvērtēšanai pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No potenciālo augsti kvalificēto viesstrādnieku saraksta izslēdz mediķus

LETA, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#EM mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki

Ekonomikas ministrija (EM) mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tas izriet no nākamnedēļ, 13.februārī, Ministru kabinetā iesniegtā EM rīkojuma projekta.

Pērn novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vienas stundas darbaspēka izmaksas sasniegušas 7,50 eiro

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba likuma grozījumi ar iespējamu Satversmes tiesas risku

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā ir sabadījušās vairākas uzņēmēju organizācijas. Iemesls – jaunie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs vienoties par virsstundu apmaksu 50% apmērā no darba algas.

Šo normu aizstāv Latvijas Darba devēju organizācija (LDDK), taču iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kas jau ir paudušas, ka jaunie grozījumi varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. LTRK līdz ar tiesībsargu Juri Jansonu ierosināja, ka 50% apmērā no darba algas visiem strādājošajiem tiktu apmaksātas pirmās divas virsstundas, bet 100% apmērā visas pārējās. To gan noraidīja Saeima, jo tam nepiekrīt arodbiedrības. Faktiski iemesls LTRK un FICIL negatīvajai attieksmei pret grozījumiem Darba likumā ir saistīts ne tikai ar Satversmes tiesas riskiem, bet arī ar to, ka tie aizcērt durvis uz mazāku virsstundu apmaksu tām nozarēm, kurās nav noslēgta ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējā laika aktualitātēm darba tirgū līdztekus tā pārkaršanai ir Darba likums.

Vispirms jau runa ir par grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos, iespēju noteikt darba samaksu par virsstundām 50% apmērā no darba algas, nevis 100% apjomā kā līdz šim. Lai gan Saeima šos grozījumus pieņēma, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tos neizsludināja un atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tā ka par šiem grozījumiem, kurus atbalsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (būvniecība ir vienīgā nozare, kurā pašlaik ir noslēgta ģenerālvienošanās), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), bet iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome un Tiesībsarga birojs, vēl gaidāmas diskusijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Problēmas sagādā gan zema, gan augsta līmeņa kvalifikācijas darbaspēka atrašana

Lelde Petrāne, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

57% Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru norādījuši, ka darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu un ļoti sliktu. Vien 4% no respondentiem darbaspēka pieejamību vērtē kā labu.

Kā ātrāk ieviešamos un efektīvākos risinājumus darbaspēka trūkuma novēršanai uzņēmēji galvenokārt min:

· darbaspēka no trešajām valstīm piesaistīšana;

· trūkstošo darbinieku aizstāšana ar tehnoloģijām vai iekārtām;

· reemigrācijas pasākumi;

· bezdarbnieku apmācība un iekļaušana darba tirgū;

· paaugstinot strādājošo vecāku piešķirtā pabalsta apmēru.

66,9% respondentu LTRK veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd vietējā darbaspēka piesaisti veicina ar kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. 32,7 % norādījuši, ka darbaspēka piesaisti veicina, nodrošinot transportu uz/no darba vietas, savukārt trešais biežāk sastopamais instruments darbaspēka piesaistei ir dzīvesvietas nodrošināšana, ko praktizē 14,8% aptaujāto LTRK biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Stundas darbaspēka izmaksas augušas par 7,3 %

Žanete Hāka, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 51 centu jeb 7,3 %, sasniedzot 7,46 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 7,8 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,7 %, enerģētikas nozarē – par 17,6 %, izglītībā – par 9,7 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,6 % un ieguves rūpniecībā – par 9,2 %.

Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs, izņemot ieguves rūpniecību, ietekmēja galvenokārt darba samaksas un neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Enerģētikas nozarē gada laikā pieauga arī brīvprātīgo sociālo iemaksu (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksu u.c.) apjoms, bet citu pakalpojumu un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē palielinājās darba devēja izmaksāto pabalstu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn bija 8,1 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publiskotie dati.

Saskaņā ar tiem zemākas darbaspēka izmaksas ekonomikā, neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija Bulgārijā (4,9 eiro stundā), Rumānijā (6,3 eiro) un Lietuvā (astoņi eiro).

Igaunijā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 11,7 eiro, kas ir desmitais zemākais radītājs ES.

Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas Dānijā (42,5 eiro), Beļģijā (39,6 eiro), Luksemburgā (37,6 eiro), Zviedrijā (36,6 eiro) un Francijā (36 eiro).

ES vidēji šis rādītājs bija 26,8 eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2016.gadā. Eirozonā darbaspēka izmaksas pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu pieaugušas par 1,9%, sasniedzot 30,3 eiro stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jomas, kurās darbaspēks izmaksājis visvairāk

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 54 centiem jeb 7,3 %, sasniedzot 8,02 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija identiskas – 7,3 %.

TOP 5 jomas, kurās 2017. gada 4. ceturksnī bija visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas, skatiet galerijā!

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), kur gada laikā tās saruka par 10,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,0 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (juridiskie, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskie un arhitektūras pakalpojumi, konsultēšanas pakalpojumi komercdarbībā un vadībzinībās, zinātniskā darbība u.c.) – par 10,8 %, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4 %, valsts pārvaldē – par 10,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Darba tirgus starp 52 000 bezdarbnieku un darbaspēka importu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz uzņēmēju izmisīgajiem saucieniem pēc ievesta darbaspēka, jo vietējās darbaspēka rezerves esot izsmeltas, ekonomikas eksperti tomēr par šādu iespēju ir gana skeptiski.

Vispirms jau tādēļ, ka pašlaik NVA reģistrēti 52 000 bezdarbnieki un reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir 5,7%, kas ir krietni augstāks nekā, piemēram, tas bija 2007. gadā vai ir pašlaik tādās valstīs kā, piemēram, Čehija un Polija.

Skaidrs, ka prasmju neatbilstības dēļ bezdarbnieki nespēs aizpildīt vakances jomās, kur nepieciešama specifiska kvalifikācija. Taču, ja uzņēmēji norāda, ka nepieciešami arī mazkvalificēti strādājošie, tad 52 000 reģistrēto bezdarbnieku ir pietiekami liela rezerve. Kā vietnē makroekonomika.lv norāda Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, par vidējas un zemas kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir jēga sākt runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis ir tuvu tādam, kas citur pasaulē tiek uzskatīts par līdzsvara – 3-5%. Taču Latvijas gadījumā, piemēram, Latgalē, reģistrētais bezdarbs sniedzas pāri 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā ceturtajā ceturksnī trešais lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums ES

LETA, 20.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada pēdējiem trim mēnešiem, pieauga par 8,1%, kas ir trešais straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada oktobri-decembri reģistrēts Rumānijā - par 12,3%, kam sekoja Lietuva (+10,7%), bet nedaudz mazāks kā mūsu valstī pieaugums bijis Bulgārijā (+8%), Ungārijā (+6,3%), Slovēnijā (+5,8%) un Igaunijā (+5,7%).

Savukārt darbaspēka izmaksu samazinājums reģistrēts vienīgi Grieķijā (-0,5%) un Austrijā (-0,1%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 1,7%, bet eirozonā pieaugums bija par 1,6%.

Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieauga par 1,7%, bet eirozonā kāpums bija par 1,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas oktobrī-decembrī bija 9,6% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,4%, bet Igaunijā - 6,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām iemaksas VSAOI 5% apmērā jāveic 1.pensiju līmenī

LETA, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, šodien nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Šāds risinājums šodien pēc karstām diskusijām tika pieņemts, sešiem komisijas deputātiem balsojot par, bet četriem - pret.

Deputāti asi kritizēja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu, kas paredzēja, ka 5% VSAOI tiks maksāts pensiju 3.līmenī.

Īpaši asu kritiku par iemaksu novirzīšanu 3.pensiju līmenim izteica Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (S), kurš norādīja, ka šādā veidā privātajam sektoram tiktu uzdāvināts liels finansējums, turklāt atvēlēta arī šīs naudas administrēšana.

Klementjevs vairākkārt uzstāja LM dalīties ar aprēķiniem, cik liels finansējums šādā veidā tiktu nodots privātajām struktūrām, tomēr precīzu atbildi nesaņēma.

Tāpat komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka likuma izstādes darba grupā tika panākta vienošanās, ka personām, kuras vēlas novirzīt naudu 3.pensiju līmenim, proti, privātiem fondiem, to var darīt paši, jo šādai rīcībai ir atsevišķa norma - likums par privātajiem pensiju fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru