Foto

«Ledus vētra» paralizējusi Slovēniju – nav elektrības, slēgti ceļi un skolas

Gunta Kursiša, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Slovēniju pārsteidzis sals un sniega vētra, kas nogāzusi kokus un elektrības stabus, atstājot katru ceturto mājsaimniecību valstī bez elektrības. Vairākus ceļus ir nācies slēgt, vēsta BBC.

Vissmagāk vētra skārusi valsts dienvidrietumu daļu. Valdība raksturojusi situāciju kā plaša mēroga dabas katastrofu. Nelāgie laikapstākļi sāka mocīt slovēņus jau aizvadītās nedēļas piektdienā.

Kopumā vētra bez elektrības ir atstājusi aptuveni 250 tūkstošus iedzīvotāju - pirmdien Slovēnijā bez elektrības bija aptuveni 120 tūkstoši mājsaimniecību, slēgti ir aptuveni 40% skolu.

Barga ziema piemeklējusi arī Horvātiju un Serbiju. Pirmdien Serbijas policija sāka atbrīvot sniegā iestigušas kravas automašīnas, kas jau vairākas dienas atradās uz lielceļa starp Novisadu un Subotiku. Slovēnijā svētdien tika slēgts galvenais ceļš no valsts galvaspilsētas Ļubļanas uz Adrijas jūras piekrasti.

Slovēņi katastrofas novēršanā lūguši palīdzību Austrijai, Vācijai un Čehijai. Šīm valstīm slovēņi vaicājuši elektroenerģijas ģeneratoru nodrošināšanu. Dažos reģionos, piemēram, aptuveni 40 kilometru attālumā no Ļubļanas, elektroenerģijas padeves nav jau četras dienas un tās atjaunošanā iesaistīti bruņotie spēki.

Aptuveni 500 tonnu elektrības kabeļu un elektrības stabu ir apgāzti un pašlaik atrodas uz zemes, pauda Slovēnijas aizsardzības ministrs Romans Jakics.

Ledus varētu būt izpostījis aptuveni pusi Slovēnijas mežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties jaunā koronavīrusa izplatīšanās tempam, Slovēnija pirmdien atvērusi kafejnīcu un restorānu terases.

"Runa nav tikai par kafiju, tās ir sarunas, kas mums pietrūkst," ziņu aģentūrai AFP sacīja Koperas kafejnīcas "Kapetanija" īpašnieks.

Kopš Eiropā sākās jaunā koronavīrusa pandēmija, kafejnīcas un restorāni Slovēnijā bijuši slēgti kopumā astoņus mēnešus, un joprojām ir slēgti četros no 12 valsts reģioniem, tostarp galvaspilsētā Ļubļanā.

Valstī joprojām spēkā ir sociālās distancēšanās pasākumi, un galdiņi restorānos un kafejnīcās jāizvieto ar vismaz 1,5 metru distanci.

Daļējais karantīnas režīms, kas uz Lieldienām bija spēkā 11 dienas, palīdzējis samazināt vīrusa izplatīšanās tempu.

Slovēnija šomēnes atvēra arī veikalus, pakalpojumu nozari un skolas, bet iekštelpās joprojām obligāta prasība ir sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas policisti devušies uz Slovēniju palīdzēt migrantu koordinēšanā

Lelde Petrāne, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 Valsts policijas darbinieki devušies uz Slovēniju palīdzēt slovēņu kolēģiem patvēruma meklētāju plūsmas regulēšanas jautājumā. Šobrīd policisti jau ir Slovēnijā un ir sākuši pildīt darba pienākumus, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada oktobra beigās Slovēnijas Iekšlietu ministrija lūdza ES valstu palīdzību patvēruma meklētāju plūsmas koordinēšanā pēc tam, kad vienas diennakts laikā Slovēnijas robežu šķērsoja vairāk nekā 12 000 bēgļu.

Latvijas policija tāpat kā pārējo Baltijas valstu policijas vienības atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdienas rītā uz Slovēniju ar policijas mikroautobusiem un vienu apvidus auto devās kopā 20 Latvijas Valsts policijas darbinieki. Aptuveni 2000 kilometru garo ceļu policisti veica ar dienesta automašīnām pa sauszemi.

Galvenie policijas uzdevumi Slovēnijā būs sabiedriskās kārtības nodrošināšana, iespējamu pārkāpumu novēršana un patrulēšana kopā ar Slovēnijas kolēģiem. Kopā komandējumā plānots pavadīt mēnesi, kura laikā Latvijas policisti sniegs atbalstu, kā arī gūs būtisku pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropa Slovēnijai iesaka tikt galā pašai, nevis lūgt aizdevumu

Jānis Rancāns, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijai būtu nepieciešams mēģināt izvairīties no starptautiskās finanšu palīdzības programmas, lai glābtu savas neveselīgās bankas, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Pēdējo mēnešu laikā Slovēnija cīnās ar problēmām banku sektorā un mēģina izvairīties no starptautiskās palīdzības lūgšana. «Pats fakts, ka process aizņem ilgu laiku liecina par to, cik sarežģīts tas ir. Banku audita veikšana ir laikietilpīgs process. Ir svarīgi to īstenot laicīgi, nevis strauji. Pašlaik nav stingri noteikts, kāds būs tā iznākums,» sacījis J. Deiselblūms pēc tikšanās ar Slovēnijas finanšu ministru Urošu Čuferu.

Slovēnija nākamajā gadā iecerējusi veikt grūtībās nonākušo banku rekapitalizāciju, kuras apmēri būs zināmi pēc tam, kad tiks saņemti banku stresu testu rezultāti. Šie rezultāti būs pieejami līdz šā gada beigām. Slovēniju apmeklējusi Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas delegācija, tomēr J. Deiselblūms noliedza, ka valsts tiekot īpaši uzmanīta no starptautisko institūciju puses. Šādas vizītes esot ikdienišķas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību

LETA, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Mēs arī veicam zināmu restrukturizāciju, apturam mūsu vēstniecības darbību Slovēnijā,» bilda ministrs, stāstot par Latvijas plāniem atvērt vēstniecību Indijā.

Ministrs sacīja, ka jau šogad tiks veikti visi priekšdarbi, lai vēstniecība Indijā sāktu funkcionēt. No ministra teiktā noprotams, ka vēstniecībai nākamā gada budžeta projektā jau ieplānoti līdzekļi. Arī pats ministrs septembra vidū plāno doties divpusējā vizītē uz Indiju.

Ministrs skaidroja, ka patlaban vēstniecību darbībai ir divi pamatfaktori - ekonomika un diaspora. «Tie ir tie divi pamatprioritārie jautājumi, kuriem nauda netiek žēlota.»

Taujāts, vai Latvija neplāno slēgt kādu vēstniecību, ministrs sacīja: «Mēs skatīsimies ļoti rūpīgi arī uz to, kur varētu varbūt apturēt vēstniecības darbību, pamatā Eiropas Savienībā. Bet tas nozīmē, ka noteikti tad arī skatāmies uz jaunu vēstniecību atvēršanu potenciālo tirgu rajonā. Nākamā, ko es gribētu redzēt, ir Dienvidkoreja.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā audzis par 0,3%, liecina Eurostat dati.

Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums auga par attiecīgi 0,1% un 0,3%.

Savukārt martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pieauga par 0,9%, bet ES – par 1,6%.

Mēneša laikā visstraujāk mazumtirdzniecības apgrozījums audzis Igaunijā un Latvijā – par 2,8%, Francijā – par 2,3% un Rumānijā – par 2,2%. Savukārt lielākais kritums bijis Portugālē – par 1,7%, Austrijā – par 0,9%, kā arī Vācijā, Īrijā un Slovēnijā – par 0,7%.

Gada laikā straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums reģistrēts Rumānijā – par 13,4%, Luksemburgā – par 12,1% un Ungārijā – par 8,4%. Lielākais kritums vērojams Maltā – par 2%, Somijā – par 1,3%, Slovēnijā – par 1,1% un Spānijā – 0,6%. Latvijā gada laikā apjomi auguši par 3,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) piešķirs Slovēnijai 400 miljonus eiro no sava fonda reaģēšanai uz stihiskām nelaimēm, lai palīdzētu valstij likvidēt plašo plūdu sekas, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka pirmos 100 miljonus eiro Slovēnija saņems līdz šī gada beigām, bet atlikušo summu tā saņems 2024.gada laikā.

Viņa arī pastāstīja par iespēju piešķirt vēl 3,3 miljardus eiro no ES kohēzijas fondiem līdz 2027.gadam.

Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs sacīja, ka plūdi nodarījuši zaudējumus miljardiem eiro apmērā. Slovēnijas valdība un ES izpildvara izveidos mērķa grupu rekonstrukcijas un finansēšanas koordinācijai.

Slovēnija bija vērsusies pie saviem partneriem ES un NATO, lūdzot palīdzību un aprīkojumu pēc lietavām un plūdiem, kas prasījuši piecu cilvēku dzīvības un kļuvuši par lielāko stihisko nelaimi valsts neatkarības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Slovēnijas aizņemšanās izmaksas turpinās būt augstas, valstij nāksies lūgt starptautisko palīdzību, pavēstījis Slovēnijas Centrālās bankas vadītājs Bostjans Jazbeks. Slovēnijas Centrālā banka arī samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozes.

Paredzēts, ka Slovēnijas IKP šogad samazināsies par 2,6%, kas ir vairāk nekā aprīlī prognozētie 1,9%. Vienlaikus Slovēnijas lielākās bankas pieder valstij un ir apgrūtinātas ar tā dēvētajiem «sliktajiem kredītiem», kas veido aptuveni 22,5% no valsts ekonomikas.

Slovēnijas centrālās bankas vadītājs norādījis, ka viņš apsvērtu palīdzības lūgšanu starptautiskajiem aizdevējiem, ja Slovēnijas obligāciju likmes turpinās būt augstas. Viņš atklāja, ka tiks darīts viss, lai likmes samazinātu. «Taču, ja tas nebūs veiksmīgi, ir iespēja, ka varētu tikt lūgta palīdzība dažādu programmu ietvaros,» sacīja B. Jazbeks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 13,7%, un tas bijis straujākais kāpums ES, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» otrdien publiskotie dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Nākamais lielākais mājokļu cenu kāpums pēc Latvijas gada izteiksmē reģistrēts Slovēnijā (13,4%), Īrijā (12,3%), Portugālē (12,2%), Slovākijā (11,7%), Ungārijā (11,5%), Nīderlandē (9,3%), Horvātijā (8,5%), Lietuvā (7,8%), Čehijā (7,7%), Bulgārijā (7,1%), Igaunijā un Rumānijā (abās valstīs 6,6%).

Kopumā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Zviedriju un Itāliju (abās valstīs -0,4%), kā arī Somiju (-0,1%).

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē janvārī-martā mājokļu cenas pieauga par 4,7%, bet eirozonā - par 4,5%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, bet eirozonā - par 0,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK pārmet Latvijai un vēl sešām bloka valstīm nepareizu patvēruma noteikumu īstenošanu

LETA, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pastiprinājusi spiedienu pret Latviju un vēl sešām valstīm par nepareizi īstenotiem noteikumiem, kas regulē patvēruma piešķiršanu.

EK devusi valstīm divus mēnešus laika situācijas noregulēšanai. Pretējā gadījumā Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija var tikt iesūdzētas Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesu instancē.

Lai labāk pārvaldītu migrantu plūsmu un nodrošinātu Eiropas robežas, visām dalībvalstīm jāpilda savas saistības, strikti jāievēro Eiropas noteikumi par patvērumu un robežkontroli un jānodrošina nepieciešamais atbalsts tām dalībvalstīm, kas ir visvairāk pakļautas bēgļu un nelegālo imigrantu krīzes radītajam spiedienam, paziņoja ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.

EK ziņojumā teikts, ka Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija nav spējušas pierādīt, ka pilnībā īsteno jaunos noteikumus attiecībā uz patvēruma meklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi eirozonā auguši par 0,1%

Žanete Hāka, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, eirozonā un Eiropas Savienībā būvniecības produkcijas apjomi auguši par 0,1%, liecina Eurostat dati.

Janvārī būvniecības produkcijas apjomi eirozonā palielinājās par 1,6%, bet ES – par 1,4%.

Savukārt februārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā palielinājās par 6,7%, bet ES – par 5,5%.

Lielākais būvniecības produkcijas apjoma pieaugums mēneša laikā reģistrēts Polijā – par 17,4%, Ungārijā – par 8,2% un Spānijā – par 3%, bet lielākais kritums vērojams Slovēnijā – par 4,9%, Itālijā – par 3,7% un Lielbritānijā – par 2,8%.

Latvijā par atsevišķiem mēnešiem dati nav apkopoti.

Savukārt gada laikā lielākais apjoms reģistrēts Slovēnijā – par 33,1%, Ungārijā – par 28,3%, Spānijā – par 23,9%, Polijā – par 14,4% un Vācijā – par 14,1%, bet lielākais kritums bijis Rumānijā – par 14,7%, Portugālē – par 11,5% un Itālijā – par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēlreiz par OCTA cenām…

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kas aktīvi ceļo pa citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikti ir pamanījuši krasās cenu atšķirības starp vienādiem pakalpojumiem vai precēm pie mums Latvijā, un kādā citā ES valstī. Atsevišķu preču kategorijas Latvijā ir vairākkārt lētākas nekā citur. Arī OCTA ir tā produktu grupa, kuras cenas, kaut vai salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, ir krietni zemākas. Protams rodas jautājums – kā un kāpēc OCTA cenas tik ļoti atšķiras?

Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, kā OCTA cenas citās valstīs atšķiras no Latvijas cenām, sniegšu salīdzinošu piemēru. Apskatīsim lētāko OCTA piedāvājumu katras konkrētās valsts apdrošināšanas tirgū, pie nosacījuma, ka apdrošināmais auto ir 2010. gada izlaiduma Dacia Logan, bet tā īpašnieks ir 30 gadus vecs autovadītājs ar sākotnējo bonus-malus klasi.

Rezultāti:

Valsts Lētākā OCTA polise tirgū (EUR)

Vācija 695

Horvātija 522

Slovēnija 424

Čehija 222

Polija 137

Lietuva 128

Rumānija 115

Igaunija 110

Bulgārija 98

Ungārija 96

Latvija 56

Pēc šiem rādītājiem redzam, ka OCTA cena Latvijā ir zemākā starp salīdzinātajām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas OCTA cena, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju atšķiras vairāk kā uz pusi, savukārt ar Vāciju, pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Interesants ir fakts, ka pat Horvātijā un Slovēnijā, kas līdzīgi, kā Latvija salīdzinoši nesen pievienojās Eirozonai, OCTA polišu cenas ir nesalīdzināmi augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Slovēnijas bankās, visticamāk, lielāks «finanšu caurums» nekā prognozēts

Jānis Rancāns, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas bankām, visticamāk, būs vajadzīgs lielāks finansējums nekā valsts centrālās bankas prognozētie 1,2 miljardi eiro.

Finanšu krīzes piemeklētā valsts veikusi banku stresa testu, ko pieprasījusi Eiropas Komisija. Pārbaudēm pakļautas desmit valsts lielākās kredītiestādes. Pirmajiem stresa testa rezultātiem vajadzētu būt zināmiem jau septembrī un prognozējams, ka jau oktobrī Slovēnijas bankas varētu sākt saņemt valsts palīdzību.

«Galīgajiem aprēķiniem būs jāpagaida līdz tiks saņemta banku aktīvu kvalitātes pārbaude un stresa testu rezultāti. Iespējams, ka būs nepieciešams papildus finansējums, atkarībā no nākotnes prognozēm, kā arī saistībā ar uzkrātajiem «sliktajiem kredītiem»,» sarunā ar Bloomberg atzinis Banka Slovenije iekšējās uzraudzības vadītājs Matejs Krumbergers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā oktobrī reģistrēts mazākais mazumtirdzniecības kāpums ES

LETA, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā šā gada oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 0,2%, kas ir mazākais kāpums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums oktobrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+16%), Rumānijā un Slovēnijā (abās valstīs +8,7%) un Lietuvā (+8,3%). Igaunijā mazumtirdzniecība oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieauga par 3,1%.

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 21 ES dalībvalstī, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-1,9%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,5%, bet eirozonā - par 2,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES oktobrī pieauga par 1,2%, gan eirozonas valstīs - par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā lielākais mazumtirdzniecības apjomu kritums ES

Žanete Hāka, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā, salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā nav mainījies, bet Eiropas Savienības reģionā saruka par 0,1%, liecina Eurostat dati.

Aprīlī eirozonā mazumtirdzniecības apgrozījums mēneša laikā samazinājās par 0,2%, bet ES pieauga par 0,2%.

Maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā pieauga par 0,7%, bet ES – par 1,2%.

Mēneša laikā lielākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums reģistrēts Portugālē – par 2,9%, Rumānijā – par 1,9% un Maltā – par 1,6%, bet lielākais kritums bijis Latvijā – par 3%, Slovēnijā – par 2,9% un Igaunijā – par 1,5%.

Savukārt gada laikā lielākais apjomu pieaugums bijis Luksemburgā – par 16,7%, Rumānijā – par 10,3% un Ungārijā – par 4,6%, bet lielākais kritums reģistrēts Slovēnijā – par 2,4%, Austrijā un Polijā – 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kāpums decembrī bijis straujāks nekā ES vidēji

LETA, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 5,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 25 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Rumānijā (+13,5%), kurai seko Slovēnija (+12,2%), Zviedrija (+8,5%), Čehija (8%), Polija (+7,7), Lietuva (+7,6%) un Igaunija (+7,1%).

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Horvātijā (-2,5%), Luksemburgā (-2,3%), Čehijā (-2,2%), Slovākijā (-1%) un Maltā (-0,3%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums decembrī reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet sešās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada decembri reģistrēts Rumānijā (+3,8%), Īrijā (+3%), Slovēnijā (+2,7%), Igaunijā (+2,5%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Slovākijā (-2,7%), Lietuvā (-2,6%) un Čehijā (-1,5%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,6%, bet Eiropas Savienībā – par 0,3%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Augustā mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par attiecīgi 0,5% un 0,2%.

Savukārt septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, eirozonā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,3%, bet ES – par 0,8%.

Mēneša laikā eirozonā cenas par 0,6% sarukušas pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu segmentā, savukārt nepārtikas sektorā cenas samazinājās par 0,1%. ES cenas attiecīgi pieauga par 0,5% un 0,3%.

Starp dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka 13 valstīs, pieauga septiņās, bet nemainījās Francijā un Latvijā. Lielākais kritums bija Portugālē – par 6,2%, Slovēnijā – par 4% un Spānijā – par 2,5%, savukārt visstraujāk apjomi auguši Luksemburgā – par 3,1% un Polijā – par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Triobet bukmeikeri: Eurobasket 2013 turnīrā Lietuvai cerība uz 4. vietu, Latvija paliks 16. vietā

Mārtiņš Apinis, 23.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada Eiropas čempionātā basketbolā Slovēnijā no 24 komandām ceturto vietu varētu ieņemt Lietuva, bet Latvija tikai sešpadsmito. Pirmo trijnieku attiecīgi varētu ieņemt Spānija, Francija un Grieķija, liecina totalizatora Triobet bukmeikeru aplēses.

Iespējamā šā gada Eiropas čempionāta basketbolā favorīte ir Spānijas komanda, un, pēc Triobet bukmeikeru aplēsēm, pastāv 22% iespēja, ka spāņi trešo reizi pēc kārtas izcīnīs zeltu.

Sīvas cīņas sagaidāmas starp Francijas un Grieķijas komandām. Paredzams, ka šo valstsvienību spēki būs ļoti līdzīgi. Apmēram vienādas iespējas gūt uzvaru laukumā ir gan vienai, gan otrai basketbola komandai.

Triobet bukmeikeri ir aprēķinājuši 43% iespējamību, ka pusfinālā lietuvieši būs pirmie savā grupā, kurā tie cīnīsies ar Serbiju, Melnkalni, Maķedoniju, Bosniju un Hercegovinu un Latviju. Mūsu valsts basketbola izlase šajā grupā, visticamāk, paliks piektajā vai sestajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru