Likumi

Māris Dzenītis: Vienīgā interese tiesāties bija un ir advokātam Romualdam Vonsovičam

Jānis Goldbergs, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Kad sākāt izstrādāt projektu Kāpa, kas tajā ietilpa, ko īsti grasījāties pārdot un īstenot? Bija domāts kas līdzīgs kā slēgtā slēpošanas trase, kas nu jau tapusi Druskininkos, Lietuvā?

2004. gadā sākām izstrādāt projektu Kāpa. Līdzīgos biznesos Jūrmalā darbojāmies jau kopš 1998. gada. Tas ir gan pirmais ūdensatrakciju parks Baltijā, gan Nemo kempings, kas tam laikam bija atbilstošs, arī koncerti, kurus organizējām, piemēram, Stinga koncerts. Sākotnēji projekts atgādināja to, kā šobrīd ir Druskininkos, bet iespējams, ka būtu izvērties daudz plašāks. Kamēr mēs tikai domājām un spriedām, lietuvieši ir uzbūvējuši centru Akropole, kurā ir slēgtā slidotava. Multifunkcionālais komplekss Kāpa bija iecerēts kā segts slēpošanas nobrauciens no 80 metru augstuma. Zem šīs trases bija paredzētas tirdzniecības platības, autostāvvietas, viesnīcas ar vismaz 1000 gultas vietām, kā arī ārstnieciskais SPA komplekss. Tika veikts kaut kas iepriekš nebijis, šis objekts Kāpa ar īpašiem apbūves noteikumiem pēc neskaitāmām sabiedriskām apspriešanām tika ierakstīts pilsētas galvenajā teritorijas plānošanas dokumentā - Teritorijas plānojumā.

Projektā Kāpa, kuru izstrādājām trīs gadus, bija iekļauti trīs zemes īpašumi, kas piederēja trīs dažādām juridiskām personām. Tie bija zemes gabali jūras krastā, kas Jūrmalas teritorijas plānojumā bija jaukta tipa dzīvojamo māju apbūves gabali. Tas sevī iekļāva tobrīd tik pieprasītās apbūves tiesības. Mēs izvēlējāmies citu - publisku zemes izmantošanas ieceri un nomainījām to uz kūrorta teritoriju. Izdevās nomainīt uz pilnīgu citu nozīmi – kūrorta teritorija, kur varētu attīstīties viesnīcu bizness un izklaides industrija.

Mēs piedalījāmies neskaitāmās starptautiskās izstādēs un investīciju forumos, guvām atzinību un jau slēdzām priekšlīgumus ar potenciālajiem operatoriem un fondiem. Ap 2007. gadu jau bijām vienojušies ar potenciālajiem investoriem par darbu uzsākšanu, bet pienāca krīze. Plānus vajadzēja mainīt. 2009. gada pirmajā pusē, maijā, mēs – te saprotot gan mani, gan pārējo divu zemesgabalu īpašniekus - noslēdzām līgumu par investoru piesaisti. 2009. gada septembrī mums tika piedāvāts viens potenciālais investors, un tas bija nākamais mecenāts B. Teterevs.

Tātad tas bija investīciju projekts, nevis pārdodama zeme?

Tieši tā. Par zemes vērtību te pat ir grūti atsevišķi runāt, jo projektā tika piedāvāts zemes gabals ar unikālu pielietojumu. Mēs arī paši bijām gatavi piedalīties projektā.

2009. gadā otrajā pusē mūs iepazīstināja ar potenciālā investora Borisa Tetereva pārstāvi – Jeļenu Lapsu. Par visu vienojāmies, un abām pusēm viss bija skaidrs. Piedāvāju, ka labprāt pats personīgi izklāstītu projektu Teterevam, tomēr nekas nesanāca, jo viņš visu kārto caur pilnvarotajām personām. Pēc publiskā telpā pieejamām ziņām noskaidrojām, ka Latvijas izcelsmes Krievijas miljonārs Boriss Teterevs īsi pirms krīzes veiksmīgi bija pārdevis savu autobiznesu par gandrīz vienu miljardu eiro un plānoja investēt Latvijā. Šaubas par viņa maksātspēju un nodomiem mums neradās.

Visu rakstu lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rixport īpašnieki par neīstenoto biznesa parku no Latvijas vēlas piedzīt 65 miljonus eiro

LETA, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rixport», kas savulaik pie lidostas «Rīga» plānoja būvēt biroju un konferenču telpu kompleksu, norvēģu īpašnieki par investīciju aizsardzības līguma iespējamiem pārkāpumiem no Latvijas valsts starptautiskajā arbitrāžā vēlas piedzīt 65 miljonus eiro, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga», atsaucoties uz Norvēģijas reģionālo laikrakstu «Adresseavisen».

Vienlaikus gan raidījums norādīja, ka investīciju politikai veltītā interneta mājaslapā minēta cita summa - 26 miljoni eiro. SIA «Rixport» pārstāve advokāte Agnese Medne «Nekā personīga» atteicās izpaust prasības apmēru, aizbildinoties, ka viņa to nedrīkst darīt.

Medne skaidroja, ka uzņēmuma vērienīgajām iecerēm lidostas teritorijā galvenais traucēklis bija valsts noteikto attīstības plānu maiņa. «Plāni, ko nosprauž Latvijas valsts galvenokārt Satiksmes ministrijas (SM) personā, mainījās vai katru gadu vai dažkārt pat vairākas reizes gadā. Nekustamā īpašuma attīstīšanā vieta ir vissvarīgākā, un, ja kāds sola vislabāko vietu un to nepilda, tad tas ir saistību pārkāpums,» «Rixport» prasības būtību skaidroja advokāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA iesniegs kasācijas sūdzību prasībā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu

Žanete Hāka, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) Latvijas valsts vārdā celto prasību pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam, tādēļ PA nolēmusi iesniegt kasācijas sūdzību, informē PA.

PA uzskata, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai obligātā akciju atpirkšanas gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

Saistībā ar apelācijas instances tiesas pasludināto spriedumu PA informē, ka jebkuras personas, tai skaitā, Latvijas valsts kā mazākuma akcionāra tiesības uz savu aizskarto civilo tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā ir nostiprinātas Civilprocesa likumā. Pēc iepazīšanās ar tiesas sprieduma motīvu daļu, PA ir secinājusi, ka tiesa materiālo tiesību normas ir nepareizi piemērojusi, tās nepareizi attiecinot uz tiesas konstatētajiem apstākļiem, kas arī novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un ir Civilprocesa likumā noteiktais pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā. Iesniedzot kasācijas sūdzību par apelācijas instances spriedumu, PA lūgs Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu kolēģiju pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē, kā arī PA aicina atbildētājus atbalstīt šo lūgumu ar mērķi panākt tiesas sprieduma publiskošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktā Trasta komercbankas lieta sāk pieņemt nepatīkamu virzienu.

6. septembra Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdē zvērināts advokāts Oskars Rode lūdza izsniegt visus pierādījumus, lai ar tiem varētu iepazīties klients. Savukārt zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš dēļ šī paša iemesla, ka viņa klientam Timotejam Kellijam nav bijusi un arī nav iespēja iepazīties ar visiem krimināllietā izmantojamajiem materiāliem, kas uzskaitīti dokumentu sarakstos, lūdza lietu atgriezt prokuratūrā, lai atbildīgā institūcija to pienācīgi sagatavotu.

Jau iepriekš Dienas Bizness rakstījis, ka prokuratūras neizdarības dēļ advokātu un apsūdzēto rīcībā nonākuši sensitīvi dati, un tas viss ir vienkārši tādēļ, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra lietu ir sagatavojusi tā, kā sagatavojusi. Nekā! Bez satura rādītājiem, bez norādēm, kas atrodams lietiskajos pierādījumos. Ak, jā! Lietiskie pierādījumi ir datoru un telefonu atmiņas, kas satur dokumentus. Proti, sarakstes ar mīļvārdiņiem ar personām, kurām ar krimināllietu nav nekāda sakara, privāti fotoattēli, tostarp intīmi, slimību vēstures un daudz kas cits, ko neklātos izpaust.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciens izlēmis pirkt vilcienus no Čehijas Škoda Vagonka

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS «Pasažieru vilciens» izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», piektdien žurnālistiem sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.

Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo «Pasažieru vilciens» ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena un patēriņš. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija «Škoda Vagonka». Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā «Škoda Vagonka» bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informē tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs arī lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa apmierinājusi prasību uz laiku apturēt 42% zāļu ražotāja «Olainfarm» akciju īpašnieces SIA «Olmafarm» balsstiesības «Olainfarm» akcionāru sapulcēs, aģentūra LETA uzzināja Zemgales rajona tiesā.

Prasību par pagaidu aizsardzības līdzekļu noteikšanu tiesai lūdza nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgā meita Anna Emīlija Maligina, kurai pieder 8% no «Olmafarm» akcijām.

Tāpat «Olmafarm» uz laiku pilnībā aizliegts rīkoties ar tās īpašumā esošajām «Olainfarm» akcijām apmēram 60 miljonu eiro vērtībā.

Neapmierinātībā ar tiesneses Mairas Griķes lēmumu, «Olmafarm» ar iesniegumu vērsusies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ar lūgumu izskatīt viņas darbību.

«Latvija ir tiesiska valsts, kurā valsts mērogā lielam, nozarē vadošam uzņēmumam ir jāspēj attīstīties, aizstāvēties pret izsaimniekošanu, turpināt maksāt nodokļus un nodrošināt izaugsmi darbiniekiem. Vairākuma akcionāriem ir jābūt iespējām nodrošināt šīs funkcijas tiesiskā un likumīgā veidā. Mēs lūdzam valsts augstākās amatpersonas nekavējoties rīkoties un novērst turpmākās nelikumības Zemgales rajona tiesas un konkrētās tiesneses darbā, kā arī nodrošināt tiesiskumu un īpašuma tiesību aizsardzību,» norādīja «Olmafarm» valdes priekšsēdētājs Pēteris Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta Ilmārā Rimšēviča aizstāvībai ir nepieciešams iepazīties ar pilno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu, bet no tiesas publicētās preses relīzes ir noprotams, ka Rimšēvičs var atgriezties darbā, pavēstīja viena no Rimšēviča aizstāvēm EST Iveta Pazare.

Viņa norādīja, ka arī aizstāvība pagaidām ir lasījusi tikai preses relīzi, savukārt pilnais spriedums, visticamāk, būs pieejams jau šodien.

Kā ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informēja tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa lēmusi par labu SIA «OSTBY» un atzinusi SIA «SANIBŪVE» iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu pret uzņēmumu par nepamatotu, liecina SIA «OSTBY» sniegtā informācija. SIA «SANIBŪVE» ir pārsūdzējusi spriedumu.

Pamatojoties uz to, ka SIA «SANIBŪVE» kavējusi līguma būvniecības darbu izpildes termiņus, kā arī pieļāvusi citus līguma pārkāpumus, SIA «OSTBY» 2019. gada 30. augustā vienpusēji izbeigusi pērn nogalē noslēgto līgumu ar SIA «SANIBŪVE» par būvniecības pakalpojumu veikšanu kādā Zviedrijas projektā. SIA «OSTBY» lūgusi SIA «SANIBŪVE» līdz 2019. gada 30. augustam atbrīvot objektu no SIA «SANIBŪVE» darbiniekiem un iekārtām. Lai turpinātu būvniecības darbus projektā un izpildītu SIA «OSTBY» saistības, tika nolīgti citi apakšuzņēmēji.

«Šis ir definējams kā civilstrīds, kuram nav saistības ar faktisko maksātspēju,» norāda SIA «OSTBY» valdes priekšsēdētājs Raivis Ancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra šodien tiesas debatēs lūdza tiesu smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā, pastāstīja lietas prokurors Juris Juriss.

Tikmēr Lemberga dēlam Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju, informēja Juriss.

Kā stāstīja prokurors, patlaban valsts apsūdzības uzturētāji konstatējuši, ka lietā esošie apsūdzēto personu pozitīvie raksturojumi ir neobjektīvi, jo tos sniegušas personas, kuras atrodas apsūdzēto personu pakļautībā. Juriss sacīja, ka prokuratūrai nav pamata ticēt šādiem raksturojumiem arī citu iemeslu dēļ. Tostarp tāpēc, ka atsevišķas no šīm personām tiesā sniegušas liecības, ar kuru palīdzību apsūdzētajiem, viņuprāt, izdotos izvairīties no kriminālatbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Makārova norādīja, ka EST tiks uzdoti pieci prejudiciālie jautājumi. Pilns tiesas nolēmums par vēršanos EST būs pieejams 23.decembrī.

Tāpat viņa norādīja, ka rezervētās tiesas sēdes 2020.gada janvāra un februāra mēnesī ir noņemtas no izskatīšanas.

Jau vēstīts, ka tiesnese Gundega Lapiņa šodien apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ušakovs atjaunojis Reinbahu darbā Rīgas domes Satiksmes departamentā

LETA, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome ir atjaunojusi Vitāliju Reinbahu darbā Satiksmes departamentā, taču nevis kā vadītāju, bet gan kā Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta vecāko kontrolieri.

Pēc Rīgas mēra Nila Ušakova (S) paustā, atbilstoši Darba likumā noteiktajām darba devēja tiesībām, Reinbahs ir norīkots uz diviem mēnešiem citā amatā departamenta iekšienē. Viņš piebilda, ka tiesa savā lēmumā neesot vērtējusi Reinbaha atstādināšanas apstākļus, kā arī neesot lietu izskatījusi pēc būtības.

Ušakovs uzsvēra, ka par departamenta tālāko darba organizāciju tiks lemts tuvākajā laikā, ievērojot tiesas lēmumu, Darba likuma prasības un vienlaicīgi rūpējoties par departamenta darbu kopumā, ņemot vērā visus pienākumus, kas saistīti ar jauno ielu remontdarbu sezonas sākumu.

Jau vēstīts, ka ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu 12.martā tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Ušakova lēmumu par Reinbaha atlaišanu no Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata, norādīja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPI grupa zaudē apelāciju par Stolichnaya pārdošanas aizliegumu Beniluksa valstīs

LETA, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes augstākā tiesa atstājusi spēkā zemākas instances tiesas spriedumu, kas tiesības Beniluksa valstīs izmantot degvīna preču zīmes "Stolichnaya", "Stoli" un "Moskovskaya" piešķir Krievijas valsts uzņēmumam "Sojuzplodoimport".

Līdz ar to Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā aizliedzot pārdot SPI grupas ražoto degvīnu ar šīm preču zīmēm. Par to ziņo laikraksts "Financial Times".

Tiesas spriedums arī noteic, ka SPI grupai ir jāsamaksā uzņēmumam "Sujuzplodoimport" kompensācija, līdzvērtīga peļņai, kuru SPI grupa Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā guvusi no šo zīmolu degvīna pārdošanas kopš 1999.gada.

Nīderlandes augstākā tiesa SPI grupas pārsūdzību noraidījusi procedūras jautājumu dēļ, raksta "Financial Times".

SPI grupa paziņojusi, ka šī jautājuma risināšanai "meklēs juridiskos līdzekļus Eiropas Savienības līmenī". Grupa arī kritizējusi tiesu, ka tai nav ļauts iesniegt pierādījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptē aizturēta par kukuļņemšanu aizdomās turētā bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, otrdien ziņoja LTV raidījums Panorāma.

Stabiņas advokāte Līga Cīrule raidījumam apstiprināja, ka pirmdien, 19.novembrī, Ēģiptē norisinājās tiesa par Stabiņas izdošanu uz Latviju, tomēr tās lēmums pagaidām nav zināms.

Ģenerālprokuratūra pagaidām LTV nekomentēja, vai pieprasījusi Stabiņas izdošanu Latvijai, bet Stabiņas advokātes minētā tiesvedība varētu nozīmēt, ka Ēģipte lēmusi Stabiņu izdot, bet viņa šo lēmumu pārsūdzējusi. Ja Ēģipte Stabiņu tomēr izdos, viņu uz Latviju pārvedīs Valsts policija, kas gan arī plašākus komentārus pagaidām nesniedza.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska raidījumam norādīja, ka «saskaņā ar Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām Stabiņu Ēģiptē ir aizturējušas Ēģiptes varas iestādes, taču ne saistībā ar izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā». Tas nozīmē, ka Stabiņa pati kaut kādā veidā nonākusi Ēģiptes varas iestāžu uzmanības lokā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

KNAB izbeidzis kriminālprocesu pret uzņēmēju Krūmiņu un Valteru

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi pret uzņēmējiem Jūliju Krūmiņu, Haraldu Balodi un uzņēmēju, bijušo basketbolistu Valdi Valteru.

KNAB apliecināja, ka 10.aprīlī pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pierādījumu trūkuma dēļ.

Valters komentējot KNAB lēmumu teica, ka acīmredzot Latvijā likumdošana ir tāda, ka jebkurš cilvēks var nokļūt aizdomās turētā statusā. Viņš skaidroja, ka šīs nu jau izbeigtās lietas pamatā bijuši divi melīgi iesniegumi, kurā radās pieņēmums, ka «esam kaut ko sliktu izdarījuši», lai gan patiesībā eksistējis tikai tīrs biznesa darījums nevis tirgošanās ar ietekmi.

Valters uzsvēra, ka KNAB nepamatoti ierosinātā un nu izbeigtā kriminālprocesa dēļ viņam ir sabojāta reputācija. Lai arī likums šādā gadījumā dod tiesības Valteram vērsties pret valsti ar prasību tiesā vai Tieslietu ministrijā par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, uzņēmējs patlaban to nedarīšot.

Komentāri

Pievienot komentāru