Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

No ES institūciju pieņemtajiem lēmumiem izriet, ka pašreizējā situācijā ES institūciju uzmanība pievērsta lielākoties Covid-19 krīzes izraisīto seku novēršanai īstermiņā. Līdz šim ES institūcijas un dalībvalstis koncentrējās uz atbalstu veselības nozarei un tās personālam krīzes laikā. Tādēļ atbalsta pasākumi, kas dibināti vai novirzīti jau no eksistējošiem avotiem, ir tieši vērsti uz medicīnas aprīkojuma nodrošināšanu un citu atbalsta sniegšanu medicīnai.

Savukārt, otra svarīgā prioritāte ir ekonomikas stabilizēšana turpmākajos mēnešos un pēc iespējas efektīvāka krīzes izraisīto seku novēršana. ES institūcijas tikai nesen uzsākušas pārrunas par vienota ekonomikas atveseļošanās plāna izstrādi, līdz ar to konkrētas prioritātes vēl nav noteiktas. Plānojot tālāku ES rīcību, Komisija norādījusi, ka ES ekonomikas ir savstarpēji atkarīgas, atveseļošanās dinamika katrā dalībvalstī ietekmēs arī atveseļošanās potenciālu citās dalībvalstīs. Lai ierobežotu kaitējumu ekonomikai un veicinātu ātru un stabilu ekonomikas atveseļošanos, izšķirīga nozīme būs līdz šim nepieredzēti vērienīgai un nemitīgai ES un valstu reakcijai. [2]

Tādēļ, kā vienu no augstākajām prioritātēm no ES puses var minēt, nevis konkrētu nozari, bet tieši turpmāku atbalstu ekonomikai un ekonomikas attīstību, sniedzot atbalstu no esošiem finansējuma avotiem un radot jaunas atbalsta programmas, kā arī padarot ES normatīvos aktus elastīgākus to piemērošanā.

Jau tagad Komisija atbalstījusi dalībvalstu iniciatīvas par atbalsta sniegšanu darba vietu saglabāšanā, atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, tirdzniecībai, lauksaimniecībai, pārtikas nozarei un zivsaimniecībai. Šie pasākumi viennozīmīgi vērsti uz nākotni un pēc iespējas veiksmīgāku ekonomikas stabilizēšanu turpmākajos mēnešos. No lēmumiem secināms, ka ES institūcija svarīgu lomu ekonomikas atveseļošanai piešķir tam, lai atbalstītu tos, kuri cietuši no krīzes vai kuriem krīze izraisījusi vai potenciāli var izraisīt grūtības.

Nenoliedzami, ka Covid-19 izraisītā krīze ir viens no lielākajiem šķēršļiem un izaicinājumiem, ar kuriem noteikti pēdējā desmitgadē nācies saskarties gan ES, gan tās dalībvalstīm. Lai arī sākotnēji krīze sākās ietekmējot tikai ar Covid-19 ierobežojumiem saistītās nozares - transports un tūrisms, šobrīd var droši apgalvot, ka Covid-19 krīze lielākā vai mazākā mērā ietekmē visas nozares un uzņēmumus.

Eiropas Savienība nav noteikusi konkrētus kritērijus, pēc kuriem dalībvalstīm būtu jāvadās, piešķirot atbalstu uzņēmumiem, vien paredzot, ka primāri atbalsts pienākas Covid-19 krīzes skartajām nozarēm un uzņēmumiem. Līdz ar to gan kritēriji, gan arī tas, kuras ir prioritārās nozares atbalsta saņemšanai lielā mērā atstāts katras valsts pašas ziņā.

Pirmkārt, secināms, ka no vienas puses, ES institūcijas ļauj dalībvalstīm pašām noteikt to prioritātes un nozares, kurām nepieciešams sniegt atbalstu. No otras puses, jāņem vērā arī kopējais plāns un virziens, uz kuru dodas ES.

Otrkārt, Latvijai, lai efektīvi sildītu ekonomiku un veicinātu pēc iespējas efektīvāku ekonomikas atveseļošanās plānu, ir nepieciešams noteikt prioritātes. Tieši kādā virzienā doties mums nākotnē?

Ir atbalstāmi pieņemtie lēmumi par nodokļu atvieglojumiem, palīdzību cietušo uzņēmumu darbiniekiem un sniegtajiem pabalstiem. Šie īstermiņa risinājumi ir svarīgi, lai palīdzētu tiem, kas jau nonākuši grūtībās un bez šīs palīdzības turpmākos mēnešus neizturētu Covid-19 izraisīto krīzi.

Taču tai pat laikā, lai atgūtos no krīzes un paceltu savu konkurētspēju, nepieciešams plānot ilgtermiņā un noteikt ilgtspējīgu virzienu, kura īstenošanas rezultātā ekonomika nevis atgrieztos laikā "pirms Covid-19 krīzes", bet celtos un virzītos uz attīstību.

Arī Komisija teikusi, ka turpmāko plānu un ES budžeta centrā jābūt Eiropas zaļajam kursam un digitalizācijai. Šī iemesla dēļ daudzas dalībvalstis ne tikai plāno īstermiņa atbalstus, bet ilgtermiņa projektus, kuru rezultātā tiek uzlabota un attīstīta iepriekšējā prakse un attīstīta ekonomika (piemēram Milānas plāns).

Lielu daļu no šādu plānu īstenošanas aizņem ilgtermiņa risinājumi, lai īstenotu risinājumus, kas vērsti uz ilgtspēju un ES plāniem nākotnei, kā, piemēram, Eiropas zaļais kurss. Šādu risinājumu un inovāciju ieviešana viennozīmīgi ir svarīgākais, lai pēc krīzes atveseļotu ekonomiku un nodrošinātu gan medicīnas nozares nostiprināšanu, gan arī pārējo nozaru un uzņēmumu nostiprināšanu un attīstību. Šis ir laiks, kad viennozīmīgi jāpieņem gudrāki un pārdomātāki lēmumi, kas vērsti nevis uz īstermiņa atbalstu, bet uz ilgtermiņa attīstību un ilgtspēju ar mērķi attīstīt ekonomiku.

Glābt ekonomiku ir svarīgi, taču nepieciešams saprast, ka ne tikai ES, bet visā pasaulē gaidāmas pārmaiņas un pašreizējie plāni nav vērsti uz to, ka ekonomika tiek atgriezta tāda, kāda tā bija pirms krīzes. Tādēļ ir svarīgi katrai valstij noteikt tās prioritātes, kas vērstas uz ilgtspējīgu attīstību.

ES un katra dalībvalstis veic apjomīgus atbalsta pasākumus un ieguldījumus, lai glābtu radušos situāciju, taču ir svarīgi nodrošināt, ka šie ieguldījumi atbalsta mūsu ekonomiku un sabiedrību, lai tā kļūtu noturīgāka pret iespējamiem nākotnes riskiem un izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru