Māris Dzenītis: Vienīgā interese tiesāties bija un ir advokātam Romualdam Vonsovičam 

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Jānis Goldbergs, 2019. gada 02. maijs plkst. 7:40

Foto: Ieva Makare/LETA

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Kad sākāt izstrādāt projektu Kāpa, kas tajā ietilpa, ko īsti grasījāties pārdot un īstenot? Bija domāts kas līdzīgs kā slēgtā slēpošanas trase, kas nu jau tapusi Druskininkos, Lietuvā?

2004. gadā sākām izstrādāt projektu Kāpa. Līdzīgos biznesos Jūrmalā darbojāmies jau kopš 1998. gada. Tas ir gan pirmais ūdensatrakciju parks Baltijā, gan Nemo kempings, kas tam laikam bija atbilstošs, arī koncerti, kurus organizējām, piemēram, Stinga koncerts. Sākotnēji projekts atgādināja to, kā šobrīd ir Druskininkos, bet iespējams, ka būtu izvērties daudz plašāks. Kamēr mēs tikai domājām un spriedām, lietuvieši ir uzbūvējuši centru Akropole, kurā ir slēgtā slidotava. Multifunkcionālais komplekss Kāpa bija iecerēts kā segts slēpošanas nobrauciens no 80 metru augstuma. Zem šīs trases bija paredzētas tirdzniecības platības, autostāvvietas, viesnīcas ar vismaz 1000 gultas vietām, kā arī ārstnieciskais SPA komplekss. Tika veikts kaut kas iepriekš nebijis, šis objekts Kāpa ar īpašiem apbūves noteikumiem pēc neskaitāmām sabiedriskām apspriešanām tika ierakstīts pilsētas galvenajā teritorijas plānošanas dokumentā - Teritorijas plānojumā.

Projektā Kāpa, kuru izstrādājām trīs gadus, bija iekļauti trīs zemes īpašumi, kas piederēja trīs dažādām juridiskām personām. Tie bija zemes gabali jūras krastā, kas Jūrmalas teritorijas plānojumā bija jaukta tipa dzīvojamo māju apbūves gabali. Tas sevī iekļāva tobrīd tik pieprasītās apbūves tiesības. Mēs izvēlējāmies citu - publisku zemes izmantošanas ieceri un nomainījām to uz kūrorta teritoriju. Izdevās nomainīt uz pilnīgu citu nozīmi – kūrorta teritorija, kur varētu attīstīties viesnīcu bizness un izklaides industrija.

Mēs piedalījāmies neskaitāmās starptautiskās izstādēs un investīciju forumos, guvām atzinību un jau slēdzām priekšlīgumus ar potenciālajiem operatoriem un fondiem. Ap 2007. gadu jau bijām vienojušies ar potenciālajiem investoriem par darbu uzsākšanu, bet pienāca krīze. Plānus vajadzēja mainīt. 2009. gada pirmajā pusē, maijā, mēs – te saprotot gan mani, gan pārējo divu zemesgabalu īpašniekus - noslēdzām līgumu par investoru piesaisti. 2009. gada septembrī mums tika piedāvāts viens potenciālais investors, un tas bija nākamais mecenāts B. Teterevs.

Tātad tas bija investīciju projekts, nevis pārdodama zeme?

Tieši tā. Par zemes vērtību te pat ir grūti atsevišķi runāt, jo projektā tika piedāvāts zemes gabals ar unikālu pielietojumu. Mēs arī paši bijām gatavi piedalīties projektā.

2009. gadā otrajā pusē mūs iepazīstināja ar potenciālā investora Borisa Tetereva pārstāvi – Jeļenu Lapsu. Par visu vienojāmies, un abām pusēm viss bija skaidrs. Piedāvāju, ka labprāt pats personīgi izklāstītu projektu Teterevam, tomēr nekas nesanāca, jo viņš visu kārto caur pilnvarotajām personām. Pēc publiskā telpā pieejamām ziņām noskaidrojām, ka Latvijas izcelsmes Krievijas miljonārs Boriss Teterevs īsi pirms krīzes veiksmīgi bija pārdevis savu autobiznesu par gandrīz vienu miljardu eiro un plānoja investēt Latvijā. Šaubas par viņa maksātspēju un nodomiem mums neradās.

Visu rakstu lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 01. novembris plkst. 12:17

Lai paātrinātu lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un iestādēs un noregulētu...

2012. gada 02. jūlijs plkst. 12:33

Rudolfam Meroni un viņa pārstāvjiem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas Ventbunkera...

2011. gada 18. janvāris plkst. 12:11

...

2011. gada 12. janvāris plkst. 17:39

Augstākās tiesas Senāts atstājis spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas...

2010. gada 08. marts plkst. 17:33

Tiesa noraidījusi mājokļu attīstītāja SIA Varavīksnes nami pieteikumu piemērot tai tiesisko aizsardzību,...

Nepalaid garām

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 29. aprīlis plkst. 6:46

Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē...

2019. gada 26. aprīlis plkst. 7:26

Ar aizdomām par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu fiktīvu nodarbināšanu Korupcijas...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 7:41

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un...

2019. gada 19. aprīlis plkst. 14:48

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206,71 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 9:42

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien izsludinājis 28.martā pieņemtos grozījumus Darba likumā...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 15:12

Dienas Bizness galvenās redaktores vietniece Anita Kantāne par teritoriālo reformu. Administratīvi...

2019. gada 29. marts plkst. 12:13

Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā...

2019. gada 26. marts plkst. 12:06

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi...

2019. gada 21. marts plkst. 7:46

Latvijas nodokļu maksātājam grib dot iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām...

2019. gada 19. marts plkst. 12:16

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts...