Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Par fundamentālajiem silīcija dioksīda jeb kvarca stikla īpašību pētījumiem Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu šogad saņēmis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Linards Skuja, kurš ir viens no pasaulē visvairāk citētajiem Latvijas fiziķiem.

Viņa pētījumi ir citēti 4663 reizes 2712 dažādos avotos, bet Hirša indekss sasniedz 35 punktu atzīmi.

Tā kā Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, mums ir jāsaprot, ka pētniecībā varam būt izcili tikai kaut kādās nišās, atzīst zinātnieks, kurš savējo ir atradis un padziļināti tajā rokas jau vairāk nekā 30 gadus. Viņa mērķis ir līdzdarboties ideāla kvarca stikla radīšanā, kas palīdzētu pilnveidot tehnoloģijas dažādās nozarēs, tostarp enerģētikā, medicīnā un zinātniskās aparatūras būvē.

"Kādam varētu šķist, ka ar kvarca stikla jeb stiklveida silīcija dioksīda (SiO2) pētniecību nodarboties visu mūžu ir ļoti šauri un vienveidīgi, taču man ir paveicies ar to, ka ir izrādījies – šis lauciņš ir praktiski ļoti nozīmīgs, šim stiklam ir būtiska nozīme modernajās tehnoloģijās. Tas ir viscaurspīdīgākais materiāls dabā, kas ir ļoti izturīgs pret ārējām iedarbībām, piemēram, radiāciju, un kūst tikai pie vairāk nekā tūkstoš grādu augstas temperatūras," zinātnieks stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Nobela prēmija fizikā piešķirta Lielbritānijas fiziķim Pīteram Higsam un Beļģijas zinātniekam Fransuā Englēram par tā sauktā Higsa bozona atklāšanu.

Prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki snieguši teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina izpratni par atomu elementārdaļu masas izcelsmi. Higsa bozona eksistence tika arī pierādīta 2012. gada vasarā, veicot eksperimentus ar Eiropas kodolpētniecības centra (CERN) Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) palīdzību.

Abi zinātnieki teoriju par Higsa bozona eksistenci izstrādāja 1964. gadā neatkarīgi viens no otra. Teorija ir tā sauktā standartmodeļa sastāvdaļa. Saskaņā ar standartmodeli matēriju un enerģiju veido elementārdaļiņas, kuras masu iegūst no sadursmes ar Higsa lauku. Standartmodeļa teorijas pareizums bija atkarīgs no Higsa bozona un Higsa lauka eksistences pierādīšanas.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs – fizikā, ķīmijā un dabaszinībās – rezultāti mudina izvērtēt iespēju centralizētos eksāmenus skolēniem kārtot agrāk, nevis pēdējā mācību gadā, lai pēc tam varētu specializēties kādā konkrētā jomā, otrdien, 22.novembrī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Deputāti sēdē iepazinās Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotajiem secinājumiem pēc pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs, kura mērķis bija novērtēt izglītojamo mācību sasniegumus fizikā, ķīmijā un dabaszinībās, iegūstot detalizētu atgriezenisko saiti mācību sasniegumu rezultātu izvērtēšanai un jauna centralizētā eksāmena veidošanai.

Pirmie rezultāti parāda to, ka mums aktīvi jāstrādā pie mācību satura pilnveides, lai skolēni prastu iegūtās zināšanas pielietot arī dzīvē, nevis tikai ierastās, šabloniskās situācijās, kādas aprakstītas mācību grāmatās. Obligāti centralizētie eksāmeni paši par sevi neko neatrisinās, sacīja komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, uzsverot, ka nepieciešama sistemātiska pieeja, kas ietver gan satura izmaiņas, gan pedagogu profesionālo pilnveidi.

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta zinātniekiem no Austrijas, Lielbritānijas un Izraēlas – Martinam Karplusam, Maiklam Levitam un Arieham Varšelam – par ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammu izstrādi.

Nobela prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki bijuši vieni no pirmajiem, kas sākuši izmantot datormodeļus, kas attēlo ķīmiskās reakcijas. Pētnieku darbs sniedz lielu ieguldījumu sarežģītos zāļu izgudrošanas procesos.

«Ķīmiskās reakcijas notiek gaismas ātrumā. Elektroni pārlekšana starp atomu kodoliem ir paslēpta no zinātnieku acīm. Prēmijas saņēmēji, izmantojot datorus, ir panākuši to, ka tagad varam izveidot noslēpumaino ķīmijas ceļu karti. Procesu detalizētāka izpratne ļauj pilnveidot dažādus katalizatorus un zāles,» skaidroja Nobela prēmiju piešķiršanas komiteja.

Zinātnieku darbs bezprecedenta ar to, ka viņiem izdevās panākt, lai ķīmisko reakciju modelēšanā datorprogramma izmantotu gan Ņūtona klasisko fiziku, gan arī atšķirīgo kvantu fiziku. Iepriekš ķīmiķiem nācās izvēlēties vienu vai otru. Klasiskās fizikas stiprā puse ir vienkāršie aprēķini un ar tās palīdzību varēja modelēt lielas molekulas. Tomēr nebija iespējams veikt ķīmiskās reakcijas. Šim nolūkam ķīmiķi izmantoja kvantu fiziku, bet šie aprēķini prasīja milzīgus datoru resursus un tāpēc bija iespējams radīt sīku molekulu modeļus.

Fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs ir pārliecināts, ka a priori nevar aizstāvēt nevienu apgalvojumu, arī to, ka vairs neko nozīmīgu nav iespējams atklāt.

Fragments no DB intervijas:

Pēdējā laikā izskan gūzma negatīvas informācijas, proti, zinātnieki sēž uz koferiem, augstskolās tiek samazinātas budžeta vietas... Vai tiešām viss ir tik traki?

Ciest nevaru šādus izteikumus! Trūkums sākas prātā, pat vēl pirms prāta – iekšējā garīgā motivācijā. Ja mēs akcentējam tikai ziņu, ka viss ir slikti, tad tā arī būs. Nesen piedalījos nodokļu maksātāju forumā. Lai arī man kā zinātniekam ir maz sakara ar nodokļu maksātājiem, drīzāk piederu nodokļu saņēmējiem, tiku uzaicināts, minot argumentu, ka Vjačeslavs jau vienmēr ir optimists. Pozitīvā domāšana nav pašmērķis un tā nenozīmē bēdīgu lietu ignorēšanu. Katrā solī ir jāspēj saredzēt, kādas ir iespējas, ko es varu izdarīt lietas labā. Ja kādam liekas, ka viņam kaut kas pienākas, un viņš ilgstoši saduras ar realitāti, ka viņam nekas netiek piešķirts, tad kaut kas nav pareizs pašos pieņēmumos. Ir jāspēj realizēt to, kas tev ir dots, tādos apstākļos, kādi tev tie ir. Tie var būt nenoteiktības, tie var būt trūkuma vai netaisnīgu iespēju apstākļi, taču mums ir jācenšas būt atvērtiem dzīves izaicinājumu priekšā. Jo atvērtāki būsim, jo lielākas ir iespējas, ka mēs virzīsimies pa īsto taku un kaut ko sasniegsim šajā dzīvē. Optimistisks skatījums man gluži vienkārši palīdz nezaudēt enerģijas avotu arī brīžos, kad realitāte, diemžēl, ir visnotaļ skaudra. Ja negatīvismu un sarūtinājumu padod tālāk, tas sāk vairoties.

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Lai gan tehnoloģijas, tostarp robotika un mākslīgais intelekts nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, jāņem vērā, ka roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Bailes no tā ir radušās zinātniskās fantastikas darbu iespaidā.

Roboti un mākslīgā intelekta risinājumi patiesībā var būtiski atvieglot mūsu ikdienu un darbu, ļaujot cilvēkiem strādāt labākos apstākļos, augstāk kvalificētu darbu, saņemot atbilstošu atalgojumu. Maldīgi baidīties arī no karjeras tehnoloģiju jomā – matemātika, programmēšana un fizika patiesībā ir ļoti aizraujošas disciplīnas, kas sniedz iespēju sniegt ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Automatizācija – sadarbība ar robotu

Zināšanas un praktiskās iemaņas STEM jomās (zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā) paver ļoti plašas karjeras iespējas – patiesībā teju ikvienā industrijā nepieciešami šādi profesionāļi: no ražošanas līdz veselības aprūpei, no loģistikas līdz izklaides industrijai. Tehnoloģiju attīstība skar dažādus dzīves aspektus un mēs varam izvēlēties – apgūt, kā to pielietot savā labā, vai raudzīties uz attīstību no malas?

Baltijā pirmdien, 2018. gada 22. janvārī, sākas pieteikšanās L`ORÉAL Baltic stipendijai Sievietēm zinātnē - piecas Baltijas zinātnieces katra saņems 6000 eiro stipendiju par savu ieguldījumu zinātnē.

Konkursa kārtībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā tiks piešķirtas pa vienai stipendijai katras valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem pētījumu veikšanai dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā. Papildus tam Latvijā divas stipendijas saņems doktorantes līdz 33 gadu vecumam disertācijas izstrādei. Kopš 2005. gada, kad L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija un stipendijas patronese Vaira Vīķe-Freiberga aizsāka programmas Sievietēm zinātnē īstenošanu Latvijā, ar stipendijām personīgajai izaugsmei apbalvotas 39 zinātnieces, kā arī pērn pirmo reizi stipendiju saņēma viena zinātniece no Lietuvas un viena no Igaunijas.

Lai gan sieviešu īpatsvars augstākajā izglītībā ik gadu pieaug, tikai 30% zinātnieku pasaulē ir sievietes, liecina UNESCO apkopotie dati.

Kā aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) konsultante Liene Krīvena, tikai vienā no piecām pasaules valstīm zinātnē tiek sasniegta dzimumu vienlīdzība, proti, 45% līdz 55% sieviešu zinātnieču īpatsvars, un Latvija ir viena no tām.

Saskaņā ar UNESCO datiem sieviešu īpatsvars zinātnieku kopskaitā Latvijā ir 51%. Arī Lietuvā tas ir 51%, bet Igaunijā - 43%.

UNESCO pētnieki skaidro, ka ļoti liels skaits sieviešu pēc izglītības iegūšanas karjeru neturpina, priekšroku dodot rūpēm par ģimeni. Piemēram, Zviedrijā, kur bakalaura studiju programmās sieviešu pārsvars ir 60%, to skaits turpmākās izglītības ieguvē būtiski sarūk un tikai 49% studē doktorantūrā, bet 36% turpina karjeru zinātnē.

Ministru kabinets šodien atbalstīja bijušā premjerministra Valda Dombrovska (V) virzīšanu Eiropas Komisijas (EK) komisāra amatā.

Valsts kanceleja norāda, ka pašreizējo EK locekļu pilnvaras beidzas šā gada 31.oktobrī un Latvijai ir jāvirza savs kandidāts šim amatam. Izraugoties EK locekļus, ir jāņem vērā pretendentu vispārējā kompetence un uzticība Eiropas idejai. Tāpat ir jāizvirza tādi cilvēki, kuru neatkarība nav apšaubāma.

Valdības pozitīva lēmuma gadījumā Ārlietu ministrijai par valdības lēmumu būs jāpaziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V) par Latvijas pārstāvi EK nominēs Dombrovski, cerot, ka viņš iegūs komisāra amatu finanšu un ekonomikas blokā.

Valdošās koalīcijas partneriem nav iebildumu pret Dombrovska virzīšanu eirokomisāra amatam.

Tikai pirmajā brīdī šķiet, ka jaunājā BMW X5 nav nekas mainījies. Taču patiesībā aiz škietami pazīstamās fasādes viss ir jauns.

Šasija, komplektējošie materiāli un virsbūves paneļi – viss ir darināts no nulles. Plaši izmantojot izturīgākus, bet tajā pašā laikā vieglākus materiālus, X5 ir kļuvis teju par 100 kilogramiem vieglāks. Visbeidzot, saglabājot riteņu bāzi, pats auto ir kļuvis nedaudz garāks, platāks un zemāks.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Bagāto ļaužu favorīts, kuru pirka, pērk un turpinās pirkt. Tas tiesa, ka BMW dažreiz paslīd kāja dizaina ziņā, jo tas ne vienmēr izdodas tāds, kas patiktu visiem, taču jāpatur prātā, ka bavāriešiem ir jāatrod zelta vidusceļš, lai izlavierētu starp Eiropas, ASV un Āzijas pircēju atšķirīgajām estētisko vērtību skalām. Lai kā savulaik zākāja skandalozā Krisa Bengla dizainēto BMW 7. sērijas limuzīnu, tas tāpat bija satriecoši populārs un pieprasīts. Atbilde slēpjas tajā, ka dizains ir gaisīgs jēdziens, kas vienam patīk, bet otram ne, taču, kas attiecas uz tehnisko pildījumu, šeit BMW nepieļauj nekādu kompromisu. Jaudīga tehnika ar dažādām braukšanas stila programmām, kas patiks ikvienam, sākot no mājsaimniecēm un beidzot ar piekasīgu autoentuziastu, kurš ar BMW X5 pieradis braukt tikpat ātri un azartiski, cik to atļauj zem parasta pasažieru auto čaulas paslēpts auto. Nenoniecinot daiļā dzimuma pārstāves kā šī auto mērķauditoriju, X5 tomēr vairāk ir lielo «puiku» spēles laukums. Statusa, pašapziņas un finansiālo iespēju demonstrēšanai piemērota spēļmantiņa. Latvijā BMW X5 cenu lapā sāksies ar 56 350 eiro, kas tiek prasīts par klasiskās piedziņas modeli ar 218 ZS jaudīgo dīzeli. Turpretim x Drive pilnpiedziņas modeļu cena sāksies ar 59 000 eiro. Pats par sevi saprotams, ka šī cena ir tikai ieejas biļete X5 kļubiņā. Par visām pārējām atrakcijām būs jāmaksā vēl, un – gana daudz, tādēļ pienācīgi nopakots X5 pircējam izmaksās vismaz 70 līdz 80 tūkst. eiro. Kārtējo reizi arī bagāti ļaudis var pačīkstēt, ka tas ir dārgi, taču tas, ko pretim dos jaunais X5, būs katra iztērētā eirocenta vērts.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Jūnijā apritēs trīs gadi, kopš a/s Latvenergo uzsāka pirmo divu Latvijas satiksmē reģistrēto elektroautomobiļu Fiat Fiorino Elettrico ekspluatāciju ikdienas darbos. Uzņēmuma pārstāvji informē, ka līdz šim automašīnu ekspluatācijas laikā problēmu nav bijis.

Automašīnas ekspluatācija, tajā skaitā arī nobraukums, ziemā un vasarā faktiski neatšķiras, secinājuši a/s Latvenergo pārstāvji, atgādinot, ka atbilstoši šī modeļa koncepcijai automašīnas apkuri nodrošina autonoma krāsniņa, kas darbināma ar benzīnu. Intensīvi katru dienu braucot, ar pieciem litriem degvielas nedēļā pietiek pat salā, kad termometra stabiņš noslīd zem mīnus 25 grādiem. Tiesa gan, ziemā, iekams akumulatori nav pietiekami silti, automašīna pirmos piecus kilometrus nav tik pat dinamiska kā vasarā.

«Taču, tiklīdz akumulatorā enerģijas izdalīšanās ietekmē sākas ķīmiskie procesi un tas uzsilst, atšķirības vairs nav nekādas. Šī gan ir nianse, par kuru informēja arī ražotājs pēc mūsu izteiktām šaubām par akumulatora darbības efektivitāti mīnus grādu temperatūrās. Trīs gadu laikā automašīnām nav bijis neviens būtisks vai apjomīgs remonts. Veiktas regulārās apkopes, kādas tās noteicis auto ražotājs,» pauž Latvenergo pārstāvji.

Vidusskolas absolventiem, kuri būs nokārtojuši centralizētos eksāmenus fizikā un/vai ķīmijā, 2020. gada vasarā stājoties Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), būs lielākas izredzes iegūt studiju vietu par budžeta līdzekļiem, jo viņi saņems papildu punktus iestāšanās ranga vērtējumā. Šādu jauninājumu uzņemšanas noteikumos RTU iekļāvusi, lai veicinātu jauniešus apgūt fiziku un ķīmiju un sagatavoties studijām RTU.

RTU 2020. gada studentu uzņemšanā visiem reflektantiem ņems vērā visu trīs obligāto centralizēto eksāmenu – matemātikas, svešvalodas un latviešu valodas – rezultātus, kā arī iestāšanās ranga aprēķinā ņems vērā centralizētos eksāmenus fizikā un/vai ķīmijā tiem skolēniem, kuri būs kārtojuši minētos eksāmenus.

«Šādi mēs dodam priekšroku STEM jomās spēcīgiem jauniešiem un ceram, ka arī tiem, kuri līdz šim mazāk uzmanības veltījuši fizikai un ķīmijai, RTU jaunie uzņemšanas noteikumi būs iemesls cītīgāk apgūt minētos priekšmetus,» saka RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis.

Viņš arī aicina 12. klases skolēnus nopietni izvērtēt nākotnes perspektīvas un, izvēloties centralizētos eksāmenus, priekšroku dot fizikai un ķīmijai, tā palielinot savu konkurētspēju, gan stājoties RTU, gan vēlāk – konkurējot darba tirgū.

Dobeles būvķīmijas ražotājs Tenachem ir ieviesis automatizētās tehnoloģijas un tādējādi materiālu saražo, patērējot pēc iespējas mazāk cilvēkresursu. Šobrīd automatizētās iekārtas veic tādu darbu, kas ir kaitīgs cilvēkam un ko ierindas ražošanas darbiniekiem nebūtu vēlams darīt. Savukārt augsti kvalificētiem speciālistiem ir uzdevums apkalpot šīs iekārtas un nodrošināt to nepārtrauktu darbību. Tā kā automatizētas iekārtas strādā produktīvāk nekā manuāli vadītas cilvēku iekārtas, uzņēmumam ir iespēja nodrošināt saviem darbiniekiem labāku atalgojumu.

Arī uzņēmuma Tenachem klienti un sadarbības partneri, ražojot stikla paketes, strādā ar pilnībā automatizētām līnijām. Šajā procesā piedalās mazāk par desmit cilvēkiem, toties darbojas vairāki desmiti tehnikas vienību, kas tiek koordinētas caur datorprogrammatūru. Tās uzsāk darbu, jau saņemot pasūtījumu loga vai stikla paketes ražošanai – dati automātiski tiek ievadīti sistēmā, attiecīgi programmatūra ražotnē pati aprēķina nepieciešamo daudzumu un atbilstoši tam griež stiklu. Vienīgais darbs, kas ir jāizdara cilvēkam – jānoņem gala izstrādājums no līnijas un jāuzliek uz transportēšanas vienības.

Nākošajām paaudzēm nepieciešams apgūt specifiskas zināšanas, kas ļauj noturēties darba tirgū, jo šobrīd vienkārši krāvēji pamazām tiek aizvietoti ar automatizētām līnijām. Jau tagad ir skaidrs, ka, piemēram, inženieru darbs būs pieprasīts vienmēr. Būs vajadzīgi darbinieki, kas spēj izdomāt ražošanas procesus un uzstādīt tiem nepieciešamās iekārtas. Ja iekārtas tiek saliktas nepareizi un nestrādā vai tiek saražota brāķēta produkcija, neviens robots nespēs palīdzēt. Šajā situācijā inženierim ir jāsaprot, kas ir noticis, jāspēj izanalizēt situāciju un rast risinājumu.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina Latvijas sabiedrību atbalstīt inženierzinātņu speciālistu izglītošanu un iesaistīties ziedojumu piesaistes kampaņā. Tā akcijas dalībnieki atbalstīšot RTU Inženierzinātņu vidusskolu (IZV), kas, sākot no septembra, skolēniem piedāvās apgūt eksaktos priekšmetus un sagatavoties inženierzinātņu studijām, liecina medijiem sniegtā informācija.

Ziedojumos sniegtais atbalsts palīdzēšot nodrošināt IZV skolēnus ar jaunāko mācību literatūru un palīglīdzekļiem, piedāvāt viņiem stipendijas, organizēt ekskursijas uz nozares vadošajiem uzņēmumiem, kā arī iekārtot mūsdienīgi aprīkotas ķīmijas, fizikas, bioloģijas un datorzinību klases.

Ar ziedojumu piesaistes kampaņas palīdzību RTU vēlas aktualizēt jautājumu par jauniešu nepietiekamajām zināšanām ķīmijā, fizikā un matemātikā, jo tas traucē viņiem apgūt inženierzinātnes un vēlāk veidot veiksmīgu karjeru. «Līdztekus valdības rosinātajiem obligātajiem eksāmeniem ķīmijā un fizikā RTU nāk klajā ar savu iniciatīvu, kas palīdzēs veicināt eksakto zinātņu apguvi un parādīs jauniešiem, ka minētie mācību priekšmeti ir interesanti un svarīgi ikdienā,» saka RTU rektora vietnieks attīstībā Artūrs Zeps.

Nobela prēmija literatūrā piešķirta kanādiešu rakstniecei Alisei Manro, kas pazīstama ar saviem īsajiem stāstiem. Nobela prēmijas komiteja rakstnieci nodēvējusi par «mūsdienu īso stāstu meistari».

A. Manro, dzimusi 1931. gadā, rakstīt stāstus sāka pusaudžu gados, bet viņas pirmā grāmata – stāstu krājums «Laimīgo ēnu dejas» iznāca 1968. gadā. A. Manro saņēmusi atzinības par savu stāstu rakstīšanas stilu, kuram raksturīgs domas skaidrums un psiholoģiskais reālisms.

Rakstnieces stāstu sižeti bieži norisinās nelielās pilsētās, kur cilvēku vēlme pēc sev pieņemamas eksistences izvēršas morālos konfliktos un saspringtās attiecībās ar līdzcilvēkiem. Rakstniece bieži pievēršas cilvēka eksistences trauslumam.

Db.lv jau vēstīja, ka ar Nobela prēmiju medicīnā pirmdien aizsākās prestižo apbalvojumu piešķiršanas nedēļa. Paredzēts piešķirt prēmijas par sasniegumiem literatūrā, fizikā, ekonomikā un ķīmijā. Nobela Miera prēmiju iecerēts pasniegt 11. oktobrī.

Jauniešu zināšanu līmenis pēc vidusskolas pabeigšanas ir pārāk zems, lai varētu augstskolā studēt tehniskās zinātnes. Ja būs inženieru trūkums, tad Latvijā nebūs iespēju radīt augstas pievienotās vērtības nišas produktus, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

«Patlaban ražošanas izmaksas jeb algas ir krietni sadzītas uz augšu, un tagad cilvēkiem vairs nav pat intereses par tā saucamo subcontracting jeb detaļu piegādēm. Patlaban lielākā interese ir tieši par automatizāciju, jo cilvēks ir dārgākā vienība ražošanas procesā, tās ir vislielākās izmaksas,» sacīja Rantiņš.

Viņš skaidroja, ka tagad jau ir runa par intelektuālām mašīnām, kuras pašas savā starpā sazināsies dažādās rūpnīcās bez cilvēka starpniecības. Tas ļoti atvieglo darbu, bet vienlaikus tas arī izslēdz no spēles ļoti daudzus cilvēkus, tāpēc šodien pats svarīgākais ir inženiertehniskais personāls.

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Satrauc izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (Konservatīvie) paustais LTV raidījumā Rīta panorāma par fizikas mācīšanu jeb patiesībā tā īsti nemācīšanu skolās.

Tas, ka tuvākajā laikā, beidzot skolu, eksāmens fizikā netiks noteikts kā obligāts, bija jau sagaidāms, taču šajā gadījumā, var teikt, pat šokēja tas, ar kādu attieksmi nozares augstākā politiskā vadītāja par to runāja.

Negribīgi, tā teikt, aizfutbolējot risinājumus kaut kad tālā nākotnē. Esot citas svarīgākas lietas, un nevarot jau tā, ka, “kamēr mēs turpināsim uz tik tikko iesāktām reformām krāmēt jaunas izmaiņas (..), tikmēr šajā valstī tie skolotāji tā arī jutīsies... Tikko ir viena lieta iesākta, ir apstiprināts standarts, ir vēl kaut kas, ir vajadzīgi jauni eksāmeni – neviens tam nav gatavs”. Un vēl: “Vispirms vajag mācību materiālus nodrošināt, to mēs redzam, ka varam izdarīt gada laikā. Mums ir jānodrošina, ja mēs gribam runāt par obligātu fizikas eksāmenu, ka pilnīgi katrā Latvijas skolā ir iekārtoti dabaszinību kabineti, tur mums ir fondu līdzekļi pieejami no 2024. gada. Tikai tad mēs runāsim par obligāto eksāmenu [fizikā],” pauda Muižniece.

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm - 6000 eiro vērtās stipendijas piektdien, 26.maijā saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Stipendiju saņēma trīs Latvijas zinātnieces – Renāte Ranka, Jekaterīna Ivanova un Marina Sokolova, kā arī Lietuvas zinātniece Urte Neniskyte un Els Heinsalu no Igaunijas.

Kādiem mērķiem stipendijas tika pasniegtas, skatiet raksta galerijā!

1998. gadā dibinātā L’Oréal – UNESCO programma Sievietēm zinātnē tika izveidota, lai izteiktu atzinību zinātniecēm un veicinātu sieviešu iesaisti zinātnē. Programmas ietvaros tiek apbalvotas sievietes zinātnē, kuru sasniegumi veicina zinātnes attīstību, sniedz lielu ieguldījumu sabiedrībā, kā arī atbalstu daudzsološām, jaunām sievietēm, kuras darbojas savas zinātnes disciplīnas sekmēšanā.

Stipendiju programma Sievietēm zinātnē Latvijā tika dibināta 2005. gadā. Trīspadsmit gadu laikā 41 talantīga, jauna sieviete zinātnē ieguvusi stipendiju, lai īstenotu daudzsološus pētnieciskos projektos.