Izglītības sistēma – atslēga nākotnes veiksmei 

Biznesa riski, tiesību problēmas un to risinājumi ar vietējām īpatnībām Latvijā nemazina starptautisko investoru interesi. Latvijai ir jānovērš talantīgās jaunatnes aizbraukšana no valsts, un atslēga ir izglītībā.

Jānis Goldbergs, 2019. gada 25. aprīlis plkst. 8:19

Foto: pixabay

Šādas atziņas intervijā Dienas Biznesam pauda starptautiskā zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Eiropas nodaļas priekšsēdētājs Aians Grejs (Ian Gray).

Esat no Lielbritānijas. Tādēļ pirmais jautājums ir par Brexit. Ko varat pateikt par šo ieilgušo procesu? Tas ietekmē uzņēmēju ikdienu gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Biznesa vides vislielākā problēma ir nenoteiktība, neskaidrība par rītdienu, kas nozīmē neprognozējamus noteikumus. Tas nozīmē, ka uzņēmēji ir satraukti un noraizējušies par nākotni. Tas pilnīgi noteikti nav labi ne Lielbritānijas, ne Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem, jo ļaudis nesteidzas ar aktivitātēm šādā brīdī. Pats ļaunākais biznesam, manuprāt, ir beznosacījumu Brexit, un es ceru, ka tas nenotiks. Tas būtu ļoti nepatīkami, tomēr pēdējās dienās biznesa vide jūtas mazliet relaksēti, jo ir parādījušās cerības, ka būs saprātīgs noslēgums. Jautājums vēl aizvien ir par to, kā noslēgums izskatīsies un kādi būs lietotie termini noteikumos. Vēl aizvien ir jautājums par balsojumu, un, tā kā tas vēl nav bijis, ir grūti komentēt kaut ko vairāk. Lielbritānijas pašreizējā problēma ir tā, ka pozīcija tajā ir ar nelielu pārsvaru, tātad vāja. Katra lieta ir smagi jāpierāda, un grupas uzklausa dažādus risinājumus. Ātram risinājumam pietrūkst vairākuma, un tā ir visas problēmas atslēga, diemžēl mēs to ietekmēt nevaram.

Latvijā šobrīd viena no valdības galvenajām galvassāpēm ir naudas atmazgāšanas problēma. Tiek mainīti likumi, ieviesti stingrāki kontroles mehānismi, kas nereti draud skart parastus pilsoņus, algotus darbiniekus, kuriem pat nav sava uzņēmuma. Kāda ir Lielbritānijas pieredze?

Lielbritānijai nav pagājusi secen šī problēma, un mums ir bijusi vajadzība mainīt kontroles noteikumus. Tas jau bija pirms vairākiem gadiem, bet Lielbritānijā to darījām. Tas ir noticis visās Rietumeiropas valstīs. Nav iespējams izskaust kriminālos elementus ar maigiem noteikumiem. Tas, ko daudzas valstis ir darījušas, - ir radīti stabili noteikumi - sistēma, kas pilnīgi kontrolē naudas plūsmas. Sākotnējais sistēmas uzdevums ir sodīt par pārkāpumu, novērst nelikumības. Pēc krīzes 2008. gadā Vācija, Francija un Lielbritānija, kā arī citas valstis ieviesa ļoti daudzus ierobežojumus un regulējumus, kuru uzdevums bija novērst naudas atmazgāšanas shēmas. Noteikumi patiešām bija stingri, bet šobrīd vairums cilvēku tos ievēro. Mums Londonā arī bija ļoti augsta līmeņa kriminālvajāšanas, un neviens to neuzskatīja par starptautisku kaunu. Šādi noziedznieki meklē valstu vājās vietas. Protams, ka nozīmīgi ir izveidot kvalitatīvu regulējumu, lai no tā neciestu mazi uzņēmumi, lai papildu noteikumi dažiem tirgus spēlētājiem nebūtu apgrūtinājums visiem iedzīvotājiem ikdienas sadzīvē. Šajā jautājumā domāju, ka Latvijas regulējumu veidotājiem ir daudz labu paraugu un ir iespējams paraudzīties uz Vācijas, Francijas un Lielbritānijas pieredzi šajās lietās. Visbeidzot noteikumi un regulējumi, kā arī to uzraudzība sākotnēji vienmēr ir skaudrāka, lai panāktu likuma ieviešanu un kļūšanu par normu, bet pēc tam jau var mazliet relaksēties un kaut ko mīkstināt noteikumos.

Raugoties no starptautiskā juridiskā tirgus pozīcijām, kā redzat Latviju ar tās iekšējiem riskiem – sliktu demogrāfiju, iedzīvotāju koncentrāciju galvaspilsētā un vājiem reģioniem?

Mūsu birojs ir daudzās Eiropas valstīs, un ir daudz dažādu valsts uzbūves un attīstības modeļu. Veiksmīgai uzņēmuma iegādei Vācijā ir vairākas iespējas būt Minhenē, būt Berlīnē vai Diseldorfā, Hamburgā vai kādā citā mazākā centrā, jo Vācijā ir ārkārtīgi labi attīstīti reģionālie centri. Francijā viss ir pilnīgi pretēji – visi ceļi ved uz Parīzi. Ja gribi būt Francijā, tad ir noteikti jāsāk no Parīzes. Gluži tāpat kā jums ar Rīgu. To nevajadzētu uztvert kā problēmu, ko par katru cenu apkarot. Francijai tā ir zināma lieta. Viņi apzināti attīsta kādas biznesa nozares un industrijas reģionos. Lielbritānijā ir kaut kas pa vidu. Londona ir ļoti spēcīgs centrs, ir arī dažas citas pilsētas, kuras spēj konkurēt un piedāvāt līdzvērtīgus noteikumus uzņēmējiem. Šim jautājumam nav vienotas atbildes, jo katra valsts un teritorija ir ar savām īpatnībām. Jūsu valsts gadījumā problēma ir talantīgu, jaunu cilvēku izbraukšana no valsts. Es uzskatu, ka izglītība un pieaugušo izglītība ir šīs problēmas risinājums – vismaz tā ir Lielbritānijā. Karjeras izvēles atrisināšana jauniešiem Latvijā šobrīd ir atslēgas jautājums vispār. Jauni cilvēki vēlas turpināt attīstību, pilnveidošanos un izglītību arī pēc universitātes absolvēšanas, un tā tas ir visā pasaulē. Mūsu jaunatne mums vienmēr prasa aizvien vairāk iespēju attīstībai. Tas ir atslēgas jautājums jebkurai teritorijai arī valsts iekšienē, ja tā vēlas paturēt cilvēkus valstī un konkrētā reģionā. Jūsu uzdotais jautājums ir nevis par teritoriju atšķirībām, tas pēc būtības ir jautājums par domāšanu, kas noved pie šādām sekām. Teritorijas neattīstās bez cilvēkiem, bez jauniem un talantīgiem cilvēkiem, kuriem ir inovatīvas idejas un progresa piedāvājumi.

Visu rakstu lasiet 25. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 28. februāris plkst. 11:55

E-mācību uzņēmums Intea vēlas panākt, ka Latvija ir e-mācību galvaspilsēta Eiropā...

2018. gada 03. augusts plkst. 7:49

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu,...

2018. gada 23. janvāris plkst. 15:17

Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2016. gada 15. marts plkst. 8:00

Ja nerunājam par vienu periodu starp vēlēšanām, bet par attīstību gadu desmitu...

2015. gada 24. marts plkst. 9:44

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ir iesaistījies duālās izglītības projektā sadarbībā...

Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2019. gada 31. maijs plkst. 12:51

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

2019. gada 09. maijs plkst. 7:21

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, kopā ar...

2019. gada 07. maijs plkst. 6:31

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības...

2019. gada 02. maijs plkst. 6:32

Specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine desmit gadu laikā paplašinājies...

2019. gada 30. aprīlis plkst. 11:13

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt...

2019. gada 29. aprīlis plkst. 13:17

«Sievietes var garšīgi pagatavot mājās, bet vīrietis redz visu citādāk, tāpēc var...

2019. gada 26. aprīlis plkst. 9:44

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties uzņēmuma...

2019. gada 25. aprīlis plkst. 11:27

Liepājā, Ganību ielā 182 turpinās veikala «Lidl» būvniecības darbi, novēroja biznesa portāls...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 19:25

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 17:07

Ceturtdien no plkst.5 Deglava tilts satiksmei tiks slēgts, jo viss liecina, ka...