Latvijā skujkoku apaļkokiem vidējā iepirkumu cena pagājušā gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu nedaudz pieauga, kamēr lapu koku apaļkokiem cena samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp lielākais cenu kāpums bija priedes zāģbaļķiem līdz 14 centimetru diametrā, savukārt lielākais cenu kritums bija A kategorijas bērza finierklučiem.

2024.gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu, no skujkoku zāģbaļķiem visvairāk cena pieauga priedes apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb astoņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 81,4 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī egles apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 75,8 eiro par kubikmetru bez PVN.

Savukārt egles apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā un priedes apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā cena pieauga vidēji par 9% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot attiecīgi 86,5 un 84,2 eiro par kubikmetru bez PVN.

Olu pakas cena patērētājiem pēc samazinātā 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas olām varētu samazināties par aptuveni 20-30 centiem, prognozēja AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

PVN samazinājums no 21% uz 12% primārās pārtikas grozam, tai skaitā olām, pirmkārt, būs ieguvums gala patērētājam, jo olas, kas ir kvalitatīvs un uzturvielām vērtīgs produkts, kļūs salīdzinoši un faktiski finansiāli pieejamākas," uzsvēra Auškāps.

Tomēr viņš akcentēja, ka nozīmīga loma būs arī veikalu tīklu gatavībai pilnībā atspoguļot PVN samazinājumu cenās.

"Ticam arī, ka PVN samazinājums pamata pārtikas grozam veiksmīgi ietekmēs valsts ekonomiku, tieši stiprinot plašākas sabiedrības pirktspēju un labklājību," norādīja "Balticovo" valdes loceklis, piebilstot, ka PVN samazināšana primārās pārtikas grozam arī mazinās inflāciju.

Viņš minēja, ka pieredze ar augļu un dārzeņu PVN samazinājumu pierāda, ka pie zemākas likmes samazinās arī ēnu ekonomikas apjoms, kas ilgtermiņā nozīmē lielākus ieguvumus valstij un sabiedrībai kopumā.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana pienam līdz 12% situāciju nozarē un piena cenu būtiski neietekmēs, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, komentējot priekšlikumu no 2026.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam samazināt PVN līdz 12% pienam, vistas gaļai, olām un maizei.

Tomēr viņš uzsvēra, ka tas ir solis pareizajā virzienā un izteica cerību, ka nākotnē Latvijā turpinās samazināt PVN šiem produktiem, jo visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Baltijas valstis un Dāniju, samazinātais PVN esot piemērots. Tāpat dažās Eiropas valstīs PVN šiem produktiem netiek piemērots vispār.

"Es to uztveru kā pirmo soli pareizajā virzienā," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs.

Šolks akcentēja, ka Latvijā vidēji dienā realizē aptuveni 200 tonnas pasterizēta piena, no kurām vietējie ražotāji saražo aptuveni 100 tonnas, bet pārējo apmēru tirgotāji iegūst no ārzemju, tostarp Lietuvas un Igaunijas, ražotājiem, kas samazina Latvijas ražotāju konkurētspēju.

Lietuvas Seims otrdien apstiprināja izmaiņas samazinātajās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēs, kas paredz, ka no nākamā gada Lietuvā tiks piemērotas divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12%.

Grozījumi likumā par PVN otrdien tika pieņemti ar 77 balsīm par, 19 balsīm pret un 16 deputātiem atturoties, ziņo parlamenta preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem samazinātā PVN likme grāmatām un neperiodiskajiem izdevumiem tiks samazināta no 9% līdz 5%, savukārt 9% samazinātā PVN likme, ko piemēro izmitināšanai, pasažieru pārvadājumiem, kā arī mākslas un kultūras pasākumiem, tiks palielināta līdz 12%.

Seims arī nolēma atcelt samazināto PVN likmi centralizētajai siltumapgādei, karstā ūdens piegādei un malkai, tādējādi tām palielinot PVN likmi no 9% līdz 21%.

Finanšu ministrs Rimants Šadžus sacīja, ka samazinātā PVN vietā paredzēts uzlabot apkures kompensāciju sistēmu atsevišķām sociālām grupām.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir sagatavojusi priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tiks pieņemts lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem.

Priekšlikumus LRB šonedēļ iesniedz Ekonomikas ministrijai. LRB uzsver, ka PVN samazināšana restorānu un ēdināšanas nozarē dotu virkni pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai un uzlabotu nozares finansiālo situāciju, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara izraisīto seku rezultātā, īpaši tūrisma plūsmas krituma dēļ. PVN samazināšana dotu iespēju palielināt nozarē strādājošo algas, mazinot darbaspēka aizplūšanu, kā arī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un stiprinātu godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. PVN samazināšana arī ļautu samazināt ēdienu cenas gala patērētājam, kas strauji pieaugušas ekonomiskās krīzes un inflācijas rezultātā.

Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Dānijas valdība, noraizējusies par lasīšanas krīzi, atcels pievienotās vērtības nodokli (PVN) grāmatām, lai panāktu, ka tās pērk vairāk iedzīvotāju, trešdien paziņoja kultūras ministrs Jakobs Engels-Šmits.

Standarta PVN likme Dānijā ir 25%, un tā tiek piemērota arī grāmatām, līdz ar to Dānijā pašlaik ir visaugstākā PVN likme grāmatām Eiropā, un tas ir krasā pretstatā tādām valstīm kā Lielbritānijai, Īrijai, Norvēģijai un Čehijai, kas grāmatu iegādei nepiemēro PVN.

"Mums jādara viss iespējamais, lai novērstu šo lasīšanas krīzi, kas diemžēl pēdējos gados kļuvusi lielāka," ziņu aģentūrai "Ritzau" sacīja ministrs, paziņojot, ka valdība nākamā gada budžeta projektā ierosinās atcelt PVN grāmatām.

Šis solis valstij izmaksās aptuveni 330 miljonus kronu (44 miljoni eiro) gadā.

Jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums par izglītību izraisījis satraukumu Dānijā. Tajā konstatēts, ka 24% Dānijas piecpadsmitgadnieku nesaprot vienkāršu tekstu, un tas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Igaunijas parlamentā ceturtdien iesniegta gandrīz 100 000 cilvēku parakstīta iniciatīva ar aicinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai.

Iniciatīvas autori to iesniedza parlamenta spīkeram Lauri Husaram.

30.jūnijā tiešsaistē publicēto petīciju līdz 11.augustam parakstīja 98 580 cilvēki. Tajā ierosināts ieviest samazināto PVN likmi 10% apmērā visām pārtikas precēm Igaunijā, kas atbilstu lielākās daļas Eiropas Savienības (ES) valstu praksei.

Iniciatīvu atbalsta Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera.

"Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera jau gadiem ilgi ir uzsvērusi, ka ir jāsamazina PVN pamatproduktiem. Pašreizējā situācija, kad Igaunijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai Eiropas Savienībā, palielina nevienlīdzību un rada triecienu gan patērētājiem, gan ražotājiem. Igaunijas lauksaimniecības produktu ražotājiem nākas saskarties ar pieaugošajām izejvielu cenām, sīvo konkurenci un lētā importa radīto spiedienu," sacīja kameras valdes priekšsēdētāja Kerli Atsa.

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda valsts beidzas iedzīvotāju trūkuma dēļ.

Tieši ar šādu Arhimēda cienīgu izsaucienu, kāds lasāms virsrakstā, varam nākt Latvijas politiķu un valdības priekšā, jo patlaban ģimene ar diviem bērniem un vienu apgādnieku pārtikai tērē vairāk nekā pusi no mājsaimniecības ienākumiem, un tas ir otrais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā.

55,7% pārtikai divu bērnu ģimenē

Eurostat piedāvā datus par izdevumiem pārtikai procentos no visiem izdevumiem ģimenei ar diviem bērniem, kurai ir viens apgādnieks un kuras apgādnieka ienākumi veido 67% no vidējiem ienākumiem valstī. Šajā kategorijā Latvija ierindojas otrajā vietā pēc Bulgārijas. Proti, Latvijā šāda ģimene pārtikai tērē 55,7% no visiem ienākumiem. Precizēsim, cik ir 67% no vidējā ieņēmuma valstī. 2024. gada 3. ceturksnī vidējā alga bruto valstī bija 1703 eiro, bet neto, aptuveni noapaļojot, – 1250 eiro. Proti, divu bērnu ģimenes apgādnieks uz rokas saņem 837,5 eiro un no šīs summas aptuveni 467 eiro iztērē pārtikai, lai pabarotu ģimeni. Par atlikušajiem 370,5 eiro šai divu bērnu ģimenei ir jāspēj samaksāt mājokļa, transporta un higiēnas izdevumus un jāspēj domāt par trešo bērnu, lai valsts kļūtu plaukstoša un nācija stipra.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai pilotprojekta veidā plānots samazināt no 2026.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam.

Šiem produktiem tiks piemērota samazinātā 12% PVN likme. Standarta PVN likme ir 21%.

Šīs izmaiņas PVN piemērošanā nākamgad samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 15 miljoniem eiro, bet 2027.gadā - par 16,4 miljoniem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA iepriekš teica, ka Saeimā turpināsies diskusijas par iespēju PVN pazemināto likmi noteikt arī cūkgaļai.

Saeimā 2026.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka šī brīža budžeta veidošana neatbilst taupības režīmam, bet gan vairāk liecina par problēmu pārlikšanu uz 2027. un 2028. gada budžetiem, bet jau daudz lielākos apjomos.

“Pretstatā solītajam valdība tā arī nav vienojusies par būtiskiem soļiem, lai pārstrukturizētu budžeta izdevumus un būtiski tos samazinātu, novirzot līdzekļus aizsardzībai. Tā vietā šobrīd tiek virzītas idejas par samazinātu PVN atsevišķām pārtikas grupām, kas ir pozitīvs solis un pat vajadzīgs, bet būtiski samazinās budžeta ieņēmumus, ņemot vērā, ka PVN ir viens no būtiskākajiem budžeta ieņēmumiem valstī. Turklāt neredzam citas nozīmīgas reformas – piemēram, par ministriju apvienošanu, izdevumu mazināšanu, jauniem avotiem finansējuma iegūšanai, u.tml. Šobrīd samazinājums ir atrasts bez būtiskām reformām, tikai simboliski apvienojot trešā līmeņa iestādes, kas jau ir pats par sevi saprotama rīcība,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

Latvijā un Čehijā veiktas kratīšanas saistībā ar Eiropas tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanu par iespējamu pievienotā vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu 14 miljonu eiro vērtībā, izmantojot lietotu mobilo telefonu importu no ASV un vairākām valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).

Eiropas Prokuratūru (EPPO) paziņoja, ka pēc kratīšanām Čehijā un Latvijā ir aizturētas piecas personas. Trīs no aizdomās turamajiem aizturēti Latvijā, un turpinās trīs Latvijas pilsoņu izdošanas process Čehijai, informēja EPPO, piebilstot, ka viena persona tika aizturēta Čehijā.

Varasiestādes uzskata, ka aizdomās turētie krāpnieciski piemēroja samazinātu PVN likmi mobilajiem telefoniem, kas importēti no ASV un citām valstīm ārpus ES, nepatiesi apgalvojot, ka ierīču izcelsme ir ES, tādējādi nelikumīgi gūstot labumu no ES PVN peļņas daļas shēmas, kas paredz nodokļu atvieglojumus tikai precēm, kuras jau tikušas pārdotas bloka teritorijā.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem mazumtirgotāji var piemērot peļņas daļas nodokļa shēmu, pārdodot lietotas preces, kas iegādātas no privātpersonām ES vai no pārdevējiem, kuri jau ir samaksājuši PVN pilnā apmērā. Šādos gadījumos tālākpārdevējs maksā PVN tikai par peļņas normu - starpību starp pirkuma cenu un tālākpārdošanas cenu -, nevis par pilnu preces pārdošanas cenu.

Kooperatīvā sabiedrība "Piena loģistika" četru jaunu "Scania" vilcēju iegādē investēs 925 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), no kuriem 374 900 eiro veidos Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums, informē kooperatīva administratīvais vadītājs Vilnis Vorobjovs.

Tostarp uzņēmums jau ir saņēmis divus jaunus "Scania" vilcējus, kas aprīkoti ar saspiestās dabasgāzes (CNG) dzinējiem, investējot 487 000 eiro bez PVN, no kuriem 243 500 eiro bez PVN veidoja LAD līdzfinansējums. Tāpat tuvākā mēneša laikā "Piena loģistika" plāno iegādāties divus dīzeļa dzinēja vilcējus, kuros plānots ieguldīt 438 000 eiro bez PVN, LAD līdzfinansējumam veidojot 131 400 eiro bez PVN.

Kooperatīvā akcentē, ka saspiestās dabasgāzes dzinēju vilcēju iegāde ir būtisks solis virzienā uz efektīvāku, videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku loģistiku Latvijā. Tāpat Vorobjovs norāda, ka tehnoloģiju ieviešana "Piena loģistikas" transporta sistēmā ir ieguldījums gan vides aizsardzībā, gan resursu efektīvākā izmantošanā.

Lai cīnītos pret pārtikas cenu kāpumu, Zviedrijā uz laiku tiks par pusi samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem - no pašreizējiem 12% līdz 6%, ceturtdien paziņoja valdība.

Paredzēts, ka samazinātais nodoklis būs spēkā no 2026.gada 1.aprīļa līdz 2027.gada 31.decembrim.

"Tas nozīmē, ka visu zviedru iepirkumu maisiņos pārtikas produktiem vajadzētu būt lētākiem, un tie, kuri pelna vismazāk, procentuāli izjutīs vislielāko ietekmi," teikts valdības paziņojumā.

Ģimenei ar diviem bērniem izdevumi par pārtikas produktiem samazināsies vidēji par 6500 kronām (590 eiro) gadā, lēš valdība.

Tāpat kā daudzās citās valstīs, Zviedrijā pēdējos gados būtiski kāpušas pārtikas cenas.

Valdība vairākkārt aicinājusi pārtikas mazumtirgotājus samazināt cenas.

Gaidāms, ka PVN samazināšanas pārtikas produktiem dēļ 2026.gadā valsts budžeta ieņēmumi saruks par 16 miljardiem kronu (apmēram 1,5 miljardi eiro), bet 2027.gadā - par 21 miljardu kronu (aptuveni divi miljardi eiro).

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

2025.gada 1.martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz ar likmju maiņu alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumā esošo preču inventarizācija, jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāiemaksā akcīzes nodokļa starpības summa.

2025.gada 1.martā visiem alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumos esošo alkoholisko dzērienu inventarizācija, līdz 17.martam EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14.aprīlim valsts budžetā jāsamaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana alkoholisko dzērienu cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi:

• Vīnam (0,75 l) + 0,11 eiro (ieskaitot PVN);

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm 2026. gada valsts budžeta plānošanā. Lai veicinātu medikamentu fizisko un finansiālo pieejamību, jāturpina paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un sistēmā pieejamais finansējums, kā arī jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana medikamentiem.

Valsts veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū . Vienlaikus iedzīvotāju pašu izdevumi ievērojami pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju , galvenokārt augstā PVN dēļ. Recepšu zālēm Latvijā PVN ir 12%, kamēr kaimiņvalstīs tas ir krietni zemāks: Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā kompensējamo zāļu sistēmai atvēlētais finansējums joprojām ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc daudziem iedzīvotājiem pašiem jāmaksā par medikamentiem, ko kaimiņvalstīs sedz valsts. Iedzīvotājiem, salīdzinot cenas Baltijas valstu mērogā, tieši PVN likme un valsts kompensācijas apmēri rada iespaidu, ka Latvijā zāles ir dārgākas.

Nodokļu sistēmu revīzija Baltijā turpinās jau otro gadu pēc kārtas, un tās pagaidu fināla akordi būs redzami vien 2026. gadā, vienlaikus aug vajadzība pēc lielākiem nodokļu ieņēmumiem, un līdz ar to arī būs liels spiediens uz nodokļu likmju paaugstināšanu un to maksāšanas nosacījumu maiņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka darbaspēka nodokļi ir būtisks uzņēmējdarbības konkurētspējas faktors, taču šo nodokļu slogs daudzu potenciālo investoru skatījumā nebūt nav nozīmīgākais faktors, lai pieņemtu lēmumu par ieguldīšanu Latvijā.

Kas notiek Baltijā ar pārmaiņām nodokļu sistēmā? Vai tas ir naudas trūkums valstu makos vai recesijas sekas?

Tāpat kā jebkurā sfērā, arī nodokļos nekas nestāv uz vietas, situācija mainās. Arī valstu budžetos ir pieaugusi vajadzība pēc finansējuma, kur pēdējos gados nozīmīgākais pieaugums ir saistīts tieši ar drošību, kur pamatā ir ģeopolitiskās situācijas maiņa, līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Vienlaikus jāņem vērā, ka nodokļu pārmaiņām Baltijā nav tikai lokāls raksturs, jo tādas ir arī, piemēram, Somijā, kur PVN septembrī paaugstināja par 2% uz 25,5%. Jā, šķiet, ka Baltijas mērogā nozīmīgākas nodokļu sistēmas pārmaiņas notikušas Latvijā, taču jārēķinās, ka tādas ir arī Igaunijā, kaut arī par tām bija zināms jau vairāk nekā pirms gada. Tikai Lietuvā šīs pārmaiņas ir vismazākās, un kopumā Latvijas dienvidu kaimiņvalsts tieši nodokļu segmentā pašlaik kopumā, šķiet, ir vispievilcīgākā. Jāatceras, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtisks uzņēmējdarbības atbalsta instruments, kas ir nepieciešams eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai, taču tas nebūt nav vienīgais, ko izvērtē potenciālie investori. Piemēram, pašlaik Latviju kā potenciālo bāzes vietu Austrumeiropā, izvērtē liels Kanādas investors, jo mūsu zemē, pēc potenciālā investora skatījuma, ir lieliska vide IT jomas straujai izaugsmei, neraugoties uz darbaspēka un patēriņa nodokļu likmju pieaugumu un konkurētspējas jautājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm.

Igaunijā plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un ienākuma nodokļa pieaugums būs pastāvīgs, nolēma valdība, cenšoties palielināt valsts budžeta ieņēmumus laikā, kad pieaug izdevumi aizsardzībai.

Iepriekš tika plānots, ka drošības nodokļa pasākumi spēkā būs līdz 2028.gadam.

Valdība ceturtdien apstiprināja izmaiņas tā dēvētajā drošības nodoklī, kas paredz, ka no nākamā gada uzņēmumu peļņa un iedzīvotāju ienākumi netiks aplikti ar nodokli no pirmā eiro, un, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzības spējas, gan PVN, gan ienākuma nodokļa likmes pastāvīgi tiks noteiktas 24% apmērā.

"Šīs izmaiņas samazina nodokļu slogu privātpersonām un uzņēmumiem un atjauno nodokļu sistēmas loģiku. Diemžēl tas nozīmē arī atteikšanos no nodokļa pagaidu rakstura, jo ģeopolitiskie notikumi padara īstermiņa risinājumu aizsardzības izdevumiem maz ticamu," paskaidroja finanšu ministrs Jirgens Ligi.