Finanses

LDDK vērtē aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Vienlaikus jāakcentē, ka pati pievienošanās vien nedos gaidītos rezultātus valsts tautsaimniecības attīstībai, ja netiks savlaicīgi pabeigta OECD rekomendāciju ieviešana un notiks vilcināšanās ar atbildīgu un drosmīgu lēmumu pieņemšanu.

Lai paustu kopīgu redzējumu uz darāmajiem darbiem, sadarbības un sociālā dialoga principiem, LDDK kā viens no valdības sociālajiem partneriem 9. augustā parakstīja vienošanos ar Ministru prezidentu, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Zinātņu akadēmiju par priekšnoteikumiem, kas nepieciešami tautsaimniecības attīstībai. Tas viesa optimismu un radīja priekšnoteikumus nepieciešamo reformu īstenošanai, lai gala rezultātā mainītu nelabvēlīgo emigrācijas tendenci, straujāk kāpinot iekšzemes kopproduktu un uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī paaugstinot iedzīvotāju drošību, pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Atliekot vai izvairoties no nepieciešamajām reformām, Latvija riskē arī turpmāk būt par valsti, kur iedzīvotāju dzīves līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, no kuras cilvēki brauc prom labākas dzīves meklējumos, kur valstij katastrofāli trūkst naudas izglītībai, valsts drošībai, veselības aprūpei, transporta infrastruktūrai un citām neatliekamām vajadzībām, turpina L. Meņģelsone.

Vienam no vienošanās punktiem plānots pievērsties jau nākamgad, vidēja termiņa nodokļu politikas izveides kontekstā - solidaritātes nodokļa pārskatīšana, jo jau šī gada dati parādīja, kādas sekas ir radījusi solidaritātes nodokļa ieviešana.

Sasteigta, neizvērtēta solidaritātes nodokļa ieviešana ir mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību un radījusi zaudējumus valsts budžetā, uzsver Meņģelsone, paskaidrojot, ka dati par šī nodokļa iekasēšanu astoņos mēnešos liecina – lai gan kopumā solidaritātes nodoklis ir ienesis papildu līdzekļus budžetā, kopumā lielo algu saņēmēju skaits ir samazinājies un līdz ar to ilgākā laika periodā ietekme uz budžetu būs negatīva. Kopumā tas neveicina izaugsmi un nodokļu sistēmu padara arvien neizdevīgāku vidējiem un lielajiem nodokļu maksātājiem.

LDDK turpinās strādāt pie tā, lai šis jautājums tiktu risināts vidēja termiņa nodokļu politikas veidošanas ietvaros.

Viens no LDDK uzdevumiem jaunajai valdībai bija strādāt pie tā, lai uzlabotu rādītājus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas novērtējuma Doing Business reitingā, un rudenī klajā nākušie dati liecina, ka šis mērķis ir sasniegts un Latvijai izdevies pakāpties uz 14. vietu 189 valstu vērtējumā. Tiesa tik labi nav veicies Globālās konkurētspējas ziņojumā, kur ne tikai nav panākts uzlabojums, bet pat esam noslīdējuši reitingā zemāk līdz 49. vietai.

Latvijas novērtējums ir būtiski zemāks pozīcijās, kas saistītas ar valsts pārvaldes birokrātiju, valsts infrastruktūras attīstību, veselības aprūpi un izglītības politiku, Latvijas nodokļu likmēm un to regulējumu, kā arī darba tirgus efektivitāti. Līdz ar to kopējais Latvijas konkurētspējas novērtējums, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir par piecām vietām zemāks, skaidro L. Meņģelsone.

Kā viens no pozitīvajiem šī gada sasniegumiem jāmin Saeimas lēmums par grozījumiem Maksātnespējas likumā. Jaunais regulējums ir tikai viens no pirmajiem pasākumiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu un uzņēmēji sagaida, ka darbs pie tā tiks turpināts, lai Latvijā veidotu tiesisku un investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi.

Neskatoties uz atsevišķiem izņēmumiem, kopumā šo gadu var raksturot ar vārdu “sadarbība”. Lai gan LDDK uzskata, ka strauji pēdējā brīža lēmumi budžeta un nodokļu jautājumos nav labā prakse, vēlamies vienlaikus uzsvērt, ka ar Ministru prezidenta M. Kučinska valdību ir izveidojies aktīvs, abpusēji ieinteresēts un uz rezultātu vērsts dialogs.

Nākamajā gadā Ir ļoti svarīgi turpināt iesākto dialogu un atrast kopīgu valodu un izpratni, strādājot pie Nodokļu politikas stratēģijas līdz 2021. gadam. Tā parādīs, vai uzņēmēju intereses ir ņemtas vērā un vai politikas veidotāji un valdības pārstāvji ir izpratuši, ka nodokļu politika var būt labs ierocis tautsaimniecības attīstībai un uzņēmumu izaugsmei, vai arī tieši pretēji – kļūt par uzņēmumu attīstību bremzējošu faktoru.

LDDK kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru jau ir sagatavojusi savus priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu. Sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība.

Būtiski nodokļu politikas kontekstā ir risināt jautājumu par darbinieku sociālo nodrošināšanu, jo šī jautājuma atstāšana novārtā ne tik tālā nākotnē var radīt nepatīkamas sekas un spriedzi iedzīvotāju sociālajai drošībai. LDDK ieskatā ir svarīgi domāt par obligātās veselības apdrošināšanas komponentes iekļaušanu jau esošajā sociālā nodokļa likmē.

Tautsaimniecības attīstības kontekstā viens no uzdevumiem nākamajā gadā ir pārskatīt Obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijai, ņemot vērā, ka OIK slogs tieši lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem patlaban ir ārkārtīgi liels un tas neveicina šo uzņēmumu konkurētspēju un samazina industrijas pārstāvjiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu.

Mūsu kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu, uzsver L. Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Labākajiem darba devējiem pasniedz LDDK gada balvas

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā ceremonijā Melngalvju namā trešdien, 16. novembrī, pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva.

Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs (John Martin Tully) un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.

«Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Mikrotīkls vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,» par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: Esošā VSAOI/IIN proporcija nav taisnīga pret autoratlīdzību saņēmējiem

LETA, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.

Jau ziņots, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

"Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša," norāda LDDK.

LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 29.jūnijā, svinīgi atklāta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jaunā mājvieta Rīgā, Raiņa bulvārī 4, kuru LDDK vajadzībām atradusi un pielāgojusi VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), informē VNĪ.

Jaunās telpas darba devējiem sniedz iespēju organizēt seminārus un konferences plašākām auditorijām. Jaunajā LDDK birojā biedriem pieejama plaša sanāksmju zāle, preses konferenču telpa un bibliotēka.

Darbu gaitā veikta telpu pielāgošana LDDK vajadzībām – veikti ne tikai kosmētiska rakstura remontdarbi, bet arī telpu pārbūve, tādējādi šo telpu pielāgošana tika īstenota gan daļēji saglabājot slēgtā tipa, gan izveidojot jaunas atklātā tipa biroja telpas.

VNĪ darbus paveikusi trīs mēnešu termiņā, kurā ietilpa ne tikai faktiskie telpu pielāgošanas darbi, bet arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana un tās saskaņošana. Ēka Rīgā, Raiņa bulvārī 4, celta 1886.gadā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Patlaban tā atrodas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies.

«Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.

Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darba devēji atbalstītu rosinājumu nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām

LETA, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji atbalstītu ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā ir jārisina un jāsakārto daudzi jautājumi sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmā. LDDK aicina nopietni izvērtēt Igaunijas modeli, kas paredz, ka risku par pirmajām trīs dienām no slimības perioda sākuma uzņemas darba ņēmējs, bet par periodu no ceturtās līdz astotajai dienai - darba devējs, un tālāk jau līdzekļi tiek atvēlēti no sociālās apdrošināšanas budžeta.

«Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka tikai pirmā slimības diena netiek apmaksāta, sākot no 2. līdz 10. dienai izmaksas sedz darba devējs. Atbilstoši statistikai 2016. gadā darba devēji apmaksāja aptuveni 262 000 slimības dienas,» norādīja Meņģelsone, piebilstot, ka Igaunijā šī proporcija ir ievērojami samērīgāka, jo darba devējs sedz tikai piecas slimības dienas, kas atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: MUN likmes celšana daļēji risinātu negodīgo konkurenci, bet veids, kā to dara, ir nepieņemams

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koalīcijas piedāvātās izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa regulējumā vērtē kā atbalstāmu pagaidu risinājumu, taču stingri norāda, ka lēmumu pieņemšanas process par nodokļu režīmu tik īsu brīdi pirms tā stāšanās spēkā nav pieņemams, informē LDDK pārstāve Maija Pētermane.

Piedāvājums atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām mikrouzņēmuma nodokļa maksājumiem un tā vietā ieviest 15% nodokļa likmi, no kuras iekasēšanas liela daļa tiktu virzīta sociālajam budžetam, faktiski ir atgriešanās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas pirms vairākiem gadiem ierosinātā modeļa.

«LDDK kā sociāli atbildīgs valdības partneris pauž bažas par pārāk lielo plaisu starp mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un parasto nodokļu maksāšanas režīmu, kā arī problēmām, kas saistītas ar MUN maksātāju darbinieku sociālo nodrošinājumu. Piedāvājums celt MUN likmi daļēji risinātu dažādo nodokļu režīmu radīto negodīgo konkurenci, savukārt papildu nodokļa novirzīšana sociālajā budžetā atbilstu LDDK uzstādījumam par darbinieku sociālo drošību,» pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

61 % uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par sliktu, tostarp katrs devītais (13 %) – par ļoti sliktu, bet katrs otrais (48 %) – par drīzāk sliktu, arī nomaksājamo nodokļu apjomu 90 % valsts uzņēmēju uzskata par pārlieku augstu, tostarp vairāk nekā puse (54 %) norāda, ka tas ir «krietni par augstu», liecina Turības Biznesa indekss.

Saskaņā ar aptaujas datiem vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē mazie uzņēmumi, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 38 %, tikmēr starp lielo uzņēmumu pārstāvjiem katrs piektais (20 %) to uzskata par ļoti sliktu.

Skatot datus par uzņēmējdarbības vides novērtējumu pēc uzņēmumu pārstāvētajām nozarēm, secināms, ka vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē tirdzniecības nozares uzņēmēji, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 41 %, bet par ļoti labu – 2%. Tikmēr visnegatīvāk uz situāciju raugās ražošanas nozares uzņēmēji, kuru vidū uzņēmējdarbības vidi valstī kā ļoti sliktu vērtē 15%.

Savukārt, skatot šos datus pēc uzņēmumu atrašanās vietas, vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē Kurzemes uzņēmēji, kuru vidū to par drīzāk labu uzskata 44 %, bet visnegatīvāk – Latgales uzņēmēji, kur katrs piektais (19 %) uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē kā ļoti sliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK: Būtu bijis vēlams, lai Ašeradens saglabā ekonomikas ministra amatu, turpinot iesākto

LETA, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pozitīvi vērtē līdzšinējo sadarbību ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), kurš nolēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju, aģentūrai LETA atzina uzņēmēju organizācijās.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka līdzšinēja sadarbība ar Ašeradenu bija ļoti veiksmīga, kopīgi strādājot pie dažādu konkurētspējas jautājumu risināšanas un arī kopējās ekonomikas izaugsmes. «Regulāri kopīgi rīkotas gan tikšanās, gan arī esam sajutuši vēlmi iedziļināties problēmās, lai rastu risinājumus gan ēnu ekonomikas mazināšanā, gan dažādu citu jomu sakārtošanā, tādējādi veicinot Latvijas biznesa izaugsmi un arī nozaru sakārtošanu,» viņš sacīja.

Rostovskis arī pauda viedokli, ka Ašeradens ar savu mērķtiecību spēs vadīt Vienotības frakciju Saeimā. «Ceram turpināt sadarbību tik pat kvalitatīvi kā līdz šim, lai kopā ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK attīstītu Latvijas ekonomiku, nonākot līdz galvenajam mērķim - labklājībai, eksportspējai un izaugsmei,» viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji: Latvijas vieta ekonomiskās brīvības indeksā liecina par atvērtību globālajai tirdzniecībai

LETA, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vieta ekonomiskās brīvās indeksā liecina par uzņēmējdarbības vides regulējuma kvalitātes uzlabošanos, relatīvi augstu ekonomiskās brīvības līmeni, kā arī ekonomikas atvērtību globālajai tirdzniecībai un investīcijām, taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā, atzina aptaujātajās uzņēmēju organizācijās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa sacīja, ka ekonomiskās brīvības indeksā iegūto punktu skaita pieaugums liecina, ka Latvijā uzlabojusies gan uzņēmējdarbības vides regulējuma kvalitāte, gan arī publiskās pārvaldes efektivitāte un tirgus atvērtība. Taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā un valstij ir jāturpina mērķtiecīgi sāktās reformas gan publiskajā pārvaldē, gan jāveic nepārtraukts darbs pie administratīvo šķēršļu samazināšanas komersantiem.

«Nepieciešams mazināt valsts dalību ekonomikā, novēršot negodprātīgu konkurenci starp privāto un publisko sektoru, kas nereti tiek veicināta radot labvēlīgāku regulējumu uzņēmumiem, kas pieder pašvaldībām un valstij,» sacīja LTRK valdes locekle, piebilstot, ja šāda tendence turpināsies, Latvija labo sniegumu šajā indeksā var zaudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Latvijā ieviest īslaicīgās nodarbinātības mehānismu, kas ietver saīsināto darba laiku un pagaidu atlaišanu, pirmdien preses konferencē sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka abos šajos gadījumos darba līgums tiktu turpināts, saglabājot darba attiecības. "Mums ir nepieciešams mehānisms, lai darba devējiem būtu mazāk stresa un būtu iespējama ātrāka pilnvērtīgas saimnieciskās darbības atsākšana pēc krīzes. Šāds mehānisms sekmīgi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs," uzsvēra Meņģelsone.

Viņa skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem ES, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies otrdien, 30.jūnijā. Tāpat Meņģelsone atzīmēja - kā nākamais iespējamais atbalsta instruments uzņēmumiem konceptuāli ir nosauktas darba algu subsīdijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, bet normatīvais regulējums vēl nav izstrādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbinieku slimošana uzņēmumiem rada 170 miljonu eiro zaudējumus gadā

Elīna Pankovska, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir garākais darba devēju apmaksājamais slimības periods Baltijas valstīs; ar katru gadu pabalstos izmaksājamā summa palielinās.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis izrakstīto darbnespējas lapu unikālo gadījumu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. 80% no darbnespējas lapām nav iespējams analizēt, jo tās ierindojas kategorijā Vispārējais gadījums, savukārt 20% gadījumu darbnespējas lapas saistītas ar grūtniecību un bērna aprūpi saslimšanas gadījumā, norāda veselības ministre Anda Čakša. Tomēr tieši darba devējiem būtu svarīgi atšifrēt šos 80%, lai saprastu un analizētu iemeslus, kā arī, iespējams, nākotnē novērstu apstākļus, kas izraisījuši darbnespēju. Šobrīd to neļauj normatīvie akti par datu aizsardzību, kas nosaka, ka darbnespējas lapās nedrīkst parādīties slimību diagnozes. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas. A. Čakša gan bilst, ka diagnozei nevajadzētu parādīties darba devējiem, tomēr tā varētu parādīties NVD ieejošajos datos, kas nodrošinātu, ka politikas veidošanai un analīzei tiek izmantoti anonīmi dati. Latvijā jau ilgāku laiku tiek diskutēts par lielo izrakstīto slimības lapu skaitu. Ir bijuši arī dažādi priekšlikumi, lai šo skaitu ierobežotu. Pagājušajā gadā Labklājības ministrija ieteica nemaksāt par pirmajām trīs slimošanas dienām, lai taupītu līdzekļus, taču šāds priekšlikums palika bez atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojusi priekšlikumus Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (Recovery and Resilience Facility - RRF) izstrādei un aicina valdību, pieņemot lēmumus, rūpīgi izvērtēt publisko investīciju projektu atdevi Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai.

Darba devēji, vadoties pēc Eiropas Komisijas sagatavotajām vadlīnijām ES dalībvalstīm, aicina noteikt RRF kopējo mērķi, galvenos sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un sagaidāmo ietekmi, savukārt ministriju piedāvājumu investīciju projektiem kartēt šādos virzienos: darba tirgus, izglītības, veselības un sociālā politika; publiskās finanses un nodokļi; nozaru politika; zaļā pāreja; digitālā pāreja; uzņēmējdarbības vide un valsts pārvalde.

“Svarīgi, lai lēmumu pieņemšanas procesā, atbildīgās institūcijas izvērtētu publiskā sektora investīciju projektu atdevi. Tas palīdzētu nodrošināt pārdomātu un mērķtiecīgu līdzekļu izlietošanu ekonomikas noturībai un atveseļošanai. Uzskatām, ka šobrīd plāna ietvaros nav pareizi sabalansētas finansējuma proporcijas starp valsts institūciju stiprināšanu un pasākumiem ekonomikas noturībai, atveseļošanai Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Intervija: Uz patērētāja sniegto informāciju ir jāpaļaujas

Sandris Točs, speciāli DB, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK: Valsts tautsaimniecība slikto autoceļu dēļ ik gadu zaudē ievērojamus līdzekļus

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību izvērtēt esošo situāciju un steidzami pieņemt būtiskus lēmumus, lai sakārtotu sliktā stāvoklī esošos autoceļus, lai īstenotu Nacionālās attīstības plānā deklarēto ekonomikas izrāvienu un nodrošināt līdzsvarotu reģionālo attīstību, informē LDDK.

Joprojām valstī ir pagastu centri, no kuriem līdz lielajām pilsētām var aizbraukt tikai pa grants ceļiem. Neveikto darbu apjoms tikai uz valsts ceļiem ir sasniedzis aptuveni 4,5 miljardus eiro.

LDDK norāda, ka valsts tautsaimniecība slikto autoceļu dēļ ik gadu zaudē ievērojamus līdzekļus. Zaudējumu samazināšana, kurus rada slikti un ļoti slikti ceļi, būtu nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem un uzņēmējdarbības attīstībai gan valstī kopumā, gan jo īpaši reģionos, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos.

Uzturot apmierinošā kārtībā tikai valsts nozīmes lielos ceļus, bet reģionālo un vietējo ceļu stāvokli neuzlabojot, tiek kavēta uzņēmējdarbība novados un mazajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tautsaimniecības padome atbalsta FM vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju

Žanete Hāka, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 22. martā, Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, paredzot izmaiņas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem, informē LDDK.

Tautsaimniecības padomes locekļi - LTRK, LDDK, EM un nozaru asociāciju pārstāvji – un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens izteica savu vērtējumu par FM sagatavotajiem priekšlikumiem izmaiņām nodokļu politikā un Latvijas Bankas sagatavoto ziņojumu Nodokļu stratēģija 20/20 un reformas priekšlikumu ietekmi uz Nacionālajā attīstības plānā 2020 definētā virsmērķa – ekonomikas izrāviens – sasniegšanu.

«Aktivitātes, kas veicina NAP2020 virsmērķa – ekonomikas izrāviens – sasniegšanu, tai skaitā izmaiņas nodokļu politikā, tuvinās Latviju arī pārējo mērķu sasniegšanai, tādējādi nodrošinot nepieciešamos resursus cilvēkdrošības nodrošināšanai un cilvēkkapitāla attīstībai, panākot sabiedrības atbalstu piedāvātajām strukturālajām reformām nodokļu politikā, izglītības un veselības nozarēs, kā arī palielinot savstarpējo uzticību starp iedzīvotājiem, uzņēmējiem, publisko pārvaldi un politiķiem,» saka Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Godinās ietekmīgākos, veiksmīgākos un sociāli atbildīgākos Latvijas darba devējus

Dienas Bizness, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts svētku noskaņās piektdien, 10.novembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) godinās ietekmīgākos, veiksmīgākos un sociāli atbildīgākos Latvijas darba devējus. Svinīgā ceremonijā «Gada tautsaimnieka» balvu pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LDDK Gada balvas ceremonija pulcē vienkopus biznesa, sabiedrisko organizāciju, kā arī nozaru politiku un valsts līderus. Tas ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas atbildīgāko uzņēmēju godināšanas pasākumu ar mērķi izcelt darba devēju nozīmi un ieguldījumu reģionu izaugsmē, attīstot uzņēmēju un publiskās pārvaldes sociālo dialogu un sadarbību nozaru, reģionālā un nacionālā līmenī.

«Vēlamies īpaši godināt un pateikties tiem darba devējiem, kas ar augstu pienākuma apziņu pret savu darbu un patriotismu pret savu valsti veicina ne tikai uzņēmumu izaugsmi, bet arī Latvijas tautsaimniecības attīstību. Jo vairāk ir izcilu un atbildīgu uzņēmēju, kas ar saviem veiksmes stāstiem iedvesmo citus uzņēmējus sekot viņu piemēram, jo straujāka izaugsme un augstāks labklājības līmenis būs mūsu valstī,» uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji izstrādājuši savu nodokļu politikas stratēģiju

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pirmdien, 12. decembrī iepazīstinās sabiedrību ar uzņēmēju izstrādāto piedāvājumu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai.

LTRK un LDDK eksperti ir izvērtējuši esošo nodokļu sistēmu, lai sagatavotu savu piedāvājumu vidēja termiņa stratēģijai, par ko plānotas diskusijas ar valdību. «Mēs vēlamies kvalitatīvu diskusiju par to, kādai turpmāk jāizskatās nodokļu politikai valstī. Uzņēmēji ir tie, kuri maksā nodokļus, savukārt no valsts budžeta atkarīga ikkatra no mums ikdiena, tādēļ visām pusēm jābūt pieņemamiem risinājumiem, lai tautsaimniecība attīstītos un mēs kopā virzītos uz ekonomikas izrāvienu,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«LDDK kā sociāli atbildīga valdības partnera mērķis ir sekmēt darba devējiem atbilstošus apstākļus, kas ļautu Latvijai kā valstij kļūt konkurētspējīgākai uzņēmēju vidū, veicinātu tautsaimniecības attīstību un līdz ar to celtu nodokļu ieņēmumus. Lai to panāktu, stabila, prognozējama nodokļu politika ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem,» pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Reformas ietekmi uz tautsaimniecību varēs izvērtēt tikai pēc pāris gadiem

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Šajās dienās aprit divi gadi, kopš Latvijā strādā Māra Kučinska valdība. Šīs valdības darbam bijuši vairāki izaicinājumi, taču kopumā darba devējiem ar šo valdību ir bijis veiksmīgs dialogs un kvalitatīvs konsultāciju process divu gadu periodā.

Šajā laikā regulāri ir notikušas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) – kopumā 12 – sēdes divu gadu laikā. Savukārt vienošanās norādīja kopīgos virsmērķus, sasniedzamos indikatorus, kā arī reformu virzienus ekonomiskā izrāviena veicināšanai. Šādu sadarbības apliecinājumu 2016. gada 9. augustā M. Kučinskis valdības vārdā parakstīja ar LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai iezīmē 40 pasākumus, kuru īstenošana padarītu Latviju pievilcīgāku pašmāju un ārvalstu investoru acīs.

To paredz Ministru kabineta sēdē akceptētais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.- 2022.gadam. Uzņēmēji un politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt izmaiņas – uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī, lai pielīdzinātos konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Interesanti, ka Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekta akceptēšana notika vairāk nekā sešus mēnešus pēc tam, kad tas tika pieteikts (2018. gada 1. novembrī) izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atzina, ka uzņēmējdarbības vides pilnveidošana ir būtisks faktors, lai varētu veicināt Latvijas tautsaimniecību, lai tā kļūtu pievilcīgāka gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru