#Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera rīcībā nav informācijas, ka krimināllieta pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču būtu pasūtījums.

Kalnmeiers šodien žurnālistiem teica, ka amata atstāšana ir paša Latvijas bankas prezidenta lēmums un to ģenerālprokurors nevarot komentēt. Attiecībā uz Rimšēviča apgalvojumu par lietas pasūtījuma raksturu Kalnmeiers atbildēja, ka šādā gadījumā nepieciešami vairāk argumentu nekā izskanējis Rimšēviča vakar sarīkotajā preses konferencē.

«Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Aizdomās turētā statuss vēl nav apsūdzība, kura jau apgalvo, ka noziegums ir noticis. Nesasteigsim notikumus un ļausim, lai process iet savu gaitu. Katrā ziņā manā rīcībā nav nekādas objektīvas informācijas par to, ka būtu noticis kaut kāds pasūtījums,» uzsvēra Kalnmeiers.

Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajām personām varētu nebūt jāgaida vēl mēnesi,» viņš sacīja.

Viņš norādīja, ka eksperti apzinājuši trūkumus, kādi bijuši celtniecības posmā. Pašlaik jau paveikts liels darbs gan Ekonomikas ministrijā, gan dažādās darba grupās un veikta virkne labojumu, bet vēl ir konstatēta virkne normatīvo aktu, kuros trūkst detalizētu regulējumu par būvniecības procesa norisi, kas jāapzina, teica ģenerālprokurors, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ šis process nav tik ātrs.

«Faktiski, ja mēs būtu aprobežojušies tikai ar ēkas sagrūšanas iemeslu noskaidrošanu, tad ekspertīze jau būtu pabeigta vasaras vidū,» atzina Kalnmeiers, paskaidrojot, ka veikts liels darbs, lai apzinātu tās personas, kuras varēja, bet nenovērsa traģēdiju.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) saņēmis ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera parakstītu vēstuli, kurā Ģenerālprokuratūra secinājusi, ka ir pietiekams pamats vērtēt KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atbilstību amatam.

Savā vēstulē Ministru prezidentam ģenerālprokurors ierosina Ministru kabinetam izveidot komisiju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai.

Lai izvērtētu faktus, kuri var būt par pamatu likumā Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju minētajam iemeslam KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata, Ministru kabinetam nepieciešams izveidot komisiju, kuras sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa virzīts virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta deleģēts ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa nozīmēts virsprokurors

Pabeidzot izmeklēšanas eksperimentus, izmeklētājiem pamatā ir kļuvuši zināmi Zolitūdes lielveikala Maxima sagrūšanas iemesli, šorīt telekanālā LNT pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors atzīmēja, ka izmeklēšanas iestādēm ēkas sabrukšanas cēloņi ir zināmi, bet vēl jānoformē ekspertu atzinumi, kas būtībā līdzinās sarežģītiem zinātniskiem pētījumiem. Ekspertu atzinumi vēl nav pabeigti, bet darbs esot noslēguma fāzē.

Kalnmeiers uzsvēra, ka līdz ar minēto izmeklētājiem iezīmējušies arī potenciālie traģēdijas vaininieki - gan fiziskās, gan juridiskās personas.

Termiņus lietas tālākai virzībai ģenerālprokurors atturējās nosaukt, bet viņš cer, ka uz gada beigām lietas virzība iegūs konkrētāku un straujāku virzību.

Kā ziņots, pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

«Šie pieci smagie krīzes gadi nopietni ir ietekmējuši cilvēku psihi,» atzīst Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Neiecietība jūtami pieaug jebkurā sfērā. Daudzi noziegumi ir tā saucamie sadzīviskie - kopīga alkohola lietošana, strīds, un tad ir slepkavība vai smagi miesas bojājumi. Cilvēka dzīvība ir nonivelējusies. Reizēm šie noziegumi ir neizskaidrojami,» viņš stāsta intervijā laikrakstam Diena.

Jautāts par izmeklēšanas kvalitāti Latvijā, ģenerālprokurors stāstījis: «12. martā Saeimas komisijā tieši skatīja šo jautājumu. Tur piedalījās Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Kalniņa kungs. Viņš arī iezīmēja galvenās problēmas, tās principā var sadalīt. Lielākais klupšanas akmens ir finanšu un ekonomiskie noziegumi. Tā ir specifiska joma. Bez pamata zināšanām grāmatvedībā, finansēs, banku darbībā ir grūti izmeklēt to, ko nesaprot. Lai izmeklētājs varētu strādāt pie šīm lietām, viņam ir jābūt sagatavotam šajā jomā. Ja tā nav, viņš nevar kvalitatīvi strādāt. Tas pats par prokuroriem. Arī prokurori ir jāgatavo. Šobrīd ir izveidots apmācības cikls finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanā. Lasīs lekcijas par pamata jautājumiem- kā sastāda bilanci, kā to lasa, ko kurš bilances postenis nozīmē. Šeit sadarbojamies ar Augstāko Tiesu, advokatūru un Finanšu policiju.»

Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnemeiera pieteikuma par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma neatbilstību Satversmei.

ST aģentūrai LETA apstiprināja, ka ST ir atteikusies ierosināt lietu pēc Kalnmeiera pieteikuma un norādīja, ka nevarot telefoniski atklāt tiesas motivāciju, ja, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, nav saņemta «attiecīga informācijas pieprasījuma forma».

Pats Kalnmeiers šodien Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmdien saņēmis ST lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. «Tiesa uzskata, ka nav pietiekams juridisks pamatojums, kāpēc normas neatbilst,» norādīja Kalnmeiers.

Kalnmeiers savas domas nav mainījis un joprojām uzskata, ka OIK netaisnīga sistēma. ST lēmums gan nenozīmējot, ka prokuratūra «iemetīs plinti krūmos». «Vērtēsim iespēju, vai varam ko papildus izlobīt un darīt,» piebilda ģenerālprokurors.

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Latvijā nepastāv nacionāli noziedzīgi grupējumi, tomēr, ja tādi būtu, tad šādi grupējumi varētu mēģināt iegūt politisku atbalstu savām darbībām, raidījumā 900 sekundes teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš skaidroja, ka šādu grupējumu mērķis ir gūt politisko piesegumu savai darbibai, tādēļ vēlme ietekmēt politiskos procesus šādiem grupējumiem varētu būt.

Ģenerālprokurors arī stāstīja, ka Drošības policija patlaban strādā, lai noskaidrotu visus apstākļus kā notikusi partijas Visu Latvijai! finansēšana un vai tā atbilst likumam. Lēmumu par to, ka šo lietu izmeklēs Drošības policija nevis KNAB pieņēmusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). E.Kalnmeiers arī piebilda, ka sākumā jānoskaidro, vai nauda nākusi no kādas kopienas, vai arī tie bijuši nelegāli iegūti līdzekļi. Tā esot liela atšķirība, jo gadījumā, ja nauda nākusi no kopienas, tas neesot nekas sodāms.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa pabeigusi pārbaudi daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei.

Kalnmeiers šodien pieņēmis lēmumu par minētā SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.

Tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) nolēmusi atkāpties no amata un iesniegt Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) demisijas rakstu, pirmdien preses konferencē paziņoja Broka.

(Ar jaunāko informāciju papildināts viss teksts.)

Politiķe savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar Citadeles bankas pārdošanu, Latvijas Gāzes dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Broka uzsvēra, ka šādā situācijā jārīkojas atbildīgi, lai ministrs valdības sēdēs varētu piedalīties visu jautājumu apspriešanā.

Kā preses konferencē norādīja nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, partija rīt vai parīt varētu pārrunāt jautājumu par iespējamo tieslietu ministra amata kandidātu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apstiprina, ka Ģenerālprokuratūra veiks pārbaudi par iespējamo operatīvās informācijas noplūdi saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu, kura ietvaros KNAB šonedēļ veica kratīšanas.

Kalnmeiers aģentūrai BNS apstiprināja, ka KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar jautājumu par informācijas iespējamās noplūdes gadījumu un Ģenerālprokuratūra veiks pārbaudi.

Ģenerālprokurors jau ceturtdien aģentūrai BNS paziņoja, ka trešdienas rītā Neatkarīgās Rīta Avīzes publikācija liecinājusi, ka pirms KNAB aktivitātēm varētu būt noplūdusi informācija.

Latvijas Radio ģenerālprokurors arī atzina, ka Saeimas deputāta Aināra Šlesera 5.maija paziņojums par iespējamu sarunu noklausīšanos bija pirmais signāls, ka tiek gatavots kriminālprocess.

Viņš gan nevarēja pateikt, no kuras iestādes ir noplūdusi informācija, jo par gatavošanos kratīšanai bija informētas trīs institūcijas – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Ģenerālprokuratūra un tiesa.

Kļūda, kas izraisīja Zolitūdes traģēdiju, jau pašā sākumā bija ieprogrammēta ēkas projektā, tā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Nebija jautājumi - sabruks vai nesabruks, bet tikai viens jautājums - kad tas notiks. Kļūda jau pašā sākumā bija ieprogrammēta projektā,» teica Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka savākti pierādījumi, kas apliecina, ka pieļautas būtiskas atkāpes no būvnormatīviem, projektēšanas jomā. Atsevišķi ēkas mezgli bijuši pārslogoti pat par 630%, viņš uzsvēra.

Kalnmeirers rezumēja, ka nelaimi izraisīja dažādu cēloņu virkne, ar kuru nākotnē tiks iepazīstināta arī sabiedrība. Mēģinājums novērst vienu kļūdu palielināja slodzi uz jumta, tad tā pakāpeniski pieauga līdz sasniedza kritisko masu, teica ģenerālprokurors.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izvēlētais kandidāts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatam ir lūdzis papildu laiku, lai izlemtu, vai ir gatavs ieņemt šo amatu, pirmdien preses konferencē paziņoja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka izvēlētā personu nav saistīta ar Kontroles dienestu, bet ar jurisprudenci. Tāpat viņš uzsvēra, ka papildu laika lūgšana nenozīmē atteikšanos no kandidatūras, bet gan atbildības izrādīšanu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. «Ja ir šaubas, labāk tās izvērtēt sākumā, nevis uzņemties amatu un tad atkāpties,» pauda ģenerālprokurors.

Kalnmeiers norādīja, ka lūgumu pēc papildu laika viņš saņēma 2.maijā, taču šis laiks, visticamākais, nepārsniegs divas nedēļas.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurors pagājušajā nedēļā žurnālistiem paziņoja, ka viņam vēl jātiekas ar atsevišķiem amata pretendentiem, bet ne visiem četriem, kurus viņam ieteikusi Valsts kanceleja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot iekšējo pārbaudi, atklājis informācijas nopludinātāju, pagaidām gan atturoties nosaukt šīs personas vārdu. Tikmēr portāls Pietiek.com, kam šī persona it kā nopludinājusi šo informāciju apgalvo, ka KNAB melo.

«Veicot pārbaudi KNAB iekšienē tika noskaidrota un atstādināta no amata pienākumu pildīšanas amatpersona, kura varētu būt nopludinājusi atsevišķus materiālus tā dēvētajā Latvenergo krimināllietā,» šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Par pamatu šīs pārbaudes veikšanai kalpoja portālā Pietiek.com publicētās sarunas un, protams, šis signāls bija ļoti satraucošs, bet tajā pat laikā šī publikācija deva mums iespēju analizēt un noteikt to personu loku, kuram bija iespēja piekļūt minētajai informācijai, to iegūt kopējot un arī tālāk izplatīt,» skaidro ģenerālprokurors.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Gaidāmas izmaiņas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid akcionāru sastāvā.

Par šīm izmaiņām plāno paziņot 19. decembrī, preses konferencē, kas notiks Augstsprieguma tīkls telpās, Dārzciema ielā 86.

Papildināta visa ziņa

Ņemot vērā šo faktu un DB rīcībā esošo informāciju, Augstsprieguma tīkls varētu kļūt par vienu no Conexus Baltic Grid akcionāriem. Pats uzņēmums gan plašākus komentārus pirms gaidāmās preses konferences nesniedz.

Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, preses konferencē piedalīsies Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš DB apstiprināja, ka iepriekš ir izskanējusi neoficiāla informācija par to, ka Augstsprieguma tīkls varētu kļūt par Conexus Baltic Grid akcionāru. Šo lēmumu viņš gan vērtē negatīvi, norādot, ka priekš Latvijas ražotājiem tā ir slikta ziņa. «Latvijas ražotāji šī lēmuma dēļ pārmaksās. Sākumā par to, ka šīs akcijas no esošajiem akcionāriem tiks atpirktas par neadekvāti lielu cenu, bet pēc tam par neprasmīgi un neefektīvi apsaimniekotu infrastruktūru. Valstij par šo biznesu nav nekādas sajēgas,» norāda I.Zariņš.

Jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem sākas pieteikšanās projektam Biznesa Eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa sadarbībā ar Latvijā vadošo biznesa laikrakstu Dienas Bizness. Projekta mērķis ir, nonākot reālā tirdzniecības vidē, dot iespēju Latvijas jaunajiem uzņēmējiem pārliecināties par radītā produkta dzīvotspēju.

«Latvijā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kas gatavi riskēt un kļūt nevis par darbiniekiem, bet par darba devējiem. Populāra kļūst mazo uzņēmumu atvēršana un mājražošana, un arvien biežāk pircējiem tiek piedāvātas nestandarta preces – dažādi dizaina priekšmeti, Latvijā ražoti mājas aksesuāri un apģērbi. T/p Alfa vienmēr ir ieinteresēts saviem klientiem piedāvāt aizvien jaunus produktus un pakalpojumus, un šāda konkursa īstenošana mums kā tirdzniecības centram ir lieliska iespēja piesaistīt tirgotājus, kas, iespējams, citādāk līdz mums nenonāktu. Lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties, jau trešo gadu pēc kārtas perspektīvākajiem jaunajiem uzņēmējiem dodam iespēju vienu mēnesi tirgot savu produkciju t/p Alfa speciāli radītā stendā. Šī ir lieliska iespēja pārbaudīt sava biznesa jaudu vienā no lielākajiem tirdzniecības centriem, gūt atsauksmes no klientiem un saprast sava produkta stiprās un vājās puses lielas konkurences apstākļos,» stāsta t/p Alfa vadītāja Liene Apine.

11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.