Jaunākais izdevums

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Daži no ārkārtas pasākumiem ir šādi:

  • Pagaidu atkāpe no Eiropas Savienības konkurences noteikumiem: Tirgu kopīgās organizācijas regulas (TKO) 222. pants ļauj Komisijai noteikt, ka situācijās, kurās ir ievērojams līdzsvara trūkums tirgos, uz laiku var atkāpties no atsevišķu ES konkurences noteikumu ievērošanas. Tagad Komisija ir pieņēmusi šādu atkāpi vīna nozarē, kas ļauj tirgus dalībniekiem ne ilgāk kā 6 mēnešus pašiem organizēt un īstenot tirgus pasākumus savā līmenī, lai stabilizētu nozari un saglabātu iekšējā tirgus darbību. Piemēram, viņiem būs atļauts plānot kopīgas veicināšanas darbības, organizēt uzglabāšanu, ko veic privāti uzņēmēji, un kopīgi plānot ražošanu.
  • Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšana: Eiropas Savienības ieguldījums visos valsts atbalsta programmu pasākumos palielināsies vēl par 10 % un sasniegs 70 %. Iepriekšējais ārkārtas pasākums to jau palielināja no 50 % uz 60 %. Tas nodrošinās finansiālu atbalstu saņēmējiem.
  • Avansa maksājumi par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā: Komisija ļaus dalībvalstīm nodrošināt tirgus dalībniekiem avansa maksājumus par notiekošām darbībām saistībā ar destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā. Šie avansa maksājumi var segt līdz 100 % no izmaksām un ļaus dalībvalstīm pilnībā izmantot valsts atbalsta programmu līdzekļus šim gadam.

Papildus šiem vīna nozares atbalsta pasākumiem arī augļu un dārzeņu nozare gūs labumu no ES ieguldījuma palielināšanas (no 50 % uz 70 %) ražotāju organizāciju pārvaldītajām programmām. Tas ražotāju organizācijām nodrošinās lielāku elastību programmu īstenošanā.

Šie pasākumi papildina nesen pieņemto pasākumu kopumu, ar kuru, pateicoties elastībai, ko nodrošina tirgus atbalsta programmas, tika atbalstīta vīna nozare. Tas ietvēra, piemēram, ražošanas potenciāla kontroles instrumentu lielāku elastību, tā dēvēto priekšlaicīgas ražas novākšanas rīku un iespēju iekļaut jaunus pagaidu pasākumus, piemēram, vīna destilācijas uzsākšanu krīzes gadījumā vai atbalstu vīna uzglabāšanai krīzes situācijā.

Turklāt Komisija nesen izsludināja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par veicināšanas programmām, kuru mērķis ir atbalstīt krīzes visvairāk skartās nozares, arī vīna nozari. Abi uzaicinājumi būs spēkā līdz 2020. gada 27. augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir spēt nepārtraukti tiekties uz izcilību un pilnību, uzskata Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Veiksmīgam uzņēmējam jāpiemīt degsmei par savu ideju un vēlmei nemitīgi attīstīties, domā A. Ruņģis, uzsverot, ka viņa biznesa veiksmes pamatā ir pieci spēka vārdi jeb 5S – sirdslieta, sirdsvieta, saime, sadarbība un sirdsapziņa.

Pēc studijām Rīgas Ekonomikas augstskolā teju desmit gadus Aigars strādāja reklāmas aģentūrā McCann Riga. Darbs mārketingā viņu saveda kopā ar uzņēmuma dibinātāju Aināru Ščipčinski. Viņš sadarbību ar Aigaru atceras ar vissirsnīgākajām izjūtām. “Tolaik mēs paši mēdzām teikt, ka viens plus viens ir vairāk nekā divi. Tā arī bija – mēs viens otru ļoti labi papildinājām un veiksmīgi darbojāmies kopā, sasniedzot lieliskus rezultātus. Šis princips tika attiecināts arī uz komandu, to Aigars veidoja ļoti rūpīgi, cenšoties pulcēt sev apkārt talantīgus un aizrautīgus cilvēkus. Aigars ir ļoti zinātkārs. Mēs strādājām ar daudziem starptautiskiem zīmoliem, viņš ļoti labprāt smēlās no tiem iedvesmu un rūpīgi apguva citās valstīs pārbaudītās gudrības. Tas, ka pēc teju desmit gadiem mārketingā Aigars paziņoja par savas alus darītavas atvēršanu, man nebija pārsteigums. Faktiski viņā visu laiku ir bijis uzņēmēja gars. Arī McCann viņš nebija tikai darbinieks, Aigars strauji pierādīja savas īpašās darba spējas un salīdzinoši īsā periodā kļuva par partneri. Vienā no mūsu pirmajām sarunām Aigars teica, ka viņš nākotnē vēlētos radīt latviešu CocaCola. Faktiski viss šis laiks aģentūrā Aigaram bija kā praktiskā skola, kuras laikā viņš ieguva zināšanas un nostiprināja ideju par savu ražotni. Domāju, ka Valmiermuižas zīmols ir izdevies ļoti spēcīgs, – savā ziņā sapnis par latviešu CocaCola ir īstenots,” teic A. Ščipčinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās Saeimas deputāts un bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) samazinājis tiešo līdzdalību alus darītavas SIA "Piebalgas alus" kapitālā no 38% uz 8%, liecina informācija "Firmas.lv".

Izmaiņas paredz, ka turpmāk 30% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Dūklava ģimenei piederošajam dzērienu mazumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Tondo", kurā Dūklavam pieder 87,87% daļu, bet viņa meitai Dacei Dūklavai-Kokinai - 12,13%.

Vēl 13% uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece ir Dūklava sievai Inārai Dūklavai piederošā zemnieku saimniecība "Kalna Brici". Līdz ar to kopumā Dūklava ģimenei pieder 51% "Piebalgas alus" kapitāldaļu.

Vēl 49% "Piebalgas alus" pieder Krievijas uzņēmēja Igora Šeheļeva SIA "SD Invest".

Iepriekš alus darītavas kapitāldaļas piederēja trim īpašniekiem, taču patlaban "Piebalgas alus" pieder četriem kapitāldaļu turētājiem, tostarp "SD Invest", "Tondo", "Kalna Brici" un Dūklavam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Romantiska ideja par vīnogu audzēšanu pārtop biznesā

Armanda Vilciņa, 24.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 23.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas.

Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, intervijā stāsta SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23. novembra numurā:

  • Cik perspektīva Latvijā ir vīna ražošana? Kādās tirgus nišās varam konkurēt?
  • Zaļais kurss: no apmātības uz pragmatisku pieeju
  • Statistika. Būvniecība, krīzes ekonomikas brīnumnūjiņa, lūst un rūk!
  • Sapni par dzīvi pēc 50 gadiem jāsāk realizēt jau šodien
  • Tirdzniecības centri valdības lēmumu dēļ kļūst par neprognozējamu biznesa vidi
  • Karsti pīrādziņi arī mūsu vērtspapīru tirgū
  • Vai velojoslas kaitē biznesam?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs līdz piecos gados Latvijā attīstās vīnogu lauki un stādījumi, sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības (LVVB) valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.

Viņš sacīja, ka kopumā nozares tendences liecina, ka pēdējos gados pieaug vīnogu platības, kā arī veikalu plauktos parādās Latvijā ražoti vīni no pašmāju vīnogām. "Ja iepriekš mazās alkoholisko dzērienu darītavas gatavoja augļu un ogu raudzētos dzērienus, tad tagad tās taisa arī īstu vīnogu vīnu," komentēja Ivanovs.

Tāpat biedrības valdes priekšsēdētājs minēja, ka vīnogu audzēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare un par tās kopējām attīstības tendencēm precīzākas aplēses varēs paust vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, kad jauno apstādīto platību stādi sāks pilnvērtīgi ražot.

Vaicāts par šī gada ražu, Ivanovs pauda, ka karstais laiks vīnogām nācis par labu, taču pašreizējie laikapstākļi, tostarp lietus un vēsais laiks, sekmējis vīnogu slimību izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Sākta Mežtakas Dienvidu daļas izpēte Kurzemē un Lietuvā

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigts un gājējiem sagatavots garās distances pārgājiena maršruta "Mežtaka" Ziemeļu daļas posms Latvijā un šobrīd notiek "Mežtakas" Dienvidu daļas izpēte un apsekojumi Kurzemē un Lietuvā.

"Mežtakas" Ziemeļu daļas posms ir pilnībā marķēts no Rīgas līdz Igaunijas robežai pie Apes un Kornetiem.

"Mežtaka" ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Tā sākas no Polijas/Lietuvas robežas pie Lazdiju (Lazdijai) pilsētas, ved cauri Latvijai, iegriežoties Rīgā, un nonāk Tallinā.

Kopējais "Mežtakas" Ziemeļu daļas garums ir 1050 km, tā ir sadalīta 50 posmos, katrs no tiem ir veicams vienā vai divās dienās. Latvijas teritorijā Ziemeļu daļas pārgājiena maršruts stiepjas 340 kilometru garumā, to veido 15 posmi, bet Igaunijā takas 720 kilometri ir sadalīti 35 posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus

Māris Ķirsons, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada alternatīvu zobu pastai

Ilze Žaime, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru