Skandināvu amati un Latvijas lēmumi

2018. gada 30. maijs plkst. 6:48
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Bijušais Latvijas FKTK vadītājs Uldis Cērps pēc tam saņēma darbu Zviedrijas finanšu uzraudzības inspekcijā, savukārt bijušais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis kļuva par skandināvu Luminor Bank valdes locekli.

Skandināvu ietekme Latvijā ir bieža neoficiālu sarunu tēma, taču oficiālā līmenī skandināvu banku monopolizācijas process nekad nav vērtēts. Tā ir dīvaina «tabu» tēma. To, iespējams, izskaidro ne tikai tas, ka skandināvu investīcijas ir «politiski pareizas», ne tikai tas, ka Latvijas mediji tradicionāli ir ievērojamā skandināvu ietekmē, ne tikai tas, ka šīm valstīm ir salīdzinoši augsta reputācija, bet arī tas, ka Latvijas valsts amatpersonas bieži saņem labi apmaksātus amatus skandināvu bankās un pat valsts struktūrās. Atcerēsimies, ka bijušais Latvijas FKTK vadītājs Uldis Cērps saņēma darbu Zviedrijas finanšu uzraudzības inspekcijā, savukārt bijušais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis kļuva par skandināvu Luminor Bank valdes locekli.

2017. gada oktobrī, apvienojoties Nordea Bank AB Latvijas filiālei un DNB Banka, izveidojās jauns banku nozares konglomerāts Luminor Bank, kas gandrīz uzreiz kļuva par otro lielāko banku Latvijā pēc aktīvu apmēra, kapitāla un noguldījumu vērtības. Savukārt pēc izsniegto kredītu vērtības jaunizveidotā Luminor Bank bija kļuvusi par lielāko banku Latvijā.

Eiropas Komisija apstiprināja darījumu par banku apvienošanos un nekādus draudus konkurencei no banku apvienošanās neviens nesaskatīja ne Latvijas finanšu sektora uzraudzībā, ne, vēl jo mazāk, valdībā.

Tāpat neviens nekādas problēmas nesaskatīja, ka Luminor Bank valdē tiek iecelts bijušais FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Pat ātrāk par noteikto divu gadu ierobežojumu termiņu, kas attiecas uz tādām valsts amatpersonām, kas pieņēmušas lēmumus vai uzraudzījušas uzņēmumus, kuru vadībā pēc tam vēlas strādāt pēc valsts amata atstāšanas. Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā skaidri nosaka aizliegumu divus gadus pēc valsts amata atstāšanas ieņemt amatus komercstruktūrās ne tikai tādai amatpersonai, kas «pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā» attiecībā uz šo komercstruktūru, bet arī veikusi «uzraudzības vai kontroles» funkcijas.

Gadījumos, kad persona pretendē uz nozīmīgu amatu kādā Latvijas bankā, FKTK no savas puses vienmēr izvērtē amata kandidāta atbilstību likumu prasībām. Zakuļa kunga gadījumā FKTK nebija iebildumu pret amata kandidātu. Pat uz vēl nenotecējušo divu gadu amata ierobežojumu termiņu uzraugs paskatījās «caur pirkstiem».

Lai gan tieši tāda ir šīs interešu konflikta novēršanas likuma normas sāls – novērst tādu pēc būtības, iespējams, koruptīvu situāciju, kad amatpersona kā atlīdzību par pakalpojumu saņem nevis kukuli, bet amatu.

Attiecībā uz Zakuļa kungu sabiedrībai tika stāstīts, ka, iedomājieties, tātad FKTK vadītājs nav pieņēmis nekādus lēmumus, kas skar vienu no lielākajām bankām, kā arī nav pat veicis uzraudzības funkciju attiecībā uz to.

Tika radīts pat oficiāls KNAB atzinums, ka savu FKTK vadītāja amatu 2016. gada janvārī pametušais Kristaps Zakulis pēdējos piecus mēnešus savā amatā ir pavadījis, neveicot nekādas kontroles vai uzraudzības darbības attiecībā uz DNB Banku, kas tagad ietilpst Luminor.

Savulaik arī FKTK vadītāja amatā bijušais SAB darbinieks Kristaps Zakulis nonāca, par viņa kandidatūru vienojoties Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un finanšu ministram Andrim Vilkam, kurš, kā zināms, pirms nonākšanas ministra amatā savukārt ilgu laiku strādāja ekonomista amatā zviedru SEB bankā.

Tātad, no vienas puses, Latvijas banku sektorā pašlaik notiek process, kas stipri atgādina skandināvu banku karteļa veidošanos, no otras puses, mums, iespējams, ir skandināvu ļoti ietekmēta valsts vara, kas nav tendēta šo procesu nedz ieraudzīt, nedz apturēt. Gluži pretēji, izskatās, ka Latvijas amatpersonas ne tikai neuztraucas par skandināvu banku monopola veidošanos, bet pašas naski piedalās tā tapšanā.

Dalies ar šo rakstu