Jaunākais izdevums

Trīs jauni cilvēki, trīs zirgi, neviena kredīta — tāda ir nesen dibinātās SIA Jautrie zirgi biznesa ideja, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmums piedāvā izklaides braucienus zirgam mugurā, atsperratos un kamanās ziemā.

«Sākumā bija vēlme nodarboties ar to, kas pašiem ļoti patīk,» stāstījusi uzņēmuma pārstāve Silva Lakša. Iegādāts viens zirgs, bet, lai dzīvniekam būtu jautrāk, sameklēts otrs. Viņa saimnieks piekritis darījumam ar noteikumu, ka līdzi ņem vēl vienu. Drīz vien jauno uzņēmēju pagalmā ganījās Rezēda, Arda un Vektro. Silva esot tā, kura «piebremzējot» vīra Ilmāra neprātīgās idejas. Pati ar zirgiem nodarbojusies no piecu gadu vecuma, kad dzīvoja Pilskalnes pusē, savukārt pērn trenējusies pie profesionālas treneres konkurā jeb lēkšanā ar zirgu pāri šķēršļiem.

Silvas māsa Ilona šobrīd studē uzņēmējdarbību, un SIA dibināša­na ir dzīvē realizētais viņas biznesa projekts, raksta Staburags. Ilona Staburagam teikusi, ka ar zirgiem joprojām ir «uz jūs», toties ļoti patīk organizatoriskais darbs.

Piemēram, kad secināts, ka zirgu aizjūgu Latvijā iegādāties problemātiski, drīz vien sameklēta firma Polijā. Poļu meistara darinājumi jaunajiem uzņēmējiem iepatikušies, un jau tagad pasūtītas kamanas ziemai.

Jaunie atsperrati iemēģināti, vizinot dažādu pasākumu apmeklētājus Aizkrauklē, pie IGA centra, muzejā Kalnaziedos, Liepkalnos un citur. Kaut arī uzņēmums savu darbību sācis nesen, braucieni ar zirgiem esot aizrunāti jau trim kāzām. Lai dzīvnieki un aizjūgs nokļūtu klientiem izdevīgā vietā un laikā, iegādāts arī treilers zirgu pārvadāšanai un piekabe ratu transportēšanai. Kā sacījusi Ilona Lakša, Latvijas likumi varēja būt labvēlīgāki mazajiem ģimenes uzņēmumiem, jo ģimenes locekļi vienkārši «par paldies» strādāt nedrīkstot. Viņi jāpieņem darbā, jāslēdz līgums, jāmaksā nodokļi.

Pašlaik, kamēr top jaunais stallis netālu no Kokneses, Jaunkalnavotos, Rīgas — Daugavpils šosejas malā, zirgi mītot pie Silvas mātes. Vēlāk, kad tas būs pabeigts, līdzās paredzēts ierīkot izjāžu laukumu.

Nākotnei apsvērta arī iespēja zirgus izmantot praktiskiem lauku darbiem, piemēram, mazdārziņu vagošanai, ecēšanai. Tie, kuri atbalsta zaļo dzīvesveidu, varēs iegādāties arī «zirgābolus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Forevers gaļas kombināts, kura reputācijai ēnu met tā dēvētais zirga gaļas skandāls, pilnībā atjaunojis visu savas produkcijas realizācijas apjomu, tomēr skandāla rezultātā uzņēmums cietis «pietiekami lielus zaudējumus» un uzskata, ka par zirga gaļas problēmu faktiski atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests, stāsta Forevers direktors un īpašnieks Andrejs Ždans.

Jāatgādina, ka šā gada pirmajos mēnešos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatēja zirgu gaļu vairākos SIA Forevers produktos, piemēram, gaļas maizē, tējas desā un kupātos, taču šī izejviela netika norādīta ne ražojumu receptēs, ne produktu marķējumā. Kā skaidroja uzņēmums, zirgu gaļu uzņēmumam piegādāja kautuve Aibi un PVD aktivitātes raksturoja kā valsts naudas izšķērdēšanu un uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Uzņēmums vērsies arī tiesā, lai apstrīdētu PVD lēmumu, kam Forevers nepiekrīt pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus darītava investē 33 tūkstošus eiro Zelta zirga radīšanā

Lelde Petrāne, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus sācis brūvēt bezalkoholisku Latvijas graudu iesala dzērienu ar nosaukumu Zelta zirgs. Tas tiek darīts sadarbībā ar kooperatīvai sabiedrībai Latraps piederošo iesalnīcu Staļģenē, kas Valmiermuižas alus darītavai piegādā saldos miežu iesala graudus, informēja alus darītavas pārstāve Liāna Sāre.

Jaunā dzēriena izveidē Valmiermuižas alus darītava ieguldījusi 33 tūkstošus eiro. Līdz gada beigām plānots izbrūvēt un pārdot desmit tūkstošus pudeļu graudu iesala dzēriena Zelta Zirgs.

Miežu graudus audzējuši Latvijas zemnieki un piegādājuši Latraps iesalnīcai.

Latvijas graudu dzēriena Zelta Zirgs nosaukumu iedvesmojusi sadarbība ar filmu studiju Rija, kura pēc desmit gadu darba skatītājiem piedāvā ģimenes pilmetrāžas animācijas filmu-pasaku Zelta Zirgs, kuras sižeta pamatā ir Raiņa luga Zelta Zirgs.

2013. gadā Valmiermuižas alus piegādāja 1,46 miljonus litru alus, sasniedzot 2,49 miljonu eiro apgrozījumu. Alus darītavas lielākais īpašnieks ir alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. Alus darītavas mērķis ir palikt mazai un nepārsniegt 1% Latvijas alus tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aktīvā atpūta: Māksla būt zirgā

Kristīne Stepiņa, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūta un rehabilitācija zirga mugurā Latvijā ir gana populāra nodarbe, pēdējos gados attīstījies jāšanas sports, zirgs ir kļuvis par palīgu līderības prasmju apgūšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā zirgu audzēšana pamatā ir saistīta ar jāšanas sportu, kas, kā atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, valstī ir augstā līmenī. Šajās dienās uz Lasvegasu, kur notiks pasaules kausa fināls šķēršļu pārvarēšanā, kopā ar saviem zirgiem, dosies divi Latvijas sportisti.

Auto cenā

Latvijā jāšanas sports kļūst populārāks, konstatē A. Blaus. Pašlaik Latvijā ar jāšanas sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī nodarbojas vairāk nekā 800 sportistu, ir aptuveni 100 jāšanas skolas. Kopumā mūsu valstī ir aptuveni 12 tūkstoši zirgu, no kuriem divi tūkstoši ir sporta zirgi. Ļoti labs sporta zirgs Latvijā maksā aptuveni 30 līdz 50 tūkstošus eiro, bet citviet pasaulē ir sporta zirgi, kuru cena sasniedz pusmiljonu eiro. Viņš gan nepiekrīt stereotipam, ka jāšanas sports ir dārgs prieks, norādot, ka Latvijā ir ļoti plašas iespējas nodarboties ar to, turklāt labu zirgu varot iegādāties arī par 3 līdz 5 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dziednieces sirds bizness

Laura Mazbērziņa, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Karaliskā sporta veida valdzinājums

Kristīne Stepiņa, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šenberga SAF Tehnikas akcijas iegādājies Normunda Berga vadītais uzņēmums Koka zirgs

Žanete Hāka, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju iekārtu ražotāja AS SAF Tehnika akcijas no padomes locekļa Ivara Šenberga atpirkusi SIA Koka zirgs, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

SIA Koka zirgs valdes priekšsēdējās ir arī SAF Tehnikas vadītājs Normunds Bergs. Viņam pieder 48,75% SIA Koka zirgs daļas, un 9,74% SAF Tehnikas akciju.

Lursoft dati liecina, ka SIA Koka zirgs reģistrēts šā gada 29. augustā un tā pamatkapitāls ir 2999 eiro. Uzņēmuma darbības veidi nav norādīti.

Db.lv jau rakstīja, ka I. Šenbergs pārdevis visas sev piederošās 156,6 tūkstošus kompānijas akcijas, par tām saņemot 262,5 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Kautuves: Uzdot zirga gaļu par liellopu gaļu ir Latvijā vispārpieņemta prakse

Db.lv; nozare.lv, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK brīdina SAF Tehnikas padomes locekli par neziņošanu saistībā ar akciju pārdošanu

Žanete Hāka, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ceturtdienas sēdē nolēmusi izteikt brīdinājumu bijušajam AS SAF Tehnika akcionāram Ivaram Šenbergam, informē FKTK.

Brīdinājums izteikts par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumu, savlaicīgi neinformējot FKTK par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu AS SAF Tehnika, un konstatējot FITL prasību pārkāpumus iekšējās informācijas turētāja paziņojumos par darījumiem ar uzņēmuma akcijām.

AS SAF Tehnika akcijas ir iekļautas biržas NASDAQ OMX Riga Oficiālajā sarakstā, tādējādi sabiedrības akcionāriem un iekšējās informācijas turētājiem ir jāievēro FITL prasības obligātās informācijas atklāšanā.

Par finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem FKTK ir tiesīga izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14,2 tūkstošiem eiro. Ņemot vērā konkrētos faktiskos apstākļus, šajā gadījumā ir pieņemts lēmums par brīdinājuma izteikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Atklāts virtuālais Trojas zirgs, kas maskējas par Google Wallet

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši jaunus finansiālus draudus operētājsistēmai Android. Atklātais Trojas zirgs viltīgi izliekas vienlaikus gan par oficiālo lietojumprogrammu veikalu Google Play, gan par maksājumu sistēmas Google Wallet lietotni, cenšoties izspiest no lietotāja viņa bankas kartes rekvizītus, informē Kaspersky Lab.

Ļaunprogrammatūru nomaskēšana par sistēmas pakalpojumiem ir uzbrucēju iecienīts paņēmiens. Jaunās ļaunprogrammatūras autori imitē ne vien sistēmas Google Wallet maksājumu klienta izskatu, bet arī daudzu leģitīmu tiešsaistes pakalpojumu izmantotu bankas kartes piesaistes mehānismu.

Trojas zirgs tiek izplatīts, izmantojot surogātīsziņas ar piedāvājumu instalēt Google Play atjauninājumu, un uzreiz pēc palaišanas tas pieprasa administratora tiesības, bloķējot iespēju rīkoties ar ierīci, līdz tās tiek saņemtas. Panākusi savu, ļaunprogrammatūra atver logu ar pieprasījumu ievadīt bankas kartes rekvizītus, it kā lai to autorizētu Google Wallet sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Burtnieku zirgaudzētavas lielākais lepnums – Aromāts

Kristīne Stepiņa, 06.11.2019

Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no lielākajām un vecākajām Latvijas zirgaudzētavā kūsā dzīvība – āra aplokos ganās ķēves ar kumeliņiem, manēžā notiek jāšanas treniņi, bet jaunuzceltajā karuselī pēc fiziskajām aktivitātēm braši atsoļo sporta zirgi.

Burtnieku zirgaudzētava ir dibināta 1941. gadā, kad ir uzbūvēti staļļi, 1999. gadā tā tika pārveidota par SIA Burtnieku zirgaudzētava. Laikā, kad tā piedzīvoja ziedu laikus, uzņēmumu vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē, zirgaudzētava piedzīvoja visnotaļ grūtus laikus, jo saimniekošanu bija pārņēmis vecākais dēls, kuram tā padevusies ne pārāk veiksmīgi. Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir jaunākā dēla – Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās. Pateicoties viņu apņēmībai un darba spējām, kā arī mīlestībai pret zirgiem, saimniecībā ir atjaunots ievērojamais zirgus skaits un gleznainā vietā – pašā Burtnieku ezera krastā plānots atjaunot Burtnieku kausa konkursa izcīņas tradīciju un jau nākamgad rīkot sacensības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Reta savvaļas zirgu suga - gandrīz pilsētas centrā

Dienas Bizness, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz vai pašā Jelgavas centrā - praktiski pilsētas teritorijā, nedaudz aiz pils ir 70 ha lielā Pilssala. Tā ietilpst 352 ha plašajā Lielupes palieņu pļavu dabas liegumā, kam šāds statuss jau ir kopš 1999. gada. Liegums ir arī Eiropas mēroga aizsargājama teritorija Natura 2000, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls, kur mīt īpašas putnu sugas, sastopami reti augi un lepnie, skaistie savvaļas zirgi, kurus Dienai izrādījis teritorijas uzraugs Einārs Nordmanis.

Teritoriju apvij žogs, taču tā nav slēgta - vārtiņi vaļā, un pretī, stumjot savu braucamo, soļo velosipēdists, kas salu šķērsojis no pretējās puses. Tālumā manām sievieti, kas lasa kaut kādus augus, iespējams, zāļu tējām. Turpat netālu mierīgi ganās arī skaistuļu - savvaļas zirgu - bars, novēroto atstāsta laikraksts. Savvaļas zirgi tur ieradušies 2007. gadā no Nīderlandes. Pirmie Latvijā ievestie gan bija jau 1999. gadā Papē. E. Nordmanis lēsis, ka Latvijā varētu būt ap 44 vietām, kur sastopami savvaļas zirgi. Gan dabas liegumos, gan privātās teritorijās.

Sākotnēji Jelgavas pils salā bijuši vien 16, bet nu skaits sasniedzis 55 brašuļus, tai skaitā šopavasar piedzimušos kumeliņus. Zirgi tur nav priekam un izklaidēm, bet gan strādā kā ekoloģiskie zāles pļāvēji, vienlaikus nodrošinot arī augsnei dabisku mēslojumu. Zirgi ir ziņkārīgi, nav agresīvi, un cilvēku tuvums viņus neuztrauc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārgakmeņi uz lauka

Daiga Laukšteina, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēti nekad labu zirgu neatdošu, saka ceturtās lielākās zirgaudzētavas Latvijā saimniece Iveta Janelsiņa

Pati bijusi jātniece, piedalījusies sacensībās, nu audzē šķirnes dzīvniekus un ar tiem iepazīstina arī bērnus no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Zirgi Allažu vizītkarte ir vismaz kopš 1973. gada, kad te no Jaunpils pārnāca strādāt zirgkopībā un jāšanas sportā ar labu vārdu pazīstamā Austra Melbārde. Un sākās nopietns treniņu darbs. Tolaik arī 11 gadus vecajam meitēnam – I. Janelsiņai – iemirdzējās acis. Jau 46 gadus vecos notikumus Druvu saimniece tur gaišā atmiņā, jo Allažos bija spēcīga komanda un viņa arī sāka nopietni nodarboties ar jāšanas sportu. Arī tolaik bija pieejami labi zirgi, lai gan ne tik daudz ievesto no ārzemēm kā tagad. «Sporta meistara kandidātu es izpildīju, līdz meistaram drusku pietrūka,» teic I. Janelsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meldoniju atstāj aizliegto vielu sarakstā. Ražotāji par taisnību vēl pacīnīsies, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Aizliegto vielu sarakstā ir ļoti viegli ko iekļaut, bet krietni grūtāk ir izņemt. Tā, raksturojot Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) lēmumu aizliegto vielu sarakstā joprojām atstāt Latvijā izstrādāto meldoniju, norāda gan pašmāju medikamentu ražotāji, gan zinātnieki.

Meldonijs ir medikamenta Mildronāts aktīvā viela, kas aizliegto vielu sarakstā tika iekļauta no šī gada. Milzu atpazīstamību tas guva martā, kad šī viela tika atklāta tenisa superzvaigznes Marijas Šarapovas organismā.

Cerības, ka dopinga zīmē Mildronātam būs jāpavada ne ilgāk kā gads, nepiepildījās. Latvijas pārstāvji tikās ar WADA ekspertiem, tomēr viņiem neizdevās pārliecināt, ka medikaments nestimulē sportiskos sasniegumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnveidotu un uzlabotu Liepājas pilsētas vizuālo tēlu, kā arī radītu interesi par mākslu, uz ēkas fasādes Kuršu ielā 21 top lielformāta sienas gleznojums «Pegazs», kura autors ir Liepājas mākslinieks Uldis Rubezis.

Kā galvenais tēls kompozīcijā izvēlēts mītiskais, dievišķais, spārnotais zirgs Pegazs - gudrības un slavas simbols no viduslaikiem līdz renesansei. Pegazs grieķu mitoloģijā ir spārnots zirgs, kas ar savu pakavu izsitis virszemē avotu, kā ūdens dod iedvesmu dzejniekiem.

«Kā ļoti bagātīgs ikonogrāfisks simbols, šis tēls savu nozīmi spējis saglabāt arī mūsdienās. Spārnotā zirga fonā ir senas gravīras stila kompozīcija ar Neptūnu, lauvu un citiem heraldiskiem simboliem - kā atsauce uz Liepājas vēsturi. Tomēr kopējā kompozīcijas ainā parādās joslas un laukumi ar spilgtām spektrālām pārējām, kas raksturīgas tieši 21. gadsimta estētikai, tādējādi centos sasaistīt visus šos tēlus mūsdienu kontekstā,» pastāstīja mākslinieks U.Rubezis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bijušais Igaunijas dzelzceļa vadītājs: igauņiem vairāk jābaidās

Egons Mudulis, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Igaunijas dzelzceļa vadītājs Kaido Simmermans sola efektivizēt Latvijas dzelzceļu, un tas varētu sagādāt raizes viņa bijušajiem darba devējiem. Vienlaikus viņš gatavojas pieaugošai konkurencei pāvadātāju starpā.

No tā, ka tagadējais Latvijas dzelzceļa (LDz) galvenais inženieris būtu igauņu dzelzceļa kompānijas (EVR) iesūtīts Trojas zirgs, latviešiem nevajadzētu baidīties, saka igaunis Kaido Simmermans, kurš šo amatu ieņem kopš pērnā gada novembra. Līdz ar EVR koncerna sadalīšanu viņam nācās to pamest pēc 18 gadu darba, bet jau ilgāku laiku LDz vadītājs Uģis Magonis bija viņu aicinājis izvērtēt, kas LDz darbībā būtu efektivizējams.

Tomēr viņa uzdevums nav tikai tehnisku jautājumu risināšana, bet droši vien viņš spēlēs arī lielu lomu vērienīgos projektos, kas saistīti ar elektrifikāciju un lokomotīvju iegādi. Sarunā ar DB viņš izsaka pārsteigumu par Latvijas nesamērīgo birokrātiju, stāsta par EVR privtizācijas un atpirkšanas veiksmēm un neveiksmēm, un to, kādas problēmas rada kravu pārvadājumu uzņēmuma nošķiršana no pārējā dzelzceļa koncerna ziemeļu kaimiņvalstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volvo līdz 2020. gadam plāno ieviest automašīnas bez vadītāja

Jānis Rancāns, 04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autoražotājs Volvo līdz 2020. gadam iecerējis ieviest automašīnas, kuras varēs pārvietoties bez vadītājiem un ļaus izvairīties no ceļu satiksmes negadījumiem.

Patlaban Volvo, kas pieder Ķīnas kompānijai Geely group, izstrādā automašīnas, kuras spēj braukt bez vadītāja. Pirmo šādas automašīnas modeli Volvo iecerējusi laist klajā 2014. gadā, un tā spētu sasniegt 50 kilometru stundā lielu ātrumu. «Mūsu nākotnes vīzija paredz, ka 2020. gadā jaunās Volvo automašīnas neizraisīs neviena cilvēka bojāeju,» sacīja Volvo pārstāvji.

Volvo pašlaik izmēģinājusi jauno automašīnu prototipus. Ar tiem pa Spānijas ceļiem un kompānijas eksperimentālo trasi Zviedrijas rietumos esot nobraukti vairāki tūkstoši jūdžu, vēsta laikraksts Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Labāk zirgs uz šķīvja, nekā pilns kuņģis ar daudz dažādiem «E»

Dienas Bizness, 11.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja, ka liellopu gaļas vietā uz šķīvja varētu būt izrādījies zirgs, laika gaitā ir radījusi ažiotāžu teju visā Eiropā. Interesants, protams, ir jautājums – kurš uzņēmējs pirmais nolēma paņirgāties par saviem konkurentiem, ziņodams atbildīgajiem dienestiem par to, ka ar patērētājiem buļļa vietā tiek pārdots zirgs, jo, kā atzīst paši veterinārijas speciālisti, vajag visnotaļ rūpīgas, padziļinātas analīzes, lai šos abus lopiņus atšķirtu pēc tam, kad tie ir nokauti, nodīrāti un sadalīti.

Turklāt viss šis skandāls ir ļāvis nonākt pie viena otra būtiska secinājuma. Vispirms jau skaidri jāpasaka – zirga gaļa cilvēka veselībai nenodara nekādu ļaunumu un principā tiešām ne ar ko neatšķiras no govs gaļas. Cita runa ir par to, ka zirga gaļai iepirkuma cena no lauksaimniekiem ir ievērojami zemāka nekā govs gaļai, un tādējādi šeit runa ir par nepietiekamu patērētāju informēšanu finansiālā izteiksmē. Iznāk, ka cilvēks ieejot veikalā un samaksājot par liellopu, realitātē saņem pretī ievērojami lētāku produktu. Redz, auto tirgū nopārdot zaporožecu par Ferrari cenu nevar, jo abas šīs automašīnas var viegli atpazīt, bet zirgu par buļļa cenu – mierīgi. Tajā pašā laikā saistībā ar zirga gaļas lietu un patērētāju iespējamo maldināšanu tās sakarā, ir jārunā par kaut ko daudz būtiskāku...

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tīmeklī izplatās īsziņu Trojas zirgs, kas zog Android īpašnieku naudu

Dienas Bizness, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši īsziņu Trojas zirgu Podec, kas zog Android pārvaldītu ierīču īpašnieku naudu, slepeni abonējot maksas pakalpojumus, un spēj apiet šo pakalpojumu CAPTCHA mehānismu, informē uzņēmumā Kaspersky Lab.

Pētījumā noskaidrots, ka šis Trojas zirgs galvenokārt izplatās sociālajā tīklā «VKontakte». Jaunā ļaunprogrammatūra ir ievērojama ar savām funkcijām: tā var nosūtīt paziņojumus uz īsajiem numuriem, turklāt pareizi atbildot uz pakalpojuma apmaksas apstiprinājuma pieprasījumiem, kā arī upura vietā abonēt maksas pakalpojumus, apejot CAPTCHA mehānismu, kas ir paredzēts īsta lietotāja atšķiršanai no robota. Šādas iespējas līdz šim nav bijušas sastopamas nevienā Kaspersky Lab zināmā Android Trojas zirgā.

Pēc palaišanas Podec pieprasa administratora tiesības, lai iesakņotos ierīcē un novērstu iespēju, ka lietotājs vai drošības risinājums to izdzēš. Saņemot atteikumu, Trojas zirgs atkārto pieprasījumu tik ilgi, līdz panāk vēlamo — normālas darbības ar ierīci šajā laikā gandrīz nav iespējamas. Ieguvusi tiesības, ļaunprogrammatūra atkarībā no iestatījumiem konfigurācijas datnē var rīkoties saskaņā ar kādu no kaitīgajiem skriptiem, piemēram, sākt vienkāršu DDoS uzbrukumu vai bez ierīces īpašnieka ziņas abonēt maksas pakalpojumus. Pēdējie samērā sekmīgi līdz šim izmantoja CAPTCHA mehānismu, lai filtrētu programmatūru pieprasījumus, bet Podec apiet šo šķērsli. Analīze parādīja, ka Trojas zirga autori izmanto pakalpojumu Antigate.com — manuālu teksta pazīšanu attēlos. Nosūtījuši attēlu ar burtiem, viņi pēc dažām sekundēm saņem Antigate.com darbinieka pazīto tekstu — tādējādi upuris, pašam nezinot, ir kļuvis par maksas pakalpojuma abonentu, par ko uzzina tikai pēc naudas norakstīšanas no konta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

No Rimi un Maxima plauktiem pazudusi daļa Valmiermuižas alus produktu

Zane Atlāce - Bistere, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus šogad sasniedzis savu maksimālo alus darīšanas jaudu. Neplānoti lielā pieprasījuma dēļ Valmiermuižas alus darītavai šovasar nepietika jaudas izbrūvēt iesala dzērienu Zelta Zirgs un alus kokteili Frišs pietiekamā apjomā, un ar to skaidrojams fakts, ka šie produkti pazuduši no lielveikalu plauktiem, biznesa portālam db.lv paskaidroja Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Šīs nedēļas beigās iesala dzēriens Zelta Zirgs atgriezīšoties visos Rimi veikalos pietiekamā apjomā. Veikalu tīklā Maxima klasiskais Valmiermuižas gaišais alus atgriezīsies šonedēļ, savukārt par Friša un Zelta Zirga atgriešanos Maxima veikalu plauktos notiekot pārrunas.

2018. gada astoņos mēnešos SIA Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 16%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 3,942 miljonus eiro.

«Valmiermuižas alu brūvējam tikai Valmiermuižā un alus darīšanas jaudu palielināt neplānojam,» stāsta A. Ruņģis. Mazā alus darītava astoņos mēnešos ir izbrūvējusi par 6,5% vairāk alus nekā 2017. gada attiecīgajā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru