Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Jaunizveidota platforma soma.lv ļauj lietot mācību saturu mobilajās ierīcēs un datorā. SOMA piedāvā gan mācību grāmatas, gan darba lapas, gan interaktīvos mācību materiālus (mācību video, interaktīvās darba lapas), kā arī metodiskos materiālus un grāmatas skolotājiem.

Mācību grāmatas soma.lv ikvienam lietotājam vienmēr būs pieejamas bez maksas, sola projekta attīstītāji.

Uzsākot jauno mācību gadu, Liepāja kā pirmā no Latvijas pašvaldībām nodrošinās pieeju pilnam SOMAS satura klāstam, abonējot saturu ikvienam skolēnam, skolotājam un bērnu vecākiem.

Lai darbotos lietotnē SOMA, ir nepieciešams tikai interneta pieslēgums. Reģistrēties un sākt izmantot lietotni iespējams ar E-klase, MyKoob, Facebook, Draugiem.lv pasēm, kā arī izmantojot savu e-pastu.

«SOMA ir risinājums, kas nojauc barjeras jauno tehnoloģiju izmantošanai, lai mācītos jebkurā laikā un vietā. Tā ļauj katram kārtot savu somu – ar savām grāmatām, saviem priekšmetiem un savu kārtību. Tāpēc šī lietotne ir gluži kā izglītības jomas Spotify. Piemēram, ja ceturtā klase vēlas izzināt visu par saules sistēmu, tad šajā lietotnē viņi to apgūs ne tikai savu mācību grāmatu ietvaros, bet visos materiālos, kas par šo tēmu pieejami platformā SOMA. Esmu pārliecināts, ka SOMA ir jauns atspēriena punkts digitālā mācību satura attīstībā Latvijā,» stāsta platformas SOMA idejas autors, izglītības uzņēmuma Lielvārds dibinātājs un vadītājs Aivars Gribusts.

Vecāki meklē līdzsvaru starp bērna vēlmēm un pašu iespējām

Viena bērna sagatavošana skolai izmaksā vidēji 200 līdz 250 eiro, lēš vecāki. Tomēr daudz kas atkarīgs no tā, kurā klasē jaunajam cilvēkam būs jāmācās. Pirmklasniekam izmaksas būs lielākas, citu klašu skolēniem var izmantot šo to, kas palicis pāri no iepriekšējiem gadiem. Tikmēr Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) jau saņemta pirmā sūdzība pirms jaunā mācību gada saistībā ar skolas pieprasīto individuālo mācību līdzekļu sarakstu.

Satversme nosaka, ka Latvijā valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Maksu par tās ieguvi, skolas darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, atgādina Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Tas nozīmē, ka grāmatas un darba burtnīcas vecākiem pašiem nav jāpērk. Valsts finansējums katru gadu tiek pārskaitīts pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam to administratīvajās teritorijās esošajās vispārējās izglītības iestādēs. Šo jautājumu 2013. un 2014. gadā aktualizēja Tiesībsarga birojs un IKVD, veicot plašu skaidrojošo darbu.

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts. No dibināšanas 1992. gadā uzņēmums Lielvārds darbojas Latvijas izglītības nozarē, piedāvājot mācību satura, uzskates līdzekļu, kā arī interaktīvo izglītības risinājumu klāstu atbilstoši valsts izglītības standartiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumu Lielvārds nodibināju pirms 25 gadiem, un šie gadi ir aizskrējuši neiedomājami ātri. Izglītības nozarē mums izdevies nemitīgi rast arvien jaunus izaicinājumus un iespējas inovācijām. Tādā veidā izjūtam, ka esam dinamiskākajā uzņēmumā, kādu vien var iedomāties. Un labā ziņa - arī šobrīd zinām, ko vēlamies paveikt nākamajos piecos gados. Turpināsim veidot mūsdienīgu mācību saturu un attīstīsim mobilās mācīšanās platformu soma.lv, kas ļaus skolēniem vēl mērķtiecīgāk «būvēt» savas zināšanas jebkurā laikā un vietā, pastiprināsim savas aktivitātes skolotāju profesionālajā pilnveidē un veidosim jaunu mācību priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas» 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Šim mācību priekšmetam jākļūst par stabilu pamatu jauno Latvijas inženieru kalvei. Turklāt vēlamies īstenot ieceri, lai saistībā ar nākamajiem inženieriem mēs neapstātos tikai pie vīriešu dzimtes, bet spētu šajā aizraujošajā nozarē iesaistīt arvien vairāk topošās inženieres.

Pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs – fizikā, ķīmijā un dabaszinībās – rezultāti mudina izvērtēt iespēju centralizētos eksāmenus skolēniem kārtot agrāk, nevis pēdējā mācību gadā, lai pēc tam varētu specializēties kādā konkrētā jomā, otrdien, 22.novembrī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Deputāti sēdē iepazinās Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotajiem secinājumiem pēc pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs, kura mērķis bija novērtēt izglītojamo mācību sasniegumus fizikā, ķīmijā un dabaszinībās, iegūstot detalizētu atgriezenisko saiti mācību sasniegumu rezultātu izvērtēšanai un jauna centralizētā eksāmena veidošanai.

Pirmie rezultāti parāda to, ka mums aktīvi jāstrādā pie mācību satura pilnveides, lai skolēni prastu iegūtās zināšanas pielietot arī dzīvē, nevis tikai ierastās, šabloniskās situācijās, kādas aprakstītas mācību grāmatās. Obligāti centralizētie eksāmeni paši par sevi neko neatrisinās, sacīja komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, uzsverot, ka nepieciešama sistemātiska pieeja, kas ietver gan satura izmaiņas, gan pedagogu profesionālo pilnveidi.

Šodien Jūrmalā atklās divas jaunas kultūras infrastruktūras celtnes, kurā atradīsies Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālajā bibliotēka. Apvienojumā ar līdzās esošo 2015. gadā uzcelto Jūrmalas Mākslas skolu visas trīs ēkas un to iekšpagalms veido Dubultu Kultūras kvartālu.

Kūrortpilsēta ieguvusi jaunu, daudz plašāku mūzikas vidusskolas ēku, koncertzāli ar 400 skatītāju vietām, kā arī jaunu, modernu centrālo bibliotēkas ēku. Mūzikas vidusskolas telpās mācību gadu jau uzsākuši 520 skolas audzēkņi, kas ir par 60 vairāk nekā pagājušajā gadā. Skolā strādā 70 pedagogi.

Trīsarpus stāvu augstajā Mūzikas vidusskolas ēkā izvietotas 45 mācību klases. Iepriekšējā skolas ēkā bija 26 mācību klases. Katras klases arhitektoniskais risinājums ir aprēķināts, lai klases konfigurācija un tās apdares risinājumi nodrošinātu labu akustiku, neradot koncentrētus skaņas punktus, bet skaņa tiktu izkliedēta.

Mūzikas vidusskolas ēkā izbūvēta arī akustiskā koncertzāle, kam dots nosaukums «Dubultu koncertzāle», tajā ir 400 skatītāju vietas un skatuve 180 kvadrātmetru platībā. Koncertzāles apjoms ēkas vidusdaļā ir vairāk nekā 15 metru augstumā, un katra skatītāju rinda izvietota uz amfiteātra veida paaugstinājuma. Pirmajā stāvā ir kamerzāle ar amfiteātri 130 apmeklētāju vietām, plašs vestibils, mācību klases, bibliotēka ar lasītavu, ģērbtuves māksliniekiem, administrācijas telpas, kā arī mēģinājumu studija. Otrajā, trešajā un jumta stāvā izvietotas mācību klases un jumta terase.

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Ziema ir laiks, kad vakari paliek garāki un tumšāki, tomēr tas nenozīmē, ka nevaram tos pavadīt lietderīgi un interesanti. Šis ir ideāls laiks, lai attīstītu sevi un to darītu patīkamā atmosfērā. Rīgas Biznesa skolas (RBS) Angļu valodas centrs piedāvā uzsākt jauno gadu ar angļu valodas zināšanu uzlabošanu izglītojošā un jautrā vidē.

Labs veids kā lietderīgi pavadīt šos garos ziemas vakarus ir apgūt jaunas zināšanas – iemācīties un uzlabot mūsdienās tik ļoti noderīgo angļu valodu. Attīstoties RBS Angļu valodas centrā, jums ir iespēja mācīties pie pasniedzējiem, kuri nāk no dažādām pasaules vietām, un satikt jaunus un interesantus cilvēkus. Šeit sastopas dažādas personības, katra ar savu pieredzi un uzskatiem, un mācību process ir veidots tā, lai notiktu nemitīga komunikācija. Spied šeit, lai noskatītos RBS Angļu valodas studentu viedokli par angļu valodas mācīšanos.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Ar pacietīgu darbu un vērienīgām investīcijām SIA Livonia Print iekarojis Skandināvijas un Vācijas tirgu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā Latvijas poligrāfisti, grāmatu ražotāji, eksportēja produkciju aptuveni 100 miljonu eiro apmērā. SIA Livonia Print eksports veidoja 43 miljonus, līdz ar to uzņēmums pērn nodrošināja nedaudz mazāk par pusi no Latvijas grāmatu eksporta. SIA Livonia Print piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

«Esam līderi Latvijas poligrāfijas jomā. 2007. gadā bijām pirmie, kas sāka eksportēt uz Skandināvijas valstīm, un šo gadu laikā esam ieguvuši labu reputāciju, kas pavēra eksporta ceļu arī citām Latvijas tipogrāfijām,» stāsta SIA Livonia Print pārdošanas direktore, valdes priekšsēdētāja Janīna Blūma.

Sākoties jaunajam akadēmiskajam gadam, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) atklās bibliotēkas renovētās telpas, kurās investēti 326 000 eiro, informē RSU.

Jaunajās telpās studentam brīvi pieejams viss mācību literatūras krājums. «RSU ir viena no pirmajām augstskolām Latvijā, kuras bibliotēkā pilnīgi viss mācību krājums būs brīvā pieejā studentiem,» atzīmē RSU bibliotēkas direktore Ināra Aploka. «Katra mācību grāmata ir aprīkota ar RFID – radiofrekvences identifikāciju, kas ļauj studējošajam pašam saņemt un nodot grāmatas, pagarināt to lietošanas termiņus un apskatīt savu lietotāja kontu īpašās pašapkalpošanās iekārtās. Tas ir labs risinājums gan no drošības apsvērumiem, gan arī atvieglo studenta ceļu līdz grāmatai», stāsta bibliotēkas direktore.

Pārdošanas un konsultāciju kompānijas Southwestern Advantage ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonijā Nešvillā, ASV Latvijas studenti atzīti par vieniem no labākajiem pārdevējiem. Ceturtā labākā pārdevēja bija Dārta Šice no Valmieras, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ieguva 8. vietu starp 204 universitātēm.

«Dārta Šice no biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bija 4. labākais pārdevējs visā uzņēmumā, vienas vasaras laikā pārdodot mācību grāmatas aptuveni 150 000 eiro vērtībā. Līdz ar to viņa nopelnīja vairāk nekā 60 000 eiro. Pērn Dārta bija pati labākā, pārdodot grāmatas pat 186 000 eiro vērtībā,» informē Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone.

Par 15. labāko pārdevēju kļuva Sanita Aldiņa (BA) no Jēkabpils, bet par 17. labāko pirmā gada studentu pēc iegūtās peļņas kļuva Henrijs Skujiņš (RTU) no Ikšķiles.

Lielākā daļa Latvijas studentu, kas piedalās Southwestern programmā, ir no Rīgas Tehniskās universitātes, kas ieguva augsto astoto vietu starp 204 universitātēm. RISEBA studenti izcīnīja 13. vietu, Ekonomikas un kultūras augstskola – 22. vietu, bet Banku augstskola – 23.vietu.

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Kanādietis Džefrijs Torps (Geofrey Thorpe) Latvijā dzīvo jau vairākus gadus un māca angļu valodu; šosezon viņš izveidojis savu skolu William Jones valodu centrs, lai mācītu valodu atšķirīgi

«Man ir skaidra vīzija, kā vēlos organizēt mācību procesu. Tas atšķiras no tā, ko var atrast ne vien Rīgā, bet arī citur, kur esmu bijis,» apgalvo Džefrijs. William Jones valodu centrā nelieto tradicionālās mācību grāmatas, bet gan personalizē mācību materiālus atbilstoši katra apmācāmā vajadzībām. Piemēram, ja kāds vēlas rakstīt blogu, viss mācību process tiek pielāgots šai vajadzībai. «Ņemam vērā prioritārās vajadzības un pielāgojam kursu tām. Līdz ar to mācības ir individuālas un bieži vien «viens pret vienu»,» viņš skaidro.

Vaicāts, kā viņam radās doma par savu skolu, Džefrijs teic, ka iepriekš, strādājot ar saviem klientiem, viņš redzējis, ka katram ir atšķirīgas vajadzības, kuras netiek pilnībā apmierinātas tipiskajā valodu mācīšanas standartā. «Es to redzēju tik bieži, ka nolēmu – šī problēma ir jārisina,» saka Džefrijs. Lai gan Latvijā ir daudz ārzemnieku, kuri piepelnās ar valodas mācīšanu, viņš uzskata – tas vien, ka valoda ir dzimtā, nav pamats tam, lai valodu varētu mācīt citiem.

Skolēniem dot iespēju skatīties zvaigznēs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – tāda ir Rīgas Angļu ģimnāzijas iecere, izveidojot uz skolas jumta observatoriju. Lai gan Latvijā šādu novērojumu vietu ir diezgan daudz, skolā uzskata, ka tas būtiski uzlabotu mācību procesu. Pagaidām gan vēl tālāk par ideju nav tikts, jo ir grūtības atrast finansējumu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Ideja, ka uz skolas jumta varētu būt observatorija, ik pa laikam uzplaiksnī, jo šī joma izglītības iestādei nav sveša. Kā Dienai stāsta skolas direktore Maija Kokare, uz ēkas jumta novērojumi, tostarp ar teleskopu, veikti jau iepriekš, kā arī bijis mācību priekšmets astronomija. Tas atstājis nostalģiskas atmiņas, un aktīvāk par šo ideju spriests pirms gada, kad plānota skolas vīzijas rekonstrukcija un turpmākā attīstība. Direktore arī uzsver, ka Rīgas Angļu ģimnāzija ir izteikta apkaimes skola, līdz ar to šeit saplūduši vairāku paaudžu sapņi un vēlmes – te mācījušies gan tagadējo bērnu vecāki, gan vecvecāki. Skaidrs, ka tāds trešklasnieks šobrīd uz jautājumu, kas tev skolā pietrūkst, neatbildēs, ka viņam vajag observatoriju, – idejas vairāk ir difūzas, skaidro M. Kokare. Taču izglītības iestādes personālam ir skaidrs, ka mācību vidi nepieciešams bagātināt ar tādām lietām un iespējām, kas ļauj cilvēkiem tiešām mācības piedzīvot un padarīt tās emocionāli nozīmīgas. Turklāt arī valstiskās prioritātes diezgan skaidri pasaka, ka jāveicina skolēnu orientācija uz dabas zinībām.

AS Baltic International Bank Latvijas barometra rezultāti neliecina, ka Latvijas izglītības sistēmā pēdējā laikā būtu vērojamas būtiskas pārmaiņas. Vārda reformas ilggadējā locīšana Latvijas sabiedrības vērtējumu izglītības sistēmas kvalitātei nemainīja - ciets trijnieks. Šis visai pieticīgais vērtējums ir stabils kopš 2008. gada, kad Latvijas barometrs attiecīgu jautājumu uzdeva pirmo reizi. Tas nozīmē, ka lielākā daļa izglītības sistēmas reformu vēl ir priekšā.

Latvijas sabiedrība ir vienisprātis, ka izglītībai ir svarīga vai pat izšķiroši svarīga ietekme uz darba dzīves panākumiem – algu un amatu (89%). Šādu viedokli apstiprina arī mūsu pētījums par izglītības atdevi.

Par vissteidzamāk risināmo problēmu vairāk nekā puse BIB Latvijas barometra aptaujāto jau tradicionāli piemin disciplīnas trūkumu skolēnu vidū. Skaidrs, ka 21. gadsimtā ne siksna, ne skolas forma disciplīnai nelīdzēs. Skolotājam jābūt autoritātei. Pašreizējā alga ir par zemu, lai cilvēki, kuri jauniešos radītu cieņu un vēlmi līdzināties, masveidā pieteiktos skolotāju vakancēm.

Turklāt zemas algas ir tikai aisberga virsotne. Viena no galvenajām Latvijas izglītības sistēmas kroplībām ir uz kvantitāti (skolēnu un stundu skaitu) pamatota plakana algu skala, kas pienācīgi neatalgo (tātad - nemotivē) kvalitāti (līdzīgu uzskatu pauž OECD eksperti). Pliku entuziasmu uz maizes neuzsmērēsi, tātad censoņiem ir divas alternatīvas – ierobežot savas vajadzības un samierināties ar darba samaksu šajā nozarē vai arī meklēt citu nodarbošanos – ārpus izglītības sistēmas.

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.

Mūsdienās mainās izpratne par to, ka ir arods. Es pati esmu bijusi gan dārznieks, gan uzņēmējs, gan psihologs, un priecājos, ka savos 48 gados esmu apguvusi tik daudz un dažādus arodus. Domāju, ka tā ir vērtība. Ja agrāk vienā arodā turpināja strādāt visu mūžu, šobrīd ar daudzveidību un vairākām prasmēm cilvēks kļūst bagātāks. Tajā pašā laikā arī vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam.

Ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi

Pirms 10 gadiem piepildīju savu sapni – izveidoju pirmo tālmācības izglītības iestādi Baltijā. Šobrīd, atskatoties uz paveikto, varu teikt, ka veicu garu un grūtu ceļu, līdz sasniedzu vēlamo rezultātu, bet vienlaikus esmu pārliecināta, ka ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi, ja nebaidās no dzīves izaicinājumiem! Visu dzīvi esmu domāju par jauniešu iespējām mācīties citādāk. Uzskatu, ka nav viegli apgūt visu uzreiz, to vajag pamazām un ar izpratni, vislabāk, ja ik mēnesi ir jāapgūst tikai trīs līdz četri priekšmeti. Ja pirmsākumos tālmācība bija kā risinājums tiem, kas aizbraukuši no Latvijas un mēģina iedzīvoties citā valstī, tad šobrīd lielākā mērķauditorija ir cilvēki, kuri zina, ko dzīvē vēlas sasniegt - mērķtiecīgi jaunieši, profesionāli sportisti, mūziķi u.c., kuri vēlas iekarot Latvijas un ārvalstu labākās augstskolas! Un ziniet, viņi to arī izdara!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pedagoģija ir mana izglītība un arī profesija. Izvēlējos to apzināti, jo man jau sen, sen bija skaidrs, ka pedagoģija ir mans ceļš. Uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju; tas bija pats deviņdesmito gadu sākums, jaunas iespējas un izaicinājumi, iespaidi no izglītības sistēmām citās Eiropas valstīs, un man gribējās strādāt citā izglītības vidē, ar citām pedagoģijas metodēm. Tāpēc nolēmu veidot pati savu, privāto skolu, kur varu īstenot savas idejas par to, kā skolai ir jādarbojas un kā jāsadarbojas skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

Pasaule aizvadītajā desmitgadē ir ļoti mainījusies un mārketings līdz ar to, bet ko tas nozīmē biznesam? Mārketinga un pārdošanas eksperts Lielbritānijā Bens Kenčs, grāmatas Selling for Dummies autors, mārketingu sauc par «biznesa svēto grālu», ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Peļņu nesīs emocijas

«Ja es kā labu piemēru minētu uzņēmumu McDonald’s, kāds iebilstu, ka tas nepiedāvā īpaši labus produktus, arī tā pakalpojumi nav spožākie. Taču – kāpēc gan tie ir tik ļoti populāri? Jo lieliski prot pārdot,» stāsta B. Kenčs, piedaloties diskusijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa forumā Cēsīs. «Vispirms svarīgi ir saprast, kāpēc cilvēki pērk? Izvēli nosaka tas, kā cilvēki jūtas. Tādēļ, vēršoties pie cilvēkiem, valodai ir jābūt emocionālai. Jāveido saikne ar savu auditoriju, tai jāliek justies iesaistītai. Cilvēki reaģē uz emocijām – kāpēc cilvēki pērk apdrošināšanu, ja to nemīl? Viņi maksā par to, lai nebūtu jābaidās. Brīvdienu braucienus iegādājas tāpēc, ka sagaida patīkamus brīžus. Tāpēc jāaizvāc kooperatīvās pieredzes uzslāņojums, jāizdzēš no atmiņas tas, kas lasīts mārketinga mācību grāmatās. Esiet emocionāli!» tirgvedības jauno seju iezīmē britu eksperts.

Foto: Maija Tammi

Lielākās izmaiņas notiek, kad investē sešgadniekos un izglītības sistēmā, nevis uztaisot jaunu aplikāciju

Tā uzskata somu rakstniece Linda Liukasa (Linda Liukas).

Sarakstījusi jau četras grāmatas sērijā "Sveika, Rūbij!" ("Hello Ruby"), viņa vēro un gaida, kādu nākotni radīs bērni, kuri tās lasījuši.

Šobrīd viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas izdotas jau 28 valodās, un tās lasa bērni Latvijā, Somijā, Korejā un Ķīnā. Vairāk par savu vēlmi strādāt ar bērniem viņa stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

"Bērni, kuri saņēmuši pirmo "Hello Ruby" grāmatu ap pieciem gadiem, tagad ir deviņus gadus veci, un viņiem ir pilnībā cits pasaules skatījums. Viņi augs un attīstīsies, man tikai jāgaida un jāvēro, kādu nākotni viņi radīs," viņa teic.

Autore arī atzīst: "Es gribētu, ka pēc 20 vai 30 gadiem mani atceras kā cilvēku, kurš radīja mācību programmu ar Muminu siltumu un Montesori dziļumu."

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks atklājis, ka jaunā Gaismas pils apmeklētājiem pilnībā būs atvērta no 2014. gada rudens.

Pirmo kultūras notikumu jaunā bibliotēka piedzīvos jau 2014. gada 16. janvārī, kad tās telpās atklās izstādi No Johansona līdz Johansonam. Tajā piedalīsies septiņi Latvijas mākslinieki, kas pārstāv dažādas paaudzes un katrs savā laikā bijis spilgts novators, vēsta izdevums Ir.

Līdz 2014. gada augusta beigām bibliotēka pārcelšoties pilnībā. «Septembra sākumā gribam atvērt pilnībā strādājošu bibliotēku,» stāstījis A. Vilks. Viņš vēloties, lai mācību gadu skolēni, studenti un pedagogi var sākt, lasot un pasūtot grāmatas jaunajās telpās.

Patlaban Nacionālā bibliotēka ir atvērta pa astoņām stundām piecas dienas nedēļā. Jaunajā ēkā tā strādāšot 72 stundas nedēļā. Būšot arī diennakts zona. «Esam izpētījuši, kā pasaulē strādā nakts bibliotēkas. Ir nepieciešama lielāka drošība, bet nav nekas tik traks,» teicis Nacionālās bibliotēkas direktors.

«Dombrovska vārdi vēl vairāk motivēja mūsu neatkarības kustību un raisīja bažas un neapmierinātību pārējā Spānijā. Vēl neviens ārvalstu līderis nebija paudis atbalstu,» intervijā laikrakstam Diena stāsta Horhe Garsija Martins, kurš nupat pārcēlies uz Rīgu, lai šeit mācītu spāņu valodu.

«Protams, tas nebija «supernozīmīgs» gadījums, taču notikušajam ir liels simbolisks spēks,» katalānis raksturo rezonansi, ko radīja V. Dombrovska paustais atbalsts.

Daļa katalāņu atdalīšanos vēlas vienkārši tāpēc, ka grib brīvi runāt katalāņu valodā, nevēlas maksāt nodokļus visai Spānijai, taču viņi situāciju neizprot globāli, uzskata H. G. Martins, jautāts par to, kā reģionā vērtē to, ka atdalīšanās no Spānijas nozīmē arī atdalīšanos no Eiropas Savienības.

Runājot par ekonomiskajām atšķirībām reģionā, katalānis skaidro, ka bezdarbs Katalonijā ir nedaudz virs desmit procentiem, bet tādos reģionos kā, piemēram, Estermadura un Andalūzija, darba nav 50% iedzīvotāju. «Tāpēc Madride bez problēmām pasaka – paņemsim naudu no Katalonijas, jo viņiem ir darbs, un iedosim to šiem abiem reģioniem, lai cilvēki var izdzīvot. Mums ir jāmaksā daudz lielāki nodokļi, lai tādā veidā palīdzētu nabadzīgākajai valsts daļai,» stāsta H. G. Martins.

Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.

Nevis ģimene, bet sporta komanda

"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.

“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.