Nodokļi

Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs atceļ gandrīz visus nodokļu samazināšanas plānus

LETA--AP, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Džeremijs Hants pirmdien atcēlis lielāko daļu ekonomikas paketes, par kuru premjerministres Lizas Trasas valdība paziņoja vien pirms dažām nedēļām, un līdz ar to atcelti gandrīz visi nodokļu samazināšanas plāni.

Cenšoties mazināt finanšu tirgu nestabilitāti, Hants paziņoja, ka atceļ "gandrīz visus" pagājušajā mēnesī izziņotos nodokļu atvieglojumus, arī ienākuma nodokļa samazinājumu, un pieļāva, ka tiek gatavota sabiedrisko izdevumu apcirpšana.

Tāpat viņš informēja, ka noteiktie ierobežojumi mājsaimniecību enerģijas rēķiniem tiks pārskatīti jau aprīlī, nevis pēc diviem gadiem, kā tika nolemts iepriekš.

Hants klāstīja, ka konservatīvo vērtību pamatā ir gādāt, lai cilvēku makos paliktu viņu nopelnītās naudas lielākā daļa. "Tomēr laikā, kad tirgi pamatoti pieprasa saistību uzņemšanos sabiedrisko finanšu ilgtspējībai, nav pareizi aizņemties, lai finansētu tādus nodokļu samazinājumus," viņš paskaidroja.

Trasa piektdien atlaida nepilnas sešas nedēļas amatā bijušo finanšu ministru Kvasi Kvartengu. Trasa kopā ar Kvartengu 23.septembrī paziņoja par 45 miljardu mārciņu (52 miljardi eiro) plānu par nefinansētu nodokļu samazinājumu, kas satrauca finanšu tirgus, izraisīja mārciņas vērtības krišanos līdz rekordzemam līmenim un lika iesaistīties Lielbritānijas centrālajai bankai.

Valdība jau ir atteikusies no daļas nodokļu samazinājuma plāna un 31.oktobrī Hants prezentēs vidēja termiņa fiskālo plānu.

Tirgu sākotnējā reakcija uz Hanta paziņojumu bijusi pozitīva. Par 0,5% pieaugusi mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru, tomēr analītiķi brīdina, ka tirgu reakcija varētu būt īslaicīga.

Finanšu plāna neveiksme Konservatīvās partijas līderiem likusi apsvērt iespēju gāzt Trasu no amata, kurā viņa bijusi tikai sešas nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas nodokļu politika mazinājusi valsts pievilcību investīcijām

Db.lv, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

73% investoru uzskata, ka Latvija kļuvusi mazāk pievilcīga investīcijām valsts esošās un plānotās nodokļu politikas dēļ, atklāj EY investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Tikai 23% uzskata, ka Latvijas nodokļu politika valsti padarījusi pievilcīgāku ārvalstu tiešajām investīcijām.

Latvijas nodokļu politikas vērtējums investīciju piesaistes kontekstā krasi atšķiras no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, proti, Lietuvas gadījumā tikai 22% investoru uzskata, ka nodokļu politika padarījusi Lietuvu mazāk pievilcīgu investīcijām, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 49%.

“Lai veicinātu investīciju piesaisti, domājot par nākotnes nodokļu politiku, ir svarīgi ņemt vērā, ka par svarīgāko nodokļu vides faktoru investīciju valsts izvēlei uzņēmēji neuzskata nedz uzņēmuma ienākumu nodokļu likmju augstumu, nedz sociālo nodokļu likmju apmēru, bet gan nodokļu pārvaldes digitalizācijas pakāpi. To starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem investīciju vides novērtējumā ierindo 45% starptautisko investoru, kamēr uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes lielumu starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem min vien 28% investoru, bet sociālo nodokļu apmēru tikai 26%. Tas tādēļ, ka digitalizācija nodrošina nodokļu pārvaldības vienkāršību, kas gan no izmaksu, gan risku viedokļa var būt svarīgāka par nodokļu likmju augstumu,” saka Ilona Butāne, EY Partnere un nodokļu prakses vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība svētdien brīdināja par gaidāmu nodokļu celšanu, jo īpaši turīgajiem, valdībai cenšoties novērst Lizas Trasas valdības radītās problēmas valsts finansēs.

Trasas pēctecis Lielbritānijas premjera amatā Riši Sunaks ir solījis ierobežot augošo inflāciju arī tad, ja tas skars jau tā ekonomikas grūtībās esošos patērētājus un uzņēmumus.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džeremijs Hants televīzijas kanālam "Sky News" sacīja, ka par ārkārtas budžetu paziņos ceturtdien un tas vairāk skars turīgākos.

"Mēs visi maksāsim nedaudz vairāk nodokļos," paziņoja Hants, atsakoties atklāt detalizētāku plānu.

Hants pieļāva, ka Lielbritānijas ekonomika ir recesijā pēc tam, kad jūlijā-septembrī tajā tika reģistrēts samazinājums, tomēr uzsvēra, ka "esam izturīga valsts un, godīgi sekot, vēstures gaitā esam saskārušies ar lielākiem izaicinājumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt nodokļu samaksas termiņu

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, informē VID pārstāvji.

Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības.

Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi.

Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

EY: Partiju ieceres par PVN samazināšanu saskan ar ES politiku, bet jāvērtē to ietekme

Db.lv, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, EY nodokļu ekspertu komanda ir analizējusi partiju programmu nodokļu sadaļas un secina, ka viens no populārākajiem ierosinājumiem ir ieceres samazināt PVN likmes atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām.

Pēc EY ekspertu vērtējuma, šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, proti, šīs idejas kopumā saskan ar jaunākajām Eiropas Savienības (ES) nodokļu politikas tendencēm, tomēr to ieviešanā jāvērtē, vai iespējams panākt līdzsvaru starp patērētāju interesēm un budžeta ilgtspēju.

Savās programmās partijas sola samazināt PVN likmes pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem, medikamentiem, ēku apsaimniekošanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, kā arī citām pirmās nepieciešamības precēm.

“Pirmkārt, būtu jāatceras, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pakļauta Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem,” saka Ilona Butāne, EY partnere un Nodokļu prakses vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Labklājība uz parāda

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielbritānijā atceļ ieceri samazināt IIN likmi lielāko ienākumu guvējiem

LETA--AFP, 03.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība pirmdien atteicās no ieceres samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielāko ienākumu guvējiem, ņemot vērā šī plāna izraisīto sašutumu finanšu tirgos un sabiedrībā.

Lielbritānijas finanšu ministrs Kvasi Kvartengs ierakstā tviterī norādīja, ka atceļ plānu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielāko ienākumu guvējiem samazināt no 45% līdz 10%.

Kvartengs bija ierosinājis šo nodokļu likmi samazināt britiem, kas gadā ienākumos gūst vairāk nekā 150 000 sterliņu mārciņu (169 875 eiro).

Finanšu ministrs skaidro, ka lēmumā atcelt šo nodokļa likmes samazinājumu ņemta vērā sabiedrības paustā kritika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atlūgumu iesniedzis VID Nodokļu un muitas policijas ilggadējais direktors Podiņš

LETA, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlūgumu aizvadītajā nedēļā iesniedzis ilggadējais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, pret kuru rudenī tika ierosināta disciplinārlieta saistībā ar iespējamiem noziegumiem viņa vadītajā struktūrvienībā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Patlaban uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātā Podiņa pēdējā oficiālā darbdiena VID būšot 10.janvāris.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā "Nekā personīga" arī izteicās, ka saistībā ar iespējamām VID Nodokļu un muitas policijā izdarītām pretlikumīgām darbībām kriminālprocesu izmeklēšanā tiek pārbaudīta uzraugošā prokurora līdzatbildība.

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt 

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo...

"Tāpēc tiek vērtēta esošu kriminālprocesu situācija, lai saprastu gan no izmeklēšanas puses, gan no prokuratūras puses, vai esam pietiekoši iesaistījušies un vai nav jāuzņemas kaut kur arī kādam prokuroram atbildība," sacīja Stukāns.

Kā ziņots, iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn septembrī ierosināja disciplinārlietu un atstādināja no amata VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kā arī uzdeva lemt par Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā notikušās aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.

Reirs norādīja, ka ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa piemērojusi apcietinājumu, neesot nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn augusta izskaņā veica kriminālprocesuālās darbības vairākos objektos, tostarp VID. Šīs izmeklēšanas darbības tika veiktas jūnijā sākumā sāktajā kriminālprocesā aizdomās par iespējamu kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kriminālprocesa laikā tika aizturētas trīs personas, bet vēl divām personām tika noteiktas tiesības uz aizstāvību. Divām no šīm personām tika piemērots apcietinājums.

KNAB sīkāku informāciju par šo lietu nesniedza, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā tika apcietināts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kādas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.

"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka 2021.gada rudenī kokrūpnieks, uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret uzņēmēja ģimenes uzņēmumiem esot sākts kriminālprocess.

"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, kas pieder mums, nevis kā juridiskām personām, bet kā fiziskām personām. Obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām, tas ir pats, pats mazākais. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei. Tas pats lielākais uzsvars bija uz šo maksimālo publicitāti. Jo tas var kaitēt mums kā uzņēmējiem," viņa rīcībā esošo informāciju izklāstīja Ramoliņš.

VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties. Par to pieprasīti 100 000 eiro.

Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi arī VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005.gada. VID viņa bijusi arī Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece.

Štālbergs dienestā strādājis kopš 2018.gada. 2022.gada augustā īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Pēc aizturēšanas gan viņš no amata pienākumu pildīšanas tika atstādināts.

KNAB kratīšanas notikušas arī vēl vienas VID amatpersonas - Jāņa Akmentiņa - mājās. Šis kādreizējais Valsts drošības dienesta darbinieks Nodokļu un muitas policijā strādāja par izmeklētāju.

Savukārt uzņēmējam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.

Prokuratūra ir apstiprinājusi, ka pret uzņēmēja Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem patiešām bijis ierosināts safabricēts kriminālprocess. Prokurors šo Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja nelikumīgo lēmumu divus mēnešus vēlāk atcēlis.

Tikmēr lēmums attiecībā par atstādināto VID ģenerāldirektori Jaunzemi joprojām nav pieņemts - tas tikšot izdarīts piektdien, 13.janvārī, aģentūrai LETA sacīja jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās kāpa.

Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Džeremijs Hants pirmdien atcēla lielāko daļu ekonomikas paketes, par kuru premjerministres Lizas Trasas valdība paziņoja vien pirms dažām nedēļām, un līdz ar to tika atcelti gandrīz visi nodokļu samazināšanas plāni.

Šis solis iedrošināja tirgus, kur britu māciņas vērtība pret ASV dolāru iepriekš bija sarukusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, bet pirmdien tā pieauga par vairāk nekā 2%.

"Neviena valdība nevar kontrolēt tirgus, bet katra valdība var dot drošību par publisko finanšu ilgtspējību," televīzijas uzrunā sacīja Hants.

"Tirgi pozitīvi reaģē uz jaunā finanšu ministra plāniem atcelt gandrīz visus nodokļu samazinājumus, par kuriem paziņoja viņa priekšgājējs," atzīmēja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, pieņēmis lēmumu izteikt aizrādījumu no amata atstādinātajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei par novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Līdz ar to Jaunzeme varēs turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, tomēr kā nosacījumi darba turpināšanai tiks uzdoti vairāki uzdevumi, kas būs jāizpilda noteiktā termiņā un par kuru izpildes gaitu būs regulāri jāziņo ministram. Šo uzdevumu izpildes kontrole būs jāveic FM.

Jaunzemes pilnvaru termiņš beidzas 2024.gada februārī. FM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka pusgadu pirms termiņa beigām Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums, vai pagarināt esošās VID ģenerāldirektores pilnvaras, vai arī tiks sludināts konkurss un meklēts jauns iestādes vadītājs.

Ašeradens skaidro, ka galvenais VID ģenerāldirektores uzdevums būs atjaunot VID reputāciju, un tas jādara visos līmeņos un visās pārvaldēs, īstenojot nulles tolerances pieeju korupcijas un interešu konflikta jomā. Jaunzemei, jāpanāk, lai kukuļņemšana muitā nekļūst par sabiedrības akceptētu normu, kā arī jāizdara viss, lai pasūtījuma auditi vai safabricēti kriminālprocesi iestādē nav iespējami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarējusi līdzšinējā ārlietu ministre Liza Trasa, kas automātiski kļūs arī par nākamo premjerministru.

Par Trasu balsojuši 81 326 Konservatīvās partijas biedri, kamēr viņas sāncensi bijušo finanšu ministru Riši Sunaku atbalstījuši 60 399 toriji.Liza Trasa kļuvusi par jauno Lielbritānijas premjerministri

Londona, 6.sept., LETA--PA MEDIA/DPA. Līdzšinējā Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa otrdien kļuvusi par jauno Lielbritānijas premjerministri.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II tikās ar jauno Lielbritānijas premjerministri Balmoralas muižā Skotijā un lūdza viņu izveidot jauno valdību.

Parasti karaliene tiekas ar jaunajiem premjerministriem Bekingemas pilī, bet šoreiz karalienes kustību problēmu dēļ tika pieņemts lēmums organizēt šo tikšanos Balmoralas muižā, kur karaliene atpūšas vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni

Māris Ķirsons, 05.10.2022

Latvijā nodarbināt cilvēkus izmaksā dārgāk, un potenciālie investori māk rēķināt un nereti met līkumu Latvijai,” situāciju skarbi vērtē SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas gan bija mazāks nekā 2020. gadā, taču tas netraucēja saglabāt Baltijas valstu čempiona titulu šajā disciplīnā un ieņemt trešo vietu Ziemeļeiropā aiz Somijas un Zviedrijas.

Tādu ainu rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pārsteidzoši, ka 2021. gadā turīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu bija 35,4%, nebūt ne nabadzīgajā Norvēģijā – 36%, Lietuvā – 37,6%, Igaunijā 38,1%, bet Polijā pat 34,9%.

DB jau vairākārt vēstījis par uzņēmēju aicinājumiem valdībai samazināt darbaspēka nodokļu slogu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus vismaz ar ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.

Nepietiekama dinamika

“Lai gan OECD dati rāda, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu 2021. gadā ir sarucis par nedaudz vairāk kā diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu, Latvija joprojām atrodas Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Par laimi Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija ziemeļu kaimiņvalsti apsteidz par vairāk nekā diviem procentpunktiem, bet dienvidu kaimiņvalsti – pat par vairāk nekā trijiem procentpunktiem,” skaidro SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Déjá vu situācija finanšu tirgos: 2022

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi tiks pieņemts piektdien, 13.janvārī, sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidroja, ka pēc Jaunzemes atstādināšanas no amata sāktās disciplinārlietas pabeigšanas termiņš ir pagarināts līdz 15.janvārim, attiecīgi lēmums būs jāpieņem 13.janvārī.

Ašeradens sacīja, ka piektdien tikšanās laikā ar Jaunzemi pārrunāti abu pušu redzējumi par VID darbību, noskaidrots abu pušu viedoklis, un tā bijusi "ļoti laba, konstruktīva saruna".

Vienlaikus Ašeradens sacīja, ka ir palikusi vēl virkne jautājumu, par kuriem ministrs ir lūdzis sagatavot izmeklēšanas iestāžu atzinumus. Ministrs atturējās sīkāk komentēt šos jautājumus, vien norādīja, ka tie ir saistīti ar VID Nodokļu un muitas policijas darbību.

Jautāts, kāds ir viņa personiskais viedoklis par Jaunzemes iespējām turpināt darbu VID ģenerāldirektores amatā, Ašeradens sacīja, ka tas būs atkarīgs no saņemtajiem izmeklēšanas iestāžu atzinumiem, tāpēc patlaban neprognozēja, kāds būs pēc nedēļas gaidāmais lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Trešo gadu pēc kārtas kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas. Astotajā vietā ierindojas Lietuva.

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā 

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek...

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi pirmo vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā OECD dalībvalstu vidū, personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 4.vietu, īpašuma nodokļu rādītājā - 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni 

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas...

Jau devīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

Trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū ir Jaunzēlandei, kurai seko Šveice, Luksemburga, Ungārija, Lietuva, Turcija un Izraēla.

Vācija ieņem 15.vietu, Kanāda - 16.vietu, ASV - 22.vietu, Lielbritānija - 26.vietu, Polija - 28.vietu, bet pēdējo - 38.vietu - ieņem Francija.

Latvija OECD pievienojās 2016.gadā, Igaunija tajā iestājās 2010.gadā, bet Lietuva par OECD dalībvalsti kļuva 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) jāpieņem lēmums par no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, iepriekš sacīja Ašeradens.

Ministrs skaidroja, ka pēc Jaunzemes atstādināšanas no amata pret viņu sāktās disciplinārlietas pabeigšanas termiņš ir pagarināts līdz 15.janvārim, attiecīgi lēmums būs jāpieņem 13.janvārī.

Ašeradens sacīja, ka piektdien, 6.janvārī, tikšanās laikā ar Jaunzemi pārrunāti abu pušu redzējumi par VID darbību, noskaidrots abu pušu viedoklis, un tā bijusi "ļoti laba, konstruktīva saruna".

Vienlaikus Ašeradens sacīja, ka ir palikusi vēl virkne jautājumu, par kuriem ministrs ir lūdzis sagatavot izmeklēšanas iestāžu atzinumus. Ministrs atturējās sīkāk komentēt šos jautājumus, vien norādīja, ka tie ir saistīti ar VID Nodokļu un muitas policijas darbību.

Jautāts, kāds ir viņa personiskais viedoklis par Jaunzemes iespējām turpināt darbu VID ģenerāldirektores amatā, Ašeradens sacīja, ka tas būs atkarīgs no saņemtajiem izmeklēšanas iestāžu atzinumiem, tāpēc neprognozēja, kāds būs gaidāmais lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru