Samazinoties jaunā koronavīrusa izplatīšanās tempam, Slovēnija pirmdien atvērusi kafejnīcu un restorānu terases.

"Runa nav tikai par kafiju, tās ir sarunas, kas mums pietrūkst," ziņu aģentūrai AFP sacīja Koperas kafejnīcas "Kapetanija" īpašnieks.

Kopš Eiropā sākās jaunā koronavīrusa pandēmija, kafejnīcas un restorāni Slovēnijā bijuši slēgti kopumā astoņus mēnešus, un joprojām ir slēgti četros no 12 valsts reģioniem, tostarp galvaspilsētā Ļubļanā.

Valstī joprojām spēkā ir sociālās distancēšanās pasākumi, un galdiņi restorānos un kafejnīcās jāizvieto ar vismaz 1,5 metru distanci.

Daļējais karantīnas režīms, kas uz Lieldienām bija spēkā 11 dienas, palīdzējis samazināt vīrusa izplatīšanās tempu.

Slovēnija šomēnes atvēra arī veikalus, pakalpojumu nozari un skolas, bet iekštelpās joprojām obligāta prasība ir sejas maskas.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

20 Valsts policijas darbinieki devušies uz Slovēniju palīdzēt slovēņu kolēģiem patvēruma meklētāju plūsmas regulēšanas jautājumā. Šobrīd policisti jau ir Slovēnijā un ir sākuši pildīt darba pienākumus, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada oktobra beigās Slovēnijas Iekšlietu ministrija lūdza ES valstu palīdzību patvēruma meklētāju plūsmas koordinēšanā pēc tam, kad vienas diennakts laikā Slovēnijas robežu šķērsoja vairāk nekā 12 000 bēgļu.

Latvijas policija tāpat kā pārējo Baltijas valstu policijas vienības atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdienas rītā uz Slovēniju ar policijas mikroautobusiem un vienu apvidus auto devās kopā 20 Latvijas Valsts policijas darbinieki. Aptuveni 2000 kilometru garo ceļu policisti veica ar dienesta automašīnām pa sauszemi.

Galvenie policijas uzdevumi Slovēnijā būs sabiedriskās kārtības nodrošināšana, iespējamu pārkāpumu novēršana un patrulēšana kopā ar Slovēnijas kolēģiem. Kopā komandējumā plānots pavadīt mēnesi, kura laikā Latvijas policisti sniegs atbalstu, kā arī gūs būtisku pieredzi.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Slovēnijai būtu nepieciešams mēģināt izvairīties no starptautiskās finanšu palīdzības programmas, lai glābtu savas neveselīgās bankas, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Pēdējo mēnešu laikā Slovēnija cīnās ar problēmām banku sektorā un mēģina izvairīties no starptautiskās palīdzības lūgšana. «Pats fakts, ka process aizņem ilgu laiku liecina par to, cik sarežģīts tas ir. Banku audita veikšana ir laikietilpīgs process. Ir svarīgi to īstenot laicīgi, nevis strauji. Pašlaik nav stingri noteikts, kāds būs tā iznākums,» sacījis J. Deiselblūms pēc tikšanās ar Slovēnijas finanšu ministru Urošu Čuferu.

Slovēnija nākamajā gadā iecerējusi veikt grūtībās nonākušo banku rekapitalizāciju, kuras apmēri būs zināmi pēc tam, kad tiks saņemti banku stresu testu rezultāti. Šie rezultāti būs pieejami līdz šā gada beigām. Slovēniju apmeklējusi Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas delegācija, tomēr J. Deiselblūms noliedza, ka valsts tiekot īpaši uzmanīta no starptautisko institūciju puses. Šādas vizītes esot ikdienišķas.

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Mēs arī veicam zināmu restrukturizāciju, apturam mūsu vēstniecības darbību Slovēnijā,» bilda ministrs, stāstot par Latvijas plāniem atvērt vēstniecību Indijā.

Ministrs sacīja, ka jau šogad tiks veikti visi priekšdarbi, lai vēstniecība Indijā sāktu funkcionēt. No ministra teiktā noprotams, ka vēstniecībai nākamā gada budžeta projektā jau ieplānoti līdzekļi. Arī pats ministrs septembra vidū plāno doties divpusējā vizītē uz Indiju.

Ministrs skaidroja, ka patlaban vēstniecību darbībai ir divi pamatfaktori - ekonomika un diaspora. «Tie ir tie divi pamatprioritārie jautājumi, kuriem nauda netiek žēlota.»

Taujāts, vai Latvija neplāno slēgt kādu vēstniecību, ministrs sacīja: «Mēs skatīsimies ļoti rūpīgi arī uz to, kur varētu varbūt apturēt vēstniecības darbību, pamatā Eiropas Savienībā. Bet tas nozīmē, ka noteikti tad arī skatāmies uz jaunu vēstniecību atvēršanu potenciālo tirgu rajonā. Nākamā, ko es gribētu redzēt, ir Dienvidkoreja.»

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 5,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 25 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Rumānijā (+13,5%), kurai seko Slovēnija (+12,2%), Zviedrija (+8,5%), Čehija (8%), Polija (+7,7), Lietuva (+7,6%) un Igaunija (+7,1%).

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Horvātijā (-2,5%), Luksemburgā (-2,3%), Čehijā (-2,2%), Slovākijā (-1%) un Maltā (-0,3%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums decembrī reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet sešās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada decembri reģistrēts Rumānijā (+3,8%), Īrijā (+3%), Slovēnijā (+2,7%), Igaunijā (+2,5%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Slovākijā (-2,7%), Lietuvā (-2,6%) un Čehijā (-1,5%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 1,3%.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,6%, bet Eiropas Savienībā – par 0,3%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Augustā mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par attiecīgi 0,5% un 0,2%.

Savukārt septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, eirozonā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,3%, bet ES – par 0,8%.

Mēneša laikā eirozonā cenas par 0,6% sarukušas pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu segmentā, savukārt nepārtikas sektorā cenas samazinājās par 0,1%. ES cenas attiecīgi pieauga par 0,5% un 0,3%.

Starp dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka 13 valstīs, pieauga septiņās, bet nemainījās Francijā un Latvijā. Lielākais kritums bija Portugālē – par 6,2%, Slovēnijā – par 4% un Spānijā – par 2,5%, savukārt visstraujāk apjomi auguši Luksemburgā – par 3,1% un Polijā – par 1,6%.

Slovēnijas bankām, visticamāk, būs vajadzīgs lielāks finansējums nekā valsts centrālās bankas prognozētie 1,2 miljardi eiro.

Finanšu krīzes piemeklētā valsts veikusi banku stresa testu, ko pieprasījusi Eiropas Komisija. Pārbaudēm pakļautas desmit valsts lielākās kredītiestādes. Pirmajiem stresa testa rezultātiem vajadzētu būt zināmiem jau septembrī un prognozējams, ka jau oktobrī Slovēnijas bankas varētu sākt saņemt valsts palīdzību.

«Galīgajiem aprēķiniem būs jāpagaida līdz tiks saņemta banku aktīvu kvalitātes pārbaude un stresa testu rezultāti. Iespējams, ka būs nepieciešams papildus finansējums, atkarībā no nākotnes prognozēm, kā arī saistībā ar uzkrātajiem «sliktajiem kredītiem»,» sarunā ar Bloomberg atzinis Banka Slovenije iekšējās uzraudzības vadītājs Matejs Krumbergers.

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā šā gada oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 0,2%, kas ir mazākais kāpums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums oktobrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+16%), Rumānijā un Slovēnijā (abās valstīs +8,7%) un Lietuvā (+8,3%). Igaunijā mazumtirdzniecība oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieauga par 3,1%.

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 21 ES dalībvalstī, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-1,9%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,5%, bet eirozonā - par 2,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES oktobrī pieauga par 1,2%, gan eirozonas valstīs - par 1,1%.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā nav mainījies, bet Eiropas Savienības reģionā saruka par 0,1%, liecina Eurostat dati.

Aprīlī eirozonā mazumtirdzniecības apgrozījums mēneša laikā samazinājās par 0,2%, bet ES pieauga par 0,2%.

Maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā pieauga par 0,7%, bet ES – par 1,2%.

Mēneša laikā lielākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums reģistrēts Portugālē – par 2,9%, Rumānijā – par 1,9% un Maltā – par 1,6%, bet lielākais kritums bijis Latvijā – par 3%, Slovēnijā – par 2,9% un Igaunijā – par 1,5%.

Savukārt gada laikā lielākais apjomu pieaugums bijis Luksemburgā – par 16,7%, Rumānijā – par 10,3% un Ungārijā – par 4,6%, bet lielākais kritums reģistrēts Slovēnijā – par 2,4%, Austrijā un Polijā – 2%.

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps par kanālu komunikācijai ar sabiedrību ir izvēlējies mikroblogu vietni Twitter, Slovēnijas prezidents Boruts Pahors neapšaubāmi ir kļuvis par mobilās lietotnes Instagram zvaigzni.

Pahors, kurš iesaukts par «Bārbiju» un līdzīgi Melānijai Trampai ir bijušais Slovēnijas modes modelis, kas guvis starptautisku ievērību, aktīvi lieto sociālos medijus savu vēstījumu izplatīšanai.

Pahors sāka publicēt savas fotogrāfijas Instagram, tostarp vienu, kurā viņš sarkanā virsvalkā vada atkritumu savākšanas mašīnu, jau pirms prezidenta vēlēšanām 2012.gadā, kurās viņš pārsteidzošā kārtā uzvarēja.

Tūkstošiem «patīk», kurus izpelnās Pahora fotogrāfijas Instagram, padara viņu par favorītu arī šogad paredzētajās prezidenta vēlēšanās.

Slovēnijā, kas ir valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju, 53 gadus vecajam prezidentam lietotnē Instagram ir 24 tūkstoši sekotāju, kas var viņu apskatīt ļoti dažādās pozās un personības izpausmēs.

Janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā pieauguši par 1,5%, bet Eiropas Savienībā – par 1,3%, liecina Eurostat dati.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības produkcijas apjomi pieauga attiecīgi par 1,3% un 1,2%.

Savukārt janvārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā palielinājās par 8,8%, bet ES – par 7,3%.

Mēneša laikā lielākais būvniecības produkcijas apjomu pieaugums vērojams Slovēnijā – par 22,4%, Spānijā – par 5,8% un Vācijā – par 4,4%. Savukārt lielākais kritums reģistrēts Rumānijā – par 4,3%, Slovākijā – par 3,9% un Francijā – par 2,2%. Latvijā pērnā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, apjomi sarukuši par 2,3%.

Lielākais būvniecības produkcijas pieaugums gada laikā reģistrēts Slovēnijā – par 42,8%, Spānijā – par 17,6%, Ungārijā – par 15,9% un Vācijā – par 14,1%, bet lielākais kritums bijis Portugālē – par 14%, Rumānijā – par 9,2% un Itālijā – par 7,9%. Latvijā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējo ceturksni, apjomi auguši par 3,9%, kas ir sestais straujākais kāpums ES.

Cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmijas otro vilni Beļģija, Dānija, Itālija un Slovēnija pirmdien ieviesušas stingrākus ierobežojumus.

Beļģijas valdība slēgusi visus bārus, restorānus un kafejnīcas un ieviesusi komandantstundu, kā arī noteikusi, ka visiem cilvēkiem, kuriem iespējams, jāstrādā attālināti no mājām.

Itālijā, kur diennaktī inficēto cilvēku skaits svētdien pirmo reizi pārsniedza 20 000, premjerministrs Džuzepe Konte deva rīkojumu visiem restorāniem un bāriem pārtraukt apkalpot apmeklētājus plkst.18. Pēc šī laika drīkstēs pārdot tikai ēdienus līdzņemšanai.

Itālijā arī slēgtas sporta zāles, baseini, kinoteātri, teātri un koncertzāles. Futbola stadionos netiek ielaisti skatītāji un vismaz 75% vidusskolēnu mācības turpmāk notiks attālināti.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) risku novērtējumu vairumā Eiropas valstu epidemioloģiskā situācija rada nopietnas bažas. Un arvien lielāks kļūst spiediens uz veselības aprūpes sistēmām un pieaug mirstība.

2013. gada Eiropas čempionātā basketbolā Slovēnijā no 24 komandām ceturto vietu varētu ieņemt Lietuva, bet Latvija tikai sešpadsmito. Pirmo trijnieku attiecīgi varētu ieņemt Spānija, Francija un Grieķija, liecina totalizatora Triobet bukmeikeru aplēses.

Iespējamā šā gada Eiropas čempionāta basketbolā favorīte ir Spānijas komanda, un, pēc Triobet bukmeikeru aplēsēm, pastāv 22% iespēja, ka spāņi trešo reizi pēc kārtas izcīnīs zeltu.

Sīvas cīņas sagaidāmas starp Francijas un Grieķijas komandām. Paredzams, ka šo valstsvienību spēki būs ļoti līdzīgi. Apmēram vienādas iespējas gūt uzvaru laukumā ir gan vienai, gan otrai basketbola komandai.

Triobet bukmeikeri ir aprēķinājuši 43% iespējamību, ka pusfinālā lietuvieši būs pirmie savā grupā, kurā tie cīnīsies ar Serbiju, Melnkalni, Maķedoniju, Bosniju un Hercegovinu un Latviju. Mūsu valsts basketbola izlase šajā grupā, visticamāk, paliks piektajā vai sestajā vietā.

Eiropas ilgtspējīgās enerģijas fonds InnoEnergy jau otro gadu pēc kārtas izsludina pirmsakseleratora programmu Primer, kas paredzēta jaunuzņēmumiem to darbības sākumposmā, informē InnoEnergy.

Programmas galvenais mērķis ir piesaistīt inovatorus no Centrāleiropas un Austrumeiropas, lai attīstītu to uzņēmējdarbības spējas un sagatavotu jaunuzņēmumus akselerācijas un investīciju programmām. Primer uzstāda jaunu vienotu standartu InnoEnergy pirms akselerācijas perioda aktivitātēm.

Primer četru nedēļu programmā iekļauta gan teorijas nodarbības un praktisku meistarklases aptuveni 40 stundu garuma, kuras vadīs profesionāli mentori, industrijas eksperti un pieredzējuši uzņēmēji. Programmā iekļautas dažādas tēmas sākot no juridiskā un intelektuālā īpašuma aizsargāšanas, beidzot ar pitch desk dizainu, agile metodiku un citām būtiskām sastāvdaļām. Jaunie uzņēmēji var iegūt zināšanas kā izvēlēties un pielāgot savai idejai visatbilstošāko biznesa modeli, piesaistīt finansējumu un kā veidot pārdomātu mārketinga un pārdošanas stratēģiju. Pirmsakseleratora programmas dalībniekiem, ņemot vērā to vajadzības un specifiku, būs iespēja piedalīties apmācībās, pilnveidojot dažādas nepieciešamās prasmes un iemaņas un uzlabojot līderību un komandas vadību.

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā, salīdzinot ar jūniju, audzis par 0,1%, savukārt Eiropas Savienības valstīs – par 0,2%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, apjomi saruka attiecīgi par 0,7% un 0,5%.

Savukārt gada laikā mazumtirdzniecības apjomi eirozonā sarukuši par 1,3%, bet ES – par 0,3%.

Mēneša laikā mazumtirdzniecības apgrozījums audzis 12 valstīs, sarucis astoņās, bet nav mainījies Spānijā un Lietuvā. Lielākais mēneša pieaugums bijis Latvijā un Rumānijā – par 2,1% un Francijā – par 2%. Savukārt lielākais kritums bijis Slovēnijā – par 3,4%, Vācijā – par 1,4% un Zviedrijā – par 1,3%.

Savukārt gada laikā mazumtirdzniecības apjomi auguši 14 valstīs, bet sarukuši – astoņās. Lielākais pieaugums bijis Luksemburgā – par 17,7%, Maltā – par 6% un Lietuvā – par 5,9%. Savukārt straujākais kritums novērots Slovēnijā – par 6,4%, Spānijā – par 5,5% un Portugālē – par 2,2%. Latvijā gada laikā apjomi auguši par 5,5%.

Mājokļu cenas 2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā, eirozonā sarukušas par 0,3%, bet Eiropas Savienībā pieaugušas par 1,0%, liecina Eurostat dati.

Salīdzinot ar 2013. gada ceturto ceturksni, 2014. gada pirmajā ceturksnī mājokļu cenas eirozonā samazinājušās par 0,3% un pieaugušas par 0,2% Eiropas Savienībā.

Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, 2014. gada pirmajā ceturksnī vislielākais mājokļu cenu kritums, raugoties gada griezumā, reģistrēts Horvātijā, Slovēnijā un Kiprā. Savukārt, lielākais pieaugums konstatēts Baltijas valstīs - Igaunijā un Latvijā, attiecīgi par 17,5% un 10,4%, kā arī Apvienotajā Karalistē.

Lielākais kritums ceturkšņa griezumā reģistrēts Horvātijā, Luksemburgā un Slovēnijā, bet lielākais kāpums - Igaunijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

DB intervijā antropologs Andris Šuvajevs nāk klajā ar vairākiem progresīviem ierosinājumiem, kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās, kas, viņaprāt, ir pavisam reāls scenārijs 10 līdz 30 gadu perspektīvā, ja nelabvēlīgām tendencēm, kas galvenokārt saistītas ar sociālo jomu, netiks rasts kardināls, bet dziedējošs risinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir skaudrās migrācijas un emigrācijas cēlonis Latvijā, it īpaši reģionos? Kā problēmu risināt, un vai vispār ir iespējams apturēt cilvēku pārvietošanās vilni?

Ja cilvēki vēlas palikt laukos, tad ir jānodrošina apstākļi, lai to viņi var darīt – viņiem ir pieeja izglītības sistēmai, veselības aprūpei un darbiem, kas ir relatīvi labi atmaksāti. Trīs vienkāršas lietas, bet tas ir lielākais izaicinājums - pārliecināt Rīgas eliti, ka tam tā vajadzētu būt, jo bieži vien tā atbilde skan: ja cilvēki vēlas braukt prom no laukiem vai valsts, tad lai brauc. Tā ir viņu brīva izvēle. No valstiskās perspektīvas tas nav ilgtspējīgi, un jādomā, kā noturēt iedzīvotājus tur, kur viņi jau ilgstoši dzīvo.