Finanses

Valdību aicina izvērtēt pieaugošos Covid-19 trešā viļņa riskus

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda FDP, Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd ir vērtējamas kā labvēlīgas. Latvijas IKP otrajā ceturksnī pieauga par 10,8%, un Latvijas banka pat ir palielinājusi IKP šī gada prognozi līdz 5,4%. Izaugsme nodrošināja budžeta ienākumu ievērojamo pieaugumu, jo šī gada astoņos mēnešos iekasēts par 12,8% vairāk nodokļu nekā 2020. gada attiecīgajā periodā.

Tomēr, kā norāda FDP, joprojām saglabājas ļoti augstas globālās nenoteiktības apstākļi, kas lielā mērā nosaka Latvijas ekonomisko un fiskālo attīstību. Bez epidemioloģiskās situācijas papildus riskus rada pieaugošā inflācija, īpaši energoresursu cenu pieaugums, kā arī grūti paredzamais ASV un ES diskusijas iznākums par aktīvu iepirkuma programmas samazināšanu, lai mazinātu inflācijas draudus.

Padomes ieskatā, nevar izslēgt situācijas strauju pasliktināšanos saistībā ar Covid-19 kārtējo vilni. Makroekonomiskās prognozes vidēja termiņa budžeta ietvaram 2022. – 2024. gadam bija balstītas uz pieņēmumu, ka vakcinācijas aptvere Latvijā līdz rudenim sasniedz 70%, un Covid-19 trešais vilnis Latviju nepiemeklēs. Pašlaik redzams, ka tas nav piepildījies un pieaugošā pieprasījuma riski pēc valsts atbalsta nav iekļauti budžeta projektā, atzīst FDP.

Padome norāda – ir liela varbūtība, ka Covid-19 izplatība turpinās straujo pieaugumu, kas ievērojami palielinās noslodzi veselības aprūpes sistēmai. Līdz ar to pastāv risks, ka par zemu ir novērtēti nepieciešamie papildu izdevumi veselības aprūpes atbalstam tās pārslodzes gadījumā, ko, pēc ekspertu domām, piedzīvosim jau tuvākajos mēnešos.

2022. gadā joprojām ir spēkā Eiropas Komisijas noteiktie izņēmumi attiecībā uz Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumu piemērošanu, tomēr saglabājas nenoteiktība par fiskālo nosacījumu regulējumu 2023. gadā un turpmākajos gados, kas apgrūtina vidēja termiņa budžeta plānošanu. Ņemot vērā, ka šobrīd likumdošana nenosaka maksimāli pieļaujamos budžeta izdevumus, FDP atbalsta Finanšu ministrija piedāvājumu par maksimāli pieļaujamo izdevumu noteikšanas enkuru tuvākajos gados noteikt valsts parāda līmeni - tuvu 50% no IKP.

Kā norāda FDP, ir svarīgi apzināties, ka 2022. gada budžetā nav iestrādāti Covid-19 trešā viļņa atbalsta pasākumu izdevumi, kas, visticamāk palielinās šobrīd plānoto budžeta deficītu.

Ņemot vērā pašlaik pastāvošos apstākļus, valdības pieeja parāda plānošanai ir vērtējama kā fiskāli atbildīga un parāda mērķi ir atbalstāmi. Kontrolējot parāda pieaugumu, ir jāpievērš uzmanība kvalitatīvām investīcijām, kas nākotnē ļautu kāpināt izaugsmi un mazināt parāda līmeni bez papildu fiskāliem ierobežojumiem, norāda FDP.

FDP arī aicina ievērot ES padomes rekomendācijas attiecībā uz deficīta samazināšanu. Padome atbalsta pašreizējā budžeta plānā paredzēto pakāpenisko deficīta samazināšanu, neskatoties uz strauji mainīgo epidemioloģisko situāciju, kas ierobežo ekonomikas atgriešanos pie noturīga attīstības līmeņa.

Pozitīvs un nozīmīgs, pēc FDP domām, ir fakts, ka atbalsta pasākumiem nav ievērojamas ietekmes uz nākamo gadu budžeta bilancēm, jo šie pasākumi ir īstermiņa un neietekmē budžeta bāzi. Padome aicina valdību rūpīgi izvērtēt jaunus atbalsta instrumentus, kas ārkārtējos apstākļos un atbilstoši jauniem ekonomikas ierobežojumiem ir neizbēgami.

Padome arī aicina valdību izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kam nav ilgtermiņa pozitīvas ietekmes uz ekonomikas potenciālu. IKP 2. ceturksnī jau ir atgriezies pirmskrīzes līmenī, reģistrētais bezdarbs septembrī ir noslīdējis līdz 5,9%, ražotāju cenu inflācija tuvojas 20%, būvmateriālu cenu kāpums ir 12,8%. Vienlaikus budžetā nākamgad ir plānots būtisks investīciju apjomu pieaugums, kas varētu vēl vairāk veicināt cenu kāpumu.

Ņemot vērā šo situāciju, būtu nepieciešams izvērtēt visu projektu pamatotību un būtisku sadārdzinājumu gadījumā atteikties no kādu projektu realizācijas. Pretējā gadījumā ekonomikas sildīšanas pasākumi paaugstina riskus veicināt makroekonomisko nesabalansētību, nevis sekmē noturīgu ekonomikas izaugsmi, norāda FDP.

Neskatoties uz Latvijas intensīvo ekonomikas atbalsta programmu 2021. gadā, FDP norāda, ka Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem parāda līmeņiem ES. Stabila fiskālā politika krīzes situācijā joprojām ļauj Valsts kasei aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos ar izdevīgiem nosacījumiem. Tomēr ir jāņem vērā pasaulē pieaugošā inflācija, kas var izsaukt procentu likmju celšanos un līdz ar to paaugstināt parāda apkalpošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP.

Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.

Ja rudenī būs jāievieš jauni atbalsta instrumenti, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP.

Padome jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr šodien, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, ekonomika funkcionē labi, liecina jaunākie statistikas dati. Vērojams straujš IKP pieaugums, kas sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, aug rūpniecības apjomi un eksports, kopš aprīļa ievērojami palielinājies iekasēto nodokļu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru