Eksperti

Izglītība vairs nav privilēģija

Edgars Grīnis,Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Vēl krasākas pārmaiņas radīja prasme iespiest grāmatas un citus tekstus. Izglītība no privilēģijas pamazām kļuva par cilvēka pamattiesībām. Bet tradīcija gadu simtiem palika tāda, ka viena labāk izglītota persona – skolotājs, sapulcēja bērnus un mācīja viņus. Izglītības saturs no prasmes lasīt, rakstīt un rēķināt pamazām sāka pāraugt dažādos mācību priekšmetos. Bet ar iegūto izglītību varēja izveidot karjeru visam mūžam. Jau pastāvēja arī sava veida tālmācība, piemēram, ar pasta palīdzību – aploksnē tika nosūtīti mācību materiāli un tāpat pa pastu bija jāsūta atpakaļ izpildītie darbi. Tā Abrahams Linkolns pašmācības ceļā apguva gramatiku, matemātiku un tiesību zinātni, nokārtoja eksāmenu, un kļuva par advokātu, pēc tam par ASV prezidentu.

Izglītības sistēmai jāatbilst mainīgās nākotnes prasībām

Tagad dzīvojam digitālajā laikmetā – ja savulaik pēc grāmatām bija jāiet uz bibliotēku vai grāmatnīcu, tagad atliek pieiet pie datora vai ielūkoties mobilā telefona displejā. Informācijas pieejamība ir fantastiska! Arī informācijas apjoma pieauguma ātrums ir fenomenāls, tāpēc rodas jautājums, vai izglītības saturs tiek līdzi šiem tempiem? Tradicionālā izglītības sistēma, protams, spēj producēt speciālistus ar vienādu izglītību, tomēr tas īsti vairs neatbilst strauji mainīgās nākotnes prasībām. Tagad internets piedāvā tādu informācijas pieejamību un apjomus, ka svarīgāka kļūst prasme ātri uztvert un atrast būtisko un nepārtraukti mācīties no jauna, nevis jau apgūto zināšanu apjoms. Zināšanu pamati, bez šaubām, joprojām ir svarīgi, bet notiek būtiska akcentu pārbīde. Tas attiecas uz jebkuru izglītības ieguves formu – klātieni, neklātieni, tālmācību, tāpēc rodas jautājums - kāpēc joprojām daļā sabiedrības pret tālmācību salīdzinājumā ar tradicionālo klātienes formu valda skeptiska attieksme?

Rezultāti pretrunā stereotipiem

Tālmācība tomēr ir patstāvīga mācīšanās, lielā mērā iztiekot bez tieša un regulāra klātienes kontakta ar pedagogu. Apgūstamo izglītības saturu mūsu valstī nosaka visiem obligāts valsts izglītības standarts. Standarts arī nosaka obligātos valsts eksāmenus, kas pārbauda un apliecina iegūto zināšanu līmeni un pēc nokārtošanas dod tiesības saņemt apliecību vai atestātu. Tālmācības skolas un pedagogu pienākums ir piegādāt īpašus un kvalitatīvus mācību materiālus patstāvīgām mācībām, palīdzēt organizēt mācību grafiku, regulāri novērtēt apgūto un sniegt atbalstu, ja nepieciešams. Vai tiešām mūsdienās joprojām turamies pie uzskata, ka patstāvīgi kaut ko iemācīties (bez skolotāja klātbūtnes) nav iespējams? Rezultāti rāda pretējo – ja paraugāmies uz 2018. gada centralizēto eksāmenu rezultātiem, tad redzams, ka tālmācības audzēkņu vidējie rādītāji angļu valodā ir labāki, nekā dienas vidusskolu, vakarskolu vai profesionālo vidusskolu skolēniem, arī latviešu valodā tie ierindojas uzreiz pēc valsts ģimnāziju un ģimnāziju audzēkņu rezultātiem. Eksāmeni visiem skolēniem ir vienādi un tos visi kārto klātienē. Protams, ja vien iespējams, obligātajā izglītības vecumā vislabāk ir mācīties labā klātienes skolā, bet veselai grupai cilvēku tālmācība ir lieliska un varbūt pat vienīgā iespēja turpināt izglītības ieguvi.

Būt gataviem profesijām, kas vēl neeksistē

Cik iespējams sekojot gaidāmās izglītības reformas gaitai, nešķiet, ka izglītības saturs (vispārējā pamata un vidējā izglītībā) mainītos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadsimtu. Tās joprojām ir gudrības, kas ir viegli digitalizējamas un pārbaudāmas ar testiem. Mainīt lielākoties šķiet plānots tikai mācīšanas metodes, liekot uzsvaru uz patstāvīgu mācību darbu un integrētāku pieeju, tik ļoti nenodalot atsevišķās zinātnes. Jācer arī, ka neuzvarēs tendences pārblīvēt izglītības saturu ar statiskām visas pasaules zināšanām, kādas nu katram mācību priekšmetam šķiet tik svarīgas, bet kuras var novecot vienā mirklī. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš raksta: «Latvijas izglītības sistēmas problēmu pamatā jau kopš neatkarības atjaunošanas ir nespēja atbildēt uz konceptuālu jautājumu - kāds ir izglītības uzdevums 21. gadsimtā.» Cerams, ka jaunā izglītības satura veidotājiem izdosies apjēgt un īstenot kopsakarību starp to, ko dara skolā, un to, kas nepieciešams sekmīgai dzīvei. Neviens taču negūst panākumus dzīvē tieši ar tām gudrībām, kas sarakstītas skolas mācību grāmatās! Līdzīgi kā rakstot kādu teikumu, pieaugušais taču neatkārto, kā iemācījās burtus un kādi bija atbilstošie gramatikas likumi. Praktiski raugoties uz izglītības ieguves mērķi, ir skaidrs, ka izglītībai pēc iespējas vairāk jāsniedz prasmes mācīties, apgūt jauno, neturoties pie principiem, kas bija aktuāli pagājušā gadsimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vidējā izglītība sevi nav izsmēlusi

Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa riski, tiesību problēmas un to risinājumi ar vietējām īpatnībām Latvijā nemazina starptautisko investoru interesi. Latvijai ir jānovērš talantīgās jaunatnes aizbraukšana no valsts, un atslēga ir izglītībā.

Šādas atziņas intervijā Dienas Biznesam pauda starptautiskā zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Eiropas nodaļas priekšsēdētājs Aians Grejs (Ian Gray).

Esat no Lielbritānijas. Tādēļ pirmais jautājums ir par Brexit. Ko varat pateikt par šo ieilgušo procesu? Tas ietekmē uzņēmēju ikdienu gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Biznesa vides vislielākā problēma ir nenoteiktība, neskaidrība par rītdienu, kas nozīmē neprognozējamus noteikumus. Tas nozīmē, ka uzņēmēji ir satraukti un noraizējušies par nākotni. Tas pilnīgi noteikti nav labi ne Lielbritānijas, ne Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem, jo ļaudis nesteidzas ar aktivitātēm šādā brīdī. Pats ļaunākais biznesam, manuprāt, ir beznosacījumu Brexit, un es ceru, ka tas nenotiks. Tas būtu ļoti nepatīkami, tomēr pēdējās dienās biznesa vide jūtas mazliet relaksēti, jo ir parādījušās cerības, ka būs saprātīgs noslēgums. Jautājums vēl aizvien ir par to, kā noslēgums izskatīsies un kādi būs lietotie termini noteikumos. Vēl aizvien ir jautājums par balsojumu, un, tā kā tas vēl nav bijis, ir grūti komentēt kaut ko vairāk. Lielbritānijas pašreizējā problēma ir tā, ka pozīcija tajā ir ar nelielu pārsvaru, tātad vāja. Katra lieta ir smagi jāpierāda, un grupas uzklausa dažādus risinājumus. Ātram risinājumam pietrūkst vairākuma, un tā ir visas problēmas atslēga, diemžēl mēs to ietekmēt nevaram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevienlīdzību rada nevis naudas, bet izglītības trūkums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu Latvijā nevienlīdzība ir ieguvusi jaunu seju un vaibstus. Proti, atšķirībā no pagājušā gadsimta, kad nevienlīdzības galvenā izpausme un dalījuma līnija bija cilvēku mantiskais stāvoklis – turīgs vai trūcīgs, pašlaik jaunā dalījuma līnija ir izglītība un zināšanas, un mantiskais stāvoklis ir tikai sekas tam, vai cilvēks pieder zināšanu sabiedrībai vai nē.

Īsto nevienlīdzību šodien definē (ne) iegūtās zināšanas un profesija. Darbspējīgiem veseliem cilvēkiem nabadzība nav kāds ļauns liktenis, ar ko pazemīgi jāsamierinās. Parasti tās ir sekas sliktai izglītībai un nepietiekamām prasmēm. Ja jaunietis pēc pamatskolas vai pat vidusskolas beigšanas nemācās tālāk un neapgūst profesiju, tad viņš sevi nolemj nabadzībai. Labā ziņa gan ir tā, ka jauniem cilvēkiem ir visas iespējas no šāda likteņa izbēgt vai nu mācoties, vai apgūstot profesiju.

To, ka nevienlīdzības galvenais iemesls ir nepietiekama izglītība un prasmes, apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Saskaņā ar tiem tikai ļoti neliels procents bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību, un viņu bezdarba periods ir ļoti īss. Visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo izglītību, viņiem ir tikai vidusskolas izglītība bez profesionālās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai

Edgars Grīnis, Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.

Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have. Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai, taču Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi publicētajā Latvijas kartē redzams, ka strauji pieaug to reģionu skaits, kuros ceļš līdz skolai jāmēro vismaz stundu (ar vieglo auto labos laika apstākļos).

Sarūk internātskolu skaits

Runājot par skolu pieejamību, tiek uzsvērts princips – jaunākajām klasēm skola iespējami tuvu dzīvesvietai, kas ir pilnīgi pareizi, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī par lielākiem bērniem un jauniešiem, kuriem lielie attālumi jau pamatskolā var mazināt motivāciju mācīties. Un mazinot bērna vēlmi mācīties jau pamatskolā, mēs nevaram gaidīt, ka viņš ar prieku dosies uz vidusskolu. Ja līdz šim attālākajos un mazāk apdzīvotajos reģionos risinājums bija internātskolas vai skolu internāti, kopmītnes, tad no šī gada par internātskolu uzturēšanu valsts vairs nemaksās un tās pāriet uz pašvaldību pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības vairākas internātskolas reorganizējušas vai pat slēgušas. Valsts naudu saņems vairs tikai divas internātskolas. Tā kā nav dzirdēts arī par plāniem būvēt kopmītnes pie vidusskolām, tad nopietni jāskata jautājums par to pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 28.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ceļu un dzelzceļu infrastruktūras projektos visā Latvijā šogad un turpmākajos divos gados būs viens no būtiskiem ekonomikas "sildīšanas" instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas periodā.

Ķekavas apvedceļa būve būs pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts Latvijā, kas tiks realizēts atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei.

"Rail Baltica" projekts Latvijas tautsaimniecībā nesīs aptuveni divu miljardu eiro investīcijas, no kurām 85% finansē Eiropas Savienība.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. aprīļa numurā:

  • viedokļi - Covid-19 un ierobežojumu atcelšana
  • aktuāli - nozaru nodokļi valsts kopbudžetā
  • tēma - ieguldījumi ceļu infrastruktūrā; kā virzīsies "Latvijas Valsts ceļi", "Rail Baltica", "Latvijas Dzelzceļš" projekti
  • investors - nafta ārpus rāmjiem
  • atkritumu apsaimniekošana - pēc pandēmijas var pamosties plastmasas krīzē
  • izglītība Latvijā skaitļos un faktos
  • izglītība - saruks izglītības eksportspēja
  • izglītība - kā radīt jaunu televīzijas kanālu trijās nedēļās
  • kreditēšana - mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt
  • nekustamais īpašums - idejas aktīva dzīvesveida ciematam
  • e-komercija - kā no ziediem radīt "Deliv" pārtikas piegādi
  • bizness reģionos - ģimenes saimniecība z/s "Kliģeni"
  • tehnoloģijas - mājās palicējus piesaista TV
  • brīvdienu ceļvedis - Armands Muižnieks, dzīvesstila ekskursiju vadītājs un lektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vidējās izglītības apguves rādītāji Latvijā ir zem OECD vidējā līmeņa

Edgars Grīnis,Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību.

Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā.

Iemesli, kas kavē iegūt vidējo izglītību

Iemesli, kādēļ jaunieši nevar iegūt vidējo izglītību tradicionālā veidā ir ļoti dažādi – daļai to liedz veselības stāvoklis, komunikācijas problēmas vai mācīšanās traucējumi, kā rezultātā parastās skolas viņiem nav piemērotas. Vēl ir liela daļa jauniešu, kuri ir profesionāli sportisti vai mūziķi un viņu ikdiena ir piesātināta ar treniņiem, mēģinājumiem, koncertiem un sacensībām, tostarp ārpus valsts, kas nav savienojams ar skolas apmeklēšanu klātienē. Protams, ir arī tādi, kuri nevēlas lieki tērēt laiku katru dienu astoņas stundas pavadot skolas skolā gan sev interesējošos, gan neinteresējošos mācību priekšmetos, īpaši gadījumos, ja uz skolu jāmēro ļoti liels attālums. Individuāli saplānots mācību laiks var būt daudz efektīvāks. Par vidējās izglītības iegūšanu nereti interesējas arī pieaugušie, kuri savulaik ir pārtraukuši mācības, bet vēlāk tomēr sapratuši, ka izglītība ir nepieciešama, bet darbs neļauj ik dienas sēdēt skolas solā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Anatomy Next digitālos mācību līdzekļus izmanto Vašingtonas Universitātē Sietlā

Anda Asere, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divos gados uzņēmumam ir izdevies nonākt līdz klientiem; šobrīd Anatomy Next digitālos mācību līdzekļus izmanto zobārstniecības katedrā Vašingtonas Universitātē Sietlā.

«Esam sapratuši, ka interese ir vairāk par individualizētiem risinājumiem, kas pielāgoti katrai skolai, pasniedzējam un konkrētajai tematikai. Visi mācās vienu un to pašu anatomiju, bet veids, kā par to pastāstīt, katram ir nedaudz atšķirīgs. Tieši šī atšķirība ir galvenais, kas interesē skolas, – vismaz pagaidām, kamēr vēl pa gaisu nelido mašīnas un kamēr vēl atrodamies XX gadsimta izglītībā. XXI gadsimta izglītībai jābūt diezgan individualizētai. Pāreja notiek lēni, bet šis ir ļoti interesants process,» atzīst Uldis Zariņš, SIA Anatomy Next līdzdibinātājs. Sandis Kondrāts, cits Anatomy Next līdzdibinātājs, piebilst, ka izglītība un medicīna ir divas konservatīvākās nozares. Kā piemēru viņi piesauc jaunu medikamentu izstrādi – paiet pieci līdz 15 gadi, kamēr tie nonāk tirgū. Anatomy Next medicīnas izglītības produkts dienasgaismu ieraudzīja 2017. gada janvārī – pēc tam, kad kopš 2016. gada septembra viņi bija cītīgi strādājuši pie tā. Formāli komanda ar to strādā jau kopš 2012. gada, bet pēc būtības viņu interesei par anatomiju ir vēl senāka vēsture – abi ir tēlnieki un savā darbā vēlējās precīzi atveidot cilvēka anatomiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divdesmit gados OECD valstīs, pie kurām kopš 2016. gada pieder arī Latvija, nodarbinātība ražošanā ir kritusies par 20%, bet pakalpojumu jomā pieaugusi par 27%.

Pēdējos 10 gados industriālo robotu skaits ir trīskāršojies. Tuvākajos gados 14% no visiem darbiem kļūs automatizēti, bet 32% nozīmīgi izmainīsies. Tā vakar Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgus izaicinājumiem norādīja OECD nodarbinātības pārskata redaktors Andrea Bassanini. Savukārt Somijas Bankas ekonomists Meri Obstbaums norādīja, ka automatizācijas riskam visvairāk pakļauti ir tā dēvētie rutīnas darbi. Jautājums ir gana aktuāls – vai tuvākajā nākotnē automatizācija radīs masveida bezdarbu?

Vairums zinātnieku un ekonomistu sliecas atbildēt, ka automatizācija ne tikai iznīcinās darba vietas (kā, piemēram, ir izzudušas mašīnrakstītājas), bet radīs jaunas, kas nāks veco vietā. Tiesa, tās prasīs pilnīgi jaunas prasmes. Auditorkompānija Price Waterhouse Cooper (PwC) savā pārskatā par nodarbinātību un automatizāciju min šādus skaitļus: mūsu gadsimta trīsdesmito gadu vidū 44% strādnieku ar zemu izglītības līmeni būs pakļauti riskam, ka viņus aizstās roboti, un 30% no visām darba vietām būs automatizācijas risks. Saskaņā ar PwC pārskatu, trīs nozares, kas ilgtermiņā ir visvairāk pakļautas automatizācijai, ir transportēšana un uzglabāšana, ražošana un būvniecība, savukārt vismazāk apdraudētās ir veselības un sociālā aprūpe un izglītība. Visvairāk pakļauti darba zaudēšanai darba vietu automatizācijas dēļ ir strādājošie ar zemu izglītības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izglītības iestādes pārstāve: «Valsts pati sev iešauj kājā», liedzot studijas krievu valodā

Egons Mudulis, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nozarē aug, taču valsts liedz iespēju izglītības eksportam krievu valodā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) Transporta un loģistikas fakultātes dekāna p.i. Inete Ielīte, kura šovasar uzaicināta ieņemt šo amatu. Pēdējos 15 gadus viņa darbojusies kā eksperte lielu projektu izstrādē un ieviešanā un kā ilgtspējīgākos nosauc Rīgas Enerģētikas aģentūru un Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru.

Raksturojot situāciju, kādā mācību iestāde šobrīd atrodas, viņa norāda, ka, no vienas puses, TSI pārvarējis dažādas krīzes, attīstās un saredz perspektīvu nākotnē. Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kas spēj komunicēt vairākās valodās, pārzina starptautiskos procesus un likumus, aug. Eiropas Savienības (ES) politika attiecībā uz austrumu partnerību dažādos veidos veicina uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar uzņēmumiem NVS valstīs. Tāpat pēdējā pusgada laikā Saeimā viesojušās daudzas ārvalstu amatpersonas, kā vienu no prioritātēm izceļot loģistiku. Tas liek cerēt, ka «ir visi politiskie un ekonomiskie apstākļi, lai nozare attīstītos un pieprasījums pēc kadriem augtu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums rada sintezatoru, kurš tekstu pārvērš skaņā

Anda Asere, 26.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "Exceed" sadarbībā ar "ReadSpeaker" izstrādājis jaunu tehnoloģiju - latviešu valodas balss sintezatoru "Oskars".

Tā ir sintezēta, dabiski skanoša balss, kas tekstu pārvērš skaņā. To var izmantot izglītībā, medicīnā, apraides sistēmās, valsts pārvaldē utt. "Sākotnēji sintezators tika izstrādāts, lai palīdzētu vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet ar laiku sapratām, ka pielietojums ir daudz plašāks. Produkti neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tikai 10% no risinājumiem, kur to var izmantot. Piemēram, sintezatoru var izmantot publiskās apraides sistēmās, sabiedriskā transporta informatīvajos paziņojumos, veselības aprūpē. Pielietojums ir plašs un mēs vēl tikai mācāmies, kā to izmantot," stāsta Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

"Oskars" domāts automatizētai dažādu rakstisku paziņojumu nolasīšanai, piemēram, lai dzelzceļa stacijā ar septiņiem peroniem paziņotu, cikos un no kurienes pienāk un atiet vilciens, kurš reiss kavējas utt. Grafikā visu laiku ir izmaiņas un balss sintezators informāciju par to var atskaņot automātiski bez cilvēka iesaistes, turklāt punktuāli un precīzi. "Tagad Rīgas ielās beidzot parādās elektroniskie stendi, kas palīdz ieraudzīt, pēc cik ilga laika atbrauks tramvajs vai autobuss, bet nākamais solis būtu audiāla informācijas atskaņošana, lai informāciju iegūtu arī tie, kuri to nespēj saskatīt. Jo plašākā veidā informācija tiek piedāvāta, jo pieejamāka tā ir," saka G. Grīntāls. Risinājums tekstus ieraksta speciālā programmā un pēc brīža fails dažādos audio formātos ir pieejams datorā. Tas esot noderīgi ne tikai satiksmē, bet arī veselības sektorā, piemēram, sagatavojot senioriem recepšu instrukcijas audiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: No viena smagsvara pie cita

Linda Zalāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvās dubultā diploma programmas datorzinātnēs un aviācijā

Krstīne Stepiņa, 26.06.2020

Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden.

FOTO LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un sakaru institūts un Rietumanglijas Universitāte ir nodibinājuši stratēģisko partnerību, kuras rezultātā taps dubultā diploma studiju programmas dažādās jomās, sākot ar datorzinātnēm un aviāciju.

Programmu absolventi iegūs pasaules līmeņa izglītību un plašas starptautiskās karjeras perspektīvas. Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden. Studijas notiks angļu valodā, viena no galvenajām mācību tēmām būs mākslīgais intelekts.

Pirmajai studiju programmai sekos arī citas, kuras šobrīd izstrādā Transporta un sakaru institūta (TSI) Datorzinātņu un telekomunikāciju fakultāte un Rietumanglijas Universitātes (UWE, Bristole, Lielbritānija) Vides un tehnoloģiju fakultāte.

"Programmas būs adaptētas Latvijas apstākļiem, bet ietvers Lielbritānijas, un konkrēti Rietumanglijas Universitātes Bristolē, kvalitātes standartus, līmeni, pieredzi un zināšanas. Ar studentiem strādās pārsvarā vietējie pasniedzēji, bet UWE pārstāvji pastāvīgi uzraudzīs programmu kvalitāti, dos savu vērtējumu un ieteikumus. Mēs esam pārliecināti, ka šīs programmas būs labākās un kvalitatīvākās Latvijā un visā reģionā tādās jomās kā datorzinātnes, aviācijas transports, robotika, elektronika un citās inženierzinātņu nozarēs. Kvalitatīvu, modernu, starptautiski konkurētspējīgu programmu izveidošana palīdzēs TSI sasniegt augstskolas galveno mērķi – sagatavot jaunus kvalificētus speciālistus," ir pārliecināts TSI rektors Juris Kanels.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevis ar pabalstiem, bet izglītību un darbu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību, visbūtiskākie un efektīvākie instrumenti ir atbalstoša izglītības, tostarp mūžizglītības, sistēma un prasmīgi sociālie darbinieki. To liecina Stokholmas Ekonomikas augstskolas Mediju centra veiktais pētījums, kas analizēja nevienlīdzību un nabadzību mūsu valstī.

Secinājums ir skarbs un nepārprotams – nabadzības risks ir vistiešākajā veidā saistīts ar zemu izglītības līmeni, nepietiekamām prasmēm un ilgu «izkrišanu» no darba tirgus aprites. Satraucoši ir tas, ka bērniem, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm, kur vecākiem ir zems izglītības līmenis, ir paaugstināts risks atkārtot savu vecāku likteni. Pētījums liecina, ka viens no šķēršļiem situācijas uzlabošanai ir pašu nabadzīgo cilvēku motivācijas trūkums kaut ko mainīt savā dzīvē un neticība pašu spēkiem. Te ļoti svarīga būtu prasmīga sociālā darbinieka iesaiste. Taču tādu darbinieku diemžēl trūkst.

Ja paraugās partiju priekšvēlēšanu solījumus, tad tikai divas partijas – ZZS un NA – piemin sociālo darbu kā nozīmīgu nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā. Par to vispār neviens vārds nav atrodams labklājības ministra Jāņa Reira partijas Jaunā Vienotība programmā, kas ir, mazākais, dīvaini. Var jau saprast, ka politiķi orientējas uz pensiju un pabalstu paaugstināšanu, ko elektorātam vieglāk uztvert, taču arī ar paaugstinātiem pabalstiem nevienlīdzību un nabadzību būtiski samazināt nav iespējams. Vienīgais veids, kas patiešām efektīvi samazina nevienlīdzību un nabadzības risku, ir iekļaušanās darba tirgū, ko nereti nevar izdarīt bez prasmīga un kvalificēta sociālā darbinieka palīdzības un atbalsta. Līdz ar to valstij būtu jāuzņemas atbildība par šādu speciālistu sagatavošanu, savukārt pašvaldībai jānodrošina adekvāts atalgojuma līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājniece Santa Veilande ir viena no jaunajām māmiņām, kas pēc bērnu piedzimšanas saprata, ka nevēlas atgriezties iepriekšējā darbā. Tā vietā viņa izveidojusi mazo kulināru skoliņu Debessmannā.

Santa ēdiena gatavošanas meistarklases vada kopā ar vīru, restorāna Piano šefpavāru Dāvi Veilandu.

Noder iegūtā izglītība

«Kādreiz nevarēju iedomāties, ka mana dzīve būs saistīta ar ēst gatavošanu,» smaida Santa. Bērnībā tā bija nodarbe, kas nepavisam negāja pie sirds. Taču viss mainījās, piedzimstot meitai Terēzei. Jaunajai māmiņai radās iedvesma, gatavojot ļauties eksperimentiem, un drīz vien viņa sāka domāt, ka būtu interesanti izveidot pavāru skoliņu bērniem. Sekojot profiliem Instagram, zinājusi, ka Rīgā darbojas līdzīgas iestādes. Kad meitai bija aptuveni astoņi mēneši, Santa secināja, ka nevēlas turpināt darbu juristu birojā. Tas viņai patika, taču pārņēma sajūta, ka svarīgāk ir veltīt daudz laika ģimenei. Tad, kad vajadzēja atgriezties darbā, viņa devās uz Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), lai reģistrētos kā bezdarbniece. Jau tad zināja, ka tur ir programma komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz energoapgādes kompānijas Latvenergo valdes locekļa amatu pieteicies 31 pretendents, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

Viņa norādīja, ka tuvākajās dienās Latvenergo padomes Cilvēkresursu komisija sāks 31 pretendenta vērtēšanu trijās kārtās. Pēc tām vienu līdz trīs labākos kandidātus virzīs padomei gala lēmuma pieņemšanai.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka konkurss uz Latvenergo valdes locekļa amatu tika izsludināts 29.oktobrī.

Latvenergo valdes locekļa amata kandidātiem obligāti tika prasīta augstākā izglītība inženierzinātnēs vai dabaszinātnēs; valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī; ne mazāk kā triju gadu pieredze darbā ar liela apjoma projektiem ražošanas, enerģētikas vai būvniecības uzņēmumos; zināšanas par korporatīvās pārvaldības principiem; pieredze organizācijās ar daudzpakāpju vadības struktūru; izpratne par uzņēmuma ilgtermiņa finanšu, risku un personāla vadību; vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā; kā arī pieredze komandu darbā - komandu veidošanā, vadīšanā, iekļaušanās jaunās komandās, komandas darba produktivitātes paaugstināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība vēl aiz kalniem.

Nākamajā akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies. Par aptuveni 50 eiro nākamajā studiju gadā sagaidāms vidējais studiju maksas pieaugums Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, augstākā izglītība ir bez maksas. Arī Latvijā ik pa brīdim izskan populistiski solījumi virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību, taču joprojām par mācībām jāmaksā visiem tiem, kuri netiek pie budžeta vietām. Jaunā izglītības un zinātnes ministre bezmaksas izglītību nesola, bet vēlas palielināt budžeta vietu skaitu tajās nozarēs, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums, pirmkārt, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vērtīgā imigrācija – ārvalstu studenti

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente Dr.iur., 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ļauj noticēt savām spējām

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 31.07.2019

Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Foto: Elza Zīverte

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālā skola dod iedrošinājumu doties tālāk.

Lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši iespējām un vajadzībām, īpaši svarīga ir iekļaujoša izglītības sistēma visos līmeņos, norāda Labklājības ministrijā (LM). Iegūtajā specialitātē strādāt gan izvēlas tikai neliela daļa absolventu, stāsta Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Mācās arī četrdesmitgadnieki

Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Cīravā paredzētas divas programmas – pavāra palīgs un kokapstrādes iekārtu operators. Lai iestātos, nepieciešama pamatskolas izglītība. Vecuma ierobežojumu nav, un amplitūda ir ļoti liela – mācās arī četrdesmitgadnieki. «Motivācija ir ļoti dažāda,» novērojusi L. Zeltiņa. «Mēs uzrunājam, piedāvājam, un reizēm skola ir pirmais izaicinājums. Ne vienmēr šie cilvēki zina, kādas iespējas viņus var sagaidīt ārpusē. Baidās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Igaunijas uzņēmēji izveido miljonu eiro vērtu izglītības fondu

Lelde Petrāne, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmēji izveidojuši filantropijas fondu, kura mērķis ir nodrošināt sākuma kapitālu inovatīvām iniciatīvām Igaunijas izglītības jomā. Trīs gados fonds plāno ieguldīt 1 miljonu eiro.

Izglītības fonda iniciatori ir Igaunijas uzņēmēji: Taxify līdzdibinātājs Martins Villigs un TransferWise līdzdibinātājs Tāvets Hinrikus, taču tajā iesaistījušies arī daudzi citi uzņēmēji. Uzņēmumi, kas līdzdarbojas fondā, ir Civitta, Contriber, Eften, Helmes, Lingvist, Monese, Pipedrive, Superangel, Taxify un TransferWise.

Saskaņā ar plāniem fonds nodrošinās gan vienreizēju, gan ilgtermiņa atbalstu izvēlētajiem projektiem. Tas sagaida ambiciozas iniciatīvas, kas sniegs pozitīvu grūdienu valsts izglītības sistēmai. Lai sasniegtu labāko rezultātu, tas plāno sadarboties ar amatpersonām, izglītības iestādēm un citiem izglītības jomas pārstāvjiem. Galvenais uzsvars tiks likts uz dažādu problēmjautājumu risināšanu. Kā viens no tādiem tiek minēta pedagogu novecošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru