Ražošana

Dienas tēma: PET pudeļu alus ēra aiztek

Raivis Bahšteins, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Cik dzīvīga pašlaik ir alus nozare Latvijā, kādi ir tās dalībieku izaicinājumi?

Atskatoties uz aizvadīto gadu, kopumā alus nozare bijusi diezgan stabila. Ja vērtējam piecu gadu periodā, varētu pat teikt, ka pēc apjomiem tā kļuvusi nedaudz stagnējoša. Tajā pat laikā attīstība nozarē notiek, netrūkst inovāciju, ienāk daudz jaunu spēles dalībnieku. Tomēr apjomi saglabājas diezgan stabili daudzu gadu garumā. Pagājušā vasara nebija no siltākajām, jo rudens sākās agri - jau augustā, un tas alus nozari ietekmēja diezgan būtiski. Līdz ar to attīstība apjomos nenotika. Mūsu kompānija ir strādājusi stabili, ar daudzām inovācijām un veiksmīgiem jauniem produktiem. Var teikt, ka esam saglabājuši 2013. gada apgrozījumu. Neauditētais apgrozījums Latvijā pērn bijis 47 milj. eiro. Nedaudz samazinājās produkcijas apjoms, ko ražojām grupai. 2014. gadu vērtējam diezgan pozitīvi, arī šī gada iesākums ir diezgan veiksmīgs, jo jaunie produkti ir labi iekarojuši tirgu, būtiski pārsniedzot mūsu prognozes. Laika apstākļi vasaras sezonā atkal tieši ietekmēs alus nozares attīstību.

Konkurence alus tirgū ir ļoti liela un pieaug. Jaunie produkti iekaro arvien lielāku daļu – inovācijas kļuvušas ļoti būtiskas. Pieaug skārdeņu proporcija, notiek attīstība arī stikla pudeļu sektorā, kur konkurence ir vissīvākā. Šīs jomas attīstās, tāpat kā premium klases alus un ekskluzīvās alus šķirnes. Tādi pašlaik ir notikumi alus tirgū.

Vai mainās PET pudelēs fasētā un stiprinātā alus patērētāju ieradumi?

PET tirgus daļa nedaudz samazinās. Joprojām ekonomiskais segments Latvijā ir pieprasīts. Nesauksim tos par stiprinātajiem aliem, tie vienkārši ir stiprāki. Latvijā stiprākajam alum ir septiņi grādi, bet pasaules tirgū – arī 16 grādu. Pakāpeniski šis tirgus Latvijā samazinās, bet tikmēr, es gribu domāt, pieaugs vietējās izcelsmes nozīmīgums. Cēsu alus visu alus produkciju ražo Latvijā, šogad ar Valsts heraldikas komisijas atzinumu izmantojam vizuāli spēcīgo Latvijas kontūru karoga krāsās uz alus iepakojuma. Tāpat, sekojot tendencēm, esam ļoti caurspīdīgi, plaši organizējam ekskursijas, kurās var iepazīties ar cilvēkiem, kas ražo alu, redzēt, kā produkti top – no grauda līdz pudelei. Arī bezalkoholisko dzērienu segmentā Latvijā lielākoties izvēlas dzērienus lielos plastmasas iepakojumos – 1,5 litru tilpums ir populārākais Latvijā. Mums ir valstī unikāla skārdeņu ražošanas līnija, izmantojot šo priekšrocību, tirgū piedāvājam arī bezalkoholiskos dzērienus skārdenēs, konkurējot ar pasaules brendiem, ar pieejamību mēģinot šo tirgu attīstīt. Ekonomiskie iepakojumi joprojām ir populārāki, cilvēki izvēlas dzērienu iegadāties visai ģimenei. Savukārt skārdenes ir ērtas tūlītējai lietošanai pludmalē vai mašīnā.

Vai lepošanās ar vietējo izcelsmi ir Cēsu alus izpildītais mājasdarbs, lai iegūtu pēc AS Aldaris intensīvās ražošanas pārcelšanas uz Igauniju un Lietuvu pirms pusotra gada?

Es neteiktu, ka tā ir mūsu atbilde Aldarim. Mēs izceļam savas priekšrocības – ražojam alu Latvijā, ar to lepojamies un to turpināsim darīt. Cilvēkiem ir svarīgi, kur produkts tapis, un mēs varam atklāti teikt – brūvēts šeit, Cēsīs.

Tā ir liela veiksme, ka ar ārvalstu investīcijām, bet vietējo darbaspēku un vietējām idejām un zināšanām par tirgu, varam attīstīt šo kompāniju, nevis ieviest starptautiskus zīmolus kā pret vējdzirnavām. Īpašnieki padomē tikai apstiprina galvenos virzienus.

Vai Cēsu alus somu īpašnieki arī nav apsvēruši iespēju meklēt izdevīgākus ražošanas nosacījumus varbūt ārpus Latvijas?

Jautājums ir loģisks, domāju, ka tas ir ienācis prātā arī mūsu darbiniekiem pēc tam, kad Aldaris paziņoja savu lēmumu. Bet Cēsu alus ir stabila kompānija ar mērķi ražot šeit, Latvijā. Jaudas grupas uzņēmumiem ir sadalītas tā, ka spējam koncentrēties uz saviem tirgiem un pat spējam eksportēt. Jaudas ir optimālas, tās nav tik lielas, lai būtu kaut kas jāpārdala vai jāsadala. Nekādas pārdales nebūs, esam mērķtiecīgi attīstījuši šo alus darītavu, un katru gadu tajā turpinām investēt. Arī šogad ieguldām miljonu eiro ražošanas attīstībā, lai pilnveidotu energoresursu efektivitāti, uzlabotu tehnisko aprīkojumu, arī produktu kvalitāti. Tāpat virzāmies uz Lean sistēmas ieviešanu visā kompānijā, respektīvi – dzīvot bez nekā lieka un darīt jēgpilnu darbu ar optimālām izmaksām un caurspīdīgiem procesiem. Katram darbiniekam ir sava misija uzņēmumā, noformulēta vienā teikumā, jo garie amatu apraksti savu dzīvi ir nodzīvojuši.

Sabiedrība nosoda alus ražotājus par lētā stiprā alus PET pudelēs ražošanu, ko mēdz piesaukt, runājot par lauku cilvēku degradēšanos. Pērn trešais visvairāk dzertais alus valstī bija kompānijas ražotais Miezītis, to apsteidza līdzīgs Aldara produkts – Apinītis stiprais.

Jebkurā gadījumā galvenais virziens, kam strādā Cēsu alus, ir attīstība skārdeņu un stikla pudeļu segmentā. Mēs nevaram noliegt, ka ekonomiskais faktors ietekmē izvēli. Ļaudis lieto gan alu, gan stipro alkoholu. Esam par to, lai tas notiktu atbildīgos apjomos. Tāpēc inovācijas un mārketingu virzām uz alus lietošanu mazākos iepakojumos.

Vai tas pašlaik atspoguļojas patēriņa apjomos?

Kā minēju, PET pudeļu īpatsvaram ir tendence samazināties.

Kādas ir proporcijas?

Aptuveni 30% alus ir stikla pudelēs, 25% – skārdenēs. Turklāt alus plastmasas pudelēs pieejams arī četrus un piecus grādus stiprs. Ar akcīzes nodokļa izmaiņām, protams, arī šie produkti automātiski kļūs dārgāki.

Visu interviju PET pudeļu alus ēra aiztek lasiet ceturtdienas, 30. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta ar foto - Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņem Valmiermuižas alus, lielo – Cēsu alus

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 08.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus

Sandra Dieziņa, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cēsu alus ražotais Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Brūža alus sērijā ir iekļautas sešas dažādas alus šķirnes - Samtainais, Rūgtais, Nefiltrētais, Grauzdētais, Ķiršu sārtais un šī rudens jaunums - Riekstu un medus Porteris.

Sarunā ar db.lv Māris Grambergs atklāj, ka pavisam alus darīšanai nedēļā nepieciešamas deviņas automašīnu kravas ar iesalu un miežu graudiem. Izejvielas tiek piegādātas no Dobeles dzirnavnieka, kas garantē, ka graudus izaudzējuši pašmāju zemnieki.

Alus darīšanai nepieciešamais iesals galvenokārt tiek iegādāts no Lietuvas ražotājiem. Daļu iesala Cēsu alus mēdz iepirkt arī no Latraps iesalnīcas, tomēr vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus. Cēsu alum gadā nepieciešams ap astoņiem tūkstošiem tonnu iesala. Apiņi tiek iepirkti Vācijā un Čehijā, jo Latvijā tos lielos apjomos neražo. Līgumi par apiņu piegādēm tiek slēgti ilgtermiņā, lai cenu svārstības būtiski neietekmētu produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cēsu Premium zīmola paplašināšanā investēti aptuveni 75 tūkstoši eiro

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Brūža alus ar ķiršu sulu

Monta Glumane, 19.06.2020

Fotogalerijā skaties, kā top "Cēsu alus" Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas!

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cēsu alus jauna alus zīmola un alus sērijas radīšanā investē 100 000 eiro

Dienas Bizness, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Cēsu alus radījusi jaunu alus zīmolu. Brūža alus sērijā iekļautas trīs dažādas alus šķirnes, alus zīmola un alus sērijas radīšanā investējot 100 000 eiro, informē AS Cēsu alus Sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde.

Pirmās alus šķirnes, kas iekļautas Brūža alus zīmolā, ir Samtainais, Rūgtais un Nefiltrētais. Nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei.

Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere stāsta, ka Latvijas alus baudītājs mīl īpaši izmeklētas alus šķirnes, tādēļ jaunā alus šķirne radīta nevis balstoties uz tirgus pētījumiem, bet gan uz galvenā alus meistara zināšanām un ģimenes pieredzi paaudzēs alus darīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Avota un krāna duelis alus tirgū

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju alus ražošanas nozare no vienas puses nīkuļo, bet no otras – nostājusies uz jauna vektora.

Mūsu valstī saražotā alus apjoms piecu gadu laikā ir sarucis divkārt (no 155 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn). Varētu domāt, ka nozare drūp acu priekšā, bet nekā – Latvijai tik tradicionālais rūpals nevis izzūd, bet «maina orientāciju», nozares smaguma centram strauji pārvietojoties no lielajām ražotnēm uz mazajiem brūžiem. Kur tie laiki, kad Latvijai bija pat divi alus lielražotāji – Aldaris un Cēsu alus. Kopš nule par mazo alus ražotni pārkrustītais savulaik kuplākais alus ražotājs Aldaris ražošanu pārcēlis prom no Latvijas, alus upes mūsu zemē pārvērtušās par tērcītēm. Lielāko straumi pagaidām nodrošina cēsnieki, bet arī tādi ražotāji kā Valmiermuižas alus, Užavas alus vai Abula alus (Brenguļu alus) kļuvuši par cienījamiem ražotāju topa augšgala iemītniekiem. Lai gan mazražošana ne visos gadījumos ir sinonīms augstvērtīgu produktu radīšanai, tomēr bieži vien pašmāju alus baudītāja acīs romantizētajam alusrades procesam lauku viensētā vai sīkražotnē ir netverama pievienotā vērtība. Un dažkārt nav nozīmes tam, vai mazais aldaris seko pasaules tendencēm un savam pircējam liek sūkt alus šķirņu paraugus no glāzītes uz kājiņas vai arī pabāž zem deguna strēbt pieduļķētu kausu. Vietējais un mazais? Jāpērk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PET iepakojuma ierobežojumu dēļ un akcīzes nodokļa kāpuma dēļ nākamgad alus tirgus Latvijā var sarukt pat par 10–15%

AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone intervijā DB atklāj, ka investīciju projektu īstenošana pašlaik ir īpaši jāizvērtē, ņemot vērā alus tirgus turpmākās attīstības tendences.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

«Alus nozarē šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība produktam stikla iepakojumā, kas proporcionāli pieaug, un alum skārdenēs. Pēc apjoma vislielākais pieprasījums gan joprojām ir alum PET pudelēs, taču tas pakāpeniski samazinās. Tagad tas sarūk dabiski, bet no nākamā gada 1. janvāra tas saruks valsts pieņemto likuma ierobežojumu dēļ.»

Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus nozare bažīga par apjomīgu ražošanas izmaksu pieaugumu

Jānis Goldbergs, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz augošo pieprasījumu pēc alus ar dažādām sulām, Cēsu alus sācis ražot arī Brūža plūmju alu.

«Pasaules tendences atnāk arī līdz mums. Citās valstīs ļoti iecienīti ir eili, kviešu alus, bet šie alus veidi Latvijā ir mazāk pieprasīti, savukārt beļģu tipa alus ir guvis atzinību. Šo alus kategoriju ar pievienotu dabīgo sulu garšas dēļ izvēlas arī sievietes, līdz ar to pircēju loks ir plašāks. Brūža plūmju alus sastāvā ir 7% dabīgas plūmju sulas,» komentē Eva Sietiņsone, AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja.

Brūža plūmju alus tirgū pieejams no šā gada marta, un šobrīd tas ir jau lielākajā daļā veikalu Latvijā. Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga veidota izlase – tajā ir eksperimentēts ar jaunām garšām un dažādiem alus stiliem. Brūža plūmju alum pamatā ir klasiskās alus sastāvdaļas, kam brūvēšanas procesā tiek pievienota arī plūmju sula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus ražotājiem jādomā par eksporta iespējām

Sandra Dieziņa, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību

To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?

Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceturto gadu pēc kārtas pasniegs Latvijas Alus gada balvu

Lelde Petrāne, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot 2014. gadā paveikto un godinot izcilākos alus darītājus un nozares nozīmīgākos sasniegumus, šā gada 6. februārī tiks pasniegta Latvijas Alus gada balva 11 nominācijās. Latvijas Alus balvu pasniedz ceturto gadu pēc kārtas.

Aizvadītais gads nozarei bijis īpaši nozīmīgs, jo jaunu alus darītavu skaits bijis rekordliels - patlaban valstī strādā pavisam 29 alus darītavas, kas ir par 7 vairāk nekā pērn.

Lai izvērtētu 11 nominācijām iesniegtos pieteikumus, izveidota starpresoru žūrijas komisija, kurā ir Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Iepakojumu asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas tūrisma attīstības biroja Live Riga, Latvijas Alus darītāju savienības, kustības Par labu alu un biedrības Alus brālība pārstāvji. Pēc Alus brālības uzaicinājuma žūrijas komisiju vadīs pārtikas inženieris-tehnologs, bijušais ilggadējais Cēsu alus vadītājs un alus entuziasts Kārlis Tomsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pirmo reizi alus ražotāju konkurss Baltic Beer Star norisināsies Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cēsu alus paplašinājusi alus zīmola Cēsu Premium līniju, izveidojot kafijas portera alus šķirni – Cēsu Premium Coffee Porter. Kopējās investīcijas – 20 000 eiro, informē uzņēmumā.

Cēsu Premium Coffee Porter ir klasiskā portera tipa alus pārstāvis ar patīkamu grauzdētas kafijas aromātu, kas gan raudzēts ar apakšējo – lāgera alus raudzēšanas metodi. Kafijas garšas un aromāta nianses porterim piešķir pievienotais rūgtenais šokolādes iesals, tieši rūgtas (bitter) garšas variācijas šobrīd ir alus baudītāju iecienīta tendence visā pasaulē, arī Latvijā.

«Cēsu Premium kafijas porteris pildīts stikla pintes tilpuma pudelē. Pintes tilpuma alus iepakojums Latvijas alus baudītājiem izrādījies ļoti iecienīts – trīs gadu laikā alus tirdzniecība tieši pintes pudelēs trīskāršojusies,» atklāj Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus nozarē vērojams kritums; PET ierobežojumi var iedragāt tirgu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos piecos gados mazo alus darītavu skaits audzis vairāk nekā divas reizes – no 16 komersantiem 2011. gadā līdz 38 alus darītavām 2016. gada beigās, liecina DB aprēķini, izvērtējot Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datus. Pašmāju alus darītāju saražotā alus apjoms sarucis divas reizes – no 153,3 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn.

Latvijas alus darītājiem pagājušais gads bijis trauksmains, tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju, aldari turpina attīstīties, situāciju vērtē Latvijas alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš. Viņš ir priecīgs par jaunu mazo alus darītavu izveidi, kuru skaits arvien pieaug. Saskaņā ar VID datiem, 2016.gadā Latvijā saražoti 73,9 milj. litri alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Valstī ir trīs «lielās» alus darītavas – Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem, tostarp Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum, informē VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāji reaģē uz jauno tirgus situāciju

Lelde Petrāne, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunas pintes pudeles izveidē Cēsu alus investējis 200 000 eiro

Zane Atlāce-Bistere, 10.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava AS Cēsu alus ir investējusi 200 000 eiro jauna dizaina pintes pudeles radīšanā, informē uzņēmuma komunikācijas vadītāja Agita Kārkliņa.

Pudeles dizains izstrādāts speciāli pēc Cēsu alus pasūtījuma un tās ir atgriežamas taras pieņemšanas punktos. Pudeles dizainā izmantotas arī pudeles kakla folijas, kas Latvijas alus tirgū nav tik izplatītas. Pudeles kakla folijām ir ne tikai dizaina funkcija - tās nodrošina arī iepakojuma higiēnisku lietošanu.

«Lai arī Cēsu Premium ir stabils zīmols un ieņem pirmo vietu starp pārdotākajām alus šķirnēm Latvijā, mēs nepārtraukti domājam par inovācijām un attīstības iespējām Latvijas alus tirgū. Pētot pasaules tendences alus nozarē, esam radījuši jauna dizaina pintes pudeli, kas alus mīļus pārsteigs ar jaunu, modernu, premium klases un vizuāli pievilcīgu formu un dizainu. Esam gandarīti, ka varam realizēt savas idejas un vērot, kā tās iedzīvojas un attīsta Latvijas alus tirgu,» teic Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alternatīvais miestiņš

Anda Asere, 22.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji vēlētos, lai ar laiku bezalkoholiskais alus būtu brīvprātīga izvēle, kam cilvēki dod priekšroku garšas dēļ, nevis tāpēc, ka konkrētos apstākļos nedrīkst iemalkot alu

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Bezalkoholiskais alus Latvijā ir nišas produkts, aizņemot mazāk nekā 1% no kopējā pašmāju alus tirgus. Analizējot pēdējo trīs gadu tirgus datus, jāsecina, ka Latvijā bezalkoholiskā alus apjomi nepalielinās un tā popularitāte nepieaug, tomēr jāņem vērā, ka šeit līdz šim nav veiktas aktivitātes, lai mērķtiecīgi informētu sabiedrību par bezalkoholiskā alus segmentu un tā lietošanas kultūru un paradumiem. Iespējams, ka pieprasījums līdz šim nav audzis arī mazās izvēles, garšas īpašību, kā arī stereotipu dēļ, ka bezalkoholiskais alus negaršo pēc alus un nav baudāms,» saka Maija Vikmane, AS Cēsu alus Mārketinga nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Cēsu alus: Nepārdomātas nodokļu politikas dēļ valsts var zaudēt 50 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 27.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2018.gadā nepārdomātas valsts nodokļu politikas dēļ valsts var zaudēt 50 miljonus eiro. Krasi ceļot nodokļus, tiek iznīcinātas iespējas, ko sniedz pierobežas tirdzniecība. Turklāt attiecībā uz alus nozari, sekas var būt graujošas, ja ņem vērā alus tirgus kritumu pēdējo gadu laikā,» uzskata Cēsu alus valdes priekšsēdētāja un Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes locekle Eva Sietiņsone.

Medijiem izplatītajā paziņojumā norādīts, ka ir saprotama ir valdības nepieciešamība budžeta roba aizpildīšanai, tomēr priekšlikumi ir nākuši, neņemot vērā un neapsverot būtiskos aspektus ar nozares asociācijām. Reformas tiešā veidā skars uzņēmējdarbību, turklāt negatīvi. Pēdējo gadu laikā alus tirgus sarūk un šādas krasas un neplānotas izmaiņas nodokļos spēcīgi ietekmēs uzņēmumu darbību. Ekonomiskais ieguvums, ja būs, tad būs īslaicīgs.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2016.gadā akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumu plāns bija pārsniegts, kas Cēsu alus skatījumā apliecina pierobežas eksporta attīstību un to, ka prognozēta nodokļu stratēģija ir veiksmīgāka nekā straujas izmaiņas. Krasas akcīzes nodokļa izmaiņas samazinās iekšējo tirgu, vairos ēnu ekonomiku un veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (neieskaitot alu) iekasēts 128,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,8 miljoniem eiro jeb 4% vairāk nekā 2014.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati.

Savukārt par alu 2015.gadā iekasēts 27,1 miljons eiro, kas ir par 1,98 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā.

Akcīzes nodokļa pieaugumu par alkoholiskajiem dzērieniem un alu ietekmēja akcīzes nodokļa likmju izmaiņas no 2015.gada 1.augusta, kā arī patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

2015.gadā patēriņam Latvijā nodoti 5,096 miljoni dekalitru alkoholisko dzērienu, kas ir par 1% vairāk nekā 2014.gadā. Vērtējot pēc absolūtā alkohola satura dzērienos, patēriņam nodotie apjomi ir par 2% lielāki nekā 2014.gadā.

Alus 2015.gadā patēriņam Latvijā nodots 15,23 miljonu dekalitru apjomā un salīdzinājumā ar 2014.gadu vērojams samazinājums par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alusdarītava attīstībā ieguldīs vairāk nekā miljonu

Sandra Dieziņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, izsludināts iepirkums par graudu pārstrādes ēkas paplašināšanu. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 900 000 eiro. Darbus paredzēts veikt Kroņauces dzirnavās Tērvetes novadā. Uzņēmums plāno piesaistīt ES līdzfinansējumu pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks DB pastāstīja, ka projekts paredz paplašināt alus pagrabu, palielinot tā ietilpību, kas ļaus palielināt arī ražošanas jaudas par 25 %. «Augam ar katru gadu un arī šis gads nebūs izņēmums. Lauku atbalsta dienests jau ir apstiprinājis mūsu projektu par kopējo summu 1,2 miljoni eiro, kur 30 % ir ES līdzfinansējums. Tas mums ļaus palielināt jaudas,» stāsta V. Paškausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efekts no alus un alkoholisko kokteiļu pudeļu tilpuma samazināšanas, iespējams, varētu būt visai īslaicīgs

Šā gada pirmajos trijos mēnešos patēriņam Latvijā nodots vairāk nekā tūkstotis dekalitru alkoholisko dzērienu, kas ir par 3% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā. Savukārt alus nodots 2,92 tūkst. dekalitru apjomā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir vērojams samazinājums 8% apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati.

Tāpat jau vairākus gadus pēc kārtas VID informācija rāda, ka Latvijas patērētāju vidū kā vispopulārākais alkoholiskais dzēriens saglabājas kokteilis Cēsu Džons, bet alus sektorā tas a/s Cēsu alus ražotais alus Miezītis. Tāpat visvairāk pirkto alus topā ir a/s Aldaris ražotais Apinītis stiprais. Lielākoties šis alus tiek pārdots divu litru PET pudelēs. Kaimiņvalstī Lietuvā jau 2013. gada janvārī ar likumu tika samazināts maksimālais iepakojuma tilpums, proti, tika noteikts, ka tas nedrīkst pārsniegt vienu litru, tāpēc divu litru plastmasas pudeles ir pazudušas no veikalu plauktiem. Tas pats attiecas arī uz sidra un alkoholisko kokteiļu iepakojumu. Lietuvas alkoholisko dzērienu un tabakas vairumtirdzniecības uzņēmuma UAB Bennet Distributors ģenerāldirektors Mareks Kuklis DB norāda, ka sākotnēji tas izraisīja kritumu alus tirgū 6,6% apmērā. Tāpat viņš piebilst – lai gan samazinās PET iepakojumā patērētais alus, palielinājies segments, kas pildīts bundžās.

Komentāri

Pievienot komentāru