Būt vai nebūt investīcijām Latvijā? 

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.9.2019

Vilis Krištopans

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Drošības apsvērumi ir pamatā premjera viedoklim par uzturēšanās atļauju programmas iespējamo slēgšanu. Taču kā uzņēmējs varu apgalvot – cilvēks vai uzņēmums, kas investējis savus līdzekļus biznesā kādā valstī, ir ieinteresēts šos līdzekļus sargāt.

Pēdējos gadus intensīvi strādāju pie ārvalstu investoru piesaistes, esmu iesaistījies arī uzņēmuma BRI darbībā, lai kopā ar pieredzējušiem partneriem varētu efektīvāk uzrunāt potenciālos investorus. Jāsaka godīgi - rinda, lai investētu naudu Latvijā, nav gara. Runājot par ilgtspējīgu investīciju klimatu Latvijā, ir steidzīgi jāatrisina sekojošas problēmas – kvalificēta darbaspēka pieejamība, izglītība, zinātne un pievienotā to vērtība, nodokļu sistēma, likumdošana un valdības atbalsts.

Esmu novērojis, ka katrs nākamais Latvijas prezidents valsts ekonomiskajai izaugsmei un attīstībai kopumā ir darījis arvien mazāk un mazāk. Tādēļ Egilam Levitam šobrīd paveras lieliska iespēja ar savu ietekmi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, līdz ar to padarot to pievilcīgāku ārvalstu investīcijām. Līdz ar tām Latvijā tiks radītas jaunas darba vietas un konkurētspējīgs atalgojums, kas savukārt motivētu izbraukušo latviešu atgriešanos dzimtenē. Labi funkcionējoša ar globālo pasauli saistīta ekonomika var palīdzēt mazināt negatīvo ietekmi uz ģeopolitiskiem sarežģījumiem un stiprināt valsts drošību. Diemžēl daudzu iemeslu dēļ Latvija neizceļas kā investīciju izvēles vieta.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Lai risinātu arvien pieaugošās demogrāfijas problēmas, uzņēmēji aicina rūpēties par kontrolētas, reglamentētas imigrācijas politiku. Imigrācijas politika ar steigu ir jāizvērtē kritiski. Mēs dzīvojam ilūzijās, ka mums

ir labi izglītots darbaspēks. Bija, bet izbija. Investori varētu kļūt konkurētspējīgāki, ja tiem būtu pieejams darbaspēks no valstīm ārpus ES. Daudzi uzņēmumi jau izmanto ārvalstu darbaspēku. Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā ir daudz potenciālu darbinieku ar augstu kompetenču līmeni, taču pašreizējā imigrācijas politika ir ļoti ierobežojoša, tādēļ Latvija nespēj pilnībā realizēt savu potenciālu, ko varētu, ja izmantotu augsti kvalificētus darbiniekus no ārvalstīm.

Vēl Latvijai vajadzētu pārskatīt uzturēšanās atļauju programmu. Portālā Apollo lasu, ka Indijas biznesmeņi par iespēju brīvi ceļot un uzturēties Eiropā ir gatavi investēt lielu naudu biznesā un nekustamajos īpašumos – 400 miljonus eiro. Ministrs Ralfs Nemiro uzskata, ka šī ir unikāla iespēja, kas Latvijai noteikti jāizmanto. Savukārt premjers Kariņš pieļauj, ka uzturēšanās atļauju biznesu varētu vispār slēgt. Vai laikā, kad Latvijas uzņēmējdarbības videi nepieciešamas investīciju injekcijas no ASV, Ķīnas, Polijas, Itālijas, Uzbekistānas, Kazahstānas un citām pasaules valstīm, premjers zina ko labāk nekā ministrs? Toties es zinu, ka, piemēram, kāds Kazahstānas uzņēmējs, ieguvis uzturēšanās atļauju Latvijā, Piņķos uzbūvēja miljoniem vērtu golfa klubu. Tāpat atsevišķās Eiropas valstīs tiek nodrošināta iespēja strādāt, ja tiek investēti vien 25 tūkstoši eiro.

Mans nolūks nav kritizēt ārlietu ministra vai drošības struktūru speciālistu bažas par drošības riskiem šajā sakarā. Es izsaku bažas par Latvijas politisko un ekonomisko nākotni.

Pie tādas varas partiju politikas Latvija visai drīz pārvērtīsies par brīvdabas muzeju. Diskusijas, ko sabiedrībā izraisīja K. Kariņa lēmums neparakstīt R. Nemiro komandējuma rīkojumu uz Londonu, lai detalizētāk pārrunātu investēšanas nosacījumus ar indiešu uzņēmējiem, arvien vairāk mani pārliecina par premjera amerikānisko domāšanu. Domājot, kā izdabāt pasaules līderiem, tiek galīgi aizmirstas nacionālās intereses. Tiek pieņemti tām pretēji lēmumi, un turpinās valsts ekonomiskā lejupslīde. Šo darbību attaisnošanai tiek izmantots arguments – drošība. Drošības apsvērumi ir pamatā premjera viedoklim par uzturēšanās atļauju programmas iespējamo slēgšanu. Taču kā uzņēmējs varu apgalvot – cilvēks vai uzņēmums, kas investējis savus līdzekļus biznesā kādā valstī, ir ieinteresēts šos līdzekļus sargāt. Viņš ir ieinteresēts tās valsts ilgtspējīgā pastāvēšanā un stabilitātē.

Tevi varētu interesēt

«Jūs negribat, lai jūsu guļamistabā kāds ielien? Bet kāpēc jūs gribat ielīst...

Latvijas problēma pirmsvēlēšanu laikā ir politisko spēku nespēja sabiedrībai skaidri,...

No tiem ārvalstniekiem, kuri par lielu naudu iegādājas īpašumus Latvijā ar mērķi...

«Protams, ir bijušas neveiksmes un kļūdas. Ja man tagad būtu jāpagriež pulkstenis...

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans ieiet vēsturē ar savu sparīgo Latvijas ceļu labošanas...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē,...

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt...

Slēdzot darījumu par nekustamo īpašumu, neatkarīgi no tā, vai esat pircēja vai pārdevēja...

2019. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 781,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu,...

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad...

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina,...

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu...

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem...

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā....

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē,...