Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Lielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir spēt nepārtraukti tiekties uz izcilību un pilnību, uzskata Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Veiksmīgam uzņēmējam jāpiemīt degsmei par savu ideju un vēlmei nemitīgi attīstīties, domā A. Ruņģis, uzsverot, ka viņa biznesa veiksmes pamatā ir pieci spēka vārdi jeb 5S – sirdslieta, sirdsvieta, saime, sadarbība un sirdsapziņa.

Pēc studijām Rīgas Ekonomikas augstskolā teju desmit gadus Aigars strādāja reklāmas aģentūrā McCann Riga. Darbs mārketingā viņu saveda kopā ar uzņēmuma dibinātāju Aināru Ščipčinski. Viņš sadarbību ar Aigaru atceras ar vissirsnīgākajām izjūtām. “Tolaik mēs paši mēdzām teikt, ka viens plus viens ir vairāk nekā divi. Tā arī bija – mēs viens otru ļoti labi papildinājām un veiksmīgi darbojāmies kopā, sasniedzot lieliskus rezultātus. Šis princips tika attiecināts arī uz komandu, to Aigars veidoja ļoti rūpīgi, cenšoties pulcēt sev apkārt talantīgus un aizrautīgus cilvēkus. Aigars ir ļoti zinātkārs. Mēs strādājām ar daudziem starptautiskiem zīmoliem, viņš ļoti labprāt smēlās no tiem iedvesmu un rūpīgi apguva citās valstīs pārbaudītās gudrības. Tas, ka pēc teju desmit gadiem mārketingā Aigars paziņoja par savas alus darītavas atvēršanu, man nebija pārsteigums. Faktiski viņā visu laiku ir bijis uzņēmēja gars. Arī McCann viņš nebija tikai darbinieks, Aigars strauji pierādīja savas īpašās darba spējas un salīdzinoši īsā periodā kļuva par partneri. Vienā no mūsu pirmajām sarunām Aigars teica, ka viņš nākotnē vēlētos radīt latviešu CocaCola. Faktiski viss šis laiks aģentūrā Aigaram bija kā praktiskā skola, kuras laikā viņš ieguva zināšanas un nostiprināja ideju par savu ražotni. Domāju, ka Valmiermuižas zīmols ir izdevies ļoti spēcīgs, – savā ziņā sapnis par latviešu CocaCola ir īstenots,” teic A. Ščipčinskis.

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Cēsu alus darītavā prezentēta apģērbu kolekcija #CĒlimited, kas tapusi sadarbībā ar latviešu modes dizaineri Fjodoru Podgorniju, pasaules līmeņa modes zīmola Fyodor Golan radītāju, informē Cēsu alus.

Radošā sadarbība rezultējusies apģērbu un aksesuāru kolekcijā, kas tapusi dizainerim iepazīstot Cēsu daudzveidīgo dzērienu darītavu un alus brūvēšanas pasauli. Kolekcija radīta, izmantojot ilgtspējīgu pieeju – apģērbi šūti no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, efektīvi izmantojot auduma atgriezumus aksesuāru šūšanai, kā arī apģērbi šūti Latvijā.

Kolekcijas galvenais iedvesmas avots ir Cēsu darītavā uz vietas izstrādātā skārdeņu prese, kas sagatavo izlietotās skārdenes nodošanai uz pārstrādi, turklāt sapresētās skārdenes veido interesantus un unikālus rakstus. Šie raksti ir uzdrukāti uz dažādiem audumiem, kas iestrādāti #CĒlimited kolekcijas apģērbos un aksesuāros. Arī lielākā daļa šo audumu atgriezumu ir izmantoti mazākos aksesuāros, piemēram, jostas somās.

Pašreizējās Saeimas deputāts un bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) samazinājis tiešo līdzdalību alus darītavas SIA "Piebalgas alus" kapitālā no 38% uz 8%, liecina informācija "Firmas.lv".

Izmaiņas paredz, ka turpmāk 30% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Dūklava ģimenei piederošajam dzērienu mazumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Tondo", kurā Dūklavam pieder 87,87% daļu, bet viņa meitai Dacei Dūklavai-Kokinai - 12,13%.

Vēl 13% uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece ir Dūklava sievai Inārai Dūklavai piederošā zemnieku saimniecība "Kalna Brici". Līdz ar to kopumā Dūklava ģimenei pieder 51% "Piebalgas alus" kapitāldaļu.

Vēl 49% "Piebalgas alus" pieder Krievijas uzņēmēja Igora Šeheļeva SIA "SD Invest".

Iepriekš alus darītavas kapitāldaļas piederēja trim īpašniekiem, taču patlaban "Piebalgas alus" pieder četriem kapitāldaļu turētājiem, tostarp "SD Invest", "Tondo", "Kalna Brici" un Dūklavam.

Abavas vīna darītava ar lepnumu vēsta, ka tās Latvijā audzētu vīnogu sarkanvīns Rondo 2021 Reserve ir kļuvis par pirmo vīnu Baltijā, kas ieguvis prestižo Decanter World Wine Awards (DWWA) bronzas godalgu.

Šis izcilais panākums ir rūpīgas vīnogu šķirņu atlases un tehnoloģiju pilnveidošanas, nepārtrauktas izaugsmes rezultāts 15 gadu garumā, radot pasaules līmeņa vīnus un tieši Rondo ir viena no šīm šķirnēm, kas ir pamats augstās kvalitātes Rondo 2021 Reserve vīna radīšanā.

Šāds pasaules līmeņa novērtējums apliecina Abavas vīna darītavas neatlaidību un augsto meistarību, radot vīnogu vīnu, kas spēj konkurēt ar labākajiem pasaules vīniem.

Decanter World Wine Awards (DWWA) ir pasaules vadošais un visplašāk atzītais vīna konkurss, kas dibināts 2004. gadā. To organizē žurnāls "Decanter", viens no ietekmīgākajiem izdevumiem vīna industrijā. Šī balva izceļas ar savu stingro vērtēšanas procesu un augstajiem kvalitātes standartiem.

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Uzņēmumam Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas.

Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, intervijā stāsta SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23. novembra numurā:

Pēdējos trīs līdz piecos gados Latvijā attīstās vīnogu lauki un stādījumi, sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības (LVVB) valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.

Viņš sacīja, ka kopumā nozares tendences liecina, ka pēdējos gados pieaug vīnogu platības, kā arī veikalu plauktos parādās Latvijā ražoti vīni no pašmāju vīnogām. "Ja iepriekš mazās alkoholisko dzērienu darītavas gatavoja augļu un ogu raudzētos dzērienus, tad tagad tās taisa arī īstu vīnogu vīnu," komentēja Ivanovs.

Tāpat biedrības valdes priekšsēdētājs minēja, ka vīnogu audzēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare un par tās kopējām attīstības tendencēm precīzākas aplēses varēs paust vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, kad jauno apstādīto platību stādi sāks pilnvērtīgi ražot.

Vaicāts par šī gada ražu, Ivanovs pauda, ka karstais laiks vīnogām nācis par labu, taču pašreizējie laikapstākļi, tostarp lietus un vēsais laiks, sekmējis vīnogu slimību izplatību.

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Uzņēmums kā darba vieta, kurā pelnīt naudu iztikai? Šis koncepts jau labu laiku ir novecojis un to praktizējošiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt un noturēt darbiniekus. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka šodien cilvēki, jo īpaši no jaunākās, Z paaudzes, lielu uzmanību pievērš darba vides kvalitātei un jēgpilnam darbam Tā ietver gan kolektīvā valdošo atmosfēru, gan ārpusdarba pasākumus, gan iespēju realizēt darbinieka pārliecību, piemēram, rūpes var vidi.

Pozitīvas darba vides veidošana nav tikai izdabāšana valdošajām tendencēm vai «spalvu spodrināšana». Ja uzņēmumā valda slikts mikroklimats, darba produktivitāte krītas. Kvīnsas Biznesa skolas un tirgus izpētes centra Gallup pētījumos noskaidrots, ka kolektīvos ar sliktu darba vidi ir par 37% vairāk darba kavējumu, par 49% vairāk nelaimes gadījumu un tiek pieļauts par 60% vairāk kļūdu. Līdz ar to cieš arī finanšu rādītāji – produktivitāte ir vidēji par 18% zemāka nekā kompānijās ar labu darba vidi, rentabilitāte – par 16% zemāka, un darba vietu skaits aug par 37% lēnāk. Lielajās akciju sabiedrībās tas atsaucas arī uz akciju vērtību – to cena laika gaitā mēdz noslīdēt līdz pat 65% zemākam līmenim nekā konkurentiem. Lieki piebilst, ka uz šādām darba vietām strādājošie neraujas, un arī no tām dodas prom biežāk nekā no uzņēmumiem ar patīkamu darba vidi.

Ir pabeigts un gājējiem sagatavots garās distances pārgājiena maršruta "Mežtaka" Ziemeļu daļas posms Latvijā un šobrīd notiek "Mežtakas" Dienvidu daļas izpēte un apsekojumi Kurzemē un Lietuvā.

"Mežtakas" Ziemeļu daļas posms ir pilnībā marķēts no Rīgas līdz Igaunijas robežai pie Apes un Kornetiem.

"Mežtaka" ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Tā sākas no Polijas/Lietuvas robežas pie Lazdiju (Lazdijai) pilsētas, ved cauri Latvijai, iegriežoties Rīgā, un nonāk Tallinā.

Kopējais "Mežtakas" Ziemeļu daļas garums ir 1050 km, tā ir sadalīta 50 posmos, katrs no tiem ir veicams vienā vai divās dienās. Latvijas teritorijā Ziemeļu daļas pārgājiena maršruts stiepjas 340 kilometru garumā, to veido 15 posmi, bet Igaunijā takas 720 kilometri ir sadalīti 35 posmos.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.