Finanses

Lielāko komercķīlu devis Jaunpagasts Plus

Žanete Hāka, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 71 komercķīla, bet 59 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 261 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi bioetanola un pārtikas spirta, alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Jaunpagasts Plus, kā parādnieku norādot uzglabāšanas un noliktavu saimniecības SIA JP Termināls. Komercķīlas maksimālā prasījuma summa ir 20,7 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Norvik banka.

Otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums Analoria Limited, kā parādnieku norādot nekustamā īpašuma iznomāšanas SIA Sorteks. Komercķīlas vērtība ir 10,4 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Reverta.

Savukārt nekustamā īpašuma iznomāšanas SIA PH Investīcijas un SIA Priminvest devusi 5 miljonu eiro vērtu ķīlu, kā parādnieku norādot SIA Priminvest. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS Baltic International Bank.

Savukārt komercķīlu 3,4 miljonu eiro vērtībā devusi elektroenerģijas ražošanas SIA Turbo enerģija, un to ņēmusi Nordea Bank AB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpagasts plus spirta rūpnīcai otrajā izsolē izdevies atrast pircēju

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioetanola, pārtikas spirta un alkoholisko dzērienu ražotājas SIA Jaunpagasts plus spirta rūpnīcai Iecavā otrajā izsolē ar lejupejošu soli izdevies atrast pircēju, pastāstīja uzņēmuma pārstāvis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā Jānis Maršāns.

Viņš sacīja, ka Jaunpagasts plus spirta rūpnīcu bija pieteikušies iegādāties līdz 20 pretendentu, kas ir liels skaits, taču precīzu pretendentu skaitu viņš nevarēja nosaukt. Pēc Maršāna teiktā, izsolē uzvarēja un tiesības iegādāties Jaunpagasts plus spirta rūpnīcu ieguva pretendents, kurš solīja augstāko cenu.

Jaunpagasts plus pārstāvis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā sacīja, ka minētajam pretendentam mēneša laikā ir jāsamaksā solītā cena. «Pircējam ir dots mēnesis samaksāt. Ja mēneša laikā tiks samaksāts, darījums notiks,» teica Maršāns, piebilstot, ka Jaunpagasts plus spirta rūpnīcas pircēju un darījuma summu būs iespējams atklāt, tiklīdz tas būs noslēdzies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izbeigts Jaunpagasts Plus tiesiskās aizsardzības process

Žanete Hāka, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigts Talsu novada uzņēmuma SIA Jaunpagasts Plus tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas datu bāzē atrodamā informācija.

Jānorāda, ka uzņēmumam tiesiskās aizsardzības procesu ierosināja aizvadītā gada 6. novembrī.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 2014. gadā Jaunpagasts Plus apgrozīja 920,706 tūkstošus eiro, kas ir zemākais apgrozījuma rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Jānorāda, ka, salīdzinot ar 2013. gada apgrozījumu, pērnajā gadā tas saruka teju četras reizes. Pēdejos četrus gadus Jaunpagasts Plus aizvadījis ar zaudējumiem, 2014. gadā tie bija 1,866 miljoni eiro. Jaunpagasts Plus rentabilitātes rādītājs aizvadītajā gadā saglabājās negatīvs, t.i., -13,24.

1997. gada septembrī dibinātā Jaunpagasts Plus pamatdarbība ir saistīta ar bioetanola un augstvērtīga pārtikas spirta ražošanu no graudiem, alkoholisko dzērienu ražošanu, kā arī lopbarības piedevu ražošanu uz ražošanas blakusproduktu bāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieķīlātas Piņķos plānotās outlet veikalu pilsētas attīstītāja kapitāldaļas

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ierosināts Jaunpagasts Plus tiesiskās aizsardzības process

Žanete Hāka, 07.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ierosināts SIA Jaunpagasts Plus tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas datu bāzes informācija.

Jaunpagasts Plus savā iesniegtajā pārskatā ziņo, ka 2013.gadā uzņēmumu finansiāli negatīvi ietekmēja augstās graudu cenas un bioetanola cenu svārstība, līdz ar to uzņēmuma neto apgrozījums samazinājies teju trīs reizes, sastādot 3,547 milj.EUR. 2013. gadu Jaunpagasts Plus pabeidzis ar 1,999 miljonu eiro zaudējumiem. Jāatzīmē, ka šis ir jau trešais gads pēc kārtas, ko uzņēmums noslēdz ar zaudējumiem.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka Jaunpagasts Plus ir vienīgais SIA KER-Klimata un enerģijas risinājumi īpašnieks un līdzīpašnieks SIA JP Termināls. Uzņēmumama valdē darbojas Dace Kovaļevska, Donāts Vaitaitis, kas ieņem valdes priekšsēdētāja amatu un Baltkrievijas pilsonis Anatoli Basenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Papildināta - Altum dubultojusi komercķīlas nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro

Db.lv, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā no SIA Jaunpagasts plus ražotnes Iecavā atlaisti vēl daži darbinieki, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve apstiprinājusi uzņēmuma pārstāve Una Ulme.

Graudu pārstrādes rūpnīcā šogad ik pa laikam notikusi kāda darbība, taču tā nav regulāra, pastāstījuši pāris vēl nodarbinātie cilvēki, kas vēlējās saglabāt anonimitāti. Jūnija pirmajā pusē nebija izmaksātas algas par maiju, taču īsi pirms Jāņiem ieskaitīta daļa iekavētā atalgojuma, apliecinājuši darbinieki.

U. Ulme Bauskas Dzīvei nav atklājusi atlaisto un vēl atlikušo speciālistu skaitu, taču uzsvērusi – atlaišanas cēlonis ir valsts atbalsta liegšana par bioetanola ražošanu, kas pēdējā desmitgadē bija Jaunpagasta Iecavas rūpnīcas pamatnodarbe. Šim nolūkam pirms dažiem gadiem uzstādītas pilnīgi jaunas iekārtas, kas ar pilnu jaudu īsti nav strādājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielākā komercķīla – Rīgas Stradiņa universitātei

Žanete Hāka, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots RSU komentārs.)

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 81 komercķīla, bet 116 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 196 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 134 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi Rīgas Stradiņa universitāte – 2,6 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Norvik banka. Kā informē RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers, Rīgā uzsākta medicīnas centra SIA Nukleārais medicīnas centrs būve, kurā būs iespējams īpaši precīzi diagnosticēt vēža un sirds slimības to agrīnā attīstības stadijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 231,9 tūkstoši eiro. Nukleārās medicīnas centra īpašnieki ir SIA Rīgas Nukleārās medicīnas laboratorija - 50,61%, RSU - 46,32%, Norvik (Malta) SICAV PLC - 2,76% un Latvijas Organiskās sintēzes institūts - 0,31%. Lai realizētu centra izveidi un saņemtu bankas aizdevumu, RSU savu kapitāla daļu apjomā piedalās kā komercķīlas devējs. Tā nav pārjaunota ķīla, bet jauna ķīla projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Madliena 2» ieķīlājis visu ganāmpulku par labu AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,662 miljoni eiro un tā ir 10.lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā SIA «Madliena 2» šobrīd aktuālā komercķīla.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka uzņēmums būvēs jaunu slaucamo govju fermu, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Fermas būvniecības un aprīkojuma piegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas ir 2,582 miljoni eiro, liecina IUB publicētie paziņojumi par iepirkumu rezultātiem.

SIA «Madliena 2» reģistrēta 2000.gadā, tās pamatkapitāls ir 27 548 eiro un tās īpašnieki ir 20 privātpersonas, no kuriem lielākais dalībnieks ar 34% kapitāldaļu ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Feodorovs. 2017.gadā SIA «Madliena 2» apgrozījums bija 1,739 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 98 tūkstoši eiro. Piena lopkopības uzņēmums nodarbināja 60 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija pērn bija 298 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārkraušanas uzņēmums SIA «KS Terminal» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu savu mantu par labu AS «BlueOrange Bank», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «KS Terminal» 13.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6 miljoni eiro, un tā ir otrā lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Šajos mainīgajos laikos ar BlueOrange Bank esam ieguvuši stabilu un drošu partneri ar ko saistām savu nākotni. Kas ir ne mazāk svarīgi, šī banka ir viena no retajām Latvijas bankām, kas orientējas tieši uz tranzīta biznesa attīstību. Pateicoties mūsu uzsāktajai sadarbībai, nākotnē plānojam attīstīt inovatīvas kraušanas tehnoloģijas un uzņēmuma infrastruktūru,» komentē SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.

Komercķīla nodrošina SIA «KS Terminal» saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd SIA «KS Terminal» ir aktuālas trīs komercķīlas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Paul Reinhart

Žanete Hāka, 25.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 91 komercķīla, bet 73 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 263 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 175 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējis uzņēmums Paul Reinhart AG – 249 miljonu eiro vērtībā. To ņēmusi ABN Amro Bank N.V.

Otra lielākā komercķīla bijusi SIA Belam-Rīga – 51,27 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Danske Bank.

Savukārt komercķīlu 20,15 miljonu eiro vērtībā devusi SIA TA sabiedrība, kā parādnieku norādot SIA Centrus Real One. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank AB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – SIA Skonto būve

Žanete Hāka, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 61 komercķīla, bet 119 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 190 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 129 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Skonto Būve – 68,725 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank. Lursoft dati liecina, ka uzņēmums pārjaunojis komercķīlu. Pieejamajā izziņā redzams, ka par labu AS Swedbank Skonto būve ir ieķīlājusi krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 39 mehāniskos transportlīdzekļus.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Kronospan Riga – 28 miljonu eiro apmērā, un arī to ņēmusi AS Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu devusi Rīgas satiksme - 67,5 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 65 komercķīlas, bet 102 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 214,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 146,62 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 67,63 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme – 67,5 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs bijusi kompānija Solaris Bus&Coach S.A.

Otro lielāko komercķīlu devusi SIA Informatīvā biznesa centrs – 998,25 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi W Roschmann Investment group OU.

Trešā lielākā komercķīla bijusi SIA Amber Wood – 900 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums to devis AS Citadele banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Baltic Trade Network

Žanete Hāka, 03.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Trade Network, kā parādnieku norādot SIA Baltic Logistic Solutions, liecina Lursoft dati.

Kompānija devusi komercķīlu, kuras kopējā maksimālā prasījuma summa ir 25,9 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi metāla konstrukciju ražošanas kompānija AS UVZ Baltija. Tās kopējā vērtība ir 20 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla reģistrēta AS Grobiņa – 6 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 5,4 miljonu eiro apmērā devusi nekustamā īpašuma kompānija SIA B39, kā parādnieku norādot citu nekustamā īpašuma uzņēmumu - SIA Dagas. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Lauku attīstības fondam

Žanete Hāka, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 78 komercķīlas, bet 79 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 266 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 176 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļās devusi VAS Lauku attīstības fonds – 30 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi Finanšu ministrija.

Otra lielākā komercķīla bijusi metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirgotājam SIA Depo DIY – 29,88 miljoni eiro, un tās ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Ceļu būvkompānija A.C.B. devusi divas komercķīlas – vienu 21,7 miljonu eiro vērtībā, bet otru - 16,8 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank AB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Sputo

Žanete Hāka, 10.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 89 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 257 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 168,5 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Sputo, kā parādnieku norādot nekustamā īpašuma SIA Sorteks. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa ir 10,4 miljoni eiro.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas pilsētbūvnieks, un to ņēmusi AS SEB banka. Ķīlas kopējā vērtība ir 9,6 miljoni eiro.

Trešā lielākā komercķīla reģistrēta metālapstrādes uzņēmumam SIA Valpro – 4,6 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Despina Capital

Žanete Hāka, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 102 komercķīlas, bet 95 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 188 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums SIA Despina Capital – 66 miljonu eiro vērtībā. Tās ņēmējs ir ABLV Bank.

Otra lielākā komercķīla bijusi Lietuvas lauksaimniecības uzņēmumam SIA Linas Agro – 45 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Halcyon Capital. Tās ņēmējs ir SIA Uralchem Trading. Ķīlas maksimālā prasījumu summa ir 11 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma SIA «8 CBR» līdzīpašnieks SIA «Seidi» pagājušajā nedēļā reģistrējis komercķīlu, ieķīlājot tam piederošās SIA «8CBR» pamatkapitāla daļas neilgi pēc to iegūšanas īpašumā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Seidi» ir ķīlas devējs, bet parādnieks ir ceļu būves kompānija AS «A.C.B.», kuras uzņēmumu grupā ietilpst SIA «8CBR» un kuras valdes loceklis ir vienīgais SIA «Seidi» īpašnieks Igors Šihmans.

4.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 16,695 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, liecina «Lursoft» statistika. Komercķīlas ņēmējs ir «Nordea Bank AB».

SIA «Seidi» par īpašnieku 114 SIA «8CBR» kapitāldaļām, kas veido 0,53% no uzņēmuma pamatkapitāla, kļuvis 11.maijā, izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.jūnijā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir bijušais SIA «8 CBR» valdes loceklis Igors Šihmans. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņš ir valdes loceklis piecos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un dalībnieks - divos uzņēmumos, no kuriem viens ir SIA «Seidi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo ekspluatācijā nodod 2 miljonu eiro vērto rapša sēklu pārstrādes rūpnīcu

Dienas Bizness, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vistu olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo ekspluatācijā nodevis rapša sēklu pārstrādes rūpnīcu, kurā investēti divi miljoni eiro.

«Mūsu rūpnīcā rapša sēklu pārstrādes jauda ir 25 tūkstoši tonnu rapša sēklu gadā,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. «Rapša sēklas iepērkam no vietējiem zemniekiem, rapša audzētājiem. Gala produkts ir rapša eļļa, kā arī rapša izspiedes, ko izmantojam pašu sagatavotajā putnu barībā. Tas samazina mūsu ražošanas izmaksas.»

Viņš arī norāda, ka uzņēmuma pamatuzdevums šajā projektā bija nodrošināt putnu barību ar vietējas izcelsmes proteīna avotu, turklāt kā blakusproduktu Balticovo iegūs arī rapša eļļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Dobeles dzirnavniekam

Žanete Hāka, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 66 komercķīlas, bet 116 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 188 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks – 66,98 miljonu eiro vērtībā. Komercķīlu ņēmusi AS Swedbank. AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils skaidro, ka uzņēmums palielinājis komercķīlu, jo parakstījis aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par finansējuma piešķiršanu 4,675 000 eiro apmērā graudaugu pārslu un musli ražotnes izveidei Dobelē. Komercķīlas maksimālā prasījuma summa kalpo kā nodrošinājums visiem ņemtajiem aizņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielāko komercķīlu devis SIA Jūrmalas ūdens

Žanete Hāka, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu Reģistrā ierakstītas reģistrēja 82 komercķīlas, bet 449 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 208 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 142,5 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,6 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Jūrmalas ūdens – 1,17 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Otro lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi Industry Service Partner – 455 tūkstošu eiro apmērā. To ņēmusi Nordea Bank AB.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi uzņēmumam SIA Santa un partneri – 221 tūkstoša eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank AB. Uzņēmums reģistrējis vēl vienu komercķīlu 65 tūkstošu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – LEC

Žanete Hāka, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 8,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC), liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland. Kompānija šajā bankā reģistrējusi vēl vienu komercķīlu 1,8 miljonu latu vērtībā.

Aizvadītajā nedēļā 6,3 miljonu latu vērtu komercķīlu devis telekomunikācijas uzņēmums SIA Izzi Ethernet, kā parādnieku reģistrējot SIA Baltcom TV. Ķīlu ņēmusi SEB banka.

Trešā lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta kravu pārvadājumu kompānijai SIA Odara, un tās ņēmējs bijusi Norvik banka. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 4,9 miljoni latu.

Komercķīlu 3,6 miljonu latu vērtībā reģstrējis nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA D2V, un to ņēmusi Nordea Bank Finland. Savukārt SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs reģistrējis 2,85 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko ņēmusi AS Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielākā komercķīla – Putnu fabrikai Ķekava

Žanete Hāka, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrētas 72 komercķīlas, bet 55 – dzēstas, liecina Lursoft dati.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi AS Putnu fabrika Ķekava – tās maksimālā prasību summa bijusi 13,1 miljons eiro. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, šī ir iepriekšēja aizdevuma refinansēšana. Uzņēmumam sākotnēji bija Nordea aizdevums, kam nodrošinājumā bija visa nekustamā un kustamā manta. 2013.gada aprīlī Nordea banka šīs prasījuma tiesības nocedēja (pārdeva) kompānijas konkurentiem Kauno Grudai AB. Vēlāk, pērnā gada rudenī cesijas veidā prasījuma tiesības pret Putnu fabrika Ķekava no Kauno Grudai iegādājās Linas Agro Group AB. Savukārt, jau šā gada februārī Putnu fabrika Ķekava pārfinansēja šo parādu AS Swedbank, ar kuru uzņēmums vienojies par normālu kredīta atmaksas grafiku,

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Pindstrup Latvia

Žanete Hāka, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 59 komercķīlas, bet 48 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Pindstrup Latvia, kā parādnieku norādot AS Pindstrup Mosebrug. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 9,75 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir AS Danske Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi Beet&Feed Ingredients, un tās vērtība ir 4 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi AS Valmieras stikla šķiedra – 3,75 miljoni eiro. Tās ņēmēja bijusi AS SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru