Jaunākais izdevums

Luminor banka atbalstījusi vienu no lielākajiem Latvijas tehnoloģiju ražošanas uzņēmumiem AS SAF Tehnika, piešķirot finansējumu 4,95 miljonu eiro apmērā.

Tas paredzēts apgrozāmajiem līdzekļiem, lai uzņēmums varētu īstenot vērienīgus projektus, panāktu biznesa apjoma pieaugumu, kompensētu izejmateriālu cenu pieaugumu, kā arī nodrošinātos ar papildu uzkrājumiem.

SAF Tehnika ir bezvadu datu pārraides iekārtu ražotājs un eksportētājs. Uzņēmuma ražotie produkti nodrošina bezvadu risinājumus ciparu balss un datu pārraidei, mobilo un fiksēto tīklu operatoriem, datu pārraides nodrošinātājiem, privātiem un valsts uzņēmumiem. Vairāk kā 20 gadu gaitā uzkrātā pieredze un zināšanas ļāvušas attīstīt virkni inovāciju, laižot tirgū pasaulē mazāko mikroviļņu spektra analizatoru sēriju Spectrum Compact, kā arī izveidojot bezvadu sensoru tīklu risinājumu apkārtējās vides analīzei un uzraudzībai – zīmolu Aranet (IoT – Internet of Things segments).

“Uzņēmuma zīmols un produktu līnija Aranet – turpina ieņemt spēcīgu lomu biznesa attīstībā, darbojoties vairākos biznesa segmentos tai skaitā agrikultūrā, ēku apsaimniekošanā un publiskajā sektorā. Joprojām ir pieprasīts iekštelpu gaisa kvalitātes sensors Aranet4, ko veicināja gan Covid-19 ietekme, gan pircēju izpratne par gaisa kvalitātes un ventilācijas nozīmību ne tikai vīrusu izplatības ierobežošanā, bet arī kognitīvo un darba spēju uzlabošanā. Savukārt attālinātais jeb hibrīda tipa darbs visā pasaulē veicina pieprasījumu pēc datu pārraides jaudas un datu kvalitātes uzlabojumiem, ko SAF Tehnika spēj nodrošināt.

Apgrozāmo līdzekļu pieejamība ir svarīga, lai arī turpmāk izvērstu savu darbību, nodrošinātu iepirkumu apjomus un termiņus, kā arī spētu izpildīt lielāko daļu pasūtījumu ierastajos izpildes laikos. Turpinām investēt zinātniskajā pētniecībā un attīstībā, lai radītu jaunus un uzlabotu jau esošos produktus, kas atbilst klientu mainīgajām vajadzībām,” saka AS SAF Tehnika Valdes locekle Zane Jozepa.

“Tehnoloģiju nozare joprojām atrodas savā zenītā, un esam gandarīti atbalstīt vienu no Latvijas celmlaužiem šajā jomā, lai konkurētu ar jomas “milžiem” no visas pasaules. Arī Covid-19 pandēmija nav kaitējusi uzņēmuma izaugsmei, gluži pretēji – uzņēmums šo laiku veiksmīgi izmantojis savu produktu attīstīšanai un pilnveidošanai. Ar atbalstu SAF Tehnika ceram veicināt informācijas tehnoloģiju īpatsvara pieaugumu Latvijas eksporta preču un pakalpojumu grozā, jo tehnoloģiju nozare arī turpmāk būs ļoti perspektīva,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Uzņēmuma produkti ir plaši atpazīti un pielietoti visā pasaulē gan valsts, gan privātajos sektoros. Jomas, kur izmanto dažādos bezvadu risinājumus, arvien paplašinās, dominanci saglabājot gan mobilajos sakaros, interneta pakalpojumu sniegšanā, industriālajā rūpniecībā, finanšu industrijā, medijos, hortikultūrā un gan vēl daudzās nozarēs.

AS "SAF tehnika" neto apgrozījums 2022./2023. finanšu gada pirmajā ceturksnī bija 11,416 miljoni eiro, kas ir par 46,3% vairāk nekā 2021./2022. finanšu gada pirmajā ceturksnī, kā arī tika gūta 2,562 miljonu eiro peļņa, kas ir par 68,7% lielāka nekā iepriekšējā finanšu gada pirmajā ceturksnī, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Finanšu gada pirmais ceturksnis ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.septembrim.

"SAF tehnikas" grupā ietilpst Latvijas "SAF tehnika", kā arī ASV kompānijas "SAF North America LLC" un "SAF Services LLC". Kompānijas lielākie akcionāri ir Didzis Liepkalns (17,05%), SIA "Koka zirgs" (11,59%), Andrejs Grišāns (10,03%), Normunds Bergs (9,74%) un Juris Ziema (8,71%). "SAF tehnikas" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju iekārtu ražotāja AS "SAF tehnika" veidos meitasuzņēmumu "SAF Asia Ltd" Singapūrā, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"SAF Asia Ltd" pilnībā piederēs "SAF tehnika".

Uzņēmuma "SAF Asia Ltd" galvenais uzdevums būs nodrošināt Āzijas un Klusā okeāna reģiona klientus ar individuāli izstrādātiem bezvadu datu pārraides un sensoru risinājumiem. Produkti un pakalpojumi paredzēti privātiem un valsts uzņēmumiem gan telekomunikāciju projektos, gan arī daudzos industriju segmentos, kur varētu būt pielietojama "IoT" ekosistēma.

"SAF tehnikas" valdes locekle Zane Jozepa norāda, ka šobrīd Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs tirdzniecība tiek koordinēta no Latvijas. Lai veicinātu biznesa attīstību minētajā reģionā, īpaši "IoT" segmentā, nepieciešama tuvāka klātbūtne.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka no līdz šim apgūtajiem tirgiem atšķirīgais Āzijas tirgus prasa daudz dziļāku izpratni, klātbūtni un attiecību veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados cilvēki Latvijā vidēji ir kļuvuši krietni turīgāki. Tajā pašā laikā arī inflācija ir uzņēmusi apgriezienus. Tāpēc loģiska vēlme ir savu līdzekļu pirktspējas saglabāšana un to vairošana, nodarbojoties ar investīcijām. Tajā brīdī ir jāsastopas ar aktuālajiem jautājumiem – kā sākt? Ko darīt? Kur meklēt informāciju?

Lai palīdzētu rast atbildes uz šiem jautājumiem, Investoru Klubs ir izveidojis izdomātu personu – Investoru Andri.

Investors Andris ir 32 gadus jauns IT jomas speciālists, kurš, pateicoties savām lieliskajām darba spējām, ir spējis nopelnīt pietiekami daudz, lai investīcijām novirzītu 25 000 eiro. Jāatzīmē, ka, lai arī Andris ir izdomāta persona, tomēr 25 000 eiro ir reāli līdzekļi, kas tiek ieguldīti reālos finanšu aktīvos.

Uzsākot savas investora gaitas Andris izpētīja, kādu brokeri izvēlēties, kā arī apdomāja savu investīciju stratēģiju. Andra mērķis ir spēt pelnīt 12% ienesīgumu gadā, lai pēc 30 gadiem, kad būtu jādodas pensijā, portfeļa vērtība būtu pieaugusi līdz 750 000 eiro. Andris saprot, ka tas ir ambiciozs mērķis, kuru var arī neizdoties sasniegt, taču nekas nereāls tas arī nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets - Mobilly valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais tehnoloģiju uzņēmumu aktīvs ir cilvēki un to zināšanas, jo bez spēcīgas komandas nav iespējams nodrošināt ne produkta kvalitāti, ne uzņēmuma attīstību, domā Valdis Bergs, SIA Mobilly valdes priekšsēdētājs.

Labs produkts un zinoša komanda ir divi būtiskākie tehnoloģiju biznesa stūrakmeņi, kas principā ir nesaraujami un nevar eksistēt viens bez otra, atzīmē V.Bergs. Cilvēki ir visa pamatu pamatā, jo bez atbalsta un uzturēšanas radīt veiksmīgu produktu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā nav iespējams, spriež Mobilly valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka ieguldījums komandā un produkta kvalitātē ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Strādā profesijā

Pirmo naudu nopelnīju jau pusaudžu gados, kad vasaras brīvlaikā strādāju brigādē, kas nodarbojās ar datortīklu ierīkošanu, atminas V.Bergs. “Ar urbi sienās urbām caurumus un vilkām kabeļus, lai cilvēkiem būtu pieejams internets. Šis darbs man patika, taču jau skolas laikos es zināju, ka savu profesionālu karjeru vēlos veidot citā virzienā - es gribēju būt jurists. Tiesību zinātņu apgūšana tolaik jauniešu vidū bija ļoti populāra izvēle, arī vairāki mani vienaudži izvēlējās studēt tieši jurisprudenci, tāpēc, pēc vidusskolas beigšanas, arī es iestājos Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē,” stāsta V.Bergs, kurš otrajā kursā, paralēli studijām, jurista iemaņas sāka apgūt arī praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē 22. novembrī atklāta jaunā “Folded Box” iepakojuma un galda spēļu ražotne ar Baltijā unikālu tehnoloģisko procesu, kura rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes.

Uzņēmums investējis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, tādējādi ar kārtu palielinot ražošanas jaudas, lai tirgū piedāvātu augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu un konkurētu ar ražotājiem Ķīnā.

Ražotne uzsākusi darbu 2700 kvadrātmetru plašās telpās “Piche” attīstītajā biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē. 2023. gadā uzņēmums plāno izgatavot vairāk nekā 2,5 miljonus cietā kartona kastu.

“Līdz šī gada beigām jaunajā “Folded Box” ražotnē tiks iedarbinātas 22 jaunas iekārtas, tajā skaitā tādas retas tehnoloģijas kā pužļu izciršanas līnija, kāršu izciršanas iekārta un pilnas komplektācijas ploteris. Jaunākais papildinājums visai ražošanas sistēmai būs unikāla papīra reljefa veidošanas iekārta, kuru izvēlējāmies iegādāties, reaģējot uz izaicinājumiem izejvielu pieejamībā kā Eiropā, tā arī Āzijā,” stāsta ražotnes vadītājs Austris Polis, piebilstot, ka Baltijas un Skandināvijas klienti varēs samazināt ģeopolitiskos, loģistikas, kā arī kvalitātes riskus, kas saistīti ar iepakojuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu gadu pandēmijas stingrajiem ierobežojumiem, kas vienlaikus gan smagi skāra mazumtirdzniecības nozari, gan mudināja to spert lielus soļus tirdzniecības organizācijas pārmaiņu virzienā, no 26. februāra līdz 2. martam Diseldorfas izstāžu centrā klātienē pulcēsies pasaules mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uz savas nozares galveno pasākumu - pasaulē vadošo tirdzniecības aprīkojuma un organizācijas izstādi EuroShop. Šā gada izstāde būs par ieguvumiem, ko nesusi krīze, proti, par nozares digitalizāciju un ar to saistītajām inovācijām, jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, resursu taupīšanu un ilgtspēju, fizisko un digitālo tirdzniecības procesu apvienošanu, viedajiem veikaliem un iepirkšanās centriem nākotnes pilsētās.

Piecas dienas, no svētdienas līdz ceturtdienai, Diseldorfas izstāžu centrā nozares profesionāļu fokuss būs vērsts uz iepirkšanās procesu, uz klientu ērtībām un pārdevēju reaģēšanu uz izmainītajiem iepirkšanās paradumiem, uz jaunu vajadzību apmierināšanu un tirdzniecības procesa optimizāciju.

Izstādē piedalīsies 1700 dalībnieku no 56 valstīm un sagaidāmi 94 000 apmeklētāju no vairāk nekā 142 valstīm. 16 halles un vairāk nekā 100 000 m2 ekspozīcijas laukuma.

Latviju šā gada izstādē pārstāvēs seši uzņēmumi: Baltic Exposervice SIA 1/B31, FTLV SIA 17/D56, Groglass SIA 16/B21, SAF Tehnika AS 15/B14, IBSC SIA 5/F42 un Sulapro SIA 14/E19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liene Voroņenko pametusi līdz šim vadīto Valsts izglītības satura centru (VISC) un pievienojusies Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), ieņemot izglītības un nodarbinātības vadītājas amatu, aģentūra LETA noskaidroja LDDK.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apstiprināja, ka Voroņenko valsts civildienesta attiecības izbeigusi 17.novembrī, līdz ar ko izbeigta arī pret viņu ierosinātā disciplinārlieta.

Aģentūrai LETA ar Voroņenko pagaidām nav izdevies sazināties.

Voroņenko VISC vadīja kopš 2021.gada nogales, bet līdz tam, no 2016.gada, viņa bija VISC projektu vadītāja un atbildēja par Eiropas Savienības fondu projektu "Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai" un "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ieviešanu.

Pirms tam Voroņenko darbavieta bijusi "LEO pētījumu centrs", kur viņa bijusi projektu vadītāja un pārraudzījusi pētījumu un inovāciju izstrādes projektu ieviešanu elektronikas, telekomunikācijas un optikas nozarēs. Iepriekš Voroņenko vadījusi pirmsskolas izglītības iestādi "Attīstības centrs ģimenei", bet vēl pirms tam - bijusi nodaļas vadītāja uzņēmumā "SAF Tehnika" un nodaļas vadītāja palīgs Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Komentāri

Pievienot komentāru