Jaunākais izdevums

Lietuva gada laikā cer atrast starptautisku lidsabiedrību, kas varētu veikt biznesa reisus starp Viļņu un Londonu, trešdien preses konferencē paziņojis triju Lietuvas lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai ģenerāldirektors Ģedimins Almants.

Pēc viņa teiktā, konkurss par šāda pakalpojuma sniegšanu varētu tikt izsludināts šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

«Izraudzīts stingrs formāts - Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas paredz skaidru birokrātisko procesu, kurš jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Tas jau uzsākts, lai mēs varētu nodrošināt šos reisus, nepārkāpjot noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu,» norādījis Almants. «Saskaņojam ar EK, ar lidsabiedrībām, ar lidostām. Izraudzīta arī lidosta - tā būs Londonas Sitijas lidosta.»

Vienlaikus viņš pieļāvis iespēju, ka konkurss netiks izsludināts, ja interesi par šādiem reisiem neizrādīs neviena lidsabiedrība.

Lietuvos oro uostai jau labu laiku cenšas piesaistīt kādu tradicionālo aviokompāniju, kura varētu pārvadāt biznesa klientus starp Viļņu un Londonas Sitijas, Hītrovas vai Getvikas lidostām pietiekami ērtā laikā un piemērotās lidmašīnās.

Pagājušā gada vidū Almants atzina, ka uz to brīdi sarunas ar lidsabiedrībām British Airways, EasyJet un AirBaltic nav bijušas sekmīgas.

Eiropas Savienības (ES) regulējums neļauj valstīm atbalstīt lidostas vai lidsabiedrības. Bez īpašas EK atļaujas jauniem reisiem drīkst piešķirt tikai nelielu palīdzību - 200 000 eiro triju gadu laikā, bet tradicionālajām lidsabiedrībām šī summa ir pārāk zema.

Šobrīd no Viļņas, Kauņas un Palangas uz Londonu var nokļūt tikai ar Ungārijas un Īrijas zemo cenu aviokompāniju Wizz Air un Ryanair lidmašīnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvā meklē aviokompāniju reisiem no Viļņas uz Londonas Sitijas lidostu

LETA--BNS, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts lidostu operatorkompānija «Lietuvos oro uostai» meklē aviokompāniju, kas veiktu uzņēmējiem domātus reisus no no Viļņas uz Londonas Sitijas lidostu.

«Mēs tieši sazināmies un dibinām kontaktus ar aviopārvadātājiem. Mēs aktīvi meklējam sadarbības iespējas ar potenciālajiem partneriem, un mums ir jārīko publisks konkurss aviokompānijām, kas ir gatavas lidot maršrutā Viļņa - Londona,» sacījis «Lietuvos oro uostai» vadītājs Marjus Gelžinis, teikts lidostu operatorkompānijas paziņojumā presei.

Aviokompānijas var iesniegt pieteikumus lidz 12.oktobrim, un lidojumiem jāsākas nākamā gada pavasarī. Reisiem jānotiek visu gadu, un biļetes jāpārdod par tirgus cenām.

Konkursa uzvarētājam valsts sniegtu zināmu finansiālu atbalstu. Eiropas Savienības (ES) regulējums neļauj valstīmatbalstīt lidostas vai lidsabiedrības. Bez īpašas Eiropas Komisijas (EK) atļaujas jauniem reisiem drīkst piešķirt tikai nelielu palīdzību - 200 000 eiro triju gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes plānošanas reģions: Reģionā par vismaz 150 plānots samazināt sabiedriskā transporta reisu skaitu

LETA, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Airbus un Ukraina vienojas par 22 lidmašīnu piegādi jaunajai valsts aviokompānijai

LETA--DPA, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" ar Ukrainas Infrastruktūras ministriju parakstījis saprašanās memorandu par iespēju iznomāt vai iegādāties 22 lidmašīnas jaunajai Ukrainas valsts aviokompānijai, ceturtdien paziņoja kompānija.

"Airbus" norādīja, ka saskata potenciālu Ukrainas iespējās izveidot jaunu lidsabiedrību.

Kompānijas viceprezidents Kimons Sotiropuloss pauda pārliecību, ka "pareizs ir Ukrainas valdības lēmums šobrīd veidot jaunu Ukrainas lidsabiedrību".

Viņš izteica cerību, ka pēc pandēmijas gaisa pārvadājumu sektors atkopsies, piebilstot, ka Ukrainai ir "lielisks potenciāls izveidot jaunu lidsabiedrību", jo valstī ir tūrisma, biznesa un citas jaunas iespējas.

"Airbus" viceprezidents sacīja, ka jaunas aviokompānijas veidotājiem ir iespēja jau no paša sākuma ieguldīt labākās tehnoloģijās, piemēram, labākā flotē, kurai ir mazāks ogļskābās gāzes izmešu daudzums, mazāks degvielas patēriņš, kā rezultātā tā ir videi draudzīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lidsabiedrība «Wizz Air» saņēmusi pēdējo jauno Airbus lidmašīnu A321ceo ar HA-LTI reģistrāciju, informē aviokompānijā.

Šī ir «Wizz Air» pēdējā lidmašīna, kurai ir uzstādīts ražotāja pašreizējais dzinēja variants (ceo). Turpmāk visas jaunās Airbus lidmašīnas tiks piegādātas ar jauno dzinēja variantu (neo), kas nostiprinās «Wizz Air» pozīcijas pasaules zaļāko lidsabiedrību vidū.

Lidmašīnu jaunās paaudzes dzinēji un salona konstrukcija nozarē nodrošina degvielas izmaksu ietaupījumu par 20 procentiem. A321neo ir ievērojami draudzīgākas videi ar trokšņa līmeņa un slāpekļa oksīda izplūdes samazinājumu gandrīz par 50 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējās paaudzes lidmašīnām.

Pašlaik «Wizz Air» avioparkā ir 119 lidmašīnu (72 A320ceo, 41 A321ceo un 6 A321neo), turklāt lidsabiedrība ir veikusi vērienīgu Airbus lidmašīnu pasūtījumu (273 A320neo, A321neo un A321neo XLR). Pasūtījuma izpilde palielinās avioparku līdz 300 lidmašīnām, kas pārvadā 100 miljonus pasažieru gadā, ko atbalsta 10 tūkstošu kolēģu kolektīvs. Pasūtījumā ir iekļautas 20 varianta A321XLR (īpaši tālas darbības) lidmašīnas. Tas ļaus «Wizz Air» lidot 7–8 stundas ilgos maršrutos tikpat efektīvi kā īsākos reisos. Lidmašīnu palielinātā lidojumu tāluma iespēja ļaus «Wizz Air» vēl vairāk paplašināt tīklu un savienot punktus WIZZ kartē, kas pašlaik nav sasniedzami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsverot domu iegādāties jaunu auto, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju gan jaunus, gan lietotus spēkratus meklētu internetā, secināts SEB līzinga veiktajā aptaujā.

Sludinājumu portālos auto meklētu 73% iedzīvotāju Latvijā, 65% – Igaunijā un 80% – Lietuvā. Savukārt oficiālo auto tirgotāju mājas lapās auto meklētu 34% Latvijas iedzīvotāju, 32% Igaunijā un 36% Lietuvā dzīvojošo.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, lielākā daļa iedzīvotāju, apsverot auto iegādi, meklētu piedāvājumus vairākās vietās. Piemēram, apmēram viena ceturtdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, kā arī 44% Igaunijas iedzīvotāju, izvēloties auto, apmeklētu auto salonu, bet trešdaļa iedzīvotāju vērstos pēc informācijas pie radiniekiem vai paziņām.

Turklāt aptauja pierāda, ka Latvijā un Lietuvā joprojām populāras ir auto tirgošanas vietas – tur jaunu spēkratu sev meklētu 42% respondentu Latvijā un 48% – Lietuvā. Savukārt Igaunijā šo variantu izvēlētos vien 24% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Qantas Airways līdz 2025.gada beigām plāno sākt pasaulē garāko tiešo lidojumu

LETA--AFP, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas nacionālā aviokompānija "Qantas Airways" pirmdien paziņoja, ka līdz 2025.gada beigām plāno sākt pasaulē garākos komerciālos tiešos lidojumus no Sidnejas uz Londonu, pasažieriem tajos pavadot 19 stundas.

Aviosabiedrība norāda, ka pēc piecu gadu plānošanas tā pasūtījusi 12 lidmašīnas "Airbus A350-1000", lai nodrošinātu tiešos lidojumus uz Londonu, kā arī Ņujorku.

Tiešos reisus no Sidnejas paredzēts sākt līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka vēlāk šādi lidojumi tiks veikti arī no Melburnas.

"Jauna veida lidmašīnas nodrošina jaunas iespējas," sacīja "Qantas Airways" vadītājs Alans Džoiss.

Aviokompānijas šobrīd piedāvātais garākais lidojums ir no Pērtas uz Londonu, kurā pasažieriem jāpavada 17 stundas.

Savukārt šobrīd garāko tiešo lidojumu pasaulē nodrošina Singapūras nacionālā aviokompānija "Singapore Airlines" no Singapūras uz Ņujorku, un tā ilgums ir aptuveni 19 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija "British Airways" šovasar uz laiku atsāks lidojumus starp Rīgu un Londonu, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"British Airways" izziņojusi virkni jauno maršrutu, tostarp informējot, ka no 2.jūlija līdz 26.septembrim veiks regulāros pasažieru lidojumus no Londonas Hītrovas lidostas uz Rīgu.

"British Airways" lidojumus veiks trīs reizes nedēļā - trešdienās, piektdienās un svētdienās.

Biļešu cena lidojumiem starp Rīgu un Londonu divos virzienus maksās 94 sterliņu mārciņas jeb apmēram 108 eiro.

"British Airways" savulaik no 1997.gada veica lidojumus starp Londonu un Rīgu. Tie tika pārtraukti 2007.gada martā, pamatojot, ka šis maršruts nebija rentabls.

"British Airways" un Spānijas nacionālās lidsabiedrības "Iberia" holdingkompānija "International Airlines Group" (IAG) pērn strādājusi ar 6,9 miljardu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 1,7 miljardu eiro peļņu pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar jaunā koronavīrusa izplatību Īrijas zemo cenu aviosabiedrība "Ryanair" paziņojusi, ka no 17.marta līdz 8.aprīlim neveiks līdz 25% īso lidojumu uz un no Itālijas lidostām, tostarp no un uz Rīgu.

Kā apstiprināja lidostā "Rīga", "Ryanair" uz laiku samazinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Bergamo un Bergamo Rīga - no 17.marta līdz 28.martam būs par vienu reisu nedēļā mazāk nekā patlaban, savukārt no 29.marta līdz 8.aprīlim - par diviem reisiem nedēļa mazāk nekā patlaban.

Kā liecina informācija "Ryanair" mājaslapā, patlaban lidsabiedrība no Rīgas uz Bergamo veic piecus reisus nedēļā.

Par citām izmaiņām "Ryanair" un citu lidsabiedrību plānos informācija lidostā "Rīga" pagaidām nav saņemta.

Lidsabiedrība paziņojusi, ka reisu skaita samazināšana attiecas lielākoties uz lidojumiem uz un no citām valstīm. Saistībā ar "Covid-19" vīrusa izplatību būtiski sarucis pieprasījums pēc biļetēm uz "Ryanair" reisiem uz un no Itālijas marta beigās un aprīļa sākumā, norādījusi aviokompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas Braathens Regional Airlines (BRA) 2020. gada 30. marta atklās jaunu tiešo reisu no starptautiskās lidostas Rīga uz Stokholmas pilsētas lidostu Brommā, informē aviokompānijā.

Reisus plānots veikt ar BRA jauno lidmašīnu ATR 72-600. Tā ir visekonomiskākā no degvielas viedokļa, kas pieejama reģionālajā aviācijā. Lidojuma laiks tiek lēsts 70 minūtes, un lidmašīnā ir 72 pasažieru vietas.

Uzņēmumā norāda, ka katrā biļetes centā tiks iekļauta pilnīga ogļskābās gāzes izmešu kompensācija, kā arī dzērieni un uzkodas lidojuma laikā.

BRA jaunos, starptautiskos tirgos paplašinās, jo ir pieprasījums pēc ilgtspējīgiem starptautiskiem reisiem, kas seko kaunināšanai par lidojumiem Zviedrijā.

2018.gadā BRA kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas visiem pasažieriem ļāva rezervēt lidojumus ar bioloģisko lidmašīnu degvielu bez fosilā kurināmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīnām kļūstot aizvien pieejamākām, pieprasījums pēc ceļošanas pieaugs ātri

Martins Gauss (Martin Gauss) "airBaltic" izpilddirektors, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.

Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā. Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.

Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", kuras akciju pirkumu apsver Lietuva, varētu piedāvāt reisus no Lietuvas uz tālākiem galamērķiem, pirmdien norādīja Lietuvas valstij piederošo trīs starptautisko lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Bartkus.

"Mēs cenšamies strādāt ar kaimiņvalstu tradicionālajām aviopārvadātājiem, lai tie mūsu lidostas pēc iespējas biežāk savienotu ar lielākiem transporta mezgliem," Bartkus stāstīja radiostacijai "Žiniu radijas".

"Mums ir reisi uz Frankfurti, Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkiem un Varšavu, satiksmes mezgliem, kas ir izšķirīgi svarīgi netiešiem savienojumiem," klāstīja Lietuvas lidostu operatorkompānijas vadītājs.

"Uzskatu, ka "airBaltic" var aizpildīt nišu starp divām pasaulēm un piedāvāt biežākus tiešos reisus uz galamērķiem, kuri ir tālāki, bet nozīmīgi uzņēmējiem, un par kuriem mūsu tirgū interese var nebūt pārvadātājiem, kas veido tīklu," paskaidroja Bartkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru