Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

«Tās tolaik šeit vēl nepazina, izņēmums bija vien daži restorāni, kas piedāvāja šo desertu. Atbraucot no Japānas, vēl pāris gadus domāju, ko darīt. Lai gan ideja, ka to varētu pārvērst biznesā, bija uzreiz,» stāsta jaunā uzņēmēja. Citviet pasaulē, tostarp arī Rietumeiropā, rīsu kūciņas tirgu esot iekarojušas jau sen. «Visur, kur tagad aizbraucu, varu atrast mochi veikalus,» apgalvo Kristīna.

«Sākās ar to, ka man dzima ātrā ideja uztaisīt interneta veikaliņu. Sāku īrēt nelielu telpu, izveidoju profilu sociālajos tīklos. Uzreiz atvērt fizisku veikaliņu ar tik eksotisku produktu šķita ļoti liels risks. Jau pēc pirmā mochi attēla publicēšanas Instagram cilvēki sāka rakstīt un bija gatavi iegādāties,» viņa atceras.

Tiesa, Japānā tās tiek gatavotas nedaudz atšķirīgi, tradicionāli tās veido no mīklas un saldajām pupiņām; latviešu konditore radījusi jaunas garšas un pildījumus.

Sākumā viegli nav gājis. «Jādomā bija par piegādes veikšanu, par tūlītēju pasūtījumu gatavošanu. Arī vienošanās ar klientiem paņēma laiku. Strādājot paralēli citā uzņēmumā, laika savam biznesam neatlika daudz. Par spīti tam, ka cilvēkiem nācās gaidīt, viņi bija ar mieru un pasūtījumi notika,» pauž Kristīna.

Lielai daļai cilvēku tā bija pirmā sastapšanās ar šādu produktu, taču konditorei ātri izveidojās pastāvīgo klientu loks.

Pārdod emocijas

Pieprasījumam interneta veikalā augot, klientiem aizvien biežāk pieminot, ka viņi priecātos par iespēju rīsu kūciņas iegādāties un baudīt klātienē, pērnā gada novembrī Kristīna nolēma atvērt kafejnīcu, konditoreju un veikalu reizē. «Lai gan eksotiski, šis bizness bija arī risks,» saka pati īpašniece. «Savukārt atvērt vēl vienu eklērnīcu būtu tas pats, kas atvērt vēl vienu suši bāru. Konkurence ir liela, un mums nav tik daudz iedzīvotāju, lai būtu tāds pieprasījums. Ja atver kaut ko nebijušu, tas piesaista interesentus.»

Lai gan sākotnēji ir bijis daudz jautājumu, kā rīsu kūciņas ēst, kā dzert veikalā piedāvātās limonādes, cilvēki lēnām ir pieraduši. «Gūstu atgriezenisko saiti, daudzi nāk atkārtoti, atved savus draugus,» pauž kafejnīcu īpašniece. Eksotiskais produkts piesaista visu gadu gājuma pircējus, bet lielākā daļa klientūras ir bērni un jaunieši. Kafejnīcās ik pa laikam ienāk arī japāņi.

Saskarties ar to, ka cilvēki šo produktu nesaprot, arī gadās, jo, kā Kristīna saka, ja «pierasts ēst maizītes katru dienu, mochi var šķist kas dīvains. Protams, ir arī tā, ka pagaršo pirmo reizi un atgriežas».

Nereti bērni ir bijuši labākā reklāma, tieši viņi mēdz atvest vecākus pie rokas uz veikalu. «Manā bērnībā nebija veikaliņu, kur varētu nopirkt tādus ēdienus. Tagad bērni jau no bērnības iepazīst produktus no visas pasaules,» stāsta Kristīna. Viņa novērojusi, ka, nogaršojot rīsu kūciņas, cilvēkus pārņem emocijas. «Vienalga – pozitīvas vai negatīvas –, bet emocijas, ko ir grūti aizmirst. Tas ir viens no mochi brīnumiem. Vērot bērnu reakcijas ir kas fantastisks. Lai iemūžinātu viens otra emocijas, bērni mēdz viens otru pat filmēt, pirmoreiz ēdot mochi,» viņa piemetina.

Iespējams, vēlme dāvināt emocijas arī skaidro lielo pieprasījumu pēc deserta svētku laikā. «14. februārī te bija kā trako mājā,» smejas uzņēmēja. «Vitrīna bija tukša, pārdevām mochi vēl karstus, tikko no virtuves. Un cilvēki stāvēja rindā uz ielas. Vienā dienā pārdevām vairāk nekā 1000 gabalu, tas ir mūsu rekords.» Arī Ziemassvētku laikā un Sieviešu dienā pieprasījums ir bijis liels.

Gatavi maksāt par pieredzi

«Akcents mums ir uz mochi. Taču taisām arī tajaki – vafeļu zivtiņas, miso trifeles, importējam produktus. Piedāvājums ir plašs. Mochi ir ļoti populārs deserts, tas veido pusi no visa uzņēmuma apgrozījuma. Arī pieprasījums pēc kafijas lēnām pieaug. Ir cilvēki, kas iegriežas tikai pēc kafijas vai vēl kā cita, bet mochi nepaņem,» stāsta kafejnīcas īpašniece.

No Japānas, Korejas un citām Austrumu zemēm importēto produktu vidū ir jogurta un sulu dzērieni, uzkodas un saldumi. Visvairāk pirkto produktu vidū ir Japānā ražotas limonādes, kas, atceļojušas līdz Latvijai, maksā 3,80 eiro. Kristīna stāsta, ka par cenu cilvēki mēdzot būt pārsteigti, taču lētāk Japānā ražotus produktus Eiropā atrast nevar. «Arī pašiem, pasūtot produktus no Amazon, nāksies maksāt par piegādi,» viņa piemetina. «Cilvēki pērk, jo nevar taču katru dienu ēst vienu un to pašu. Kad pirmo reizi pamēģinājām tirgot kolu no Hirosimas, to izpirka pirmajā dienā, kaut cena bija pieci eiro,» atklāj veikalu īpašniece. Ik pa laikam no klientiem ir dzirdams, ka viņi viesojušies Japānā, un šie produkti viņiem atgādina par piedzīvoto. Taču lielākajai daļai šī ir pirmā saskarsme ar eksotisko produkciju. «Pieci eiro cilvēkiem vairs nešķiet tik daudz, lai pamēģinātu to, kas ir Japānā, uz turieni nemaz nedodoties,» viņa uzsver. Pēc veikala atvēršanas konditore atklāja, cik liels var būt pieprasījums pēc produktiem, kas nesatur laktozi, glutēnu, kā arī vegāniskiem našķiem. Kristīna pauž, ka aptuveni trešai daļai klientu ir kādi no šiem ēšanas ierobežojumiem.

Japānas alkoholisko dzērienu piedāvājums arī ir gana aizraujošs un, iespējams, drīzumā Mochi plauktos parādīsies kāds sakē vai jauns alus veids. Taču kafejnīcā sniegt iespēju nobaudīt alkoholiskos dzērienus īpašniece neapsver: «Pie mums nāk pārāk daudz bērnu, lai veidotu bāru. Taču iespēju piedāvāt iegādāties kādus dzērienus līdzņemšanai apsveru, varbūt drīzumā to arī pamēģināsim,» skaidro uzņēmēja.

Izaicinājumu ir gana

Investīcijas uzņēmējdarbības sākšanā bijušas minimālas, atklāj Kristīna. Arī konditores darbu citā uzņēmumā uzreiz pametusi viņa nav. «Visu, ko ieguldīju šeit, biju sakrājusi, aizdevumus neņēmu. Budžets bija neliels, sākām pamazām, ar uz pusi mazākām telpām. Pati visu izveidoju savām rokām.»

Tā kā veikala atvēršanas laikā Mochi jau bija savi piekritēji, klienti nākuši jau no pirmās dienas. «Atceros to kā vakardienu. Visiem nepietika vietas, kur apsēsties,» stāsta īpašniece. Mēnesi pēc atvēršanas atsaucība nav bijusi pārāk liela, taču, iesākoties jaunajam, 2019. gadam, tā uzplauka, un cilvēki aizvien biežāk pēc rīsu kūciņām stāvējuši rindās. «Man tiešām bija šoks, es sapratu, ka jārīkojas, kamēr ir tāda iespēja. Atvērām otru veikaliņu Skolas ielā. Uzreiz pēc tam uzzināju, ka varu paplašināt arī Barona ielas telpas,» stāsta Kristīna.

Nojaucot sienu, tika izveidota plaša virtuve, kur tagad top visi konditorejas izstrādājumi abām kafejnīcām. Janvāra beigās Kristīna atstāja algoto darbu, lai pievērstos tikai sava uzņēmuma vadībai. Tagad viņas komandā darbojas desmit cilvēki. Par darbiniekiem Kristīna teic, ka viņai vienkārši ir paveicies. «Es atradu viņus, viņi – mani.»

Uzņēmējdarbībā izaicinājumu netrūkst. Kristīna pauž, ka «puse nopelnītā aiziet nodokļos. Diemžēl Latvijā trūkst atbalsta mazā biznesa sācējiem. Tas ir satraucoši un diezgan dīvaini, ka jau no pirmās dienas par visu tikai maksājam. Mums mērķis ir parādīt citu dzīvi, iepazīstināt ar Japānas kultūru». «Lai dzīvotu, mums ir jāēd katru dienu, laikam tāpēc vēl eksistējam. Un vispār – ir patīkami priecēt citus,» piemetina uzņēmēja.

Viņa atklāj, ka sava uzņēmuma vadīšana nozīmē vairāk darba. «Tas ir tavs uzņēmums, visu laiku gribi kaut ko uzlabot. Ir patīkami, jo apvienoju darbu ar hobiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Mochi rīsu pīrādziņi

Ilze Žaime, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Sveet Memory" ar rokām izgatavo Japānas rīsu pīrādziņus mochi ar netradicionālām garšām un pildījumiem.

Mochi ir tradicionāli Japānas saldumi, kurus gatavot, ceļojot uz Japānu, iedvesmojās konditore Kristīna Čirikala, zīmola "Mochi" un SIA "Sweet Memory" izveidotāja.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā.

"Tradicionālais deserts mochi – rīsu mīklas kūciņas – Japānā ir atrodams visur," stāsta konditore. Taču atgriezusies Latvijā viņa ļāvās eksperimentiem un rīsu kūciņas tagad izgatavo nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES un Japāna sadarbosies Krievijas un Ķīnas radīto draudu novēršanā

LETA--AFP/REUTERS, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konceptuāli atbalsta Latvijas dalību Expo 2025 Japānā

Db.lv, 25.01.2022

Starptautiskās izstādes Expo Osaka 2025 norises vieta –mākslīgi veidota Jumešima sala (Yumeshima Island)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Japānas tirgū ar koka logiem

Māris Ķirsons, 18.06.2019

SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Pēc 30 gadu moratorija Japāna atsāk komerciālās vaļu medības

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz starptautisku kritiku, pēc vairāk nekā 30 gadu ilgušā starptautiskā moratorija atcelšanas Japānā atsāktas komerciālās vaļu medības.

1. jūlijā nosūtīta pirmā vaļu medību flote ar atļaujām nozvejot 227 vaļus.

Strauji samazinoties vaļu skaitam, Starptautiskā vaļu medību komisija 1986.gadā pasludināja šo dzīvnieku medību moratoriju. Tiesa, arī šī moratorija laikā Japāna ik gadu ir nogalinājusi 200 līdz 1200 vaļu, aizbildinoties ar krājumu uzraudzību ilgtspējīgu kvotu izveidei, vēsta BBC. Tomēr kritiķi uzskata, ka tās ir tikai atrunas, lai Japāna varētu medīt vaļus pārtikai, jo pētniecības nolūkiem nogalināto vaļu gaļa parasti nonāca pārdošanā.

Vaļu medībās Japānā nodarbināti aptuveni 300 cilvēku.

Gadsimtiem ilgi vaļi ir medīti, lai iegūtu to gaļu un taukus. Mūsdienās tie ir kļuvuši par apdraudētiem dzīvniekiem, un to rūpnieciskās medības lielākajā daļā valstu kopš 20. gadsimta vidus ir aizliegtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japāna ceturtdien palaida zondi uz Mēnesi, nesējraķetei ar to startējot no Tanegasimas kosmodroma valsts dienvidrietumos.

Starts no Tanegasimas salas iepriekš vairākas reizes bija atlikts nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Raķete transportē nolaišanās aparātu SLIM, kuru izstrādājusi Japānas Aeronautikas un kosmosa izpētes aģentūra (JAXA), lai izmēģinātu tehnoloģijas precīzijas nolaišanās veikšanai uz Mēness virsmas.

Veiksmīgas nolaišanās uz Mēness gadījumā Japāna kļūs par piekto valsti, kas to sasniegusi. Izpētes aparātus uz Mēness līdz šim spējušas nogādāt ASV, Padomju Savienība, Ķīna un kopš šī gada 23.augusta arī Indija.

Japāna ir izplānojusi, ka SLIM ieies Mēnes orbītā pēc apmēram trim vai četriem mēnešiem, bet sasniegs Mēness virsmu pēc četriem līdz sešiem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgadnieku skaits Japānā pirmo reizi pārsniedzis 70 000, rekordu sasniedzot jau 49.gadu pēc kārtas, liecina valdības piektdien publiskotie dati.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu simtgadnieku skaits Japānā pieaudzis par 2% un pašlaik ir 71 238, liecina Japānas Veselības, darba un labklājības ministrijas dati. 88% vismaz 100.dzimšanas dienu nosvinējušo Japānas iedzīvotāju ir sievietes.

Pirmo reizi Japānas valdība datus par simtgadniekiem apkopoja 1963.gadā, kad tādu bija 153. 1998.gadā to skaits pārsniedza 10 000, bet 2012.gadā - 50 000.

Ginesa pasaules rekordu grāmatā par pasaulē vecāko cilvēku pašlaik atzīta 116 gadus vecā japāniete Kane Tanaka. Valsts dienvidrietumos Fukuokā dzīvojošā sieviete dzimusi 1903.gada 2.janvārī.

Japānā palielinās demogrāfijas slogs pēc tam, kad gadu desmitiem ir palielinājusies sabiedrības novecošanās un samazinājusies dzimstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Hakeru uzbrukumā Japānā kriptovalūtas birža zaudējusi 29 miljonus eiro vērtus aktīvus

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas kriptovalūtas birža paziņojusi par hakeru uzbrukumu, kura dēļ zaudēta virtuālā valūta 3,5 miljardu jenu (29 miljonu eiro) vērtībā.

Tokijā bāzētā kompānija «Remixpoint», kam pieder kriptovalūtas birža «BITPoint», kā arī ceļojumu, lietotu automašīnu un enerģētikas bizness, piektdien atvainojās un apliecināja, ka zaudējumu rašanās apstiprinājusies ceturtdien.

Sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu «Bitcoin», «Ethereum», «Ripple» un citu kriptovalūtu zaudēšanas iemeslus.

Apmēram divas trešdaļas zaudējumu skārušas klientus, bet atlikusī daļa trūkstošo aktīvu piederēja «Remixpoint», paziņoja kompānija, piebilstot, ka visi darījumi ir apturēti.

Neskatoties uz dažām plaša mēroga zādzībām, Japāna ir salīdzinoši atvērta kriptovalūtām, kas izmanto tā dēvēto blokķēdes tehnoloģiju.

Kriptovalūtu uzraudzībai Japānā ir izveidota licencēšanas sistēma. Kopš 2017.gada aprīļa «Bitcoin» Japānā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Japānas sankcijas Krievijai vērstas pret pusvadītāju eksportu un finanšu institūcijām

LETA--AFP, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Japāna noteiks sankcijas Krievijai, kas būs vērstas pret pusvadītāju eksportu un finanšu institūcijām, piektdien paziņoja valsts premjerministrs Fumio Kisida.

Viņš norādīja, ka Japāna plāno pārtraukt izsniegt vīzas Krievijas privātpersonām un organizācijām un iesaldēt to aktīvus. Paredzēts iesaldēt arī Krievijas finanšu institūciju aktīvus.

"Treškārt, mēs noteiksim sankcijas eksportam, kas paredzēts ar Krievijas militārajiem spēkiem saistītām organizācijām, un vispārējās nozīmes preču, tādu kā pusvadītāju, eksportam uz Krieviju," sacīja premjers.

Viņš atteicās precizēt šo sankciju apjomu vai to, kuras privātpersonas un institūcijas tās skars, taču Japānas mediji vēstī, ka sankcijas ietekmēs bankas "Rossija", "Promsvjazjbank" un VTB.

Tikmēr ceturtdien Tokija paziņoja, ka aizliedz Krievijas valdības vērtspapīru emitēšanu un tirdzniecību Japānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nissan bijušais boss Karloss Gosns aizbēga no Japānas?

Lelde Petrāne, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Stikls atkal nonāk uzmanības centrā

Anda Asere, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sabiedrības izpratni par nepieciešamību dzīvot «zaļāk», aktualizējas stikla izmantošana.

Stikla zīmola Baiba Glass dizaineres Baibas Dzenītes pirmā stikla izstrādājumu kolekcija bija Calm, kurā ir masīva stikla vāzes un trauki. Tai sekoja svečturu kolekcija Celestial un stikla mākslas objekti, kas radīti kopdarbā ar studijas Experimental dizaineri Sabīni Mežkazi. «Visu laiku galvā ir idejas, pamazām, soli pa solim, papildinu savas kolekcijas, bet mūsu jaunākajiem darbiem ir pievienotā vērtība – tie ir kā mākslas objekti, ko var izmantot arī kā vāzes un gaismas ķermeņus. Galvenais objekts ir spogulis, kas integrēts stikla pussfērā,» stāsta Baiba.

Parādīt pasaulei

Baiba aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs, jo ir svarīgi sevi parādīt plašākā mērogā. «Sēdēt uz vietas Latvijā vien ir pārāk mazs mērķis. Noteikti vajag sevi parādīt starptautiskā līmenī. Es esmu pārliecināta par to, cik unikāli ir mani darbi, tāpēc arī pasaulei tie ir jāredz, lai tos novērtētu profesionāļi. Kopā ar Sabīni septembrī prezentējām jaunāko kolekciju Cave In Time Venēcijas stikla festivālā The Venice Glass Week 2019. Tas ir svarīgākais notikums stikla jomā visā pasaulē, tāpēc priecājos, ka mūsu pieteikums izturēja konkursu,» saka Baiba. Daļa izstādes darbu jau nokļuvuši kolekcionāru privātkolekcijās Beļģijā, Nīderlandē un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānā piedāvā Eiropai daļu no sava sašķidrinātās dabasgāzes importa saistībā ar bažām, ka piegādes varētu tikt ierobežotas Krievijas un Ukrainas saspīlēto attiecību dēļ, trešdien paziņoja Japānas tirdzniecības ministrs Koiči Hagiuda.

Hagiuda norādīja žurnālistiem, ka Japānas privātie uzņēmumi jau novirza vairākus gāzes sūtījumus Eiropai, taču ministrs atteicās sniegt sīkāku informāciju.

Viņš arī pavēstīja, ka martā uz Eiropu dosies vēl vairāki kuģi, taču piegādes būs atkarīgas no tā, vai tiks apmierināts pieprasījums Japānā.

Japānas tirdzniecības ministrs sacīja, ka saņēmis lūgumus no ASV un Eiropas Savienības vēstniekiem apmierināt vajadzību pēc gāzes Eiropā.

Japāna līdz pagājušajam gadam bija pasaulē lielākā sašķidrinātas dabasgāzes importētāja. Tā importē gāzi no Austrālijas, Malaizijas, Kataras un citām valstīm.

Ziņu aģentūra "Bloomberg" gan norāda, ka Japānai var nemaz nebūt daudz ko piedāvāt, jo dabasgāzes krājumi valstī šobrīd ir zemā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Japānas un Dienvidkorejas tirdzniecības nesaskaņas var paaugstināt tehnoloģiju cenas

LETA, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Japāna nosaka sankcijas Krievijas politiķiem, oligarhiem un uzņēmumiem

LETA--UNIAN, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japāna ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju par tās pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, nosakot jaunas sankcijas 25 fiziskām personām un 81 juridiskai personai, paziņoja Japānas Ārlietu ministrija.

Starp oligarhiem un politiķiem, kuriem tagad piemērota aktīvu iesaldēšana un citas sankcijas, ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova bērni, bijušais Putina palīgs un valsts korporācijas "Bank razvitija vņešņeekonomičeskoi dejateļnosti" vadītājs Igors Šuvalovs ar savu ģimeni, miljardieris Aleksejs Mordašovs, oligarhu Borisa Rotenberga un Arkādija Rotenberga radinieki, Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa radinieki, Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko.

Japāna arī aizliegusi 81 Krievijas uzņēmuma produkcijas eksportu. Starp šiem uzņēmumiem ir autobūves un kuģubūves rūpnīcas un elektronikas ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves kompānijas "Toyota Motor Corp." struktūrvienība "Daihatsu" pirmdien paziņoja, ka daļēji atjaunojusi ražošanu valstī, kad pilnībā tika apturēta, ņemot vērā atklātībā nonākušu informāciju par automobiļu drošības testu viltošanu.

Uzņēmums norāda, ka Kioto rūpnīcā atsākta "Probox" un "Familia" modeļu ražošana.

"Daihatsu" vēl desmit modeļu ražošanu atjaunos 26.februārī, kad Japānas Transporta ministrija būs apstiprinājusi to atbilstību drošības prasībām, vēstī kompānija.

Kā ziņots, "Daihatsu" decembrī Japānā pilnībā apturēja ražošanu pēc tam, kad uzņēmums paziņoja, ka tas ar drošības testiem manipulējis vismaz kopš 1989.gadiem, ietekmējot 64 modeļus.

Pērn tika izveidota neatkarīga ekspertu komisija, lai izmeklētu drošības skandālu, kas pirmoreiz atklātībā nonāca aprīlī.

Aprīlī "Daihatsu" atzina, ka falsificējis sadursmju testu rezultātus četriem modeļiem, aptverot kopumā 88 000 Taizemē un Malaizijā 2022. un 2023.gadā ražotu automobiļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt tikai četras dienas nedēļā tuvākajā laikā negrasās.

Db.lv rakstīja, ka "Microsoft" meitasuzņēmums Japānā augustā veicis eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā, kā rezultātā darbinieku produktivitāte esot pieaugusi par teju 40%.

"Latvijā pagaidām vēl neesam izmēģinājuši četru darba dienu nedēļu, kā to izdarījusi "Microsoft" pārstāvniecība Japānā, bet jau šobrīd kolēģi var ļoti brīvi plānot paši savu darba laiku un vietu - strādāt no biroja, mājām vai pat parka, ja tā ērtāk," paskaidro Renāte Strazdiņa, "Microsoft" vadītāja Baltijā.

"Microsoft Latvia" darbiniekiem esot iespēja izbrīvēt sev brīvu dienu, intensīvāk strādājot citās dienās, piemetina R.Strazdiņa. Pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, attālināts komandas darbs arvien vairāk pietuvinās klātienes komandas darba efektivitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kariņš mudina konfiscēt un nodot Ukrainai Krievijas Centrālās bankas aktīvus

LETA/NIKKEI, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi būtu jākonfiscē un jānodod Ukrainai, intervijā Japānas biznesa laikrakstam "Nikkei" sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Krievija iznīcina Ukrainu, tāpēc mums ir jāpaņem Krievijas aktīvi [Ukrainas atjaunošanai]," teicis Kariņš.

Viņš uzsvēris, ka jāaktivizē diskusijas par Krievijas aktīvu konfiskāciju.

"Mums jāvirzās uz priekšu un jākoordinējas, visai Eiropai, Amerikai un Japānai," sacījis Latvijas premjers. Gaidāms, ka šis jautājums tiks apspriests Eiropas Savienības (ES) un G7 samitos.

Īstenojot sankcijas, kas Krievijai noteiktas par iebrukumu Ukrainā, ES, ASV, Lielbritānijā, Japānā un citās valstīs iesaldēti Krievijas oligarhu un Centrālās bankas aktīvi.

Tā kā privātīpašuma konfiscēšana ir juridiski sarežģīta, Kariņš ierosinājis koncentrēties uz Krievijas Centrālās bankas aktīvu konfiscēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Turcijas aviokompānija: Gosna aizbēgšanā no Japānas lidmašīnas izmantotas pretlikumīgi

LETA, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas gaisa pārvadājumu uzņēmums "MNG Jet" paziņojis, ka tā lidmašīnas izmantotas pretlikumīgi, lai īstenotu finanšu pārkāpumos apsūdzētā autobūves uzņēmuma "Nissan Motor Co." bijušā vadītāja Karlosa Gosna aizbēgšanu no Japānas.

"MNG Jet" norādīja, ka kāds darbinieks, to nesaskaņojot ar vadību, viltojis ierakstus un Gosna vārds nav uzrādījies nevienos dokumentos saistībā ar šiem lidojumiem. Uzņēmums pavēstīja, ka Turcijā ierosināta krimināllieta par lidmašīnu pretlikumīgu izmantošanu. |Aizturēti vairāki cilvēki. Kā ziņots, Gosns, kurš Tokijā bija atbrīvots pret drošības naudu līdz prāvai saistībā ar apsūdzībām finanšu pārkāpumos, pirmdien negaidīti ieradās Libānā. Viņš lidojis ar vienu lidmašīnu no Osakas Japānā uz Stambulu, un tur Ataturka lidostā pārsēdies citā lidmašīnā, ar kuru devies uz Beirūtu. Abas lidmašīnas veica čārterreisus.

Gosns 2018.gada novembrī tika apcietināts Japānā, taču pēc atbrīvošanas pret drošības naudu aprīlī viņam tika noteikti būtiski ierobežojumi, tostarp attiecībā uz ceļošanu uz ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

SOK un Japāna vienojas par olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu

LETA-DPA, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru