Jaunākais izdevums

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Kā norāda Padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, budžeta deficīts ir viens no cenu pieauguma cēloņiem un Latvijai jau šobrīd ir viens no lielākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienības valstu vidū.

“Deficīta turpmāka palielināšana nav laba prakse, jo stimulēs cenu pieaugumu un savā ziņā var veidoties apburtais loks: nesamērīgs valsts atbalsts, lai mazinātu inflācijas sekas, novedīs pie vēl straujāka cenu pieauguma,” saka I. Šteinbuka.

Kā norāda Padome, inflācija ir kļuvusi par vērā ņemamu problēmu un nav liecību, ka tuvākajā laikā tā samazināsies. Gluži otrādi, uzņēmēju un patērētāju cenu gaidas, nākotnes līgumu cenas enerģijas avotiem, ražotāju cenas u.c. faktori liecina par pretējo. Enerģijas sadārdzināšanās jau pašlaik sāpīgi ietekmē patērētājus un tas varētu izraisīt ievērojamu ekonomikas palēnināšanos, iedzīvotāju pirktspējas un energoietilpīgo ražotņu konkurētspējas kritumu. Padomes ieskatā, valdībai būtu jācenšas izvairīties no cenu pieauguma veicināšanas būvniecības nozarē, kur jau šobrīd inflācijas pieaugums ir nozīmīgs, iespējams, pat atceļot projektus, ja plānotās izmaksas ir pārāk augstas.

Saskaņā ar Cenrālās satistikas pārvaldes datiem, gada inflācija 2021. gadā sasniedza 3,3%, tomēr inflācijas dinamika bija strauja - 2021. gads noslēdzās ar 7,1% inflāciju ceturtajā ceturksnī. 2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,9%, kas bija straujākais cenu kāpums kopš 2009. gada marta un trešais augstākais ES aiz Igaunijas un Lietuvas.

Padome atgādina, ka enerģijas cenu augstais līmenis joprojām ir viens no galvenajiem ekonomiku bremzējošiem un inflāciju izraisošiem faktoriem gan Latvijā, gan lielā daļā pasaules attīstīto valstu. Diemžēl energoresursu nākotnes tirgus darījumi norāda, ka cerības uz energoresursu cenu kritumu tuvākajā nākotnē nav lielas. Tāpēc valstij būtu jāizstrādā apsteidzoša valsts politika dzīvošanai ilgstošas augstas enerģijas apstākļos. Kā norāda Padome, ekonomikas politikas mehānismā ir jāietver sociālais un uzņēmumu konkurētspējas aspekts, lai sabiedrības nabadzīgākie slāņi tiktu aizsargāti, bet uzņēmumi vai nozares ar augstu energoietilpību nezaudētu konkurētspēju starptautiskā tirgū.

Kā informē padome, Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2022. gadam paredz, ka budžeta deficīts šogad būs 4,8% no IKP, kas gada beigās rezultēsies vispārējās valdības parādā 51,7% no IKP. Tomēr jau šobrīd pastāv liela varbūtība, ka budžeta deficīts un valsts parāds Covid-19 izplatības un augstas inflācijas dēļ, kas rada nepieciešamību pēc papildu atbalsta pasākumiem, varētu būt augstāki.

Padome arī uzsver, ka valdība šobrīd strādā ļoti grūtos apstākļos un tai ir jārēķinās ar spēcīgu interešu grupu spiedienu sniegt tām atbalstu. Padome aicina valdību izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kam nav ilgtermiņa pozitīvas ietekmes uz ekonomikas potenciālu, kā arī sabalansēt valsts atbalsta nepieciešamību ar fiskālu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Produktivitātes kāpināšana ir Latvijas ekonomikas lielākais izaicinājums

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.

Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdību aicina izvērtēt pieaugošos Covid-19 trešā viļņa riskus

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājas amatā atkārtoti uz nākamo trīs gadu pilnvaru termiņu iecelta Inna Šteinbuka, mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē padome.

Šteinbuka atkārtoti ievēlēta par FDP priekšsēdētāju padomes sēdē 2022.gada 20.decembrī.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš iecelts par FDP priekšsēdētājas vietnieku.

FDP paziņojumā minēts, ka Āboliņš šajā amatā nomainīs Mortenu Hansenu, kura pilnvaru termiņš beidzas gada beigās.

Jau vēstīts, ka Saeima 2018.gada 11.oktobrī iecēla Šteinbuku FDP padomē, bet 2019.gada decembrī Šteinbuka tika iecelta par padomes priekšsēdētāju.

Savukārt Āboliņu FDP padomē Saeima iecēla 2020.gada 5.martā. Tāpat šajā dienā FDP tika iecelts Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēks Andrejs Jakobsons.

Vienlaikus Hansenu Saeima 2016.gada 22.decembrī apstiprināja atkārtoti darbam FSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja pirktspējas krituma, kam sekos recesija

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 18 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4,0% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP.

Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.

Ja rudenī būs jāievieš jauni atbalsta instrumenti, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP.

Padome jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr šodien, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, ekonomika funkcionē labi, liecina jaunākie statistikas dati. Vērojams straujš IKP pieaugums, kas sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, aug rūpniecības apjomi un eksports, kopš aprīļa ievērojami palielinājies iekasēto nodokļu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka inflācija lielā mērā šobrīd tiek importēta un veidojas no pieaugošajām energoresursu cenām, valdībai nav efektīvu risinājumu inflācijas mazināšanai, atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, piebilstot, ka tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas.

"Inflācijas cēlonis ir "ārpus Latvijas", tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas. Labākais risinājums ir mērķēti atbalsti mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar augstu izaugsmes, eksporta un inovācijas potenciālu. Ja šādi uzņēmumi saskaras ar problēmām augsto energoresursu izmaksu dēļ, tad būtu prātīgi tos atbalstīt," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka ir arī jāskatās, ko dara kaimiņi, lai Latvijas uzņēmumi nezaudētu konkurētspēju kaimiņvalstu intensīvu atbalsta programmu dēļ.

Tāpat FDP priekšsēdētāja atzīmēja, ka augstas inflācijas apstākļos valdībai ir jāraugās tēriņu mazināšanas virzienā, un, lai gan FDP kompetencē nav norādīt, kādus izdevumus samazināt, ir skaidrs, ka būtu lietderīgs kritisks un radikāls iestāžu funkciju un izdevumu audits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunie plāni, kā klasificēt investīcijas enerģētikā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, izraisījuši asas diskusijas Vācijas jaunajā valdībā.

EK priekšlikums klasificēt dažus kodolenerģijas un gāzes enerģijas ražošanas veidus kā klimatam draudzīgus, kad runa ir par investīcijām, bija ilgi gaidīts un izpelnījies pretrunīgus vērtējumus. Ierosinājums jau izprovocējis tiesas prāvas draudus no Austrijas valdības puses.

Jautājums izraisījis arī asas debates Vācijā, kuras jaunajā valdībā ietilpst arī zaļie.

Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kas pārstāv zaļos, laikrakstam "Rheinische Post" izteikusies, ka valdība ātri izskatīs ES priekšlikumu.

"Eiropas Komisija riskē bloķēt un sabojāt patiesi ilgtspējīgas investīcijas par labu bīstamai kodolenerģijai," norādījusi Lemke.

"Es arī domāju, ka dabasgāzes iekļaušana [klimatam draudzīgos enerģijas avotos] ir apšaubāma," viņa piebildusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija varētu attīstībā panākt kaimiņvalstis un citas attīstītās valstis, nepieciešams veicināt investīcijas, trešdien Ekonomistu apvienības sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju rīkotajā konferencē "Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus" pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un Latvijas Bankas padomes padomnieks Andris Strazds.

Tostarp Šteinbuka sacīja, ka jaunā valdība no iepriekšējās saņems diezgan stabilu makroekonomiskās stabilitātes politiku - valsts parāds nav starp augstākajiem Eiropā, budžeta deficīts gan ir nedaudz par augstu, tāpēc tēriņi būtu jāpiebremzē.

"Svarīgi, lai valdība turpināti finansiāli disciplinētu politiku. Nevajadzētu aizrauties ar budžeta deficīta palielināšanu un lielākiem atbalsta pasākumiem," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama izaugsme, lai rastu finansējumu budžeta deficīta samazināšanai. Diemžēl pagaidām Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

Šteinbuka skaidroja, ka atpalicība izveidojusies tādēļ, ka ilgus gadus Latvijas attīstības modelis balstījās uz tilta veidošanu starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt pēc tam valsts kļuva par lielu naudas atmazgāšanas vietu. Gan tranzīta, gan finanšu sektora attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi, taču tie nav nesuši rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts visiem bez izņēmuma vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem

Db.lv, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Protams, ka mums visiem gribas, lai tiktu kompensēti visi cenu pieaugumi. Par to man nav šaubu. Diemžēl valsts budžets nav no gumijas un ir ierobežots. Līdz ar to pati ideja, ka tiks kompensēti 50% no cenu pieauguma, principā ir prātīgi, bet, mūsuprāt, vajadzētu, lai atbalsts netiktu sniegts pilnīgi visiem iedzīvotājiem," sacīja .Šteinbuka.

Viņasprāt, atbalstot visus bez izņēmuma, vēl vairāk palielināsies plaisa starp bagātajiem un nabagiem: "Skaidrs, ka tās mājsaimniecības, kurām ir zināma pārticība, var iztikt bez valsts atbalsta, bet trūcīgie nevar iztikt. Būtu prātīgi nabagiem sniegt vairāk un tiem, kuriem ir nauda, nesniegt neko".

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja norādīja, ka valdības nespēja sniegt atbalstu mērķēti ir neizpildīts mājasdarbs. "Ja aicinājums veidot mērķētu atbalsta sistēmu tiktu sadzirdēts, tad jau sen nepieciešamie dati tiktu izveidoti. Bija pietiekami daudz laika, ja būtu sākts strādāt pie tā jau 2020.gadā," teica I.Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpuma mazināšanai jāvērtē iespēja apturēt atsevišķus būvniecības projektus

LETA, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos būvniecības projektus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Būvniecības nozare ir tāds inflācijas perēklis. Varbūt, valdībai ir jāpadomā, vai ir kādi projekti, kurus mēs finansējam no valsts naudas, kurus vajag pagaidām apstādināt un atgriezties pie šiem projektiem, kad situācija būs labvēlīgāka un cenas tik strauji neaugs," teica Šteinbuka.

Tāpat viņa norādīja, ka, sākoties pandēmijai, valstis palielināja atbalstu ekonomikai, audzējot budžeta deficītu, taču šīs pastāvīgās injekcijas ekonomikā stimulēja cenu pieaugumu.

Šteinbuka arī atzīmēja, ka nebūtu pareizi valsts atbalstu piešķirt pilnīgi visiem, jo ir sabiedrības daļa, kurai šo atbalstu vajag vairāk. "Mums apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa un ir pakļauta nabadzības riskam. Tieši šai iedzīvotāju daļai ir nepieciešams atbalsts," viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam, bet degvielas cenas kritums būs neliels, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Mūsuprāt, [akcīzes nodokļa samazināšana degvielai] ir diezgan dārgs pasākums. Tas dārgi izmaksās budžetam, bet tajā pašā laikā cenu elastība jeb cenu atbilde uz nodokļa samazinājumu nebūs liela. Par to liecina pasaules prakse," teica Šteinbuka.

Viņa arī piebilda, ka automašīnas pamatā izmanto ļoti turīgi vai vidēji turīgi cilvēki, tādējādi, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus, labāk būtu atbalstu novirzīt sabiedriskā transporta cenu mazināšanai.

Tāpat Šteinbuka uzsvēra, ka ar nodokļu un nodokļu likmju izmaiņām ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. "Neaizmirsīsim, ka mūsu budžets principā veidojas no nodokļiem. Var jau visus nodokļus atcelt, ber no kurienes tad mēs ņemsim naudu? Nevar jau visu naudu aizņemties. (..) Līdz ar to ar nodokļiem un nodokļu likmēm ir jārīkojas ļoti piesardzīgi," sacīja padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ANM līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas

LETA, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta deficīts šogad Latvijā varētu būt 2,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā budžeta deficīts nav augsts, tostarp šogad budžeta deficīts bija plānots virs 4% no IKP, taču, ņemot vērā pašreizējās tendences, budžeta deficīts varētu būt 2,6% apmērā no IKP.

"Apmēram tādā pašā līmenī budžeta deficīts tiek plānots arī nākamajam gadam, kas liecina, ka budžeta veidotāji tomēr grib īstenot piesardzīgu, fiskāli atbildīgu politiku," sacīja Šteinbuka.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā straujo patēriņa cenu kāpumu, ir būtiski auguši nodokļu ieņēmumi, proti, nodokļu ieņēmumu faktiskā izpilde ir lielāka, nekā bija plānots. "Tas vieš cerību, ka arī nākamajā gadā nodokļu ieņēmumi būs zolīdā līmenī un nodrošinās iespēju valdībai finansēt definētā prioritātes, kas ir drošība, veselība un izglītība," sacīja Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija valsts parāda apkalpošanas izmaksas tuvākajos gados var pieaugt divkārt, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Ja patlaban šīs izmaksas veido 200 miljonus eiro gadā, tad tās varētu pieaugt līdz 400-450 miljoniem eiro gadā.

Šteinbuka norādīja, ka pagaidām Latvijas valsts parāds nav liels, salīdzinot ar citām Eirozonas valstīm, tomēr tas nenozīmē, ka valdība var tērēt neierobežotā apjomā, jo jārēķinās ar pieaugošajām parāda apkalpošanas izmaksām.

Vienkāršoti sakot tas nozīmē, ka no budžeta būs vairāk naudas jātērē nevis medicīnai, izglītībai un citām jomām, bet parāda apkalpošanai, piebilda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Ja patlaban Latvijas var aizņemties ar salīdzinoši mazu likmi - 2,75%, tad valstīs ar ievērojami lielāku parādu arī likmes ir krietni augstākas - piemēram, Itālijā 4,6% un Grieķijā gandrīz 5%. Jārēķinās, ka parāda apkalpošanas izmaksas augs visai strauji, uzsvēra Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieaugumu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Produktivitātes foruma locekle, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.

Viņasprāt, valdībai būs jāīsteno uzņēmumu atbalsta un sociālās aizsardzības programmas, kas daļēji kompensētu inflācijas pieaugumu, tomēr valdība nespēs pilnīgi kompensēt cenu pieaugumu – tādu līdzekļu valsts budžetā nebūs.

Fragments no intervijas

Vai Latvijā būtu jāizstrādā kāda pretinflācijas programma?

Ņemot vērā, ka inflācijas pieaugums skar visas Eirozonas valstis, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk virzību uz monetārās politikas pielāgošanu. Tieši ECB iedarbinās pretinflācijas monetārās politikas instrumentus, kas mazinās cenu pieaugumu. Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Šobrīd Latvijā ir aktīvi diskutēta netiešo nodokļu (pievienotās vērtības, akcīzes) samazināšana, lai cīnītos ar cenu pieaugumu. Tomēr pasaules un arī Latvijas pieredze rāda, ka nodokļu samazināšana ne vienmēr dod vēlamo cenu samazināšanas efektu, bet noteikti pasliktina budžeta bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.

“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Norāda uz būtiskiem riskiem tautsaimniecības attīstībai

Db.lv, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Ekonomikas barometrs": 2023.gadā vidējā inflācija samazināsies līdz 8,4%

LETA, 18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpums 2023.gada pavasarī varētu piebremzēties un kopumā 2023.gadā gada vidējā inflācija samazināsies līdz 8,4%, prognozēts Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" veiktajā pētījumā "Ekonomikas barometrs".

Institūts ir sagatavojis otro "Ekonomikas barometru", kurā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī vadošo makroekonomikas ekspertu konsensuss attīstības prognozes.

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu 2022.gadā Latvijas IKP pieaugums būs 2%, kas ir par 2-3% mazāk nekā tika prognozēts pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet 2023.gadā izaugsme būs daudz mērenāka - par 0,4% mazāka.

"Ekonomikas barometra" pārskatā uzsvērts, ka enerģijas tirgus un citu preču tirgi ir veicinājuši inflāciju, kas atsevišķos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, 2022.gadā ir pat pārsniegusi 20%. Tiek prognozēts, ka arī 2023.gadā inflācija saglabāsies augsta, tomēr zemākā līmenī nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vācijas valdība vienojas par vairāku miljardu vērtu bērnu pabalstu plānu

LETA/DPA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība vienojusies par vairāku miljardu eiro vērtu sociālo pabalstu plānu ģimenēm, apvienojot līdz šim atsevišķus bērnu pabalstus.

Šis plāns, ar kuru paredzēts apkarot bērnu nabadzību, Vācijas valdībai radīs papildu izdevumus aptuveni 2,4 miljardu eiro apmērā. Šī plāna darbību paredzēts sākt 2025.gadā, liecina atklātībā nonākusi koalīcijas valdības vienošanās.

Ja pabalstu pieprasījums palielināsies, šīs izmaksas turpmākajos gados varētu pieaugt līdz sešiem miljardiem eiro.

Vācijas Zaļo partija un Brīvo demokrātu partija (FDP) mēnešiem ilgi bija stīvējušās par finansējumu, un vienošanās beidzot panākta svētdienas vakarā.

Vācijas ģimeņu lietu ministre Līza Pausa no Zaļo partijas, kura bija nākusi klajā ar šī plāna ierosinājumu, sākotnēji bija paredzējusi tam gadā atvēlēt 12 miljardus eiro, taču vēlāk šis apjoms tika samazināts līdz septiņiem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas parlaments piektdien apstiprinājis likumā noteiktās minimālās algas palielināšanu, sākot no oktobra, līdz 12 eiro stundā.

Minimālās algas palielināšanu atbalstīja valdošā koalīcija - sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) -, kā arī opozīcijā esošā kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie").

Konservatīvā opozīcija un labējā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) no balsošanas atturējās.

Pašreiz minimālā alga Vācijā ir 9,82 eiro stundā, bet jūlijā tā tiks palielināta līdz 10,45 eiro.

Tajā pašā laikā maksimālais atalgojums par tā dēvētajiem mazajiem darbiem no oktobra pieaugs no 450 līdz 520 eiro mēnesī.

Vācijas darba lietu ministrs sociāldemokrāts Hubertuss Heils norādīja, ka sevišķi labumu no minimālās algas palielināšanas gūs sievietes un Austrumvācijas iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūkstošiem Vācijas zemnieku, kravas automašīnu vadītāju un amatnieku pirmdien Berlīnē pulcējušies pie Brandenburgas vārtiem, bloķējot galvaspilsētas centru ar traktoriem un citu smago tehniku.

Pirmdienas rītā policija konstatēja, ka uz protesta akciju ieradušies jau vismaz 3000 traktoru, un lēsa, ka aptuveni 2000 vēl ir ceļā. Daļā Berlīnes satiksme ir bloķēta, un galvaspilsētas sabiedriskā transporta pārvalde brīdina, ka tās pakalpojumi būs nopietni kavēti.

Dalībai demonstrācijā reģistrējušies aptuveni 10 000 cilvēku, taču policija uzskata, ka dalībnieku skaits būs vēl lielāks.

Kārtības uzturēšanā protesta akcijas laikā iesaistīti 1300 policisti, pirmdien pilsētas vadībai pavēstīja Berlīnes policijas komisāre Barbara Slovika.

Zemnieki protestē pret valdības ieceri samazināt subsīdijas lauksaimniecībā izmantotajai dīzeļdegvielai.

Paredzēts, ka demonstrantus līdz ar Vācijas Zemnieku savienības (DBV) prezidentu Joahimu Rukvīdu uzrunās arī finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kurš pārstāv liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Vācijas valdība pirmdien apstiprinājusi 60 miljardu eiro klimata investīciju plānu, sperot pirmo nozīmīgo soli ceļā uz ambiciozo klimata pārmaiņu ierobežošanas un vides aizsardzības mērķu sasniegšanu.

Par vienošanos paziņoja Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kas to nodēvēja par stimulu Vācijas ekonomikai un sākumu klimata neitrālai un digitālai Vācijas nākotnei.

Investīcijas jaunās valdības "Klimata un transformācijas fondā", par kuru pirmo reizi tika paziņots piektdien, nāk no neizmantotiem aizņēmumiem, kas paredzēti koronavīrusa apkarošanai.

Valdība bija saņēmusi Vācijas parlamenta apstiprinājumu, lai šogad aizņemtos 240,2 miljardus eiro. Šī nauda paredzēta, lai finansētu pasākumus pandēmijas ietekmes mazināšanai uz uzņēmumiem, taču tagad valdībai būs nepieciešami tikai 180 miljardi eiro.

Vācijas koalīcijas valdība, ko veido sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), paziņoja par ambicioziem plāniem cīņā ar klimata pārmaiņām, tostarp mērķi atteikties no oglēm elektroenerģijas ražošanā un līdz 2030.gadam un saražot 80% elektrības no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FDP: Naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti

Db.lv, 14.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 seriāla kārtējā sezona ar kārtējo lokdauna paveidu atkal ir klāt. Lielai daļai uzņēmumu atkal ir liegts strādāt tiem visefektīvākajā veidā, ļoti daudziem ir radīti būtiski apgrūtinājumi.

Tā kompensēšanai paredzams valsts atbalsts vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā, taču atkal mēs atgriežamies situācijā, kad drīzāk varam runāt par pabalstiem, kas jāizlūdzas, nevis kompensācijām par radītiem ierobežojumiem. Turklāt kritēriji atkal, šķiet, būs tādi, kas vienus motivēs neko nedarīt, iztiekot no budžeta naudas, bet citiem, kā līdz šim, nāksies ķepuroties, lai izdzīvotu, jo valsts atbalstam nekvalificējas. Lai arī ekonomikas ministrs īpaši uzsver, ka atbalsta mehānismi uzņēmējiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ cieš zaudējumus, tiek uzlaboti, praksē redzam, ka veikts vien kosmētisks remonts.

Kas par to liecina? Ir noteikts, kuras nozares var, kuras nevar pretendēt uz atbalstu, lai arī ir skaidrs, ka ierobežojumi negatīvi ietekmē arī tos, uz ko tieši tie neattiecas. Piemēram, būvniecība ir apgrūtināta, ja klātienei slēgti veikali, izdevējdarbībai ir zaudējumi no tā, ka netiek reklamēta iepirkšanās, kam nu ir ierobežojumi, u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru