Pakalpojumi

LIAA: Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir daudzsološa nākotne

LETA, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.

Ņemot vērā minēto, Šīrava norādīja, ka LIAA šogad īstenoja daudzus citus publicitātes pasākumus, lai padarītu Latviju par tūristiem saistošu galamērķi. Piemēram, šogad sadarbībā ar RTAB rīkota Rīgas-Gaujas reģionam un titulam «Eiropas gastronomijas reģions 2017» gastronomisko pasākumu sērija «Latvian Senses», kā arī īstenoti publicitātes pasākumi Spānijā un Somijā, lai popularizētu Latvijas gastronomisko piedāvājumu.

Šīrava atgādināja, ka šogad LIAA īstenoja arī sadarbību ar Ziemeļvalstu blogeriem, tostarp tiem, kam ir video blogi, tādējādi radot saistošus Latvijas tūrisma piedāvājuma mārketinga materiālus. Tāpat tika veidota kampaņa «Atklāj Latviju no jauna!», lai radītu iedzīvotājos vēlmi atklāt jaunus Latvijas tūrisma objektus, un kampaņa «#instatrip», kuras laikā fotogrāfi iemūžināja tūrisma piedāvājumu Kurzemes un Latgales reģionos, radot pievilcīgu saturu internetā.

Būtisks uzsvars šogad bijis arī uz Latvijas tūrisma piedāvājuma popularizēšanu Āzijas tirgū, īpaši Ķīnā. LIAA Tūrisma departamenta direktore norādīja, arī Ķīnas tirgus apguvē īstenotas dažādas mārketinga aktivitātes, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību. Viens no īstenoto publicitātes pasākumu rezultātiem ir televīzijas raidījums, kurā izpētītas Ķīnas un Latvijas kultūras atšķirības, kā arī izcelti iemesli tūristiem apmeklēt abas valstis.

Šīrava sacīja, ka 2018.gadā LIAA plāno turpināt pievērst uzmanību Ķīnas tirgum, kā arī popularizēt vietējo tūrismu un darījumu tūrismu. Viņa uzsvēra, ka nākamgad viens no galvenajiem mārketinga stūrakmeņiem būs Latvijas simtgade, kurai par godu paredzētas dažādas publicitātes aktivitātes.

Vienlaikus viņa apliecināja, ka nākamgad plānots turpināt darbu pie izaicinājumiem, ko rada digitalizācija un mileniāļu paaudze, īstenojot arvien vairāk mārketinga aktivitātes digitālajā vidē. Tāpat paredzēts risināt no sadarbības ekonomikas izrietošos jautājumus. Šīrava skaidroja, ka jāmēģina meklēt risinājumus, kā nodrošināt to, lai sadarbības ekonomikai raksturīgie pakalpojumi nekaitētu esošā tūrisma biznesa konkurencei.

LIAA Tūrisma departamenta direktore norādīja, ka LIAA plāno turpināt izmantot arī «Magnetic Latvia» zīmolu turpmākajās mārketinga aktivitātēs, lai varētu veiksmīgi veidot Latvijas tūrisma tēlu un īstenotu vienotu komunikāciju. Piemēram, ar «Magnetic Latvia» zīmolu paredzēts Starptautiskajā lidostā «Rīga» izveidot stendu, kurā tūristiem būs iespēja iepazīties ar Latvijas sasniegumiem, uzņēmumiem un tūrisma informāciju, kas palīdzēs veiksmīgāk prezentēt valsti. Tāpat «Magnetic Latvia» plānots izmantot dažādos starptautiskos pasākumos, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē.

Kā ziņots, RISEBA Arhitektūras un mediju centrā «H2O6» otrdien notiek LIAA rīkotais «Latvijas tūrisma forums 2017», kas šogad veltīts tūrisma piedāvājuma mārketinga rīkiem un aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uzsāk pieteikumu pieņemšanu tūrisma uzņēmumu subsidēto darba algu programmā

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu par valsts atbalsta sniegšanu tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība".

Paredzēts, ka tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro.

Atbalsta izmaksu administrēs LIAA, un iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs iesniegt no 29. jūlija līdz 30. septembrim.

Kopējais atbalsta programmas finansējums ir 19,2 miljoni eiro.

Pieteikties atbalstam var, elektroniski aizpildot iesnieguma veidlapu, kura pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu iespējams iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu, iesūtot pa e-pastu [email protected], vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam piešķir papildu 22,45 miljonus eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru un būt drošam, ka plānotais ceļojums tiešām notiks

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja Daina Vinklere, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro par VA "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (LIAA) direktoru iecēlis Kasparu Rožkalnu, kurš LIAA direktora pienākumus sāks pildīt no 2020.gada 20.janvāra, informē EM pārstāve Vineta Vilistere - Lāce.

"Viens no svarīgākajiem LIAA direktora uzdevumiem būs atrast risinājumus Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem esam apzinājuši jomas, kur būtu veicami uzlabojumi, lai sekmētu inovāciju ieviešanu un produktivitāti, veicinātu eksportu un piesaistītu investīcijas. Sagaidu no LIAA direktora konkrēta plāna izstrādi un ieviešanu, lai celtu Latvijas ekonomiku starptautiskā līmenī un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Ilgtermiņā tas uzlabos arī iedzīvotāju dzīves līmeni," teica R.Nemiro.

K.Rožkalns kā vienu no savām prioritātēm jaunajā amatā izvirzījis uz zināšanām bāzētu uzņēmumu atbalstu, tādējādi veicinot Latvijas starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Nākotnē veidot LIAA kā atvērtu, caurskatāmu un proaktīvu vienas pieturas aģentūru uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp LIAA direktora amata kandidātiem - premjera biroja vadītājs, LIAA un EM darbinieki

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata kandidātiem ir premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Patlaban konkurss ir noslēdzies, taču uzvarētāja vārds netiek atklāts.

Aģentūrai LETA no neoficiāliem avotiem zināms, ka LIAA vadītāja amata konkursa pēdējā kārtā iekļuva Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, EM Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta, LIAA pārstāvis Vācijā Kaspars Rožkalns un bijušais LIAA direktors Andris Ozols, kurš arī iepriekš neslēpa, ka ir pieteicies šim amatam.

Ozols atzina, ka bijis starp pieciem pretendentiem uz LIAA direktora amatu, bet pērn 27.decembrī no konkursa rīkotājiem saņēmis ziņu, ka viņš konkursā nav uzvarējis, lai arī, pēc Ozola teiktā, saņemts labs vērtējums.

Vienlaikus Ozols pauda, ka konkurss noritējis pārlieku ilgi. Viņš klāstīja, ka amata konkursa komisija iepriekš solīja rezultātu paziņot 18.decembrī, pēc tam to atlika uz 23.decembri, bet reāli vēsts par konkursa iznākumu tika saņemta 27.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Covid-19 izjauktu ceļojumu parāds ir 18 miljoni eiro, ko mudina atgūt vaučeros

Zane Atlāce - Bistere, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēckrīzes periodā.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāra tūrisma nozari, burtiski apstādinot tūrisma uzņēmumu darbību. Tika atcelti gan plānotie ceļojumi, gan netika rezervēti jauni. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Šobrīd šie līdzekļi ir iesaldēti pasaulē apstādinātās tūrisma krīzes dēļ un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš aicina gan ceļotājus, gan tūrisma operatorus šajā situācijā būt saprotošiem, un savstarpēji vienoties par iespējami labākajiem risinājumiem - patērētājiem pieņemt apliecinājumus, tādā veidā atbalstot nozari, savukārt ceļojumu organizatoriem respektēt patērētājus, kuriem, iespējams, nenotikušā ceļojuma dēļ zaudētie līdzekļi ir šobrīd kritiski nepieciešami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai popularizētu Latvijā ražotos produktus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aprīlī prezentēja Latvijas produktu e-katalogu. Šobrīd tā saturs ir papildināts līdz 160 dažādiem produktiem un pieejams arī angļu valodā.

Savu produkciju iekļaušanai katalogā pieteicis, piemēram, kafijas grauzdētavas "Kalve" vadītājs Gatis Zēmanis, uzsverot, ka šobrīd līdz ar valstī spēkā esošajiem ierobežojumiem būtiski ir samazinājies pieprasījums pēc viņu ražotās produkcijas no kafejnīcām, viesnīcām un citiem biznesa klientiem: "Arvien aktuālāks kļūst vietējais tirgus, un te mēs jūtam, ka cilvēku interese par Latvijas produktiem aug, īpaši, ja spējam nodrošināt labu cenas un kvalitātes balansu."

Sākam biznesu: Viss sākās ar kafijas tasīti  

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas...

Lai sekmētu Latvijas ražojumu noietu arī ārvalstīs, izveidots e-kataloga tulkojums angļu valodā.

"Kataloga versiju angļu valodā izplatīsim, izmantojot LIAA ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības, kā arī sadarbībā ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēl nav izstrādājuši darbības stratēģijas eksporta tirgos, tā ir laba iespēja mēģināt uzrunāt potenciālos pircējus," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Elektroniskajā katalogā ir iekļauti Latvijas uzņēmēju ražojumi deviņās kategorijās, aptverot dažādus produktus – mēbeles un izglītojošus produktus bērniem, tekstilizstrādājumus, interjera elementus un mēbeles mājoklim.

Katalogs iepazīstina arī ar vietējiem pārtikas produktiem, dzērieniem, kosmētiku, apģērbu un mājdzīvniekiem paredzētajiem produktiem. Atsevišķa sadaļa veltīta biznesam, kā arī produktiem, kas noderēs atpūtai un brīvajiem brīžiem.

LIAA aicina arī citus interesentus pieteikt savus produktus iekļaušanai izdevumā, aizpildot anketu LIAA mājaslapā. Saņemot jaunus pieteikumus, katalogs tiks aktualizēts un papildināts.

Latvijas produktu katalogs: http://www.liaa.gov.lv/lv/iepazisti-latvijas-produktus

Latvijas produktu katalogs angļu valodā: http://www.liaa.gov.lv/en/best-of-latvia

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki nav iesaistīti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā, uzsver LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Tomēr Ozols uzsvēra, ka LIAA darbinieki nav iesaistīti ES fondu izkrāpšanā, bet gan viņa vadītās iestādes darbinieki sadarbojas ar Valsts policiju un pret tiem nav vērstas aizdomas.

LIAA direktors arī piebilda, ka Nemiro līdz dalībai raidījumā «Viens pret vienu» ar viņu neesot sazinājies. Tikmēr ekonomikas ministrs raidījumā apgalvoja pretējo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.oktobrī atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta LIAA prasība nepilnu divu miljonu eiro apmērā pret SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) bijušo valdes locekli Ivaru Beitānu, kā arī Reini Rūtentālu un Kārli Marku.

LIAA prasības pamatā bija apstākļi, ka 2006.gada 20.decembrī starp LIAA un GSSC tika noslēgts līgums par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu.

Tā kā projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu, LIAA izmaksāja atbildētājai atbalsta finansējumu 1 346 386 latu apmērā, no kura vairāk nekā puse bija Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums, bet pārējais Latvijas finansējums.

Tomēr vēlāk, 2011.gadā LIAA pieņēma lēmumu par finansējuma atmaksāšanu, pamatojoties uz to, GSSC nav sasniedzis plānotos rezultātus saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to LIAA ieskatā īstenotajā projektā tika veiktas būtiskas izmaiņas un bija pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija soļo līdzās pasaules tūrisma un viesmīlības jaunākajām tendencēm

SIA Mogotel administratīvā direktore Inese Zača, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis, kurā izmitina tūristus, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi Tūrisma likumā.

Likumā tika precizētas vairākas tūrisma definīcijas un pašvaldību kompetences tūrisma jomā, kā arī iekļaujot likumā administratīvās atbildības jautājumus no Administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Likumprojektā precizētas vairākas ar tūrismu saistītas definīcijas, tai skaitā iekļaujot jaunu terminu - «viesu dzīvoklis». Līdz ar to par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis vai ēkas daļa, kurā tiek nodrošināta tūristu diennakts izmitināšana un apkalpošana, kas sekmēs kvalitātes un drošības prasību ievērošanu arī šāda veida tūristu naktsmītnēs.

EM skaidroja, ka tūristu mītnes definīcijas paplašināšana sekmēs vienlīdzīgākus konkurences nosacījumus starp dažāda veida tūristu mītnēm un sakārtos sadarbības ekonomikas komercdarbības jomu, kā arī mazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Vienlaikus tiks radīti priekšnosacījumi precīzāku statistikas datu uzskaitei par tūristu galamērķiem un tajos pavadīto laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Individuālos aizsardzības līdzekļos saredz augstu eksporta potenciālu

Zane Atlāce - Bistere, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā tiešsaistes seminārā par medicīnisko sejas masku un respiratoru ražošanas prasībām, 34 uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jau ražo individuālos aizsardzības līdzekļus, bet 64 plāno uzsākt ražošanu tuvākajā laikā, informē (LIAA).

Vebināra mērķis bija Iepazīstināt potenciālus ražotājus ar iespēju piedalīties medicīnisko individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanā, kā arī informēt uzņēmējus par prasībām šo produktu ražošanā, tostarp valsts sniegto atbalstu produktu sertifikācijai.

LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs uzsvēra, ka šobrīd tirgū ir vērojams liels pieprasījums pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un LIAA regulāri saņem šādus pieprasījumus arī no ārvalstīm. "Prioritāri domājam par mūsu vietējām vajadzībām, valsts rezervēm un privātā sektora pieprasījumu, bet šai preču kategorijai ir arī augsts eksporta potenciāls," tā F.Tālbergs.

Aizsardzības ministrijas (AM) Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala vebinārā uzsvēra, ka šobrīd ministrija ir gatava iepirkt individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus divpadsmit dažādās pozīcijās, lai nodrošinātu valsts stratēģiskās rezerves vismaz trīs mēnešu periodam. Kā galvenie kritēriji iepirkumam tiek izvirzīti preču un piegādes drošība kā arī piedāvātā cena. Ar AM valsts iepirkuma vadlīnijām var iepazīties ministrijas mājas lapā https://www.mod.gov.lv/lv/covid-19-iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Reālas iespējas eksportētājiem

Jānis Goldbergs, 01.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Komentāri

Pievienot komentāru