Aprīļa laikā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija pilotprojektā PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 44 000 PET pudeļu.

Pārstrādei nodotais pudeļu skaits kopā veido aptuveni 1,5 tonnas plastmasas.

Projekta laikā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Ogrē, kur aprīlī nodotas teju 11 800 plastmasas dzērienu pudeles, veidojot aptuveni 390 kilogramus plastmasas.

Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors, komentējot šos rādītājus, sacīja: «Tas viennozīmīgi liecina par to, ka arī neliela materiāla atlīdzība, t.i. 1 santīms par pudeli, var būt laba motivācija atkritumu šķirošanai.»

Taras punktā par katru PET pudeli neatkarīgi no tās izmēra iedzīvotājem tiek maksāts 1 santīms. Savāktās pudeles tiks nogādātas uz pārstrādi rūpnīcā PET Baltija, kas atrodas Jelgavā.

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmumu PET Baltija ir uzsācis pilotprojektu PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību.

Projekta mērķis ir pārbaudīt PET pudeļu depozīta sistēmas darbību, kas balstīta uz esošās infrastruktūras izmantošanu un neprasa milzīgus finanšu ieguldījumus. Lai iegūtu datus par sistēmas darbību, plānots savākt 2 miljonus dzērienu PET (polietilēnteraftalāta) pudeļu.

Šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami 11 taras punkti Rīgā, Ogrē, Siguldā, Talsos, Rūjienā, Valkā, Valmierā.

AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis norāda: «Jautājums par PET pudeļu pieņemšanu no iedzīvotājiem par samaksu ir aktuāls jau vairākus gadus. Mūsuprāt ir svarīgi izveidot efektīvu un pietiekami lētu sistēmu, kas nesadārdzinātu preces cenu un motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus, t.sk. PET pudeles. Būtiski, ka šajā modelī var pieņemt PET pudeles, kas ir saplacinātas un ar bojātām etiķetēm.»

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas.

No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.

Eco Baltia atklāj jaunu rūpnīcu, kas PET pudeles pārstrādās granulās . «Investējot 3,7 miljonus latu mūsu jaunajā ražotnē Jelgavā esam spēruši nākamo soli PET pudeļu pārstrādē. PET granulas ir nākamā pakāpe aiz PET pārslu ražošanas, ko savā PET Baltija rūpnīcā jau darījām līdz šim. Granulas ir augstvērtīgāks produkts nekā pārslas, kas mums ļauj paplašināt savus noieta tirgus un apliecina mūsu grupas vēlmi, kļūt par pilna cikla otrreizējo pārstrādātāju,» DB sacīja Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Artūrs Skroderis.

Pievienotā vērtība, ko uzņēmumam dod granulu ražošana, ir papildu 250 eiro/ t. Granulas tiek pārdodas uz dažādām valstīm, bet viens no lielākajiem klientiem atrodas Lietuvā, kas no PET granulām ražo jaunas PET pudeles.

Jaunā Eko PET ražotne Eco Baltia grupā ir jau trešā – Nordic Plast pārstrādā dažādus plastmasas izstrādājumus, piemēram, plēvi, PET Baltija pārstrādā PET pudeles pārslās, bet Eko PET ir iekārta, kas minētās pārslas uzkarsē līdz 180 grādiem, sašķidrina un tad šo masu izlaiž caur lielai gaļasmašīnai līdzīgu iekārtu, kur zem ūdens šķidrā masa sacietē nelielās plastmasas lodītēs.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Oktobrī PET pudeļu pieņemšana sāksies Jelgavā, Priekuļos un Saldū, tādējādi pilsētu skaits, kurās iespējams apmainīt PET pudeles pret atlīdzību, Latvijā pieaugs līdz 12.

No 1. oktobra PET pudeļu pieņemšana tika uzsākta taras punktos Jelgavā, Raiņa iela 35 un Priekuļos, Ziedu ielā 4, bet no 21. oktobra plastmasas pudeles varēs nodot taras punktā Saldū, Ezera ielā 1. Līdz ar to kopumā darbosies 17 šādi PET pudeļu pieņemšanas punkti 12 dažādās Latvijas pilsētas.

PET pudeļu pieņemšana notiek eksperimenta ietvaros. Tā mēŗkis ir pārbaudīt PET pudeļu iepirkšanas sistēmas darbību, izmantojot esošo infrastruktūru bez lieliem finanšu ieguldījumiem. A/s PET Baltija direktors Kaspars Fogelmanis norāda, ka atsaucība ir bijusi liela – uzsākot eksperimentu tika saņemti daudzi iedzīvotāju un uzņēmumu zvani ar ierosinājumiem uzsākt PET pudeļu pieņemšanu citās Latvijas pilsētās.

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Līdzīgi kā modes nozare no PET pudelēm izgatavo apģērbus, somas un pat juvelierizstrādājumus, autoražotājs "Audi" no otrreizējiem izejmateriāliem izgatavo automobiļu sēdekļu apdari.

Pirmais "Audi" modelis, kurā sēdekļi izgatavoti no pārstrādāta materiāla, ir ceturtās paaudzes "Audi A3".

Līdz pat 89% izmantoto tekstilmateriālu ražoti no pārstrādātām PET pudelēm, kas pārvērstas par dziju, tādējādi nodrošinot gan izskata, gan sajūtu ziņā tādus pašus kvalitātes standartus kā tradicionālā tekstila apdare.

Valstīs, kur darbojas depozīta sistēma, nododot pudeles tukšās taras pieņemšanas automātos, iespējams saņemt atlīdzību. Piemēram, Vācijā tie ir 25 centi par pudeli. Kad pudeles ir nogādātas pārstrādes rūpnīcā, tās tiek sašķirotas pēc krāsas, izmēra un kvalitātes, bet vēlāk iekārta tās sasmalcina pavisam smalkos gabaliņos, kurus mazgā, izžāvē un izkausē. No šīs masas tiek izveidoti nepārtraukti plastmasas pavedieni. Kad tie ir izžuvuši, iekārta tos sagriež mazos gabalos un izveido granulas, kas tiek saspiestas tā, lai radītu diegus. Diegus, savukārt, uztin uz spolēm un izmanto noslēguma posmā, lai izgatavotu nepieciešamos materiālus.

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības vietā tirdziņā bija ieradusies ar savu trauku - 3 litru burku, lūdzot pārdevējai tajā iepildīt izlejamo kvasu. Taču tas klientei tika atteikts norādot, ka produkcija tiek pildīta tikai uzņēmuma izsniegtajā plastmasas iepakojumā un vienīgā iespēja ir dzērienu sākotnēji iepildīt plastmasas pudelē un pēc tam pārliet burkā. Vērsāmies pie SIA «Ilgezeem» vadības, lūdzot skaidrot situāciju.

Uzņēmumā apliecināja, ka SIA «Ilgezeem» izlejamie dzērieni ir iegādājami tikai vienreizējai lietošanai paredzētā plastmasas iepakojumā.

Arī iegādājoties alkoholiskus dzērienus glāzēs, jārēķinās ar to, ka tie vispirms tiks ielieti pudelēs, pēc tam pārlieti glāzēs. Kā skaidro uzņēmumā iemesls tam ir augsto higiēnas prasību nodrošināšana. Dzērieni pudelēs tiek uzpildīti no tam speciāli paredzētām iekārtām un speciāliem izlejamajiem krāniem, kas nedrīkstot nonākt saskarsmē ar nevēlamām baktērijām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri veicot laboratoriskus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka iekārtas ir tīras. Šie krāni ir pielāgoti tikai viena veida pudelēm un darbojas zem augsta spiediena, tādēļ nav iespējams no tiem uzpildīt glāzes vai, piemēram, stikla pudeles. Uzņēmumā akcentē - tas nevar paļauties, ka visu pircēju personīgās pudeles atbildīs nepieciešamajām prasībām.

«Ir daudzi faktori, kuri ir ietekmējuši šo lietu pagātnē un tagadnē. Alus kultūrā ietilpst arī iepakojums. Mēs, sekojot tirgus situācijai, redzējām, kā citās valstīs parādās PET pudeles, un bez akcionāru ziņas sagatavojām PET projektu. Padomes sēdē nolikām galdā PET pudeli ar visu etiķeti,» intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Vitālijs Gavrilovs, kurš savulaik vadīja Latvijas lielāko alus darītavu Aldaris. Viņam vaicāts, kāpēc Aldaris zaudēja tirgus daļu.

«Jau bijām sarunājuši, kur to varētu ātrāk sākt ražot. Taču akcionāri mums neatļāva to darīt ar argumentu, ka alus kultūra esot cita - sēdēšana pie alus glāzes vai kausa kādā džeza klubā. Tajā laikā mums bija jau 58 procenti tirgus daļas Latvijā. Ja mēs būtu ieviesuši PET, esmu pārliecināts, ka mūsu tirgus daļa būtu pāri 70 procentiem. Taču Carlsberg neatļāva, teica: mēs varam būt PET sekotāji, bet ne pirmie ieviesēji. Tad mēs gada laikā zaudējām 10 procentus tirgus daļas, jo mazie alus ražotāji sāka ražot PET, bet mēs nedrīkstējām,» skaidrojis Gavrilovs.

«Zaudējām miljonu peļņas. Tagad Carlsberg atkal atgriežas pie alus kultūras jautājumiem, kuru sastāvdaļa ir produktu iepakojums. Protams, nodokļu politikai jābūt uzņēmējiem draudzīgai un ēnu ekonomikai mazākai. Alus ražošanas nozari apdraud arvien pieaugošs nodokļu slogs, it īpaši akcīzes nodokļa likme,» viņš turpinājis.

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsāk sadarbību ar Latvijas uzņēmumu SIA “Peruza” (Peruza) un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmumu UAB “Motecha” (Motecha) par depozīta iepakojuma uzskaites, šķirošanas un sagatavošanas pārstrādei procesa projektēšanu, tostarp ražošanas līnijas izgatavošanu, automatizāciju un uzstādīšanu.

Paredzēts, ka iekārtu ražošana sāksies vasarā, savukārt iekārtu uzstādīšana tiks realizēta laika posmā no šī gada decembra līdz 2022. g. janvārim. Depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

DIO šķirošanas centrs tiks aprīkots ar tādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem kā industriālās preses, iepakojuma uzskaites un šķirošanas mašīnas, vienreizlietojamā stikla smalcinātāji, tērauda iepakojuma atdalītāji, skeneri u.c. risinājumi. Izgatavotās iekārtas spēs veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp, caurspīdīgā un pārējā PET iepakojuma šķirošanu, alumīnija un metāla iepakojuma šķirošanu, manuāli pieņemtā un stikla iepakojuma uzskaiti, kā arī visu veidu iepakojumu sagatavošanu pārstrādei. Arī vienreizlietojamo stikla iepakojumu plānots šķirot pa krāsām.

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas (DS) infrastruktūras izveides, uzsākta centrālā uzskaites un šķirošanas centra metāla konstrukciju izbūve.

Paredzēts, ka kopējā telpu platība, ieskaitot industriālās un biroja telpas, sastādīs ap 5500 m2, sniedzot iespēju centrā veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp nodotā depozīta iepakojuma uzskaiti, sašķirošanu un sagatavošanu pārstrādei.

Centrālais šķirošanas centrs atradīsies Salaspils novada Aconē un savu darbību uzsāks jau nākamgad.

Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālās būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.

“Brīdī, kad nodosim iepakojumu taromātā vai pieņemšanas vietās, tas būs tikai pats depozīta iepakojuma ceļojuma sākums, savukārt būtiskākā pietura ceļā uz pārstrādi vai atkārtotu uzpildi būs centrālais uzskaites un šķirošanas centrs, kur notiks iepakojuma uzskaite un sagatavošana pārstrādei. Ņemot vērā depozīta sistēmas ieviešanas īsos termiņus, būvdarbu veikšanai izvēlējāmies tādu uzņēmumu, kam ir spēcīga pieredze tieši industriālo ēku būvniecībā,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.

Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.

Kamēr tiek pieslīpēts tiesiskais ietvars dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai, komersanti mēģina iespējamās biznesa nišas.

Līdz šī gada beigām ir plānots izstrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas regulēs depozīta sistēmas darbību, DB informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Pamēģināt, kā varētu darboties depozīta sistēma PET pudelām – šādu eksperimentu kopš pavasara īsteno PET iepakojuma pārstrādes uzņēmums PET Baltija. Noslēdzot līgumus ar taras punktiem dažādās Latvijas pilsētās, tas par nelielu samaksu pieņem tukšās PET pudeles. Eksperimentā PET Baltija sadarbojas ar vairākiem taras savākšanas uzņēmumiem.

Viens no lielākajiem alus darītājiem a/s Aldaris plāno optimizēt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. Aldara alu PET un stikla pudelēs nākotnē, visticamāk, ražos ārpus Latvijas.

^{Papildināta ar Aldara komentāru no 3. rindkopas}

Carlsberg grupā ietilpstošais a/s Aldaris no 2014. gada Latvijā, iespējams, pārtrauks alus ražošanu PET un stikla pudelēs, kas turpmāk tiks ražoti ārpus Latvijas, līdz ar to darbinieku skaits Latvijas ražotnē pakāpeniski tiks samazināts aptuveni par trešdaļu no 200 strādājošajiem, liecina DB rīcībā esošā informācija no neoficiāliem, bet drošiem avotiem. Šāda lēmuma pamatā – ievērojamie zaudējumi, kas pērn sasniedza 2,79 miljonus Ls, kā arī realizācijas apjomu samazināšanās, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Nozare un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav mainījusi domas, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana sevi neattaisnotu, tomēr ministrijai vēlreiz jāatgriežas pie šī jautājuma izvērtēšanas, valdībai ap to muļļājoties vairāk nekā 15 gadu

Jautājums par to, vai Latvijā būtu jāievieš depozīta sistēma, tiek cilāts ik pa laikam. Vistuvāk šādas sistēmas ieviešanai Latvija bija 2013. gadā, kad Ministru kabinets atbalstīja gan koncepciju depozīta sistēmas ieviešanai, gan likumprojektus, kas tika iesniegti Saeimā. Tomēr līdz pat 2015. gada sākumam Saeima nebija atbalstījusi virzītos normatīvo aktu priekšlikumus depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā. Tādēļ tika izveidota darba grupa, apvienojot pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociācijas. Viens no pirmajiem darba grupas uzdevumiem bija atkārtoti izvērtēt sistēmas ieviešanas nepieciešamību. Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, darba grupas locekļi secināja, ka ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu, taču galvenais mērķis – ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu – vienalga netiktu sasniegts. Neskatoties uz pirms diviem gadiem secināto, pašlaik VARAM pie šī jautājuma būs jāatgriežas atkal.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Ieviešot Latvijā dzērienu pudeļu depozīta sistēmu, Latvija cer nepieļaut tās pašas kļūdas, kādas ir pieļautas, piemēram, Igaunijā vai citās valstīs, kur šāda sistēma jau darbojas.

Alus un dzērienu iepakojuma savienības valdes priekšsēdētāja Ināra Šure šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka, gatavojoties ieviest šo sistēmu, ir apkopota citu valstu pieredze, lai «nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem» kā Igaunijā, Vācijā vai Dānijā.

Pirmkārt, tiks izveidota kārtīga reģistra sistēma, kurā būs ievadīti visi komersanti, kas pārdod dzērienus iepakojumos, ko iesaistīs depozīta sistēmā. Tas nozīmē, ka katrai pudelei būs unikāls kods, kuru būs iespējams nolasīt, tiklīdz pudele būs nodota depozīta sistēmā. Saistībā ar šo arī ir skaidrs, ka iedzīvotājiem nav vērts tagad krāt esošās pudeles, lai tās varētu nodot depozītā - tās netiks pieņemtas, jo nebūs unikālo kodu, apstiprināja Šure.

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

PET iepakojuma ierobežojumu dēļ un akcīzes nodokļa kāpuma dēļ nākamgad alus tirgus Latvijā var sarukt pat par 10–15%

AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone intervijā DB atklāj, ka investīciju projektu īstenošana pašlaik ir īpaši jāizvērtē, ņemot vērā alus tirgus turpmākās attīstības tendences.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

«Alus nozarē šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība produktam stikla iepakojumā, kas proporcionāli pieaug, un alum skārdenēs. Pēc apjoma vislielākais pieprasījums gan joprojām ir alum PET pudelēs, taču tas pakāpeniski samazinās. Tagad tas sarūk dabiski, bet no nākamā gada 1. janvāra tas saruks valsts pieņemto likuma ierobežojumu dēļ.»

Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus