Jaunākais izdevums

Noslēgusies uzņēmuma SIA NPK Expert saražotās produkcijas iekraušana handymax klases kuģī Saga Wind (garums 199,22 m, DW 47053 tonnas), kas ir lielākā līdz šim pārkrautā krava pakoto preču kategorijā Liepājas ostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Izpildītais kravas apjoms ~ 21 tūkst. tonnu minerālmēslu. Pēc kravas pilnīgas uzkraušanas ostas 44. piestātnē, ko apsaimnieko LSEZ SIA Ekers Stividors LP, tas dosies uz Dualas ostu Kamerūnā un tālāk uz Čadu (Āfrikā). SIA NPK Expert vadītājs Ģirts Cēlājs skaidro, ka tas ir specifisks minerālmēslu maisījums, kas tiks izmantots kokvilnas audzēšanai un uzņēmums nodrošina aptuveni 70% no nepieciešamā minerālmēslu daudzuma kokvilnas audzēšanai.

Sarežģītā pakoto preču iekraušana paveikta aptuveni 7 dienu laikā – divreiz ātrāk nekā sākotnēji plānots.

«Jāturpina attīstīt dažādas sarežģītas kravu grupas, ko iespējams pārkraut Liepājas ostā. Šodienas notikums ir izcils piemērs tam, ka Liepājas unikālā ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir jāizmanto un nākotnē īpaši jāstrādā pie tā, lai pilsētas potenciāls tiktu izmantots arvien plašāk. Piemēram, mūsu gadījumā - transportētas izejvielas no Urāliem, kas pārstrādātas klientam nepieciešamajā produktā Liepājā, tiek īsā laikā nogādāta galamērķī – pat Āfrikas vidienē – Čadā,» saka Ģ.Cēlājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar Ģirta Cēlāja un Alana Amrona izgudrojumu NPK Expert iekaros ASV tirgu

Lelde Petrāne, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas minerālmēslojuma ražotājs NPK Expert sadarbībā ar amerikāņu izgudrotāju Alanu Amronu (Alan Amron) radījuši izgudrojumu, kas varētu nest ievērojamus uzlabojumus lauksaimniecībā visā pasaulē, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Jaunais izgudrojums SMART FERTILIZERS TM ir ierasto minerālmēslojuma izejvielu kombinācija, kas paver jaunas iespējas efektīvākai augsnes bagātināšanai. Izgudrotāji Ģirts Cēlājs (NPK Expert) un Alans Amrons ir iesnieguši produkta risinājumu patentēšanai ASV, tāpēc plašāks skaidrojums par izgudrojumu vēl netiek atklāts. Šobrīd abi izgudrotāji strādā pie tā, lai iepazīstinātu ASV izplatītājus ar SMART FERTILIZERS TM produkta prototipiem.

Šā gada 13. februārī NPK Expert valdes priekšsēdētājs Ģirts Cēlājs un amerikāņu izgudrotājs Alans Amrons dosies uz Sanfrancisko un Atlantu, ASV, lai ar Amerikas vadošo mazumtirdzniecības veikalu ķēžu vadību pārrunātu plaša patēriņa minerālmēslu maisījumu izplatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Audzis Liepājas ostā pārkrauto kravu apjoms

Žanete Hāka, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 1,445 miljoni tonnu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2015. gada pirmajos trīs mēnešos, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

No kopējā kravu daudzuma beramkravas veidoja 70%, ģenerālkravas – 23 %, bet lejamkravas 7%. 2016. gada pirmajos trīs mēnešos apkalpoti 344 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 7609 pasažieri. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš norāda, ka kravu plūsma ir stabila ar pozitīvu tendenci, tomēr kopīgi ar uzņēmējiem jādomā par jaunu kravu piesaisti.

2016. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostā dominē beramkravas, kas jau tradicionāli veido 70% no visām kravām. Šajā segmentā joprojām lielāko daļu veido labība un labības produkti – 1,013 miljoni tonnu jeb 75 % no kopējā beramkravu apgrozījuma, kam seko celtniecības materiāli (cements) – 114,8 tūkstoši tonnu jeb 11,3%. Stabils ir koksnes šķeldas un koksa smalkumu kravu apgrozījums. Tomēr martā nedaudz samazinājies lauksaimniecības kravu apjoms, kas ir likumsakarīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauto kravu apjoms audzis par 60,3%

Žanete Hāka, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrauti 596,5 tūkstoši tonnu dažādu kravu, kas ir par 60,3% vairāk nekā 2014. gada septembrī, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka vistiešāk tas ir saistīts ar veiksmīgu graudaugu sezonu un aktīvāku darbību ostas dziļūdens piestātnēs, ko no šā gada 1. septembra no LSEZ AS Liepājas osta LM pārņēma LSEZ SIA Ekers Stividors LP. 2015. gada septmbrī Liepājas ostā apkalpoti 109 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2983 pasažieri.

Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām, jo īpaši aktīvajā graudaugu sezonā - 482,6 tūkst. tonnas jeb 80,8%.

Tieši labība un labības produkti šā gada septembrī veidoja 377,5 tūkstošus tonnu. Otra lielākā kravu grupa beramkravu segmntā bija celtniecības materiāli - 52,5 tūkstoši tonnu, kam sekoja cukurs, šķelda, minerālmēsli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas osta februārī strādājusi ar stabilu kravu apgrozījumu

Dienas Bizness, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada februārī Liepājas ostā pārkrauts 519 282,41 tonnas kravu, kas ir par 8,7 % vairāk nekā šā gada janvārī un par 4,08 % vairāk nekā 2015. gada februārī. Šā gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 116 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2132 pasažieri, liecina tās sniegtā informācija.

Februārī lielākais kravu apgrozījums Liepājas ostā bija beramkravu segmentā - 377,4 tūkst. tonnu, kas veidoja 72,6 % no visām kravām. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 296,2 tūkst. tonnu. Vēl beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (32,0 tūkst. t), kam seko koksnes šķelda (20,2 tūkst. t), ogles (19,8 tūkst. t), kūdra un minerālmēsli.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā februārī bija 122,7 tūkst. tonnas, kas veidoja 23,6 % no visām kravām. Ģenerālkravu grupā joprojām dominē ro-ro kravas (47,4,3 tūkst. t) un kokmateriāli (33,2 tūkt. t). Februārī, ģenerālkravu segmentā, tika pārkrautas metāllūžņu un melnā metāla izstrādājumu kravas, kas bija tieši saistītas ar AS KVV Liepājas metalurgs darbību, izvedot gan izejmateriālu, gan gatavo produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas 517 677,94 tonnas dažādu kravu, kas ir par 57,3% vairāk nekā šā gada augustā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Līdz ar lietaino augustu šogad graudaugu sezona Liepājas ostā iesākās vēlāk. Kā skaidro stividorkompānijas, kravu īpašniekiem bija nepieciešams laiks, lai atrastu jaunus noieta tirgus lauksaimniecības graudiem, kas bija zemākas kvalitātes nekā sākotnēji plānots. 2016. gada septembrī Liepājas ostā beramkravas veidoja 78,8 %, ģenerālkravas 14,4 %, bet lejamkravas 6,8 %.

Šā gada septembrī lielāko kravu īpatsvaru Liepājas ostā veidoja beramkravas, bet graudi un graudaugu produktu kravas septembrī veidoja 55,8% no visām kravām. Lielākais beramkravu termināls LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal septembrī pārkrāva 179 159, 70 tonnas, kas līdz ar graudaugu sezonas aizkavēšanos ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš. LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal valdes loceklis Juris Matvejevs norādīja, ka situācija ir stabilizējusies, ir noslēgti līgumi un plānotais 2 milj. kravu apgrozījums līdz gada beigām tiks nodrošināts. Tas veidos aptuveni 10% pieaugums salīdzinot ar 2015. gadu. Protams, savas korekcijas var ienest laika apstākļi – stiprs vējš, lietus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā sākta graudaugu pieņemšana

Žanete Hāka, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» līdz februāra beigām izrakusi aptuveni 1 milj. m3 Liepājas ostas grunts.

Darbu veic viens no aptuveni pieciem lielākajiem un jaudīgākajiem padziļināšanas kuģiem pasaulē «FERNÃO DE MAGALHÃES». Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu Liepājas SEZ izsludinātajā iepirkuma procedūrā par būvdarbu veikšanu Liepājas ostas akvatorijā. Līguma summa ir 24,5 milj, eiro bez PVN un darbi tika uzsākti šā gada 16. janvārī.

Uzsākta Liepājas ostas padziļināšana, kas ir jau trešā pēdējo 20 gadu laikā. Pirmo Liepājas ostas padziļināšanu īstenoja 1999. gadā, kad kuģu ceļu izraka līdz 10,5 m. Tas deva iespēju Liepājas ostai pilnvērtīgi veikt saimniecisko darbību. Otrā Liepājas ostas padziļināšana noslēdzās 2015. gadā, sasniedzot dziļuma atzīmi 12,5 m kuģu ceļos, bet 12 m Brīvostas akvatorijā, lai varētu uzņemt un apkalpot panamax klases kuģus. Tiko uzsākts projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana», kura ietvaros notiks trešā ostas padziļināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošanā plānots ieguldīt 41 miljonu eiro

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu kuģošanas un navigācijas drošības līmeni un nodrošinātu lieltonnāžas kuģu piekraušanu Liepājas ostas iekšējā reidā, AS SEB banka piešķīrusi 11,799 miljonu eiro aizdevumu, lai ostā varētu uzsākt ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» īstenošanu.

ES Kohēzijas fonda projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» paredz kanāla padziļināšanu ostas vidus vārtos no 12,5 metriem līdz 14,5 metriem, molu galvu zemūdens daļas pārbūve vai stiprināšana ostas vidus vārtos, lai nodrošinātu kuģu ceļa padziļināšanu, priekšostas akvatorijas un kanāla padziļināšana līdz 14,0 metriem, Brīvostas viļņlauža un Sadalošā mola pārbūvi, Brīvostas mola atjaunošanu un kuģu enkurošanas/tauvošanas vietas izbūve pie Brīvostas Sadalošā mola. Plānotais projekta ieviešanas laiks 2018. – 2020. gads, bet kopējās izmaksas veido aptuveni 31,7 miljonus eiro.

Lai Liepājas osta varētu nodrošināt drošu kuģu satiksmi, konkurētspējīgu kravu apstrādi un pārvietošanu Liepājas ostā, Liepājas SEZ pārvalde īsteno trīs ES Kohēzijas fonda projektus plānošanas perioda no 2014. – 2020. gadam, kas ir ļoti gaidīti un nepieciešami Liepājas ostas uzņēmējiem un uzlabotu Liepājas ostas darbību un iespējamās attīstības perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cannelle Bakery ceptie Ņujorkas bāgeļi ir iekarojuši pasaulē pazīstamā izgudrotāja Alana Amrona absolūtu atzinību un ar viņa atbalstu solās ieņemt arī savu nišu ASV tirgū.

A. Amrons ir daudzu komerciāli ļoti veiksmīgu izgudrojumu autors, ieskaitot laikam gan ikvienam zināmos līmpapīriņus, kas pazīstami ar 3M ražoto PostIt zīmolu. (Skat. db.lv Līmlapiņu izgudrotājs: Esmu vēstures daļa) Ģimenes saikņu dēļ A. Amrons ir arī Latvijas patriots un sava veida ideju ģenerators daudzsološiem biznesa projektiem, lai Latvijā izveidojušās kompetences komercializētu globāli. (Skat. arī db.lv Ar Ģirta Cēlāja un Alana Amrona izgudrojumu NPK Expert iekaros ASV tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā janvārī pārkrauts par 8,6% vairāk kravu

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gadā janvārī Liepājas ostā pārkrautas 477 819,93 tonnas kravu, kas ir par 8,6 % vairāk nekā 2015. gada janvārī un par 2,2% vairāk nekā vidēji mēnesī 2015. gadā.

Šā gada janvārī Liepājas ostā apkalpoti 111 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2328 pasažieri.

No kravu veidiem 2016. gada janvārī dominēja beramkravas, kas veidoja 70% no visām kravām jeb 334,6 tūkstošus tonnu. Lielākais īpatsvars beramkravu segmentā bija labībai un labības produktiem – 258,4 tūkst. tonnu, kam seko celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksa smalkumi un minerālmēsli.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā janvārī bija 20% un pārkrāva 96 tūkstošus tonnas. Lielāko īpatsvaru ģenerālkravu grupā nodrošina ro-ro kravas un kokmateriāli, bet melnā metāla un tā izstrādājumu kravu apgrozījums bija salīdzinoši mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostas veidos sadarbību

Lelde Petrāne, 17.03.2016

No kreisās: Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis, Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints un Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noslēgti pirmie līgumi par Metalurga teritorijas izmantošanu ostas vajadzībām

LETA, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālā ekonomiskā zona (SEZ) noslēgusi pirmos divus līgumus ar ostas uzņēmumiem par bijušā "Liepājas metalurga" teritorijas izmantošanu, intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis.

"Viens līgums ir par noliktavu izmantošanu, un jau tuvākajos mēnešos varētu ienākt pirmās kravas. Otrs - par kravu laukumu," sacīja Hmieļevskis. "Liepājas osta ir viens no priekšnosacījumiem, kādēļ investoriem Liepāja ir interesanta - osta dod iespēju produkciju ērti eksportēt. Tā kā ostā liela daļa noliktavu jau aizņemtas, jāmeklē jaunas vietas. Viens no piemēriem ir bijušā "Metalurga" korpusi Brīvības ielā."

Viņš prognozēja, ka jaunā noliktava un kravu laukums ostā pārkrauto kravu apjomu varētu palielināt par aptuveni 400 līdz 500 tūkstošiem tonnu gadā.

"Izmantojot dzelzceļa un autoceļu pieslēgumus, varam izmantot "Metalurga" teritoriju - veidot noliktavas un kravu laukumus, lai nodrošinātu ostas darbību," sacīja Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada augustā Liepājas ostā pārkrautas 495 524.18 tonnas kravu, kas ir par 50,6% vairāk nekā 2016. gada augustā.

Tas saistīts gan ar graudaugu sezonas uzsākšanos, gan lielāku aktivitāti citu segmentu kravu pārkraušanā Liepājas ostā.

Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, kravu apgrozījuma pieaugums ir gan kokmateriālu, gan celtniecības materiālu, gan RO-RO kravu grupās, tomēr joprojām lielākā kravu grupa ir lauksaimniecības kravas, t.sk. labība un labības produkti.

Šā gada augustā Liepājas ostā beramkravas – labība un labības produkti, bagātinātās antracīta ogles, celtniecības materiāli, minerālmēsli, koksnes šķelda - veidoja 69,5% jeb 344,5 tūkst. Tonnu (+46,6%), kam seko ģenerālkravas – 110,1 tūkst. tonnu jeb 22,2% (+9,5%) un lejamkravas 40,9 tūkst. tonnu jeb 8,3% (+17,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "RERE MEISTARI" uzsākusi Liepājas Jahtu ostas infrastruktūras būvniecības projekta 1. kārtu.

Projekta ietvaros paredzēta jahtu centra ēkas būvniecība, esošās piestātnes Nr. 80 rekonstrukcija un jaunu peldošo piestātņu (pontonu) iegāde un uzstādīšana. Šobrīd demontēts piestātnes segums, un darbus plānots pabeigt līgumā noteiktajā laikā – līdz šā gada 1. novembrim.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība nodrošinās, ka piedāvātais serviss neatpaliek no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Tiks uzbūvēta servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat plānots uzstādīt nožogojumus noejai uz peldošajām piestātnēm un uzstādīt videonovērošanas sistēmu, uzlabojot vispārējo drošības līmeni jahtu ostā, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājumu visā jahtu ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Oktobrī Ventspils ostā ro-ro kravu rekords

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Astoņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā.

Šī gada 10 mēnešos ro-ro kravu apjoms Ventspils ostā palielinājies līdz 1,7 miljoniem tonnu, un tas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kā arī vairāk nekā Rīgas un Liepājas ostai kopā, attiecīgi 207 un 535 tūkstoši tonnu. Rekordliels apjoms apstrādāts oktobrī – 205,1 tūkstostis tonnu, kas ir šobrīd lielākais ro-ro kravu apjoms viena mēneša laikā Ventspils ostas vēsturē. Līdz šim visvairāk Ro-Ro kravu viena mēneša laikā bija 2011.gada oktobrī – 188,9 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot bankas Citadele kredītu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, Pāvilostas ostas pārvaldē veikti būtiski modernizācijas un paplašināšanas darbi, informē bankas pārstāvji.

Tie jau šoruden ostai ļāva pārziemošanai uzņemt vairāk viesjahtu no ārzemēm – aizpildītas ir visas 12 jahtu ieziemošanas vietas.

«Ir uzlabota infrastruktūra, faktiski ir dubultots piestātņu vietu skaits - projekts ļāvis izbūvēt vēl sešas jaunas. Tādējādi šobrīd varam apkalpot 20 viesjahtas, un ostā ērti var justies gan zvejnieku kuģi, gan arī tūristi, kas ceļo pa Baltijas jūru un Latvijas piekrasti. Visas jahtas ieziemošanas vietas ir aizņemtas. Šovasar īstenojām galvenos būvniecības un paplašināšanas darbus, bet modernizāciju pilnībā plānojam pabeigt nākamā gada pavasarī,» stāsta Pāvilostas ostas pārvaldes pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizētā dzelzceļa infrastruktūra ļaus Liepājas ostai ātrāk un ar mazāku risku apkalpot lielāku kravu daudzumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

VAS Latvijas dzelzceļš īstenotā Liepājas dzelzceļa stacijas modernizācija ļaus jau šogad Liepājas ostā kravu apgrozījumu palielināt līdz 8,2 milj. tonnu. Tāda ir optimistiskā prognoze, modernizētās preču stacijas atklāšanā sacīja Liepājas pašvaldības vadītājs Uldis Sesks. Ar Kohēzijas fonda atbalstu par vairāk nekā 24 milj. eiro rekonstruēta un modernizēta Liepājas dzelzceļa preču stacijas signalizācijas sistēma, kā arī paplašināti sliežu ceļi Ziemeļu parkā, kas nodrošina Karostas kanāla termināļiem operatīvu kravu apstrādi. Būtiski uzlabota visas dzelzceļa infrastruktūras drošības sistēma, datorizējot vilcienu satiksmes organizēšanu un izslēdzot cilvēka faktora raisītas problēmas. Pagaidām jaunā sistēma darbojas nevainojami, apgalvo projekta īstenotāji. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde plāno turpināt dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanu. Viena no šī gada SEZ budžeta prioritātēm ir dzelzceļa pārmiju rekonstrukcija galvenajā Liepājas ostas dzelzceļa pievadā no dzelzceļa stacijas, kam tiks izlietoti 300 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde nolēmusi rezervēt zemesgabala Zemgales iela 8/12 nomas tiesības SIA Karosta Terminals uz vienu gadu eļļas un graudu termināla ar ražošanas kompleksu būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei, liecina informācija LIepājas SEZ mājaslapā.

Lēmums pieņemts izvērtējot iesniegtos dokumentus, ieceres pamatotību un ietekmi uz pilsētas kopējo attīstību,

Nepieciešamā zemesgabala Zemgales iela 8/12, Liepājā platība ir aptuveni 76 tūkst. m2, kas tiks precizēta, izstrādājot būvniecības projektu.

Norādīts, ka nekustamais īpašums Zemgales ielā 8/12 atrodas stratēģiski svarīgā vietā Karostas kanāla baseinā un interese no investoru puses bijusi arī iepriekš. Pēdējos gados Liepājas SEZ pārvalde daudz paveikusi teritorijas sakopšanā – tā gan norobežota, lai tajā nevarētu iekļūt nepiederošas personas, gan atbrīvota no krūmiem. «Lai Zemgales ielas 8/12 teritorijā varētu īstenot saimniecisko darbību nepieciešami lieli ieguldījumi, ko bez nopietna investora nevar izdarīt,» skaidro Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas dzelzceļš īstenojis 24,4 miljonus eiro vērto Liepājas stacijas modernizācijas projektu

Žanete Hāka, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Liepājā īstenojis ES Kohēzijas fonda līdzfinansētu 24,4 miljonus eiro vērtu projektu Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija ar sliežu ceļu rekonstrukciju, kura ietvaros ir rekonstruēta un modernizēta Liepājas stacijas signalizācijas sistēma, veikta sliežu ceļa rekonstrukcija, kā arī daudzi citi darbi, informē LDz.

Pēc šī projekta realizēšanas stacijas konfigurācija, signalizācijas sistēma, tajā skaitā elektroapgādes un telekomunikācijas sistēmas, kā arī staciju telpas atbilst mūsdienu dzelzceļa transporta prasībām.

«Veiksmīgs ostu darbs ir nesaraujami saistīts ar dzelzceļu. Liepājā atrodas trešā lielākā Latvijas osta, kurā pagaidām kravu apgrozījums ir salīdzinoši neliels - pagājušajā gadā pa dzelzceļu pārvadātais kravu apjoms uz Liepājas ostu tikai nedaudz pārsniedza 2,5 miljonus tonnu. Pēc LDz projekta īstenošanas Liepājas mezglā izveidota moderna, kvalitatīva dzelzceļa infrastruktūra, kas ļauj palielināt arī šī mezgla caurvedes spēju. Tāpēc tagad mums kopā ar uzņēmējiem jāstrādā pie jaunu kravu piesaistes, lai palielinātu kravu apgrozījumu arī šajā mezglā,» uzsver LDz prezidenta pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Komentāri

Pievienot komentāru