LBAS neatbalsta ārzemnieku aicināšanu strādāt Latvijā, piemērojot atvieglotus nosacījumus 

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2018. gada 09. februāris plkst. 10:56

Foto: Edijs Pālens/LETA

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

«Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,» LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

LBAS uzskata, ka darbaspēka ievešana būtu ātrākais risinājums, bet ne labākais, jo mazāk kvalificētu darbinieku piesaistīšana no citām valstīm tikai varētu pasliktināt Latvijas darbinieku stāvokli, tādēļ ir efektīvi jāizmanto vietējo cilvēku resursi. Turklāt arvien biežāk publiskajā telpā izskan ziņas par iespējamo darbinieku skaita samazināšanu, - tādēļ ir jādomā, kā apmācīt un pārkvalificēt jau esošos Latvijas darbiniekus. Eksperti uzsver, ka digitalizācija un automatizācija ir alternatīva strādnieku ievešanai, tādēļ LBAS aicina rūpīgi izvērtēt ieceri par plašu ārzemju darbaspēka piesaistes nepieciešamību. Turklāt šobrīd top jauns likums par diasporu, kas paredzēs praktisku palīdzību reemigrantiem, motivējot uz ārzemēm emigrējušo tautiešu atgriešanos Latvijā.

Ministru kabineta komitejā jau tika skatīts noteikumu projekts «Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus», un, pateicoties arī LBAS iebildumiem, šo noteikumu tālāka virzība sākotnēji tika atlikta, bet diskusijas turpinās.

LBAS iebilda pret specialitāšu ārstu iekļaušanu profesiju sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, un norādīja, ka ārstu speciālistu iztrūkums ir saistīts ar nepietiekamo atalgojumu veselības nozarē.

«LBAS atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska iniciatīvu par tautiešu reemigrācijas plānu un diasporas likuma virzīšanu. LBAS saskata potenciālu tautiešu aicināšanā atpakaļ,» LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.

Tāpat LBAS iebilda ar programmēšanu un IT tehnoloģijām saistītu profesiju iekļaušanai sarakstā. LBAS norādīja, ka minēto profesiju speciālisti var veikt savus darba pienākumus attālināti, un ir jāliek uzsvars uz nepieciešamo speciālistu sagatavošanu Latvijā. Piemēram, jau šobrīd Valsts izglītības attīstības aģentūra īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu «Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide», kura mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu.

LBAS iebilda arī pret sarakstā iekļautajām profesijām «zinātnieki, fiziķi un astronomi». Latvijā jau ilgstoši netiek nodrošināts atbilstošs bāzes finansējums zinātnei, kā rezultātā Latvijas zinātniekiem ir grūti nodrošināt adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Tas savukārt veicina konkurētspējīgu zinātnieku aizplūšanu uz ārvalstīm. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka prioritāri ir jānodrošina zinātnes finansējums atbilstoši jau pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.

LBAS vērsa uzmanību uz to, ka Ekonomikas ministrija atbalsta atvieglotu ārzemnieku nodarbināšanu, lai gan ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020. gadam tiek īstenoti vairāki ESF projekti ar mērķi uzlabot strādājošo prasmes un kompetences. Turklāt arī Eiropas Komisija rekomendē pilnveidot profesionālo izglītību, lai esošo bezdarbnieku prasmes kļūtu atbilstošas tirgus vajadzībām.

LBAS aicina īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura vispirms ir vērsta uz Latvijā esošā darbaspēka izmantošanu un uz jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās nākotnē tiek prognozēts darbaroku trūkums.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 14. maijs plkst. 11:27

Atšķirība algās padara Latviju interesantu investoriem, bet mūsu uzņēmējiem paver ceļu...

2013. gada 07. oktobris plkst. 9:47

Pirmo reizi prezentēts The Human Capital Report - valstu novērtējums pēc tā,...

2013. gada 09. jūlijs plkst. 17:02

Latvijas darba tirgu tuvākajos gados sagaida vairāki būtiski izaicinājumi, tā šodien secināts,...

2013. gada 27. jūnijs plkst. 7:45

«Tas, ka Latvija ir augstu nodokļu zeme, ir mīts. Iemesls šādam priekšstatam...

2013. gada 19. jūnijs plkst. 16:27

Darbaroku trūkums būvniecībā var kļūt par apgrūtinošu problēmu 2016. gadā, tādas prognozes...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2018. gada 09. februāris plkst. 8:36

Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

2018. gada 09. februāris plkst. 7:54

Vēl pāragri ir teikt, kā varētu izvērsties notiekošais akciju tirgū.

2018. gada 08. februāris plkst. 18:12

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija)...

2018. gada 08. februāris plkst. 9:20

Neskatoties uz lielo ažiotāžu, kas sacelta ap kriptovalūtām, it īpaši pērn, tām...

2018. gada 08. februāris plkst. 8:10

Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

2018. gada 06. februāris plkst. 17:17

Laiks rādīs, vai šī ir tikai korekcija vai tomēr iezīmē plašākas tendences globālajā kapitāla vērtspapīru...

2018. gada 06. februāris plkst. 11:04

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām,...

2018. gada 02. februāris plkst. 15:17

Cēsu pusē parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu....

2018. gada 02. februāris plkst. 13:22

Man ir bijis liels gods, galvenokārt, prieks un pavisam noteikti – intensīva...

2018. gada 02. februāris plkst. 11:59

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā...