Jaunākais izdevums

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Laba augsne nenoteiktībai

Pēc Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā jau kādu laiku pasaules un arī Latvijas ekonomikā dominē nenoteiktība, kas, visticamāk, arī saglabāsies 2020. gadā, jo dažādi ekonomiskās politikas nenoteiktības rādītāji joprojām esot salīdzinoši augsti.

"Tas ir saistīts ar lielajiem ģeopolitiskajiem procesiem, piemēram, - ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu, Eiropas Savienībā tas ir Brexits," skaidroja U. Rutkaste. Pašlaik nav skaidrs, kādas būs Lielbritānijas un ES attiecības nākotnē, kāds būs tirdzniecības līgums. Nav iespējams izslēgt arī kādus pārsteigumus, it īpaši ņemot vērā iepriekšējo pieredzi Londonas un Briseles attiecībās.

"Vēl viens papildus risks ekonomikai Eiropā ir bijušas norises Vācijas autobūvē, kas sākas ar dzīzeļgeitu un kas īsti pilnībā nav atrisinājies un aktuāls ir jautājums par šīs nozares attīstību nākotnē kontekstā ar vides politiku, vēl jo vairāk, ja iepriekš Vācijas autobūvētāji nav pietiekami investējuši šajā segmentā," skaidroja U. Rutkaste.

Viņaprāt, minētie procesi var ieviest korekcijas turpmākajā attīstībā. Visvairāk ir cietis tieši industriālais sektors - gan pasaulē, gan Eiropā rūpniecības rādītāji ir bijuši salīdzinoši vāji, jo JP Morgan pasaules PMI (difūzijas indeksā) ražošana 2019. gadā bija sarukusi pat zem 50 punktu atzīmes.

"Pozitīvi, ka pērnā gada nogalē šis indekss rāda rūpniecības stabilizāciju, un vēl pozitīvs efekts ir ASV un Ķīnas parastītā tirdzniecības vienošanās, kaut arī šo valstu starpā joprojām ir sarežģītas attiecības," tā U. Rutkaste. Viņš norādīja uz ASV prezidenta D. Trampa sacīto: tad, kad tiks sakārtotas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, tad nākamais rindā būs Eiropa.

"Tas ir liels nezināmais, kas var ieviest korekcijas nākotnē," tā U. Rutkaste.

Daudz iepriecinošāku ainu rāda pakalpojumu sektors, kura pamatā ir valstu iekšējais pieprasījums, kuras pamatā ir monetārā politika, gan arī fiskālais atbalsts. Pozitīvas tendences ir novērotas valstīs, kurās ir fiskālā telpa. Lielās nenoteiktības dēļ investīciju lēmumi, pēc U. Rutkastes sacītā, visticamāk tiks atlikti. "Tādējādi šogad nekādu būtisku pavērsienu Eiropas un eirozonas valstu ekonomikā nevar sagaidīt, vēl jo vairāk, ja gada nogalē aktualizēsies Brexit jautājums - par ES un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām," skaidro U. Rutkaste.

Minēto iemeslu dēļ arī eirozonas IK pieaugums (lēsts 1,1%) un tas būs vēl lēnāks nekā 2019. gadā, kad tas tika prognozēts 1,2%, bet atkopšanās tiek prognozēta tikai 2021. gadā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka viens gads var būt vājāks un var būt arī stiprāks, un šādas svārstības - atšķirības ir novērotas arī pagātnē. Taču bažas raisot fakts, ka ik gadu ir kaut kas, kas velk uz leju - vienreizējie negatīvie riski, par kuriem rodas jautājums, vai tie patiešām ir vienreizējie. Valstij būtu vērts iedziļināties šajos vienreizējos negatīvajos riskos un mainīt to vektoru. 2018. gada dati rāda, ka Latvijas vidējie ienākumi ir ap 70% no ES vidējā, savukārt Igaunijas un Lietuvas - ap 80%. Šī ienākumu plaisa starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm tika vērtēta kā ļoti negatīva parādība un tās aizbēršanai Latvijai ir jāaug ātrāk nekā kaimiņiem.

Eksporta "vājums"

"Ārējā vide arī izstarojas Latvijā, jo preču eksports buksē, jo īpaši gada nogalē, kaut arī rudenī bija pozitīvs vienreizējs efekts, ko radīja labā graudaugu raža, kas uzlaboja šos eksporta rādītājus," skaidroja U. Rutkaste. Viņš norāda, ka negatīvu tendenci rāda kokrūpniecība, kuras pamats ir gan globālo pieprasījumu tendences un kaitēkļu postījumi Eiropā, kā rezultātā šajās valstīs palielinājies izcirstās koksnes apjoms un ar to pārpludināti vairāki tirgi, un cenu kritums. Visi minētie faktori pasliktina situāciju kokrūpniecībā.

"Minētais notiek uz iepriekšējo gadu labā fona, kad vairākus gadus pēc kārtas tika novērtots cent pieaugums, tādējādi nozare ir akumulējusi resursus un arī veikusi būtiskas investīcijas, tāpēc ir daudz labākā situācijā," tā U. Rutkaste. Ja koksnes cenas turpinās kristies līdz 2015.- 2016. gada līmenim, tad, viņaprāt, ekonomikai tas varētu radīt 0,3% kritumu. Pēc U. Rutkastes sacītā, koksnes produkti vairs neieņem tik lielu īpatsvaru, kāds tas bijis pirms 10- 15 gadiem, jo attīstījušās citas nozares. "Ja nebūtu notikusi šāda diversifikācija, tad ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt daudz lielāka," tā U. Rutkaste. Viņš gan sagaida, ka ilgākā termiņā šīs cenas atgūs savu iepriekšējo vērtību, jo pieprasījums pēc koksnes izstrādājumiem pieaugs līdz ar klimata politiku.

Reeksporta artava

"Papildus negatīvo stimulu eksportam, rada arī reeksports," tā U. Rutkaste. Viņš norāda, ka reeksportā ir naftas produkti, elektronikas preces, automobiļi. Saeimas deputāte Dana Reizniece - Ozola interesējās, vai reeksporta apjomu sarukums nav saistīts ar Latvijas sekmīgāku cīņu pret PVN krāpniekiem, jo īpaši, ja reeksports tā pati vairumtirdzniecība vien ir. Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis vēlējās noskaidrot, vai pārmaiņas - prasību latiņas paaugstināšana - finanšu sektorā nav bijis viens no iemesliem, kāpēc sarucis reeksports jeb, citiem vārdiem sakot, tranzīts. Turklāt, kravu novirzīšana no Baltijas, jo īpaši Latvijas ostām uz savām ir Krievijas uzstādījums, kurš turpinās un nav arī signālu, tas varētu mainīties. Tiesa, cik liela ir katra faktora ietekme pašlaik, neesot iespējams noteikt. "Tas, ka Krievija savas kravas virzīs caur savām ostām, bija prognozēts notikums,» piebilda M. Kazāks.

Inficē iekšzemes norises

U. Rutkaste arī norādīja, ka iekšzemē aug patērētāju un investoru piesardzība, kura "atnākusi" ar eksportu. "To rāda arī Latvijas (gan kapitāla preču, gan starppatēriņa preču - izejvielas ražotājiem) importa dati un tā pieaugums gada nogalē atrodas negatīvā teritorijā," tā U. Rutkaste.

Viņš atzīst, ka investīciju tempi krīt, mazinoties gan privāto, gan valdības investīcijām. "Valdības investīcijas saistītas ar Eiropas Savienības struktūrfondiem un, to tempiem pieaugot, arī tika novērti strauji izaugsmes tempi un tagad sagaidot šīs naudas plūsmas mazināšanos būs arī ietekme uz ekonomikas izaugsmi," tā U. Rutkaste.

Savukārt privātie, nezinot kā nākotnē attīstīses pasūtījumi, ir piesardzīgi attiecībā uz investīcijām. Protams, ir nozares, kurās ir salīdzinoši augsta iekārtu noslodze. Tika secināts, ka šo procesu ietekmējot arī pēdējo gadu vājā kreditēšana, jo uzņēmumu kreditēšanas pieauguma tempi pērnā gada nogalē ir sabremzējušies un arī procentlikmes ir pieaugušas, kam iemesls ir pārmaiņas banku sektorā, ir liela neziņa un bankas cenšas izvairīties no riskiem.

Kreditēšanas jautājumi

"Daudzām bankām ekspozīcija uz nekustamo īpašumu tirgu jau ir sasniegta (noteikts procentos no kredītportfeļa), bet citos sektoros pieprasījums un arī izaugsmes iespēju ātrums ir salīdzinoši neliels un tādējādi kredītportfelis neaug tā kā vēlētos," atbildēja M. Kazāks. Lai veicinātu kreditēšanas izaugsmi, ir nepieciešams, lai augtu pārējie sektori, kas nav saistīti ar nekustamo īpašumu, bet pēc tam ļautu audzēt nekustamo īpašumu segmentu.

"Bankām riska apetīte Latvijā ir samazinājusies, tāpēc, ka tās neredz iespēju pelnīt Latvijā, vai tāpēc, ka Latvja kā risks ir pieaugusi banku investoru portfeļos," taujāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Uz ko U. Rutkaste norādīja, ka tumšā telpā pārvietosieties lēnāk, nekā gaišā. Brīdī, kad notiek pārmaiņas, loģiska ir nogaidīšana. Interesanti, ka Baltijas valstu vidu kreditēšanas tendences ir atšķirīgas, Latvijā ir izteikta kreditēšana bankās, taču tā vairs nav citviet Eiropā un tāpēc arī aizdevumu avoti būtu jādiversificē.

Uzmanība tika pievērsta arī faktam, ka kredītu procentilkmes Latvijā joprojām ir starp augstākajām eiro zonas valstīs.

Proti, mājsaimniecībām kredītu likmes mājokļu iegādei 2019. gada novembrī bija trešās (aiz Īrijas un Grieķijas) augstākās un bija teju tris reizes augstākas nekā Somijā. Arī kredītu likmes uzņēmumiem 2019. gada novembrī bija ceturtās (aiz Maltas, Īrijas un Grieķijas) augstākās un vairāk nekā trīs reizes lielākas nekā Nīderlandē. Dažādu strukturālu iemeslu (piemēram, AML, likuma varas, iepriekšējās krīzes, ēnu ekonomikas apmēra, uzņēmumu kapitāla bagātības (cik biezi tauki iespējamās krīzes izdzīvošana)) dēļ Baltijas valstis kredītprocentu likmēs tiek cenotas dārgāk (Latvija visdārgāk).

Inflācijas lieta

"Eiropas Centrālās bankas mandāts ir inflācija (atšķirībā no ASV, kur Federālo rezervju sistēmai ir divi mandāti - cenu stabilitāte un bezdarba samazināšana), bet zem 2%, pēdējo 10 gadu laikā pamatinflācija ir gaužam tālu no šī rādītāja un jautājums ir, vai tā ir pārejoša vai paliekoša parādība," skaidroja M. Kazāks.

Viņš atzina, ka šā gada laikā tiks veikta stratēģijas izvērtēšana -- kāds ir mērķis, vai tas tiek precīzi mērīts, vai tas ir simetrisks vai asimetrisks, un ar kādiem instrumentiem to varētu sasniegt. "Eiro zonas monetāro politiku veido visai eiro zonai kopumā, tā netiek veidota kādai vienai atsevišķai valstij un tāpēc arī intereses ir ļoti dažādas," skaidroja M. Kazāks.

Piemēram, Francijā kreditēšana aug ļoti strauji un ir bažas pat par to, ka šis temps ir pārāk straujš, bet Itālijā visi vēlētos redzēt kreditēšanas pieaugumu. "Tas nozīmē, ka tikai ar monetāro politiku vien visas problēmas nevar atrisināt, kaut arī ECB noteiktā depozīta procentlikme ir negatīvas 0,5%, (lai veicinātu ekonomiku), un ir vajadzīgi citi instrumenti - fiskālie (tērē vairāk). Latvijas gadījumā šis laiks nav tāds, kad var veidot pārpalikumu budžetā (ekonomika jābalsta), jautājums ir tikai kā tērē naudu," skaidroja M. Kazāks.

Viņš norādīja, ka svarīgs jautājums - kā ekonomika spēj "paņemt" iepludināto naudu -- noēšanai vai nākotnes izaugsmei. "Lai arī ECB mērķis ir inflācija, tomēr skatās arī uz finanšu stabilitāti, kas notiek darba tirgū," tā M. Kazāks. Lai arī nereti ir jautājums, kas tā par cenu stabilitāti, ja inflācija ir 2% līmenī, tomēr, pēc Latvijas Bankas prezidenta sacītā cenu stabilitāte nav nulle, jo ekonomikai augot, cenas mainās (vienos aug, citos sarūk) dažādās preču un pakalpojumu grupās.

"Ja cenu stabilitāte būtu nulle, tad, ja vienā sektorā cenas pieaug, tad citā tām būtu jāsarūk, vēl jo vairāk, ja cenu samazināšana ir ļoti grūts process," tā M. Kazāks. Viņš atgādināja, ka cenu samzināšanās spirāle raisa deflācijas riskus, kas ekonomiku iedzen recesijā. "Arī iedzīvotāju un uzņēmēju gaidas saistībā ar inflāciju atspoguļojas to rīcībā," norāda M. Kazāks. Vienlaikus dati rāda, ka iedzīvotāji un uzņēmēji gada nākotnes inflāciju gaida ļoti zemu (0- 1,5%) un tas var spiest uz cenu samazināšanu, ja vairākums gaidītu inflāciju tuvu 2%, tad vairums biznesu cenas varētu nesamazināt vai pat nedaudz paaugstināt.

Divas pārbaudes

Nozīmīgu pienesumu sniegusi kvantitatīvā mīkstināšana, kā rezultātā valdībām aizņemšanās izmaksas ir būtiski mazinājušās un veidot deficītu pašreizējā brīdī ir lētāk (tas gan nenozīmē, ka uzreiz jāveido deficīts). "Monetārā politika eiro zonā ir ļoti stimulējoša un tāda tā arī saglabāsies," uzsvēra M. Kazāks. Naudas apjoms, kas iepumpēts tirgos ir milzīgs apjoms un jo vairāk naudas, jo tās naudas cena ir zemāka, kas savukārt ļauj tērēt un investēt vairāk.

"Sākums kvantitatīvai mīkstināšanai visiem bija vienāds, bet ECB vēsturiski kļūdījās, jo pēc finanšu krīzes 2008.-2009. gadā šķita, ka viss ir pagājis un sāka celt likmes straujāk nekā ASV, tad uzradās Grieķija ar falsificētajiem parāda un budžeta deficīta datiem, kas izraisīja otro vilni un ECB bija spiesta atkal samazināt procentu likmes. Faktiski, ja ASV bija viena, tad eirozonā bija divas krīzes," tā M. Kazāks.

Viņs norādīja, ka ECB ir darījusi vairāk nekā standarta situācijā būtu bijis nepieciešams, jo citi nav darījuši to, kas nepieciešams. "Ekonomika būtu vājāka, ja nebūtu tāda atbalsta, un virknei valstu tas nozīmētu recesiju, vienlaikus pieturot inflāciju, tādējādi palīdzējusi radīt jaunas darba vietas," tā M. Kazāks. Viņš uzsvēra, ka ekonomikai bremzējoties, monetārā politika palīdzēs, bet tikai ar to vien būs par maz, jo būs vajadzīgi gan fiskāli, gan strukturāli instrumenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra sākumā Kosovas Centrālā banka paziņojusi par licences atsaukšanu aizdevumu sniedzējiem "IuteCredit Kosovo" un "Monego", kuru aizdevumos varēja ieguldīt savstarpējo aizdevumu platformā "Mintos". Kas notiek šādā gadījumā un ko darīt investoriem - skaidro "Mintos" CFO un līdzdibinātājs Mārtiņš Valters.

Pagājušā nedeļā, 6.decembrī, Kosovas Nacionālā Banka publicēja paziņojumu par "Monego un "IuteCredit Kosovo" darbības licenšu atsaukumu, kas nozīmē, ka abi aizdevēji šobrīd vairs neizsniedz jaunus aizdevumus Kosovā. Līdz ar šo lēmumu, abi uzņēmumi vairs nepiedāvā jaunus aizdevumus investoriem "Mintos" platformā.

Abiem aizdevējiem KNB ir iecēlis likvidatorus, kas nodarbojās ar abu aizdevēju izsniegto aizdevumu maksājumu apkalpošanas jauno kārtību.

"Mintos" sadarbība ar aizdevējiem mēdz ietvert grupas garantiju, jeb galvojumu, kas paredz uzņēmuma grupas (jeb mātes uzņēmuma) iejaukšanos gadījumā, ja notiek kādi neparedzēti notikumi ar kādu no grupā esošajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, bažām par Covid-19 aizēnojot cerības uz vakcīnu

LETA--AFP, 13.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē ceturtdien kritās, bažām par Covid-19 izplatīšanos, kas apdraud ekonomikas atveseļošanos, aizēnojot cerības uz vakcīnu.

"Gandrīz droši zināmie tuvākie šausmīgie mēneši Savienotajām Valstīm (un Eiropai), ņemot vērā pašreizējos inficēšanās, hospitalizācijas un mirstības līmeņus, šobrīd dominē [investoru] noskaņojumā," sacīja "National Australia Bank" pārstāvis Rejs Atrils.

Investorus iepauzēt mudina arī lēnā vakcīnu izstrāde, teica tiešsaistes tirdzniecības firmas IG tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

Investoru noskaņojumu neuzlaboja ziņa, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 48 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Kritās arī naftas cenas, ko noteica pieprasījuma samazināšanās perspektīva.

Investori turpināja sekot notikumu attīstībai Vašingtonā, kur prezidents Donalds Tramps atsakās atzīt sakāvi prezidenta vēlēšanās un ir vērsies tiesās, lai apstrīdētu rezultātus vairākos štatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc tam – kā pa ciņiem, bet tomēr iesim uz augšu. Ja uz gada otro pusi vai tuvāk gada beigām pūļa imunitāte būs sasniegta, tad varēsim jau runāt, ka kovidstāsts ir beidzies un ekonomika no šīs krīzes ir tikusi ārā.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Fragments no intervijas

Ko sagaidāt no Latvijas ekonomikas? Vai prognozes nav pārlieku optimistiskas?

Nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Pēc būtības ir divi galvenie tās avoti. Pirmais ir tas, kas notiek ar vīrusa izplatību un vakcīnu. Otrs ir valdību atbalsts un tā apjoms. Ja mēs skatāmies no šo atbalstu puses, tad tur riski ir vērsti uz augšu – ekonomikai no tiem var kļūt labāk. Savukārt galvenie riski lejup ir saistīti ar vīrusa izplatīšanos – ja to neizdosies ierobežot tik ātri, kā cerēts, tad, protams, ekonomika jutīsies sliktāk. Bet Latvijas Banka prognozes pārskatīs martā. Šobrīd mūsu prognoze 2021. gadam ir Latvijas IKP kāpums par 2,8%. Ņemot vērā nenoteiktību, tad jau redzēsim. Pagājušais gads neapšaubāmi bija labāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Ekonomika šo krīzi iemācās pārvarēt. Redzam, ka ar ierobežojumiem ir tāpat. Šeit stāsts ir ne tikai par Latviju, bet par pasauli kopumā – ekonomika pamazām sāk pierast un iemācīties strādāt ar šiem ierobežojumiem. Ietekme, protams, vēl arvien ir nepatīkama, bet ar līdzīgiem ierobežojumiem kritums ekonomikā ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pozitīvie pārsteigumi ekonomikā ir beigušies

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc COVID-19 šoka un straujā ekonomikas krituma gada pirmajā pusē, Latvijas ekonomikas sniegums šī gada trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies un IKP kritums trešajā ceturksnī bija vairs tikai 3,1 % salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Par Latvijas ekonomikas atkopšanos no COVID-19 sākotnējā šoka pēdējos mēnešos liecināja jau daudzi indikatori, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības izlaides atgriešanās pirms COVID-19 līmeni, bezdarba samazinājums un negaidīti labi budžeta ieņēmumi. Tādēļ IKP datu uzlabošanās noteikti nav pārsteigums un pēdējo mēnešu laikā arī Latvijas izaugsmes prognozes ir būtiski koriģētas uz augšu.

Tomēr straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, un īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. Un tas ir pat pirms COVID-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Maksājumu platformas MoQ reģistrēto lietotāju skaits pārsniedz 121 tūkstoti

Anda Asere, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"MoQ" aplikācija lejupielādēta jau 200 tūkstošus reižu un reģistrēto lietotāju skaits ir vairāk nekā 121 tūkstotis, kas ir apmēram 10% no Lietuvas pieaugušo iedzīvotāju skaita.

Lietuvas telekomunikāciju operatoru "Bite", "Tele2" un "Telia" izveidotajā maksājumu platformā "MoQ", kas norēķinus veikalos ļauj veikt izmantojot QR kodu un mobilo lietotni, var norēķināties 2000 fiziskās tirdzniecības vietās un 95% Lietuvas internetveikalu. "MoQ" (UAB "Mobilieji mokejimai") ģenerāldirektore Monika Rimkūnaite-Blože (Monika Rimkūnaitė-Bložė) stāsta, ka 2019. gadā veikti 650 tūkstoši transakciju un kopējais maksājumu apjoms sasniedza 14,39 miljonus eiro.

Viņa uzskata, ka līdz uzņēmuma lielākie panākumi bijuši tiešsaistē. "MoQ" ieviestas arī risinājums, kur iespējams pirkt lietas tieši mobilajā lietotnē. To varētu salīdzināt ar Ķīnas maksājumu sistēmām "Alipay" un "WeChat", kur aplikācijā var izvēlēties preci un turpat to iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks – dīkstāves pabalstu var saņemt arī Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļi, darbinieki, kas vienlaikus saņem vecuma vai izdienas pensiju, kā arī mikrouzņēmuma darbinieki.

Vienlaikus MK noteikumi papildināti ar punktu, ka dīkstāves pabalsta saņēmējam par katru apgādībā esošo bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, papildus piešķir piemaksu 50 eiro apmērā, atgādina Ekonomikas ministrija.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, norāda: "Vīrusa pandēmijas rezultātā izveidojušās situācijas dēļ, kad lielākā daļa uzņēmējdarbības visā pasaulē ir spiesta "iepauzēt", turpinām pilnveidot valsts atbalsta instrumentus, lai palīdzētu un atbalstītu mūsu uzņēmējus. Nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa krīzes pārvarēšanas instrumentiem, tāpēc tiek modulēti vairāki attīstības scenāriji, kā turpināt palīdzēt uzņēmējiem saglabāt savu saimniecisko darbību, kā arī noturēt darbiniekus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomikas ministrs rosina paplašināt dīkstāves pabalsta saņēmēju loku

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir sagatavojis un iesniedzis vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību.

J. Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, informēja Ekonomikas ministra padomniece Vineta Vilistere – Lāce.

Dīkstāves pabalsti liecina par mazām algām pirms krīzes 

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta...

J. Vitenbergs skaidro: "Jau vairāk nekā mēnesi dzīvojam ārkārtas režīmā, kad Covid-19 vīrusa dēļ praktiski visa uzņēmējdarbība ir spiesta iepauzēt. Uzņēmumiem tas nozīmē arī neizmaksātas algas darbiniekiem. Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts uz šo dienu ir atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Tāpēc ir steidzami jāpārskata dīkstāves pabalsta regulējums, kā arī jāpaplašina atbalsts uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību arī vīrusa izraisītajā krīzes laikā."

Ekonomikas ministrs piedāvā pārskatīt dīkstāves regulējumu, rosinot precizēt kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat ministrs uzskata, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts.

Tāpat iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus.

Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, J. Vitenbergs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem uzņēmumiem, kuri turpina veikt uzņēmējdarbību Covid-19 izraisītās krīzes laikā.

Jau iepriekš veikti uzlabojumi attiecībā uz mazo uzņēmumu valdes locekļu iespēju saņemt dīkstāves pabalstu, dota iespēja pretendēt uz atbalstu uzņēmumiem, kuri ir nesen dibināti un kuri saskārušies ar vīrusa radītajām sekām, atcelti ierobežojumi, kas iepriekš liedza saņemt dīkstāves pabalstu, ja persona saņēma izdienas vai vecuma pensiju, kā arī pielielināti uzņēmumu nodokļu parādu sliekšņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar plašiem protestiem nupat notikušo prezidenta vēlēšanu iznākuma dēļ Baltkrievija šobrīd ir nonākusi pasaules uzmanības centrā. Starptautiskā Valūtas fonda aplēses liecina, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu sarukt par 6%.

Jebkādas prognozes par Baltkrievijas ekonomikas dinamiku šobrīd ir neskaidras. Baltkrievijas politiskā krīze valsts nedienas tautsaimniecībā vismaz īstermiņā var krietni padziļināt. Nav izslēgts scenārijs, ka savu darbu sāk iepauzēt lielie Baltkrievijas valdības kontrolētie uzņēmumi, un tas var novest pat līdz veselas ekonomikas sabrukumam.

Ja tā notiktu, tas būtu trieciens arī Latvijas mazajai, atvērtajai tautsaimniecībai. Var vien minēt, kā tieši attīstīsies notikumi šajā valstī un kādas tam būs sekas.

Latvijas tirdzniecība ar kaimiņvalsti pēdējos gados augusi, un vismaz pagājušajā gadā no Baltkrievijas importējām preces aptuveni par 130 miljoniem eiro vairāk, nekā eksportējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 dēļ 2020. gada būtiskākais izaicinājums bija nenoteiktība, kuras apstākļos bija nepieciešama ātra objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšana, vienlaikus elastīgi reaģējot uz situācijas izmaiņām.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis.

Svarīgākais bija un būs sabalansētība gan valsts, gan nozaru, gan arī uzņēmumu līmenī, savukārt perspektīvā ļoti daudz kas būs atkarīgs no dažādu sabiedrības interešu grupu spējām kvalitatīvi diskutēt un valsts mērogā pieņemt vietējai sabiedrībai būtiskus lēmumus, tostarp saistībā ar ES pasludināto Zaļo kursu un klimata neitralitāti, uzskata U. Biķis.

Fragments no intervijas

Vai šī Covid-19 radītā nenoteiktība nav likusi uzņēmumam pārskatīt iecerēto attīstību un ar to saistītos investīciju plānus, to īstenošanas termiņus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cena kopš šā gada sākuma palielināsies par 4,2%. Pašas janvāra beigas finanšu tirgos izvērtās trauksmainas, lai gan kopš tā laika fondu tirgi atkal atgriezušies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajā ziņojumā EM apkopojusi informāciju par tendencēm ekonomikā 2020.gadā. Ministrija norāda, ka 2020.gadā iekšzemes kopprodukts samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš saruka par 10%, eksports samazinājās par 2,7%, bet imports samazinājās par 3,3%. Tajā pašā laikā investīciju apjoms pērn auga par 0,2%.

Vienlaikus EM secina, ka 2020.gadā ekonomikas kritumu mazināja preču eksporta kāpums. Preču eksports pērn auga par 224 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 13,19 miljardus eiro. Turpretī pakalpojumu eksports saruka par 1,185 miljardiem jeb 21,2% - līdz 4,4 miljardiem eiro.

Ziņojumā arī norādīts, ka nedaudz uzlabojas Baltijas valstu ekonomikas sentimenta indekss 2021.gada februārī, salīdzinot ar janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru