Foto

Liepājā veido Rīgas Kalnciema kvartāla līdzinieku - Kungu kvartālu

Vēsma Lēvalde, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Piesaistot ārējo finansējumu, Liepājā tiek veidots jauns radošais kvartāls ar Pētera I namiņu kā centrālo objektu.

Ēku kompleksā ietilpst folkloras centrs Namīns, kurā darbojas folkloras kopas, tautas tērpu studija Latva, notiek folkloras skolas nodarbības, bardu saieti. Ēka celta 17.gs. un labi uzturēta. 90.gados tajā bija krogs Nāves ēnā, bet kopš 2003.gada to apsaimnieko folkloras kopa Atštaukas. Lielākā būve ir tā sauktais Pētera I namiņš, kas 17.gs. būvēts un celts kā viesnīca, bet ilgus gadus bijis neapdzīvots. Savukārt saimniecības ēka pagalmā būvēta jau padomju gados. Kompleksa apsaimniekotājs ir Liepājas Latviešu biedrības nams (LLBN), kas definējis savu vīziju – radošais koka apbūves kvartāls, kas funkcionē līdzīgi kā Kalnciema kvartāls Rīgā.

Iekļauj apbūvē

Tikko rekonstruēta un sākusi darbu Jauniešu māja, kas izveidota, pārbūvējot padomju laikā būvētu saimniecības ēku vēsturisko koka ēku pagalmā. Daļēji tās rekonstrukcija veikta jau 90.gados, kad ēkā darbojās aktiera Mārtiņa Vilsona privātais teātris Mūris. Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros piesaistīts finansējums un šogad ēka pārbūvēta tā, lai vizuāli iekļautos koka ēku kompleksā. Projekta autors ir arhitekta Gundara Vīksnas birojs, būvnieks – SIA AJ meistars. Ēkas interjerā atstāti padomju laiku un arī vēlākās būvniecības fragmenti, neapdarināti sienu laukumi, vecinātas durvis, neizbūvēts, daļēji atklāts mansards. Šos brutālā stila interjera elementus projektētājs apvienojis ar iespēju pieslēgt mūsdienīgas gaismas, skaņas un vizuālās ierīces, telpās ir ērtas, mūsdienīgas mēbeles, internets, labierīcības, virtuve, lielā zāle, kas piemērota izrādēm, koncertiem, konferencēm un citiem saietiem, kā arī neliela mūzikas telpa mēģinājumiem. Jauniešu mājas izveidē ieguldīti 84,3 tūkstoši eiro ES finansējuma, 104,7 tūkstoši eiro – pašvaldības. Papildus pašvaldība ieguldījusi arī 148,4 tūkstošus eiro infrastruktūrā.

Krogs un vīna pagrabs

2014.gada sākumā plānots izsludināt iepirkumu vēsturiskās ēkas Kungu ielā 24, Liepājā, jeb Pētera I namiņa rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei. Pētera I namiņa restaurācijas tehniskā projekta izstrāde tiks finansēta no LLBN budžeta, savukārt pašai restaurācijai līdzekļus plānots piesaistīt no ES fondiem, jo izmaksas sagaidāmas lielas, DB norādīja LLBN direktore Vita Hartmane. Namiņā, kas ir trīsstāvu koka ēka, reiz bijusi atraitnes Hoijeres viesnīca. 1697. gadā šajā ēkā, gaidot kuģi uz Rietumeiropu, apmeties Krievijas cars Pēteris I. Faktu apliecina vēsturiski dokumenti – rēķins par viesnīcu. Šo stāstu LLBN iecerējis izmantot, lai izveidotu Eiropas mēroga tūrisma objektu – Kungu ielas kvartālu. Apvienojot Pētera I namiņa koncepciju ar jau apsaimniekoto ēku funkcijām un apdzīvojot bruģēto, vēsturisko pagalmu, te plānots piesaistīt tūristus ar dažādām aktivitātēm – tirdziņiem, plenēriem, mākslas darbu izsolēm, akustiskajiem koncertiem. Pētera I namiņa rekonstrukcijas koncepcija paredz ēkā izvietot vīna pagrabu, ko apvienos ar krogu pirmajā stāvā. Otrajā stāvā būs interaktīvs 17.gs. interjera muzejs, bet mansardā – radošo cilvēku rezidences. Katrai no nama daļām būs savs operators, savukārt tehnisko ēku uzturēšanu veiks LLBN. Iecerēts, ka Kungu kvartāls pievilinās, gan rietumu, gan Krievijas tūristus, kā arī kļūs par iecienītu liepājnieku pulcēšanās vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmumu stāsti par dalību Kalnciema kvartāla tirdziņos

Laura Mazbērziņa, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāla tirgus šobrīd ir iepirkšanās vieta, taču, ko paši tirgotāji domā par dalību tajā? Biznesa portāls db.lv aptaujāja tādus zīmolus kā - «TOOCHE», «Lucky Me», «Ecattus»,«Maruu» un «Korola».

Kalnciema kvartāls ir viens no Rīgas dzīvīgākajiem kultūras centriem, kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Zemnieku un amatnieku tirgus ir Kalnciema kvartāla senākā tradīcija, kas kopš 2008. gada piedāvā vietējo mājražotāju, zemnieku, amatnieku un dizaineru produkciju.

Attīstoties arvien jauniem radošiem uzņēmumiem Latvijā, tirgus ir kļuvis par platformu tiem, kas savas biznesa idejas vēlas pieteikt plašākai auditorijai pirmo reizi.

Uzņēmumi, kuri piedalījušies Kalnciema kvartāla rīkotajos tirgos pozitīvi vērtē darba organizāciju. «Organizatori vienmēr ļoti ātri atbild uz visiem jautājumiem – gan pasākuma dienā, gan pirms tās,» komentē zīmols «TOOCHE».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgušies Kalnciema kvartāla sešu ēku ansambļa pēdējās ēkas atjaunošanas darbi

Lelde Petrāne, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies renovācijas darbi Kalnciema ielā 33, nr.2, Rīgā. Ēka bija pēdējā no Kalnciema kvartāla sešu ēku kompleksā ietilpstošajām mājām, kura vairāk nekā 10 gadus gaidīja savu kārtu renovācijas darbiem, informē projekta attīstītāji.

Atjaunotajai Kalnciema kvartāla ēkai, kas drīzumā vērs savas durvis kā Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls, ir dota otra dzīvība – moderna funkcija vēsturiskā ietvarā. Ārēji ēka turpinās kalpot kā dzīva liecība 19. gadsimta klasicisma ienākšanai Pārdaugavas koka apbūvē, kurai nav analoga nekur citur Eiropā, savukārt tās iekštelpas dzīvos mūsdienīgu un atvērtu dzīvi, ilgtermiņā veicinot padziļinātas dažādu sabiedrības grupu zināšanas un izpratni par Latvijas koka arhitektūras vēsturi un amatniecību.

Koka ēka atrodas krustojumā pie Kalnciema un Melnsila ielām un ar garenfasādi orientēta pret Melnsila ielu, veidojot vienotu ielas apbūves ansambli ar esošajām kvartāla ēkām. Tās renovācijas procesā tika saglabātas ēkas vēsturiskās formas, kas vairākkārt mainījušās aizgājušā gadsimta gaitā. Māja no vienstāva ēkas 20.gs vidū pārtapa par divstāvu ēku, līdz ar to arī ēkas autentiskie logi abos stāvos stilistiski atšķīrās. Atjaunotajā ēkā šī īpatnība tika ņemta vērā, izgatavojot gan pirmā, gan otrā stāva logus pēc esošajām vēsturiskajām kopijām, kas katra iezīmē sava laika perioda stilistiskās nianses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Kalnciema kvartāla ēku par 185 tūkstošiem renovēs SIA Koka Rīga

Lelde Petrāne, 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāls ir uzsācis ēkas Kalnciema ielā 33, nr.2, Rīgā, renovācijas darbus. Tā ir pēdējā no Kalnciema kvartāla sešu ēku kompleksā ietilpstošajām mājām, kura pacietīgi gaidīja savu kārtu renovācijas darbiem, informēja Kalnciema kvartāla kultūras programmas vadītāja Una Meiberga.

Ēkas renovācijas darbu pasūtītāja – SIA Kalnciema kvartāls, būvdarbu veicēja SIA Koka Rīga, kopējā summa apmēram 185 000 eiro, no kuriem 50 % līdzfinansē ERAF.

Koka ēka atrodas krustojumā pie Kalnciema un Melnsila ielām un ar garenfasādi orientēta pret Melnsila ielu, veidojot vienotu ielas apbūves ansambli ar esošajām kvartāla ēkām.

Nams sākotnēji celts 1895.gadā un vēlāk pārbūvēts 1930.gadā. Pašlaik uzsāktie renovācijas darbi paredz ēkas saudzīgu atjaunošanu pēc tradicionālās amatniecības metodēm, saglabājot ēkas esošo apjomu un fokusējoties uz fasādes un iekštelpu sakārtošanu, skaidroja U. Meiberga. Darbus plānots pabeigt līdz 2015.gada otrajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā 33 Nr.2 pašlaik tiek veikta fasādes un iekštelpu renovācija – ēkā tiks izveidots Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls, kas būs atvērts Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu tūristiem, ar mērķi popularizēt Pārdaugavas un Latvijas koka arhitektūru.

Koka arhitektūras centrā iecerēts praktisko darbnīcu, lekciju, prakšu un ekskursiju formā informēt un izglītot sabiedrību par koka ēku saglabāšanu, kultūrvēsturisko vērtību, apsaimniekošanu un atjaunošanu.

Topošais Koka arhitektūras centrs Kalnciema kvartāls ir valsts nozīmes aizsargājams koka arhitektūras piemineklis, kas celts 1895.gadā, bet vēlāk pārbūvēts 1930.gadā. Tā renovācija notiek saskaņā ar LR kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, saglabājot tā kultūrvēsturisko vērtību un padarot to publiski pieejamu nākamajām paaudzēm. Renovācija tiek veikta saskaņā ar tradicionālās amatniecības un ekoloģiskas būvniecības tradīcijām, izmantojot tikai roku darbu bez rūpnieciskas iejaukšanās. Tiek izmantoti tikai dabīgi un otrreiz atjaunojami kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, dabīgas krāsas – ekoloģiskas lineļļas krāsas koka darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nekustamo īpašumu tirgus Liepājā «uz bremzēm»

Vēsma Lēvalde, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki

LETA, 18.05.2018

Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis (no kreisās) un Mārtiņš Dambergi

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas Melnsila kvartālā, kas atgūst vēsturisko šarmu

Laura Mazbērziņa, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Melnsila kvartāls» atrodas Pārdaugavā, Melnsila un Kristapa ielas krustojumā, blakus Alīses ielas ūdenstornim un Kalnciema kvartālam. Īpašums atrodas aizsargājamā Āgenskalna vēsturiskās koka apbūves teritorijā. 3442 kvadrātmetru plašā un labiekārtotā pagalmā savā vēsturiskajā veidolā tiek atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros tiks izvietoti 32 dzīvokļi.

2016. gada sākumā tika sākta «Melnsila kvartāla» ēku renovācija. Labiekārtotā un privātā teritorijā savā vēsturiskajā veidolā līdz jūlija beigām tiks atjaunota viena koka ēka, tiks pabeigta visas teritorijas labiekārtošana un pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā, savukārt otru ēku plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Nākotnē blakus divām esošajām ēkām plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē.

1904. gadā tika uzcelta koka dzīvojamā ēka ar stiklotām verandām. 1908. gadā tika uzcelta vēl viena ēka, kurai drīzumā 1910. gadā tika uzcelta piebūve. Tagad, ēka atgūs ne tikai savu vēsturisko šarmu, tiekot pie jauna fasādes siltinājuma un apšuvuma, atjaunotiem koka fasādes dekoriem ar jauniem koka logiem, atjaunotām kāpņu telpām un iedzīvotāju ērtībām izmantojamu pagrabstāvu, bet arī bēniņu stāvā izbūvēti jauni dzīvokli ar plašām terasēm. Ēkas tehniski atbilst mūsdienu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Db.lv piedalās neformālajā diskusijā par Āgenskalna tirgus nākotni

Laura Mazbērziņa, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.aprīļa vakarā Kalnciema kvartālā notika neformāla tikšanās, kurā tika apspriestas Āgenskalna tirgus nākotnes attīstības iespējas. Sanākušo viedokļi bija dažādi un arī krasi atšķirīgi. Tā, piemēram, izvērtās diskusija par to, vai Āgenskalna tirgum jākļūst par dārgu un ekskluzīvu preču tirdzniecības vietu, vai tomēr jāsaglabā tradicionālā tirgus funkcija, kur var aiziet un iegādāties lētās reņģes.

Šobrīd Kalnciema kvartāls gatavo pieteikumu Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajai izsolei par Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesībām. Uz diskusiju bija ieradušies gan vietējie iedzīvotāji, gan dažādu nozaru pārstāvji, gan Rīgas domes pārstāvis.

Izsole par nomas līgumu notiks 18.maijā. Tas būs nomas līgums uz 30 gadiem. Nomas līgums paredz dažādus ierobežojumus, kas rada iespēju tikai tiem, kuri vēlas saglabāt Āgenskalna tirgus funkciju, kā arī nomas līgums paredz konkrētu termiņu.

Nomas līgumā iestrādātie noteikumi paredz, ka tam ir jābūt tirgum ar kultūras aktivitātēm, iedzīvotāju līdzdalību un dažādu apkaimes organizāciju iesaisti, akcentējot vietējo zemnieku produkciju un vietējās izcelsmes pārtiku, amatniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Baložu iela - Āgenskalna miera osta

Linda Zalāne, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilnītis: Liepāja divreiz pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, trešo reizi pilsēta nav pelnījusi

Māris Ķirsons, 27.02.2018

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas bijušo sporta manēžu Daugava nosola higiēnas preču ražotājs Cotton Club Liepāja

LETA, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses investīcijas tautsaimniecībā - 1,5 miljardi eiro

Dienas Bizness, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mitro salvešu ražotājs Liepājā gatavojas startam

Vēsma Lēvalde, 12.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz jūlija beigām ražošanu Liepājā sāks Krievijas koncerna Коттон Клаб meitasuzņēmums SIA Cotton Club Liepaja.

Ražotnē jau uzstādītas divas ražošanas līnijas mitro salvešu ražošanai, bet līdz jūlija beigām tiks samontētas vēl sešas šādas iekārtas, stāsta koncerna viceprezidents investīciju jautājumos Ildars Garajevs. Līdz gada beigām uzņēmums cer sasniegt aptuveni trīs miljonu izstrādājumu jaudu mēnesī, nodrošinot nepārtrauktu darba režīmu - 24 stundas diennaktī. Nākamajā gadā jauda sasniegs 10 milj. izstrādājumu mēnesī, lēš SIA Cotton Club Liepaja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis. Pagaidām Liepājā tiks ražotas mitrās salvetes, taču nākotnē šeit, iespējams, no kokvilnas izgatavos arī audumu salvešu ražošanai. Pagaidām Liepājā ražotajai produkcijai izejvielu iepērk Somijā. Produkcijai, ko saražos Liepājā šogad, noiets jau garantēts, līgumi noslēgti ar pircējiem Krievijā. Tālāk jau plānota sadarbība ar koncerna grupas uzņēmumu Polijā un Eiropas Savienības tirgus iekarošana. «Mēs nevis vienkārši ieguldām jaunās ražotnēs, bet vispirms parūpējamies par noieta tirgu,» skaidro I.Garajevs. Pagaidām nodarbināti tikai desmit cilvēki, kuri montē iekārtas, taču, ja viss notiks atbilstoši plānam, tad nākamgad ražošanā strādās vairāk nekā 100 cilvēku. Līdz šim jau ieguldīts aptuveni miljons eiro, taču kopējo investīciju apjomu vēl grūti aplēst, jo neesot vēl noslēgti līgumi par visu nepieciešamo iekārtu piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

UPB Liepājā iekārtojusi divus namus, kuros dzīvokļus piedāvā darbiniekiem

Vēsma Lēvalde, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s UPB sociālās programmas ietvaros Liepājā iekārtojusi divas daudzdzīvokļu mājas speciālistu piesaistei.

Pirmā ēka uzcelta pirms krīzes, otra pabeigta šogad. Abās ēkās ir gan labiekārtotas telpas dienesta viesnīcai, gan arī īres dzīvokļi. Mājokļi ir a/s UPB sociālās programmas sadaļa, turklāt tās ideja ir ne tikai nodrošināt UPB holdinga intereses, bet arī piedāvāt labiekārtotus īres dzīvokļus citu Liepājā nepieciešamu profesiju pārstāvjiem. Iesākto programmu plānots turpināt, jo, uzņēmumam augot, jāpiesaista arvien vairāk speciālistu.

Paralēli karjerai

12 dzīvokļu ēku Liepājā, Vidusceļa ielā, a/s UPB uzbūvēja pirms pieciem gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas bija kļuvušas tik augstas, ka jaunām ģimenēm bez milzīgām kredītsaistībām pie sava mājokļa tikt nebija iespējams. «Pāris dzīvokļu atstājām kā dienesta viesnīcu, tos izmanto mūsu pašu cilvēki, kuru darbs saistās ar pārbraucieniem no Rīgas, Valmieras, Daugavpils vai Ventspils uz Liepāju,» stāsta a/s UPB valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Mors. Holdinga ražotnes izvietotas galvenokārt Liepājā un tās tuvumā, no 65 inženieriem lielākā daļa strādā Liepājā, tāpēc arī šeit notiek operatīvā plānošana, lietišķas tikšanās un darba sanāksmes. Pārējie dzīvokļi tika izīrēti jaunajiem uzņēmuma speciālistiem, galvenokārt inženiertehniskajam personālam. «Tie ir darbinieki, kuri atbrauc nevis uz vienu vai pāris dienām, bet gan pārcēlušies uz Liepāju no citām pilsētām un strādā šeit ilgtermiņā. Uzņēmums savukārt nodrošina dzīvesvietu,» skaidro holdinga uzņēmuma SIA Enna direktors Ingus Štībelis, kurš pats kopš 2009.gada izmanto darba devēja piedāvājumu īrēt dzīvokli. Viņa vadībā tiek nodrošināta arī abu UPB dzīvojamo ēku apsaimniekošana, jo SIA Enna ir namu tehniskās apsaimniekošanas uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki ir absolūta prioritāte dzīvokļu īrei. Piemēram, uz pārbaudes laiku tiek uzaicināts jauns inženieris. Pārbaudes laikā viņš var dzīvot kādā no UPB dienesta viesnīcas dzīvokļiem. Ja pēc pārbaudes laika gan speciālists, gan uzņēmums ir apmierināti, tiek noslēgts līgums par dienesta dzīvokļa īri, stāsta O. Mors. Programma paredz arī esošo darbinieku dzīves apstākļu uzlabošanu, tādējādi pašreiz Vidusceļa ielas namā dzīvo inženieri, darbu vadītāji, kvalitātes vadītāji un arhitekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Liepāju atzīst par jaunu jūgendstila centru Eiropā

Vēsma Lēvalde, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.

Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.

Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Atveda meitas piedzimšana

Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Āgenskalna tirgus varētu kļūt par platformu jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāls Rīgā rada pozitīvu impulsu biznesa attīstībai kaimiņos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kalnciema iela - no Kalnciema kvartāla līdz tiltam pār dzelzceļu - ir nosēta ar dažādiem uzņēmumiem. Te ir gan gan kafejnīcas, gan bāri, netrūkst veikalu un darbnīcu, ir arī pa kādam ražotājam.

Liela rosība valda bijušās Bellacord Electro skaņuplašu fabrikas telpās, kura padomju gados bija pazīstama kā Melodija. Te iemitinājušies bērnu preču un rotaļlaukumu veikali, Lokāls Veldze un kaņepju sēklu pārstrādes uzņēmums – SIA Transhemp. Tāpat mājvietu bijušajā vinila plašu rūpnīcā raduši dažādi biroji un organizācijas, tostarp lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs. Protams, īpašu gaisotni šī ielas strēķa iemītniekiem piešķir blakus esošā Kalnciema kvartāla koka arhitektūra un tajā notiekošās radošās aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Daļa potenciālo darbinieku lūdzot veļas ražošanas uzņēmumam V.O.V.A. algas maksāt aploksnē

LETA, 24.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā lielākajiem apakšveļas ražošanas uzņēmumiem "V.O.V.A." jau šodien būtu gatavs pieņemt darbā 20 šuvējas, taču atrast profesionālus darbiniekus esot grūti, Rietumu Radio atzina uzņēmuma direktore Natālija Martiņišina, norādot, ka daļa potenciālo darbinieku lūdzot uzņēmumam algas maksāt aploksnē, ko V.O.V.A. nedarot.

Kopumā uzņēmuma ražotnē Liepājā un filiālēs Daugavpilī, Ventspilī un Krievijā strādā ap 340 darbinieku. Daugavpils filiālē, kur pašlaik ir 70 darbinieku, būtu nepieciešami 15, bet Liepājā - pieci jauni darbinieki. «Atrast kvalificētas šuvējas ir samērā grūti, jo darbs nav viegls un ne visi to var veikt,» skaidroja Martiņišina, neslēpjot, ka daļa potenciālo darbinieku, lai saņemtu lielāku algu, aicina darba devēju daļu algas maksāt aploksnē, pieļaujot, ka pēc atteikuma viņi izvēlas darbu citos uzņēmumos.

Kā otru būtisku tendenci, kas negatīvi ietekmē šuvēju skaitu, uzņēmuma pārstāve min darbinieku došanos uz ārzemēm. «Vīriešiem Liepājā darbu atrast ir grūtāk, viņi dodas strādāt uz ārzemēm, un ģimene, arī sieva, kura strādā mūsu uzņēmumā, parasti dodas līdzi,» situāciju skaidro Martiņišina. Līdz ar to uzņēmums Liepājā vien gadā zaudējot ap desmit darbinieku, kas esot daudz. Viņa arī uzskata, ka Liepājā vairs nedzīvo oficiāli minētie 80 000 iedzīvotāju, bet ap 60 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Komentāri

Pievienot komentāru