Citas ziņas

Maizītis aicina Kalvīti likt galdā sarunu ierakstus

Ritvars Bīders, 03.09.2010

Jaunākais izdevums

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzsver, ka nekad nav atbalstījis zagšanu, tāpēc aicina Aigaru Kalvīti likt galdā sarunu ierakstus, kuros J. Maizītis ekspremjeram it kā norādījis, ka zagt var, jo zog visi. Tā J. Maizītis saka intervijā Latvijas Radio.

«Nevienu brīdi neesmu atbalstījis zagšanu. Gluži otrādi... Es 26 gadus esmu cīnijies, lai šādas darbības nenotiku,» runājot par A. Kalvīša izteikumiem, skaidro J. Maizītis, piebilstot, ka, būdams savā amatā, viņš ir informējis valdības vadītāju par iespējamām zagšanām valsts pārvaldē.

J. Maizītis intervijā arī pauž viedokli, kurā uzskata, ka tiesībsargājošās iestādes Latvijā kopumā ir brīvas no politiskās ietekmes. «Vismaz tas, ar ko es saskāros savu pilnvaru laikā, ir tas, ka ļoti bieži tieši politiķi ir tie, kuri tiesībsargājošajās iestādēs pieņemtos likumīgos lēmumus pakārto savu politisko interešu vai nu sasniegšanai, vai cīņai ar saviem politiskajiem pretiniekiem. Tā tendence ir bijusi izplatīta visus šos pēdējos gadus,» tā viņš.

«Protams, negribu noliegt, ka pilnībā tiesībsargājošās iestādes ir bijušas brīvas no tā, ka varbūt bijuši kādi darbinieki, kuri sava rakstura vājuma dēļ mēģinājuši rīkoties tā, lai kādam politiskajam vadītājam būtu tas vēlamais rezultāts sasniegts konkrētajā brīdī. Tādas situācijas tiešām ir bijušas. Arī manā praksē ir pastarpināti nākuši un stāstījuši par to, kāds būtu tas vēlamais rezultāts,» atzina J.Maizītis, piebilstot, ka tādas tendences ir, bet, ka kopumā visa sistēma būtu tādā veidā ietekmējama, bijušais ģenerālprokurors negrib piekrist.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis piekritis kļūt par jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Viņš aģentūrai BNS teica, ka strādāšot tiešā Bērziņa pakļautībā un nav gatavs strādāt partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvja Valsts prezidenta kancelejas jaunā vadītāja Gundara Daudzes vadībā.

Uz jautājumu, kā redz sadarbību ar prezidentu, kurš nācis no Zaļo un zemnieku savienības, un Daudzi, kura pārstāvētās partijas līderis ir Maizīša aktīvākais kritizētājs Aivars Lembergs,Maizītis atbildēja, ka ar Bērziņu ir vienošanās, ka viņš strādās tiešā prezidenta pakļautībā. «Es neesmu gatavs strādāt Daudzes pakļautībā,» norādīja Maizītis.

Pamatojot savu izvēli, Maizītis sacīja, ka iemesls, kādēļ piekritis strādāt Bērziņa komandā, ir tas, ka viņam ir iepriekšēja pieredze un «Valsts prezidentam ir jāzina tas, kas ir noticis iepriekš».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Jāni Maizīti ieceļ SAB direktora amatā

Madara Fridrihsone, LETA, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Štokenbergu konsultēs bijušais ģenerālprokurors

Jānis Lasmanis, 08.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā tieslietu ministra Aigara Štokenberga birojs uzsācis darbu četru cilvēku sastāvā. Viens no ministra padomniekiem ir bijušais ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes vieslektors Jānis Maizītis.

Par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri un biroja vadītāju iecelta Karīna Korna, padomnieks krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumos, un sadarbību ar ģenerālprokuratūru ir Jānis Maizītis, padomniece civiltiesību un civilprocesa, kā arī Eiropas tiesību kodifikācijas jautājumos - Baiba Broka, bet padomnieks ieslodzījuma vietu un probācijas attīstības jautājumos - Glens Grants (Glen Grant).

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs norāda: «Savā birojā esmu aicinājis līdzdarboties nozares profesionāļus, kuri ar savām zināšanām un pieredzi dos savu ieguldījumu tieslietu nozares attīstībā un tiesiskas valsts veidošanā. Šie cilvēki tieslietu nozarē ir strādājuši jau vairākus gadus, tādēļ viņu viedoklis man būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanas procesā. Savā komandā esmu iekļāvis arī cilvēku ar plašu starptautisko pieredzi, kas uz tieslietu sistēmā notiekošajiem procesiem varēs paraudzīties no plašāka skatu punkta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maizītis: Ne visas SAB pārbaudes par pielaidēm valsts noslēpumam bijušas precīzas

Dienas Bizness, 15.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunieceltais vadītājs Jānis Maizītis, būdams ģenerālprokurors, vairākas reizes atcēlis SAB pieņemtos lēmumus saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš atzina, ka bijušas pietiekami daudzas situācijas, kur pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai precīzas. J. Maizītis arī atzina, ka ir daudz sūdzību saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumiem no personām, kurām tiek liegtas šīs pielaides. «Tur ir daudz un dažādas situācijas. Dažbrīd varbūt skaidrāk jāpaskaidro personai, kādēļ tāds lēmums ir pieņemts,» sacīja SAB vadītājs. J. Maizītis arī norādīja, ka tomēr personas bieži apzinās, kādēļ ir tāds lēmums.

SAB vadītājs skaidroja, ka vienmēr, kad šie lēmumi tiek pārsūdzēt, notiek pārbaudes, kā biroja vadītājs vai attiecīgās amatpersonas, kas pārbaudes veikušas, nonākušas pie šī lēmuma. «Bijušas pietiekami daudz situāciju, kur runāts par to, ka pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai tās varēja būt precīzākas,» sacīja J. Maizītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maizītis: Mani izbrīna pilsoņa Lemberga izteikumi

Dienas Bizness, 13.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es sekoju līdzi visam, kas notiek. Mani izbrīna, ka, piemēram, pilsonis Lembergs publiski izsakās par to, kam būt vai nebūt ģenerālprokuroram,» uzsvēris bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

«Ačgārni sanāk, ka personas, pret kurām uzsākta kriminālvajāšana, izsakās par to, kas tiesā vai apsūdz,» Latvijas Radio intervijā sacīja Saeimas uz vēl vienu neapstiprinātais termiņu J.Maizītis.

Septembrī viņš sāks strādāt par lektoru Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Viņam būs pilna slodze. Viņš turpinās studijas doktorantūrā. «Es jebkurā brīdī esmu gatavs uzvilkt uzvalku un strādāt valsts darbā, bet tādu darbu, kur liekama lietā izmeklētāja un prokurora pieredze vai jurista pieredze, bet tāda piedāvājuma man nav,» viņš neslēpa.

Jautāts par iemesliem, kāpēc viņu neapstiprināja ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu, J.Maizītis atcerējās, ka viņam tas kļuva skaidrs, kad balsošanu Saeimā organizēja ar biļeteniem, nevis elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs izsaka nožēlu, ka Jānis Maizītis nav ievēlēts Ģenerālprokura amatā, jo viņš esot nodrošinājis A. Lembergam publicitāti.

«Man ir žēl, ka Jāni Maizīti atkārtoti neievēlēja par ģenerālprokuroru, jo viņš savā ziņā nodrošināja mana tēla veidošanu,» paziņojumā presei paudis Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. «Man kā politiķim ir izdevīgs tāds Ģenerālprokurors, kas, politisku un karjeras interešu vadīts, izvirza man apsūdzības, kas pēc tam sabrūk kā kāršu namiņš. Kā zināms, Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pret mani ir cēlis jau trīs apsūdzības – tā saucamo Grinberga lietu, apsūdzību par ieņēmumu deklarācijas neiesniegšanu, kā arī lietu pret Drošības policijas pulkvedi Indriksonu, kuru apvainoja spiegošanā it kā manā labā. Kā zināms, tiesā visās šajās lietās Maizītis ar kaunu zaudēja,» tā Lembergs. Tomēr kā Latvijas patriotam viņam šķietot, ka «Latvija ir pelnījusi profesionālāku un politiski neangažētu Ģenerālprokuroru».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis:Gaidāmais Maizīša valdīšanas turpinājums prokuratūrā

Dienas Bizness, 24.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot oficiāli ir pateikts tas, par ko runa virmoja jau ilgāku laiku — ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir izvirzīts apstiprināšanai Saeimā darbam šajā amatā trešo termiņu pēc kārtas.

Protams, varētu pavīpsnājot jautāt, vai tiešām prokuratūras un tiesu rindās nav neviena cita speciālista, kurš būtu cienīgs ieņemt šo posteni, ja reiz visu laiku ir jāvirza viens un tas pats. Tomēr, domājams, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam bija visai noteikti iemesli, kāpēc rīkoties tieši šādi. Pirmkārt, jāņem vērā, ka šis ir vēlēšanu gads un jebkuras krasas izmaiņas šajā jomā varētu izraisīt sabiedrības neapmierinātību, kas nav diez ko vajadzīgs ne politiskajai, ne arī tiesu sistēmai. Otrkārt, Maizītis sevi ir parādījis kā mierīgu, nosvērtu un prognozējamu cilvēku, kurš diez ko nepieļauj politiķu diktātu attiecībā uz saviem lēmumiem. Protams, arī Maizīša darbības laikā prokuratūra ar savu darbu laiku pa laikam ir atstājusi ne to labāko iespaidu. Viens no šādiem gadījumiem bija tā saucamā Grinbergšova lieta, kad Ventspils mēram Aivaram Lembergam faktiski tika dota iespēja visai klaji pasmieties par prokuratūras darba stilu, un beigās vēl iesūdzēt to tiesā, prasot prāvas summas. Savukārt tā saucamā digitālās televīzijas krimināllieta vispār ir pārvērtusies par bezgalīgo stāstu, kad septiņu gadu laikā nav tikts tālāk par vienas ceturtdaļas liecinieku nopratināšanu tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs: Latvijai vajadzēja spiegus, kas brīdinātu par sankcijām

Lelde Petrāne, 14.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvija pievienojās ekonomiskajām sakcijām pret Krieviju, tā labi zināja, ka būs sekas. Viss nebūtu tik skumji, ja mēs tam būtu gatavi, intervijā Деловые вести sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Viss šis stāsts par sankcijām nesākās šodien,» sacījis Lembergs, «Ja kāds nolemj rīkoties pret kādu, abas puses saprot, ka sekas būs. Ekonomiskās, politiskās, ģeopolitiskās, militārās. Tas viss būtu iepriekš jāanalizē un jāsaprot.»

Ventspils mērs uzskata, ka varēja rīkoties gudrāk. «Ja birojs, kuru pārvalda idiots Maizītis (Jānis Maizītis, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis), labāk darītu savu darbu, tad viņiem būtu profesionāli spiegi, kas strādātu blakus Krievijas prezidentam un viņa darbiniekiem.» Tādā gadījumā būtu saņemta informācija par to, kādas konkrēti sankcijas Krievija plāno pret Eiropas Savienību un Latviju tai skaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

SAB direktors: Latvijā elektronisku vēlēšanu ieviešana radītu drošības riskus

LETA, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā elektroniskas vēlēšanu sistēmas ieviešana radītu drošības riskus, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.

Maizītis izteicās, ka ar lielām «fobijām nav slims», taču, ikdienā saskaroties ar viņam pieejamo informāciju, secinājis, ka valstij labāk būtu saglabāt esošo vēlēšanu procesa kārtību.

«Labāk pasvītrot to krustiņu un mīnusiņu, tad būsim daudz drošāki un nebūsim ar drošības riskiem ietekmēti,» uzsvēra Maizītis.

SAB direktors gan norādīja, ka pats galvenais priekšvēlēšanu procesā ir pievērst uzmanību ziņu saturam un iepazīties ar pēc iespējas plašāku mediju saturu. «Galvenais, kas notiek mūsu galvās, [..] nesapīties virsrakstos, izlasīt vairākus, nevis tikai vienu rakstu,» piebilda SAB šefs.

Latvijā arī iepriekš bijušas diskusijas par vēlēšanu nodrošināšanu internetā. 2014.gada nogalē Saeima noraidīja attiecīgu kolektīvo iesniegumu, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas ekspertu viedokļiem. Viņi iepriekš komisijas sēdēs uzsvēra, ka šādu vēlēšanu ieviešanai nav pieejami tehnoloģiski risinājumi, kas būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu Satversmē nostiprināto aizklātuma principu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti ietekmīgi cilvēki, kuri traucē demokrātijas attīstībai. Diez vai kādā valstī ir pilnīgi godīga politika, bet ir kaut kādas robežas, ko nedrīkst pārkāpt, intervijā Latvijas Radio norāda bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Viņš arī atzīmē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju traucē minētie ietekmīgie cilvēki. KNAB esot virzošais spēks, kas spēj kaut ko darīt korupcijas apkarošanā.

Vissvarīgākā un efektīvākā metode ir dot iespēju izmeklētājiem, korupcijas apkarotājiem, prokuroriem strādāt. Pirmkārt, nelikt nekādus šķēršļus un, otrkārt, likt sajust, ka viņu darbs ir vajadzīgs valstij. Jo tikai darot var noskaidrot – ir vai nav noziedzīgi nodarījumi un korupcijas pazīmes. Šķērši tiekot likti visdažādākā veidā. J.Maizītes norāda, ka pie šķēršļiem var pieskaitīt arī finansējuma samazināšanu, visu, kas noticis ar KNAB visu šo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Maizītis: Vilnīša kungs man nav autoritāte

Elīna Pankovska; Andra Briekmane, 16.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks, iespējams, varētu būt bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Tādu viedokli preses konferencē pauda tagadējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis. Runājot par viņam adresētajiem pārkāpumiem, viņš nenoliedza, ka tādi bijuši, taču tie nav radījuši tiesiskas sekas.

Viņš arī piebilda: «Es kā amatpersona biju gatavs iet pret straumi.» Vai konstatētie pārkāpumi ir par iemeslu viņa atstādināšanai, lai izlemj sabiedrība, viņš teica, paužot arī prieku, ka daļa no konstatētajiem pārkāpumiem ir atslepenoti.

Pats Maizītis gan par šādu izteikumu bija pārsteigts un db.lv atzina, ka neesot sekojis līdzi, jo ir aizņemts pašreizējā darbā Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gundars Bērziņš: SAB direktors visdrīzāk būs cilvēks, kurš strādājis drošības dienestos

LETA, 16.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidāts varētu plašākai publikai nebūt pazīstams, atzinis viens no Tautas partijas dibinātājiem, bijušais veselības un finanšu ministrs, patlaban lielzemnieks Gundars Bērziņš.

«Balstoties uz to, kas līdz šim izskanējis, kandidāts visdrīzāk būs cilvēks, kurš strādājis drošības dienestos, kuram ir laba sadarbība ar partnerdienestiem un stingras rekomendācijas no tiem. Tādējādi kandidātu loks nebūs liels. Šis cilvēks plašākai publikai nebūs pazīstams, kas šim amatam ir normāli,» laikrakstam Neatkarīgā norādījis Bērziņš.

Runājot par to, vai šis kandidāts varētu būt bijušais ģenerālprokurors, tagadējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Maizītis, Bērziņš atzīst, ka viņa rīcībā esot par maz informācijas.

«Protams, tāda iespēja pastāv. Tomēr Latvijā tas nav bijis raksturīgi, un domāju, arī nebūs, jo... Es domāju, nebūs. Maizītis ir pietiekami publiska persona. Reputācija viņam ir atbilstoša. Sabiedroto atbalsts varētu būt mērens. Es domāju, ka tomēr - nē. Būs kandidāts, kuru mēs ļoti maz pazīsim,» pauda bijušais politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jānis Maizītis strādās par daudz mazāku algu nekā iepriekš

Aisma Orupe, 08.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis nav reģistrējies kā bezdarbnieks, bet, iespējams, septembrī sāks strādāt par pasniedzēju – gan par daudz mazāku algu nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maizītis par padomiem Štokenbergam saņem 470 latus «uz papīra»

Madara Fridrihsone, 09.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ģenerālprokurors, tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Vienotība) padomnieks Jānis Maizītis par darbu Tieslietu ministrijā šobrīd saņem 470 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Tādējādi J. Maizītis, kurš divus pilnvaru termiņus ir bijis prokuratūras augstākā amatpersona, saņem aptuveni trīs reizes mazāk nekā iesācējs tiesnesis, ceturtdien Saeimas debatēs par 2011. gada budžetu uzsvēra A. Štokenbergs.

Db jau vēstījis, ka no nākamā gada tiesnešus un citas tiesu varas amatpersonas plānots iekļaut vienotā atalgojuma sistēmā, taču viņu algas vidēji pieaugs par 43 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), pirmdien žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

SAB priekšnieks Jānis Maizītis premjeri informējis par lēmuma iemesliem, tomēr Straujumai nav tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturējās vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

«Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],» sacīja Straujuma.

Līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai četri mēneši, un tas ir tas laika periods, kamēr var norisināties Brokas sūdzības izskatīšana, turklāt viņai ir tiesības sūdzēties arī starptautiskajās institūcijās. «Šī būs pieredze nākamajiem valdību vadītājiem - būs jāvelta laiks tam, lai noskaidrotu, vai ministram ir pielaide valsts noslēpumam,» atzina Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša īrētajā dzīvoklī Rīgā notikusi ielaušanās un zagļi nozaguši datoru, kurā neesot atradusies klasificēta informācija.

Kā aģentūrai LETA apliecināja SAB pārstāve Iveta Maura, Maizītim ticis nozagts viņa privātais dators.

Par notikušo informēta Valsts policija (VP), kas veic izmeklēšanu.VP priekšnieks Ints Ķuzis aģentūrai LETA pastāstīja, ka zādzība notikusi pirms vairākām dienām un bez datora paņemti vēl pāris nebūtiski priekšmeti.Policijā sākts kriminālprocess.Pēc Ķuža rīcībā esošās informācijas, rajonā, kurā dzīvo Maizītis, dzīvokļa apzagšanas iepriekš nav notikušas.Konkrētas versijas par notikušo Ķuzis atturējās minēt, taču norādīja, ka šādā gadījumā nevarot izvirzīt vienu versiju.

Protams, ka dzīvokļu apzagšanas ir iecienīts nozieguma veids, bet vispirms ir jāsaprot kāpēc šāds noziegums noticis. Policija tagad izmeklēs, uzsvēra Ķuzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa komisija trešdien vienojās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam virzīt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) vadošas amatpersonas Jēkaba Straumes kandidatūru.

Kā pēc komisijas sēdes žurnālistiem pastāstīja tās vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, komisijas lēmums bija vienbalsīgs. Straumem esot atbilstoša izglītība un labas svešvalodu zināšanas. Straume MIDD strādājot vairāk nekā 15 gadus, viņš pabijis arī starptautiskajās misijās. Straume redz aicinājumu sakārtot un mobilizēt korupcijas apkarošanas iestādi, norādīja Citskovskis, piebilstot, ka komisijas locekļi šajā kandidātā saskatījuši līdera dotības.

Patlaban Straume MIDD ieņem departamenta vadītāja amatu. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijā, kuras kompetencē tolaik bijusi arī korupcijas apkarošana. Straume strādājis tieši nodaļā, kas apkaro korupciju. Profesionālajai darbībai nepieciešamo izglītību Straume guvis Latvijas Policijas akadēmijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai divi Saeimas deputāti atzīst, ka balsojuši pret Jāņa Maizīša atkārtotu ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā, ziņo laikraksts Diena.

Aptaujājot visus deputātus, laikraksts noskaidrojis, ka pret Maizīti balsojis Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un Jānis Dukšinskis (LPP/LC).

Lai gan par Maizīti nobalsoja 45 Saeimas deputāti, laikraksta aptaujā 58 parlamentārieši apgalvojuši, ka atbalstījuši līdzšinējo ģenerālprokuroru. Tas liek šaubīties vismaz par 13 deputātu vārdu patiesumu.

Db.lv jau ziņoja, ka Jānis Maizītis netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti, balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret. Deputātiem tika izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Tikai 92 zīmes tika atzītas par derīgām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Mobings un bosings pret nodokļu maksātāju maciņiem ir ievilcies

Dienas Bizness, 14.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žēlabu futbola mačā, ko aizsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieces ar sūdzību, ka priekšnieks viņas nepietiekami augstu novērtē, bumba nu jau no premjera ir padota tālāk nākamajam spēlētājam – Valsts kontrolei (VK). Vēl pirms VK ir sākusi ko vētīt (nav gan vēl zināms, vai vispār to darīs), jau skaidrs ir viens – visu šo bumbošanos sedzam mēs, nodokļu maksātāji.

Vai mums, rēķina sedzējiem, VK gūtie dati par KNAB būtu vajadzīgi? Iespējams, bet ne jau tāpēc, lai palīdzētu kārtot attiecības starp šā biroja vadītāju un viņa padotajiem. Mums galīgi nemaz neinteresē, kurš kuram un cik gauži kādā neatkarīgā tiesībsargu iestādē nodarījis. Mums interesē, lai šis birojs darbotos. Viss! Kas mums ir zināms, piemēram, par Satversmes aizsardzības biroju? Savulaik to vadīja Jānis Kažociņš, tagad – Jānis Maizītis. Bet kurš tur kuram ko – kāda mums par to darīšana? Mums par to nav jāzina, mēs to nezinām, un tas ir pareizi. Mēs no šīs institūcijas līdzīgi kā no KNAB sagaidām uzcītīgu ikdienas darbu, kura specifika ir pretēja publicitātei, un acīmredzot arī subordināciju, lai tas viss tiešām darbotos kā pulkstenis un būtu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SAB: Par Re&Re maksājumiem Vienotībai vēstījušais Krievijas laikraksts nereti publicē fantāzijas

LETA, 09.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas laikraksts Rossijskije Vestji, kurā rakstīts par būvfirmas Re&Re maksājumiem partijas Vienotība melnajai kasei, nereti publicē fantāzijas, kas nodara kaitējumu Latvijas interesēm, norāda Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Krievijas Federālā laikraksts Rossijskije Vestji vēsta, ka, pēc tā rīcībā esošās informācijas, SAB direktors Jānis Maizītis informējis Valsts prezidentu Andri Bērziņu par to, ka būvfirmas Re&Re vadība vairāku gadu laikā bijusi cieši saistīta ar Vienotību. Kontaktu ar uzņēmumu uzturējusi premjera Valda Dombrovska (V) sieva Ārija Dombrovska un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) vīrs Jānis Āboltiņš. Tieši viņi saņēmuši naudu no Re&Re partijas melnajai kasei, kā arī sev personīgi.

Savukārt Vienotība lobējusi, lai šis uzņēmums saņemtu valsts pasūtījumus. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, Re&Re esot atzinušies izmeklētājiem par naudas nodošanu Vienotībai. Vienlaikus ASV Valsts departamenta pārstāvji mēģinot pārliecināt Bērziņu, lai viņš izdarītu tā, lai skandāls neizvērstos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zatlers: deputātiem ir problēmas ar tiesiskuma izpratni

Paula Prauliņa, 15.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Diemžēl tas norāda uz problēmām ar tiesiskuma izpratni,» norāda Valsts prezidents Valdis Zatlers, komentējot faktu, ka īsā laika periodā Saeima balsojumā jau otro reizi ir noraidījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja izvirzītu kandidātu, proti, tiesnesi Māri Vīgantu un ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Abi kandidāti bija guvuši Saeimas Juridiskās komisijas deputātu atbalstu, taču Saeimas balsojumā tika noraidīti bez debatēm un argumentācijas.

Db jau rakstīja, ka Jānis Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti šorīt balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret. Deputātiem tika izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Tikai 92 zīmes tika atzītas par derīgām.

VIDEO: Deputātu komentāri par balsojumu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

Komentāri

Pievienot komentāru