Jaunākais izdevums

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

14. jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprinātas divas jaunas atbalsta programmas eksportējošajiem un tūrisma nozares uzņēmumiem vīrusa Covid-19 izraisīto krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai.

Eksportējošo uzņēmumu algu subsidēšanai atvēl 51 miljonu eiro 

Valsts subsidēs Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo uzņēmumu strādājošo algas, tam veltot...

Tūrisma nozarē strādājošo algu subsidēšanai atvēlēs 19,2 miljonus eiro 

Valsts subsidēs tūrisma nozarē strādājošo algas, tam veltot 19,2 miljonus eiro, paredz...

Eksportējošie un tūrisma nozares uzņēmumi, kuri atbildīs noteikumos minētajiem kritērijiem, varēs saņemt atbalstu 25 un 30 procentu apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai varēs sasniegt 800 tūkstošus eiro. Šī valsts noteiktā atbalsta izmaksu administrēs LIAA, bet iesniegumus par atbalsta saņemšanu varēs sākt iesniegt jūlija beigās vai augusta sākumā pēc noteikumu saskaņošanas Eiropas Komisijā.

Pieteikties atbalstam varēs tikai elektroniski līdz šā gada 30. septembrim, iesniedzot LIAA elektroniski parakstītu iesniegumu. Katram atbalsta veidam tiks sagatavota īpaša veidlapa, kuru uzņēmēji kā elektroniski parakstītu dokumentu varēs iesūtīt pa e-pastu [email protected] vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību.

Atbalstam varēs pieteikties eksportējošie uzņēmumi, kuru preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2019. gadā sasniedza vismaz 1 miljonu eiro un kuru darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro. Kā papildus kritērijs tiks vērtēta Covid-19 ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, atbalstīti tiks tie eksportējošie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid – 19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 20 procentiem.

Kā atbalstu eksportējošie uzņēmumi varēs saņemt vienreizēju kompensāciju 25 procentu apmērā no 2019. gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 tūkstošus eiro vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai. Atbalsta summu saimnieciskās darbības veicējs saņems vienā maksājumā un tā būs jāizmaksā darbinieku algās līdz 2020. gada 31. decembrim.

No tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem atbalstu varēs saņemt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā inventāra izīrēšanu, ar tūrisma nozari saistīto profesionālo pakalpojumu sniedzēji, tūrisma pakalpojumu biroji un operatori, ar darījumu tūrismu saistītu pasākumu un izstāžu organizatori, atrakciju un atpūtas parki, izklaides un atpūtas pakalpojumu sniedzēji, kā arī dažādi privātie muzeji un kultūras iestādes.

Atbilstoši apstiprinātajiem noteikumiem, atbalstam kvalificēsies tie tūrisma nozares uzņēmumi, kas līdz 2020. gada 1. martam kā savu pamatdarbības vai papildus darbības veidu ir reģistrējuši atbilstoši šādiem NACE kodiem:

5510 Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās, 5520 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās, 5530 Kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu darbība, 5590 Pārējo apmešanās vietu darbība, 5610 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, 5621 Izbraukuma ēdināšana pēc pasūtījuma, 5629 Cita veida ēdināšanas pakalpojumi, 5630 Bāru darbība, 7739 Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings, 7490 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, 7911 Ceļojumu biroju pakalpojumi, 7912 Tūrisma operatoru pakalpojumi, 7990 Citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības, 8230 Sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi, 9004 Kultūras iestāžu darbība, 9321 Atrakciju un atpūtas parku darbība un 9329 Cita izklaides un atpūtas darbība.

Atbalsta programmu kopējais finansējums ir 70,2 miljoni eiro, tostarp 51 miljons eiro atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem un 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Tiek prognozēts, ka abās programmās atbalsts varētu tikt sniegts aptuveni 7 tūkstošiem uzņēmumu, tostarp 350 eksportējošajiem uzņēmumiem.

Tiešsaistes semināri notiks ZOOM platformā un tiem var pieteikties LIAA mājas lapā, aizpildot reģistrācijas veidlapu.

Eksportējošiem uzņēmumiem seminārs notiks 27. jūlijā pulksten 11:00, reģistrēties var šeit.

Tūrisma nozares uzņēmumiem seminārs notiks 28. jūlijā pulksten 14:00, reģistrēties var šeit.

Abiem tiešsaistes semināriem tiks veikts video ieraksts un tos varēs noskatīties arī LIAA kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima akceptē likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA un LAD jārisina arī projektu darbības termiņu pagarināšana

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā strādājošie uzņēmumi pārvarētu koronovīrusa iespējamo ietekmi ir nepieciešams pasākumu plāns, kurā būtiska loma būs valsts rīcībai, gan attiecībā uz nodokļu un darbinieku slimības lapu samaksu, gan ar dīkstāvi saistītām izmaksām un arī vīrusa skarto uzņēmumu spējām kārtot kredītsaistības.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik straujā tempā norit darbs pie iespējamiem atbalsta instrumentiem.

LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns par svarīgāko uzskata darbinieku un uzņēmēju spēju saglabāšanu strādāt gan koronovīrusa izplatības laikā, gan arī pēc tam. Lai to īstenotu, identifcēti iespējamie pasākumi:

  • noteikt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem, kuru darbību ievērojami skārušas COVID-19 negatīvās sekas. Atcelt kavējuma/soda naudas nodokļu maksājumiem;
  • apmaksāt Darba nespējas lapas COVID-19 pacientiem un karantīnā esošajiem darbiniekiem no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, kā B slimības lapas, nevis no uzņēmēju maka (kā A slimības lapu);
  • samazināt darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (daļēji vai pilnībā subsidējot no valsts pamatbudžeta) uz krīzes periodu, lai darbiniekiem varētu izmaksāt algas, no kā dzīvot, ja arī uzņēmumā ir dīkstāve. Ja to nevar, tad varbūt noteikt VSAOI brīvdienas, vienlaikus risinot ar darbinieku sociālajām garantijām saistītos jautājumus;
  • kredītu brīvdienas un nodokļu atvieglojumi nozarēm noteiktām nozarēm (pēc kodiem) situācijā, kad uzņēmēmiem sarūk ienākumi un līdz ar to rūk to iespējas kārtot savas saistības. Ir jārada mehānisms, kurš ļauj atlikt kredīta pamatsummas un ar to saistīto kredītprocentu maksājumu;
  • uzņēmumu "tekošo" maksājumu iesaldēšana vai pārcelšana, piemēram NĪN u.c.;
  • nomas maksas subsīdijas par uzņēmējdarbībā izmantotajām telpām;
  • vienreizējas dotācijas smagāk skarto nozaru uzņēmumiem, lai palīdzētu segt uzņēmējdarbības fiksētās izmaksas krīzes apstākļos;
  • Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) un Lauku atbalsta dienestam (LAD) jārod risinājumi par projektu darbības termiņu pagarināšanu un projekta līgumu grozījumiem saistībā ar sasniedzamajiem rezultātiem un iespējamu finansējumu dīkstāvēm, kas no projektu realizētājiem neatkarīgu iemeslu dēļ radušās krīzes ietekmē;
  • piešķirt subsīdijas/atbalstu, sedzot daļu no atalgojuma izmaksām tiem uzņēmumā nodarbinātajiem, kam darba devējs, neraugoties uz krīzes izraisītu dīkstāvi, saglabā darba vietu uzņēmumā. Tas ļautu mazināt darbinieku atlaišanas risku un valstij nebūtu jāuzņemas tik lielas bezdarbnieku pabalstu izmaksas;
  • jāplāno pasākumi pēckrīzes periodam. Piemēram, īpašajām nozarēm nodrošināt bezprocentu aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmuma darba atjaunošanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes, un, ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tajā skaitā, koronavīrusa Covid-19 ietekmi, prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5%.

Tāpat LB paredz, ka inflācija būs 0,5%.

Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai gada otrajā pusē atsāktos ekonomiskā izaugsme, norāda centrālās bankas eksperti.

Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 2. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Tā mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās.

Kopā ar jau iepriekš finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un pēc tam valdībā apstiprinātajiem lēmumiem pasākumiem atvēlēti 2,062 miljardi eiro. Pasākumi ir vienreizēji, terminēti un tie plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti).

"Vīruss vēl nav pilnībā atkāpies, bet mums jāraugās uz priekšu. Šobrīd ir svarīgi atbalstīt mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, dodot iespēju īstenot nozīmīgus projektus, uzlabojot apkārtējo vidi un nodrošinot pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas. Līdz šim apstiprinātajiem pasākumiem paredzēts finansējums 966,46 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem un 496 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā otrdien apstiprināti grozījumi ES fondu atbalsta programmā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās", piešķirot papildu finansējumu ēku atjaunošanai, kā arī precizējot atsevišķas normas par iepirkumu veikšanai un atbalsta apvienošanai.

Līdz ar grozījumiem "Altum" piešķirts papildu finansējums 35 miljonu eiro apmērā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai, kas ļaus īstenot MK noteikumos ietvertajiem nosacījumiem atbilstošos projektus, kuru pieteikumi tika iesniegti Altum līdz šā gada 11. janvārim, bet kuriem nepietika finansējums. Plānots, ka šī finansējuma ietvaros atbalstu (garantiju un grantu veidā) saņems vēl aptuveni 150 daudzdzīvokļu ēkas.

"Ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumi var kļūt par efektīvu instrumentu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai, palīdzot uzņēmējiem un Latvijas tautsaimniecībai pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas, kā arī iedzīvotājiem palīdzēt sakārtot dzīvojamo fondu un mazināt apkures izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai ļauj veidot 100 miljonu eiro fondu koronavīrusa skarto lielo uzņēmumu atbalstam

LETA, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus izveidot fondu, kura iecerētais apjoms būs 100 miljoni eiro un kurš, izmantojot parāda un pašu kapitāla instrumentus, veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartos lielos Latvijas uzņēmumos.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, Latvija saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu paziņoja Komisijai par saviem plāniem izveidot fondu ar iecerēto apjomu vismaz 100 miljonu eiro apmērā, lai tas varētu sniegt likviditātes un kapitāla atbalstu lieliem Latvijas uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums.

Saskaņā ar šo shēmu atbalsts tiks sniegts subsidēta parāda un rekapitalizācijas instrumentu veidā. Valsts ieguldīs fondā 50 miljonus eiro, savukārt komerciāli pārvaldīts Latvijas pensiju ieguldījumu fonds veiks ieguldījumus tādā pašā apmērā, skaidroja Liepiņa.

Fonda mērķis būs arī piesaistīt privātās investīcijas. Visiem investoriem, kas veiks ieguldījumus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi attiecībā uz riska dalīšanu, atlīdzību un citiem fonda partnerības nolīguma nosacījumiem. Fondu pārvaldīs Latvijas attīstības banka "Altum", ievērojot komercprincipus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā un 2020. gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību maksātspēja turpināja uzlaboties, taču, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempam, tas notika lēnāk nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskats.

2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Informēs par atbalstu digitalizācijai un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina uzņēmējus reģistrēties tiešsaistes semināram par Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmu, kas notiks 2020. gada 21. augustā plkst. 11.00 platformā "Zoom".

SKV programma piedāvā iespēju Latvijas uzņēmumiem iegūt papildus finansējumu tirgus izpētei, dalībai izstādēs, mārketinga pasākumiem ārvalstu tirgos, kā arī dažādām citām aktivitātēm.

Kopumā šajā programmā pieejami 22,4 miljoni eiro.

"Pēdējo mēnešu laikā situācija Latvijas tautsaimniecībā ir sākusi uzlaboties. Īpaši labi to atspoguļo kopējā eksporta dati, jo šī gada jūnijā eksporta apjoms pret 2019. gada jūniju ir samazinājies tikai par 1,4 %, bet sešu mēnešu eksporta apjoma samazinājums ir 3,7 %. Tas apliecina, ka uzņēmēji daudzās nozarēs ir pārvarējuši smagāko periodu un vēlas atjaunot vai kāpināt savus eksporta apjomus.

SKV programmā mārketinga un cita veida aktivitātēm uzņēmumi var piesaistīt līdz 20 tūkstošiem eiro, veicinot savu produktu vai pakalpojumu noietu ārējos tirgos," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Covid-19 skarto nozaru sarakstā aicina iekļaut arī nepārtikas tirdzniecību

Anda Asere, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ, liecina LAFPA dati.

Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem.

"Nebanku kredītu specifika ir tā, ka tiek izsniegtas nelielas summas uz īsākiem termiņiem, kas mazāk ietekmē mājsaimniecību finanšu slogu, kā tas ir, piemēram, hipotekārā kredīta gadījumā. Līdz ar to redzam, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem ir salīdzinoši mazāks. Vienlaikus aicinām ikvienu, kurš nonācis grūtībās, sazināties ar aizdevēju un vienoties par situācijas risinājumu," skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ārkārtas situācijas laikā nebanku kreditēšanas uzņēmumi arī pastiprinājuši pasākumus klientus maksātspējas vērtēšanai, lai mazinātu risku, ka aizdevums netiek atdots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus atbildīgajām ministrijām par ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādi un ES fondu iekšējām pārdalēm COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Lai pēc krīzes noritētu veiksmīga ekonomikas atveseļošanās, prioritāri jānodrošina veselības aizsardzības sistēmas un infekcijas prevencijas pasākumi strādājošajiem, jāizveido uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalsta sistēma. Pats būtiskākais uzdevums ir nodrošināt sociālo mieru. Tādēļ mums kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai mazinātu COVID-19 izplatības ierobežojumu radītās negatīvās sociālekonomiskās sekas un nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību un tautsaimniecības attīstību."

Kā galvenos rezultatīvos rādītājus jau ar šo gadu ir jānosaka: nodarbinātības līmenis, kas ir ne mazāks par 900 000 un bezdarba līmenis, kas nepārsniedz 60 000 (situācija 2019.gada nogalē - pirms Covid-19 krīzes), kā arī migrācijas saldo - ne vairāk par 5 000 (situācija 2018.gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK atbalsta vienotu banku pieeju kredītbrīvdienu piešķiršanai

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas izstrādāto moratoriju fiziskām personām – Latvijas rezidentiem izsniegtajiem kredītiem, kas paredz kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu hipotekārajiem kredītiem līdz 12 mēnešiem, bet patēriņa kredītiem un līzinga darījumiem – līdz 6 mēnešiem.

Moratorijs izstrādāts ar mērķi palīdzēt finanšu sektora klientiem, kas nonākuši grūtībās Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile komentē: "Visā Eiropas Savienībā tiek veikti dažādi pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ekonomisko ietekmi. Viens no šādiem piemēriem ir pasākumi, kas mājsaimniecībām vai uzņēmumiem sniedz iespēju uz laiku piešķirt kredītbrīvdienas. FKTK aicina visas kredītiestādes iesaistīties kopējā valsts stratēģijā, sniedzot atbalsta instrumentus tiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kuru finanšu situācija ir pasliktinājusies Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ. Savukārt FKTK banku uzraudzībā nodrošinās elastīgu pieeju, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru