Man arī «besī» ātrie kredīti 

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Jānis Grasis - Banku augstskolas profesors, 2018. gada 13. septembris plkst. 15:22

Foto: facebook.com

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Vai lielākā cepšanās par nekorektu piemēru? Minētais piemērs ņemts no SIA «Creamfinance» interneta mājas lapas, un kalpo tikai kā ilustratīvs piemērs. Mana raksta mērķis nebija veikt kādas komercsabiedrības piedāvāto «ātro kredītu» produktu salīdzināšanu; tam pat nav vērts laiku tērēt. Tikpat labi piemēri varēja būt no jebkuras līdzīgas komercsabiedrības. Matīsam Ansviesulim gan ieteiktu painteresēties, kas ir pārtēriņa kredīts…

Kā var aizdomāties salīdzināt IKP Nīderlandē un Latvijā? Savā rakstā es minēju Nīderlandi kā piemēru saistībā ar patērētāju finanšu pratību, rosinot arī Latvijas skolās vairāk pievērst uzmanību šīm prasmēm. Bez tam atšķirība dzīves līmenī un IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju nedod nevienam tiesības veikt sociāli bezatbildīgu kreditēšanu Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstī.

Jaunajam cilvēkam iesaku padomāt arī filozofiskā aspektā. Ja SIA «Lido» saražo pārtikas produktus, es domāju, ka Gunārs Ķirsons lieto tos gan pats, gan iesaka savai ģimenei un tuvākajiem draugiem. Ja AS «Grindeks» saražo medikamentus, tad Kirovs Lipmans vajadzības gadījumā iesaka tos lietot saviem tuvajiem cilvēkiem. Ja SIA «Avoti SWF» saražo mēbeles, tad domāju, ka Uldis Misiņš ar pilnu atbildību par to kvalitāti ieteiks tās draugiem un paziņām. Vai Matīss Ansviesulis lieto pats savus reklamētos finanšu produktus? Vai iesaka saviem tuvajiem cilvēkiem? Un ko rakstīs par to Latvijas tautsaimniecības vēstures grāmatas?

Pateikšu godīgi – pārfrāzējot Matīsu Ansviesuli, arī varu teikt: mani besī ātrie kredīti: nekad tos neesmu ņēmis, neņemšu un nevienam neiesaku ņemt. Pat vissliktākajā finanšu situācijā var rast kādu labāku alternatīvu. Bet, redzot Matīsa Ansviesuļa klipus TV ekrānā, tiešām atbalstu domu: arī ātro kredītu reklāmas masu medijos ir jāierobežo.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 08. februāris plkst. 8:55

Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

2017. gada 07. marts plkst. 16:05

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Baložu iecirkņa policisti pagājušo ceturtdien...

2017. gada 15. februāris plkst. 16:07

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro...

2016. gada 14. decembris plkst. 13:13

Valsts policija (VP) šajā nedēļas nogalē aizturēja Latvijas valsts piederīgo, kurš...

2016. gada 21. septembris plkst. 9:31

Procentu likmju ierobežojumi ātro kredītu nozarē likuši kompānijām mainīt stratēģiju...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

No šīs sadaļas
2018. gada 13. septembris plkst. 7:17

Pērn Forevers investējis aptuveni 80 000 eiro darbinieku apmācību programmās, no kuriem...

2018. gada 12. septembris plkst. 11:45

Jau trīs ar pusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā...

2018. gada 11. septembris plkst. 9:11

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien...

2018. gada 10. septembris plkst. 7:22

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt...

2018. gada 07. septembris plkst. 7:58

«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts...

2018. gada 06. septembris plkst. 9:42

Globālās ekonomikas izaugsme ir izveidojusi apstākļus augošam pieprasījumam pēc mājokļiem,...

2018. gada 06. septembris plkst. 8:14

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas...

2018. gada 05. septembris plkst. 6:57

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem...

2018. gada 04. septembris plkst. 16:59

Otrdien, 4.septembrī, AS «Olainfarm» akcionāri nolēma pilnībā nomainīt uzņēmuma padomi,...

2018. gada 04. septembris plkst. 16:52

Pēc profesijas esmu pārtikas tehnologs un arī pēc aicinājuma. Ieklīstot pārtikas veikalā,...