Ekonomika

Lielbritānija gatavojas likvidēt vairākus desmitus tūkstošu valsts aparāta darbavietu

LETA--AFP, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Vairāki desmiti tūkstoši valsts ierēdņu Lielbritānijā zaudēs darbu, valdībai īstenojot jaunus izmaksu samazināšanas pasākumus, piektdien paziņoja breksita iespēju un valdības efektivitātes ministrs ministrs Džeikobs Rīss-Mogs.

Viņš nenoliedza medijos izskanējušo informāciju, ka darbu varētu zaudēt 91 000 valsts ierēdņu.

Uz raidorganizācijas "Sky News" uzdoto jautājumu Rīss-Mogs atbildēja: "Zinu, ka tas skan satraucoši, bet mēs atgriezīsimies pie valsts ierēdņu skaita, kāds mums bija 2016.gadā."

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons intervijā laikrakstam "Daily Mail" sacīja, ka "mums jāsamazina valdības izdevumi, lai samazinātu dzīves dārdzību."

Viņš norādīja, ka nepieciešams likvidēt 91 000 darbavietu jeb 20% no kopējām valsts aparāta darbavietām, lai ietaupītu aptuveni 3,5 miljardus sterliņu mārciņu (4,1 miljards eiro) gadā.

Rīss-Mogs skaidroja, ka valsts aparāts pēdējos gados ticis palielināts, lai risinātu jautājumus saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības un pandēmiju, taču "tagad mēs cenšamies atgriezties pie normāla līmeņa."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija samazinājusi tarifus visām precēm no Ukrainas un aizliegusi vairāku tehnoloģiju eksportu uz Krieviju, pirmdien paziņojusi Londona.

Atbildot uz prezidenta Volodimira Zelenska lūgumu, Lielbritānija samazinājusi tarifus visām precēm, kas tiek importētas no Ukrainas, arī medum, mežiem un mājputnu gaļai.

"Lielbritānija turpinās darīt visu, kas tās spēkos, lai atbalstītu Ukrainu tās cīņā pret [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina brutālo un neizprovocēto iebrukumu," paziņoja Lielbritānijas starptautiskās tirdzniecības ministre Anna Marija Treveljana.

Lielbritānija arī paziņoja, ka aizliegs eksportēt uz Krieviju produktus un tehnoloģijas, kas var tikt izmantotas Ukrainas tautas apspiešanā.

Pagājušajā nedēļā Lielbritānija pastiprināja sankciju režīmu pret Krieviju, vēršoties pret armijas komandieriem un aizliedzot importēt no Krievijas sudrabu, koka izstrādājumus un kaviāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var būtiski ietekmēt būvmateriālu importu, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl nezinot precīzus sankciju apmērus pret Krieviju un Baltkrieviju, Miķelsons apgalvoja, ka ietekme būs arī būvniecības nozarē, jo tas skars, pirmkārt, būvmateriālu importu.

Miķelsons uzsvēra, ka galvenokārt tas ietekmēs metāla importu, jo aptuveni 50% tirgus ir atkarīgs no Krievijas. Tāpat tiks ietekmēts arī tādu būvmateriālus kā koks, ķīmija, minerāli imports.

Otrkārt, skaidroja Miķelsons, sankcijas ietekmēs energoresursu - gāzes, degvielas, enerģijas - pieejamību, kas paaugstinās būvmateriālu ražošanas cenas Latvijā.

Treškārt, norādīja Miķelsons, veidojas jauna iespēja situācijā ar importēto darbaspēku. Latvijā būvniecības nozarē šobrīd ir aptuveni 5000 brīvu vakanču, un Būvuzņēmēju partnerība saredz, ka būtu iespējams piedāvāt darba vietas bēgļiem no Ukrainas un Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves, preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) preses konferencē sacīja, ka valdība uzdevusi "Latvenergo" starptautiskajās biržās iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi.

Vitenbergs sacīja, ka iepirkums par gāzes iegādi varētu tikt izsludināts jau šodien, bet sarunas par sašķidrinātās gāzes iegādi jau ir notikušas ar ASV, Kataru un Norvēģiju.

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi,...

"Patlaban gāzes krājumi Latvijā ir pietiekamā apjomā, taču šis uzdevums "Latvenergo" domāts papildu drošībai. Ja būs nepieciešams, vēlāk varētu nopirkt vēl papildu kuģu kravas," sacīja Vitenbergs.

Viņš piebilda, ka papildu iepirktās gāzes piegāde uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi tiks nodrošināta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli.

Vienlaikus Vitenbergs piebilda, ka arī degvielas rezerves valstī ir nodrošinātas vismaz 90 dienām, un 80% no šīm rezervēm tiek uzglabāti Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānija nosaka sankcijas Sberbank un līdz gada beigām pārtrauks Krievijas ogļu un naftas importu

LETA--BBC, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija trešdien noteikusi sankcijas Krievijas lielākajai bankai "Sberbank" un apņēmusies līdz 2022.gada beigām pilnībā pārtraukt Krievijas ogļu un naftas importu, paziņoja Ārlietu ministrija.

"Mūsu jaunākie pasākumi izbeigs Krievijas enerģijas importu Lielbritānijā un nosaka sankcijas vēl vairākām personām un uzņēmumiem, iznīcinot Putina kara mašīnu," paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministre Lisa Trasa.

Bez "Sberbank" sankcijām pakļauta arī "Credit Bank of Moscow" un abām bankām tiek iesaldēti aktīvi.

Tāpat tiek pilnībā aizliegtas jebkādas jaunas Lielbritānijas investīcijas Krievijā, kuru apmērs 2020.gadā sasniedza 11 miljardus mārciņu.

Līdz 2022.gada beigām Lielbritānija pārkrauks jebkādu atkarību no Krievijas oglēm un naftas un pēc tam iespējami ātri izbeigs arī gāzes importu, paziņoja Ārlietu ministrija.

No nākamās nedēļas tiks aizliegts svarīgākā naftas pārstrādes aprīkojuma un katalizatoru eksports, samazinot Krievijas spējas ražot un eksportēt naftu, tādējādi vēršoties ne tikai pret nozares finansēm, bet arī tās spējām kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pārtrauks izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, ministrs pieņēmis lēmumu atsaukt Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu uz konsultācijām, kā arī pārtraukt izsniegt Latvijas vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas darba devēji un arodbiedrības iebilst pret tūlītēju Eiropas Savienības (ES) aizliegumu importēt dabasgāzi no Krievijas, uzstājot, ka tas nozīmētu rūpnīcu slēgšanu un darbavietu zaudēšanu Eiropas lielākajā ekonomikā.

"Straujš gāzes embargo novedīs pie ražošanas zaudēšanas, slēgšanas un tālākas deindustrializācijas un ilgtermiņa darbavietu zaudējuma Vācijā," pirmdien kopīgā paziņojumā apgalvoja Vācijas darba devēju asociāciju konfederācijas BDA priekšsēdētājs Rainers Dulgers un arodbiedrību konfederācijas DGB priekšsēdētājs Reiners Hofmans.

Paziņojums izplatīts laikā, kad ES līderi izskata jaunas sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram pēc tam, kad 7.aprīlī bloks nolēma no augusta aizliegt Krievijas ogļu importu.

Ukrainas līderi uzstāj, ka Krievijas enerģētikas eksporta ieņēmumi ļauj Maskavai finansēt karu Ukrainā.

Tomēr atteikšanās no Krievijas energoresursiem varētu būt sarežģīta, jo 27 ES valstīs 40% patērētās dabasgāzes un 25% naftas iepērk no Krievijas. Enerģētikas analītiķi norāda, ka atteikšanās no dabasgāzes varētu būt vissarežģītākā, jo lielākā daļa tiek saņemta pa gāzesvadiem no Krievijas, savukārt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes lielā pieprasījuma pasaulē dēļ ir ierobežotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīko tīklošanās pasākumu uzņēmējiem par atbalstu Ukrainai un aktuālo biznesā

Db.lv, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd daudziem uzņēmējiem kardināli jāmaina sava biznesa darbība, jāpārskata partnerības, piegāžu ķēdes, noieta tirgus. Teju visi arī vēlas atbalstīt Ukrainu savu iespēju robežās.

Kā to labāk un mērķtiecīgāk darīt, ar kādiem biznesa riskiem un iespējām šobrīd rēķināties un kā pārorientēt uzņēmējdarbību – par to tiks stāstīts īpaši organizētā virtuālajā darbnīcā 3. martā, kurā aicināti visi interesenti – Latvijas un diasporas uzņēmēji, kā arī starptautiskos koncernos strādājošie Latvijas speciālisti.

“Uzņēmējiem un starptautiskajās korporācijās strādājošajiem profesionāļiem ir sviras efekts uz to, kas notiek gan ar Krievijas ekonomiku, gan arī uz to, cik atbalsta līdzekļu var plūst Ukrainas atbalstam. Ar mūsu palīdzību gribam to sviru iekustināt, parādot tos dažādos veidus, kā uzņēmēji Latvijā un diasporā, kā arī profesionāļi, kas strādā lielākajās korporācijās, var ar savu aktīvu iesaisti šo ekonomisko ietekmi uz šo kara situāciju pavairot,” informē diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (kustības #esiLV) valdes locekle Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena valsts nebija gatava tik straujai Covid-19 izplatībai, taču Latvija ar pandēmijas radītajām sekām tika galā salīdzinoši veiksmīgi, to intervijā DB norāda SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Ja salīdzina ar pārējo pasauli, ierobežojumi Latvijā aviācijas nozarē nemaz nebija tik stingri, taču tajā pašā laikā nevar noliegt, ka daži no tiem novilcināja tūristu atgriešanos šajā reģionā, uzskata Ž. Surints. Viņš atzīmē, ka šobrīd situācija aviācijas jomā ir diezgan stabila – uzņēmumi gatavojas vasaras sezonai, kas ierasti ir pelnošākais laiks, un tuvāko divu gadu laikā cer pilnībā atgūties no krīzes.

Fragments no intervijas

SmartLynx Airlines nodrošina pakalpojumus gan Eiropā un Āzijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Raugoties no uzņēmējdarbības viedokļa – kurš reģions, jūsuprāt, Covid-19 krīzi pārvarējis visveiksmīgāk?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāizmanto iespējas piesaistīt no Krievijas bēgošos gudros prātus

Māris Ķirsons, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.

Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 200 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā 9 nozares, no kurām visvairāk tirdzniecība – tās seši uzņēmumi budžetā katrs samaksājuši vairāk nekā 100 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

“Vērtējot uzņēmumu samaksāto nodokļu apjomu 2021. gadā un salīdzinot to ar 2020. gadu, redzam, ka Latvijas uzņēmumi kopā pērn samaksājuši 8,26 miljardus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā kopējie uzņēmumu maksājumi 2020. gadā,” skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Uzņēmumi pērn valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikuši 2,8 miljardu eiro apmērā, un 1,43 miljardi eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai arī nereti valsts iestāžu vadītāji lepojas ar godīgumu nodokļu nomaksā, tomēr jāsaprot, ka šo valsts budžeta iestāžu samaksātās algas un nodokļi ir tikai privāto kompāniju samaksāto nodokļu vēlreizēja pārdale. It īpaši iedzīvotāju ienākuma, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodokļa (iepirkumos un maksājumos), akcīzes nodokļa ievērojamas summas tiek radītas no sektoriem (izglītība, kultūra, veselība, infrastruktūra, aizsardzība, iekšējā drošība, valsts pārvalde), kuras šo naudu pirmreizēji iegūst tieši no biznesa samaksātajiem nodokļiem.

Ja raugās uz biznesā nodarbināto skaitu, tad faktiski viens strādājošais uztur ne tikai vienu pensionāru un vienu nepilngadīgo bērnu, bet vēl arī sedz kādu valsts pārvaldes aparātā strādājošā izmaksu daļu. Tirdzniecība savāc nodokļus Iegūtie dati rāda, ka visvairāk samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši tirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido vairāk nekā 3 miljardus eiro. Lielākie nodokļu maksātāji tirdzniecības nozarē 2021. gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, bijuši degvielas tirgotāji.

Pērn bijuši kopskaitā seši tirgotāji (SIA NESTE LATVIJA, SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvia, SIA Baltic Sales Network, SIA PHILIP MORRIS LATVIA un SIA Pirmas) ar valsts kopbudžetā nodokļos samaksātiem vairāk nekā 100 milj. eiro – uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu summā lielu daļu veido akcīzes nodoklis par degvielas vai arī tabakas tirdzniecību. Būtībā valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tādējādi valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda.

Visu rakstu lasiet 3.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas ražotāji pilnībā spēj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārtikas

Db.lv, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji un lauksaimnieki pilnībā spēj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu visās pamata pārtikas produktu grupās, kā arī spēj nodrošināt pārtikas produktu izplatīšanu, informē Zemkopības ministrija.

Pārtikas produkti Latvijas saimniecībās un uzņēmumos tiek saražoti lielākā apjomā nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. Tādās nozarēs kā piens un piena produkti, graudaugi, olas, liellopu gaļa un tās produkti, aitu un kazu gaļa pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100%, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt. Piemēram, Latvija saražo 3,7 reizes vairāk graudaugu, 2 reizes vairāk liellopu gaļas un tās produktu un 1,7 reizes vairāk olu nekā patērē.

Latvijas pārtikas ražošanas nozare savu spēju nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pārtikas produktiem nepieciešamajā daudzumā apliecināja arī COVID-19 pandēmijas laikā, kad, atšķirībā no citām valstīm, Latvijas mazumtirdzniecības veikalos pārtikas produkti bija pieejama plašā klāstā un bez piegādes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - ES nosaka sankcijas Putina meitām, Lielbritānija arī Lavrova meitām

LETA--AP, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas.

Putina meitas iekļautas atjaunotajā fizisko personu sarakstā, kam iesaldēti aktīvi un aizliegta ceļošana.

Līdzīgus pasākumus pirms divām dienām noteica ASV.

ES nolēmusi noteikt piekto sankciju paketi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, parādoties liecībām par Krievijas karaspēka zvērībām okupētajā Kijivas apgabalā, arī mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanu un masveida slepkavībām.

Līdzās sankcijām fiziskajām personām ES arī apstiprinājusi ogļu importa embargo.

Tās ir pirmās sankcijas, kas Putina sāktā kara dēļ vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas industriju un atbilstoši aplēsēm ir vērta četrus miljardus eiro gadā, norādījusi ES prezidentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Argentīnas prezidentam jāmaksā 23 000 eiro sods par ballīti karantīnas laikā

LETA--AFP, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīnas prezidentam Alberto Fernandesam un valsts pirmajai lēdijai nāksies samaksāt trīs miljonus peso (aptuveni 23 000 eiro) soda naudās par dzimšanas dienas svinībām Covid-19 karantīnas režīma laikā.

Apmaiņā pret šo summu, kas tiks novirzīta labdarībai, tiks atcelta tiesvedība par karantīnas noteikumu pārkāpšanu.

Tiesnesis pirmdien piekrita prezidenta priekšlikumam, ka Fernandess pārskaitīs 1,6 miljonus peso prestižam institūtam, kas nodarbojas ar vakcīnu izstrādi. Prezidenta dzīvesbiedre Fabiola Janjesa piedāvājusi ziedot 1,4 miljonus peso, ko tiesnesis arī apstiprinājis.

Prokuratūra sāka izmeklēšanu pret prezidentu pagājušajā gadā aizdomās par veselības protokola pārkāpumiem pēc tam, kad medijos tika nopludinātas fotogrāfijas, kurās redzamas pirmās lēdijas dzimšanas dienas vakariņas 2020.gada jūlijā prezidenta rezidencē Buenosairesas piepilsētā. Svētku vakariņās piedalījās vairāki desmiti viesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daļa pandēmijas darba ieradumu ir uz palikšanu. Kā mazināt sekas?

Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic personāla vadītāja, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads darba tirgū bija lielu pārmaiņu gads, jo ikdienas darba organizācija noritēja pandēmijas ierobežojumu ēnā, darbiniekiem piedzīvojot pavisam citu darba vides realitāti.

Bija jāmācās strādāt attālināti, kolēģus visbiežāk izdevās redzēt tikai tiešsaistes sapulcēs, biroju telpas stāvēja pustukšas, bet mājas vide bija jāpiemēro darba vajadzībām, bieži vien paralēli palīdzot bērniem mācīties attālināti. Sajaucās darba un mājas vide, izplūda arī darba laika robežas, bet attiecības ar darba kolēģiem kļuva atsvešinātākas, jo vairs nebija ikdienas tikšanos klātienē.

Lai arī pandēmija vēl nav beigusies un nenoteiktība var saglabāties vēl vairākus gadus, tomēr visā pasaulē ir jūtama tendence mazināt ierobežojumus un daudzviet tas jau ir arī izdarīts. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz pilnībā varēsim atgriezties pie pirms-pandēmijas darba ritma. Daļa no jaunajiem ieradumiem, piemēram, interese par elastīgāku darba laiku un attālināta darba iespējām, ļoti iespējams, ir uz palikšanu daudzās darbavietās. Visticamāk, ka daļa darbinieku vairs nevēlēsies pilnībā atgriezties darbā birojā. Par to liecina arī Philip Morris darbinieku aptauju rezultāti Baltijas valstīs – lielākā daļa kolektīvu vēlas palikt elastīgi darbavietā pēc pandēmijas, tāpēc darba devējiem ir jābūt apņēmīgiem radīt nepieciešamos apstākļus darbam no mājām. Sekojot darbinieku vēlmēm un saskaņojot to ar biznesa vajadzībām, Philip Morris jau kopš pērnā gada jūnija sāka ieviest hibrīdo darba modeli. Un Baltijas valstis starptautiskā mērogā bija vienas no pirmajām, kur uzņēmums izmēģināja šo jauno darba modeli. Izvēloties strādāt attālināti, darbinieki ik mēnesi vismaz 40% darba laika strādā ārpus biroja. Darbinieki var izvēlēties, kur darbs tiks veikts, ņemot vērā savas individuālās vajadzības un vēlmes, kā arī veiktā darba specifiku un normatīvu prasības. Jaunais modelis veicina arī darbinieku mobilitāti, tostarp darbinieki divus mēnešus katru gadu var strādāt no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hibrīddarbs: nez vai varēsim laist "oldskūliņā"

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Orlen Lietuva gatavojas tuvākajā laikā pilnībā atteikties no Krievijas naftas

LETA--BNS, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas, otrdien žurnālistiem Seimā pastāstījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Cik man zināms, uzņēmums ["Orlen Lietuva"] no šīs jēlnaftas gatavojas atteikties tuvākajā laikā. Tas ir uzņēmuma lēmums, jo pērk nevis valsts, bet "Orlen". Cik zinu, uzņēmums jau ir ļoti tuvu tai stadijai, kad tas vairs nepirks Krievijas naftu un neizmantos to pārstrādei," viņa sacījusi, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai ir reāli atteikties no visiem Krievijas energoresursiem.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz šā gada beigām tiks veikti vairāki būtiski pasākumi attiecībā gan uz skaidras naudas lietošanas griestu samazināšanu, nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algu izmaksu samazināšanu, gan arī ogotāju un sēņotāju kontroli.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.–2022. gadam. Vairāki DB aptaujātie pauda pārsteigumu par šī plāna termiņu – 2021.–2022. gadam, jo 2021. gads jau ir pagātne.

Vienlaikus tika atgādināts, ka diemžēl ēnu ekonomika bija, ir un arī būs, taču vienmēr pret to no valsts puses notiek cīņa gan par to, lai tiktu veikta atbilstoša nodokļu nomaksa, gan lai vienlaikus novērstu nodokļus maksājošo uzņēmumu tirgus pozīciju zaudēšanu, jo darba devēji, melnajā un pelēkajā sektorā strādājošajiem nemaksājot nodokļus pilnībā vai daļēji, ir daudz konkurētspējīgāki. Uzņēmēji uzskata, ka valstij ir jācīnās ar pelēkajiem un pagrīdes šeftmaņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kijevas iedzīvotājiem izdalīti šaujamieroči pilsētas aizsardzībai

LETA--KORRESPONDENT.NET/BNS, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kijevas iedzīvotājiem, kas gatavi doties nakts patruļās, ceturtdienas vakarā izdalīti šaujamieroči pilsētas aizsardzībai, paziņojis prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis Konstitucionālajā tiesā Fjodors Venislavskis.

Ņemot vērā Krievijas radītos draudus, ieroči brīvprātīgajiem izsniegti vienkāršotā kārtībā - uzrādot pasi un reģistrējot viņus attiecīgā datu bāzē.

Kā, atsaucoties uz iekšlietu ministru Denisu Monastirski, norādījis Venislavskis, dažu stundu laikā brīvprātīgajiem izsniegti aptuveni 10 000 automāti."Mums ir pilsētas teritoriālā aizsardzība, kas ietilpst Bruņoto spēku sastāvā, (..) un ir otra komponente - brīvprātīgā teritoriju aizsardzība," viņš skaidrojis, piebilstot, ka runa ir par pašorganizējušos cilvēku kopumu ar skaidru struktūru, kas pakļauts Teritoriālās aizsardzības spēku vadībai.

"Tagad viņi ir apbruņoti un jau patrulē Kijevas ielās, un tas ir vēl viens spēcīgs faktors jebkādu draudu atvairīšanā," uzsvēris Venislavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru