Jaunākais izdevums

Amerikāņu ēdināšanas ķēde McDonald's apturējusi darbu trijās Krimas ēstuvēs. Tas noticis, reaģējot uz sasprindzinājumu, kas valda reģionā, vēsta BBC.

Kompānija norādījusi, ka centīsies atbalstīt restorānos strādājošās komandas un cerot atkal atvērt McDonald's restorānus «cik ātri vien iespējams».

«Iemeslu, kas nav mūsu pārziņā, dēļ McDonald's pieņēmis lēmumu uz laiku slēgt trīs restorānus Simferopolē, Sevastopolē un Jaltā,» teikts McDonald's paziņojumā.

Reuters ziņo, ka McDonald's piedāvājis restorānos strādājošajiem turpināt darbu ēstuvēs pārējā Ukrainas teritorijā, ja darbiniekiem būtu tāda vēlme.

Tas ir jau otrais gadījums, kad Krievijas un rietumu saspīlējuma dēļ kāds uzņēmums Krimā pārtrauc darbību. Šīs nedēļas ceturtdienā Vācijas Deutsche Post paziņoja, ka vairs neakceptēs vēstules, kas paredzētas Krimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins paziņo, ka viņam ir tiesības nosūtīt karaspēku uz Ukrainu

Gunta Kursiša, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien vienojušies pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Viņš apliecināja, ka dažas no šīm personām «ieņem augstus amatus». Arī šīm amatpersonām, tāpat kā tām, kuras sarakstā iekļautas pirmdien, noteikts ieceļošanas aizliegums un kontu iesaldēšana.

Tāpat tiek atcelts plānotais ES un Krievijas sammits.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm.

«Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,» atzīmēja Barrozu.

Abi ES valstsvīri informēja, ka piektdien ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaceņuku tiks parakstīta asociācijas līguma politiskā sadaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība vērtē ES sankciju pret Krieviju sliktāko scenāriju

Nozare.lv, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība izvērtē ES sankciju pret Krieviju sliktāko scenāriju, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Valdības sēdes slēgtajā daļā šodien diskutē par to, kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstās sankciju noteikšana Krievijas un Krimas amatpersonām.

Lasi, ko par ES sankcijām pret Krieviju saka mūsu banku eksperti!

Dombrovskis neatklāja skatītā jautājuma detaļas, jo tas ir ierobežotas pieejamības dokuments. Tajā pašā laikā viņš pastāstīja, ka valdība skata iespējamos scenārijus, ja tiktu ieviestas sankcijas pret Krieviju un kādas varētu būt sekas.

«Mēs runājam par scenārijiem, kas balstīti uz pieņēmumiem, piemēram, ko Krievija sankciju gadījumā varētu iesākt. Jo Latvijai, kurai ir nozīmīga ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, ir jāsaprot, kā šīs sankcijas varētu ietekmēt valsts ekonomiku,» norādīja ministrs un uzsvēra, ka valdības uzdevums ir novērtēt vissliktāko scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES sankcijām pakļauj 21 Krievijas amatpersonu; Krievija prasa Ukrainas federalizāciju

LETA, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē, vēsta diplomāti.

«ES ārlietu ministri apstiprināja sankcijas pret 21 personu, reaģējot uz Ukrainas-Krievijas krīzi,» savā tvitera kontā ziņo Austrijas amatpersona Aksels Maršiks.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs tviterī paziņojis, ka pret šīm personām tiek noteikti ceļošanas ierobežojumi un ka viņu īpašumi tiek iesaldēti.

Linkevičs piebildis, ka tuvāko dienu laikā ES lems par «papildu pasākumiem».

Ceturtdien un piektdien Briselē paredzēts ES samits, un sagaidāms, ka dalībvalstu līderu sanāksmes dienas kārtībā Ukraina būs pats svarīgākais jautājums.

Linkevičs prognozējis, ka sankcijām tiks pakļautas arī citas Krievijas amatpersonas no prezidentam Vladimiram Putinam tuvākajām aprindām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Maskava paudusi bažas par krievu stāvokli Igaunijā

Gunta Kursiša, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija izteikusi raizes par Igaunijas attieksmi pret lielo etnisko krievu minoritāti valstī. Maskava salīdzinājusi valodas politiku Igaunijā ar situāciju Ukrainā, kur, saskaņā Kremļa pausto, pastāvot centieni aizliegt krievu valodas lietošanu, ziņo Reuters.

Krievija argumentējusi Krimas pussalas aneksiju ar tiesībām aizstāvēt krievvalodīgos ārpus Krievijas robežām. Tādējādi saspīlējums valodas dēļ radies arī citās Baltijas valstu republikās.

«Valodu nebūtu jālieto, lai nošķirtu un izolētu sabiedrības grupas,» Maskavas diplomāts pauda ANO Cilvēktiesību padomei Ženēvā. Krievija esot «noraizējusies par soļiem, kas sperti Igaunijā, kā arī Ukrainā,» pauda Krievijas vēstnieks.

Krievijas diplomāta piezīmes saistāmas ar Igaunijas nostāju, ka lielajai krievu minoritātei Igaunijas austrumu daļā esot jāmāk igauņu valoda.

Krimas krīze un Maskavas iespējamie mērķi radījuši pieaugošu saspringumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, raksta Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krimas krīze varētu likt Vācijai pārskatīt savu enerģētikas politiku

LETA--AFP, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimas krīzes izraisītais saspīlējums starp Rietumiem un Krieviju varētu likt Vācijai pārskatīt savu enerģētikas politiku.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo politiku Vācija līdz 2050.gadam plāno atjaunojamās enerģijas īpatsvaru palielināt līdz 80% no tās kopējā enerģijas patēriņa.

Tāpat Vācija apņēmusies pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas.

Gāzei šajā plānā tikusi paredzēta tāda kā pagaidu nodrošinājuma loma līdz brīdim, kad atjaunojamās enerģijas izmantošana ir stājusies spēkā plānotajā apjomā.

35% no šobrīd patērētās gāzes Vācija saņem no Krievijas.

Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā un tai piederošās Krimas anektēšana, kā arī Rietumu sankcijas kā atbildes reakcija uz Krievijas rīcību, varētu spiest Vāciju pārskatīt savu enerģētikas politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildinātajā ASV sankciju sarakstā iekļautās Krievijas amatpersonas

LETA, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Putins pieņēmis lēmumu, ar kuru Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības

LETA--UKRINFORM, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins maz ko dara, lai mazinātu spriedzi Ukrainā, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Viņš (Putins) diemžēl ir pieņēmis lēmumu, ar kuru Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības. Un šodien viņš maz ko dara, lai sekmētu spriedzes mazināšanos [Ukrainā],» intervijā laikrakstam Rheinische Post sacīja kanclere.

«Vidējā perspektīvā prezidents Putins nedarbojas Krievijas interesēs,» sacīja kanclere. Krievijas līderim vajadzētu «aicināt prokrieviskos spēkus Ukrainā nolikt ieročus un atbrīvot ieņemtās ēkas».

Turklāt, izvietojot karaspēku Ukrainas robežas tuvumā, Krievija turpina vērst spiedienu pret Kijevu, norādīja Merkele.

Viņa arī uzsvēra, ka Rietumi «vajadzības gadījumā» ir gatavi ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Politologs: Krievijas piedāvājums Ukrainai ir noraidāms

LETA, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija savu piedāvājumu Ukrainai kļūt par federālu valsti izteikusi, lai Ukraina varētu to noraidīt, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Krievija šo ierosinājumu izteikusi, lai tai nevarētu pārmest, ka tā nav izteikusi nekādu piedāvājumu. «Taču tas ir noraidāms, jo tas principā norāda uz Krievijas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās,» skaidroja profesors.

Turklāt, ja minēto piedāvājumu nav izteicis pats Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vai prezidents Vladimirs Putins, šo Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu nevar uzskatīt par oficiālu Krievijas valdības piedāvājumu. «Šajā līmenī tas ir mēģinājums zondēt pozīciju,» piebilda Skudra.

«Krievija mēģina runāt par Ukrainas lietām, nerunājot ar pašu Ukrainu,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV sankcijas vērš pret septiņām Krievijas amateprsonām

Dienas Bizness, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ukrainas demokrātisko procesu un institūciju graušanu ASV vērsīs finanšu sankcijas pret septiņām Krievijas valdības augsta ranga amatpersonām, kā arī četriem Krimas seperātistu līderiem, vēsta BBC.

Cita starpā ASV sankcijas vērstas pret Krimas pašreizējo līderi Sergeju Aksjunovu, Krievijas premjerministra vietnieku Dmitriju Rogozinu, kā arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomniekiem.

Jau ziņots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Politologs: Ar Krievijas atbalstu Krimā tiek īstenots «Abhāzijas scenārijs»

LETA--DOŽDJ, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rasmusens: Notiekošais ir Krievijas mēģinājums pārzīmēt Eiropas karti

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze vispirms jau notiek Ukrainā, tomēr Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas kopienas drošībai. Pašlaik notiekošais Ukrainā ir Krievijas mēģinājums pārzīmēt Eiropas karti un novilkt jaunas robežlīnijas, intervijā CNN pauda NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Runājot par notiekošo Ukrainā, A. F. Rasmusens pašlaik neredz spriedzes samazināšanos Ukrainā. Krievijas militārie spēki tikai pastiprina savas pozīcijas.

NATO ģenerālsekretārs neizslēdza, ka Krievijas armija pārvietosies tālāk par Krimas reģiona robežu. Tāpat viņš pauda, ka pastāv risks, ka Krievija pati rada saspīlējumu Ukrainas reģionos, piemēram, Doņeckā, lai sagatavotu augsni savām darbībām.

Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele pauda – ja Krievija turpinās agresiju, tad kaimiņvalstis to uzskatīs kā draudu viņām pašām. A. F. Rasmusens, vaicāts komentēt šo apgalvojumu, tam piekrita un norādīja, ka Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ukrainas konflikts veicina naftas cenas kāpumu

Žanete Hāka, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien naftas cena palielinājās, tirgus dalībniekiem satraucoties, ka augošā krīze Ukrainā radīs traucējumus piegādē, raksta Bloomberg.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena maija piegādēm palielinājās par 52 centiem līdz 104,28 dolāriem par barelu. Šajā gadā cena jau pieaugusi par 5,4%. Pirmajā ceturksnī WTI cena pieauga par 3,2%, reaģējot uz pasaules lielākā enerģētikas eksportētāja – Krievijas – veikto Krimas aneksiju.

Savukārt Brent cena jūnija piegādēm saruka par 37 centiem līdz 109,23 dolāriem par barelu.

«Augošā krīze Ukrainā rada spēcīgu atbalstu tirgum, jo pastāv bažas par naftas piegādes perspektīvām, reģionā,» norāda Sucden Financial analītiķis Mirto Sokou.

ASV jēlnaftas rezerves pagājušajā nedēļā palielinājās par 10 miljoniem barelu, liecina Enerģētikas informācijas administrācijas dati. Tas ir lielākais skaitlis kopš 2001. gada marta, un ir piecreiz vairāk nekā prognozēja Bloomberg News eksperti. Rezultātā naftas rezerves pieauga līdz 394,1 miljonam barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskie saasinājumi Krievijas kompānijām apgrūtina naudas piesaistīšanu vērtspapīru tirgū .

Krievijas investīciju videi strauji pasliktinoties, sagaidāms, ka šīs valsts korporatīvajai videi būs arvien grūtāk piesaistīt naudu. Jau tiek ziņots, ka vairākas Krievijas kompānijas biržā atlikušas savus sākotnējos publiskos akciju piedāvājumus (Initial Public Offering jeb IPO). Lai gan plāni iet uz biržu netiekot atmesti pilnībā, kompānijas vēlas nogaidīt un redzēt, kā risināsies Krimas konflikts un kādas būs rietumvalstu sankcijas pret Krieviju. Šāda nogaidīšana ir arī saprotama, jo pašlaik grūti iedomāties situāciju, ka investori gribētu IPO laikā izķert Krievijas aktīvus.

Labāk nogaida

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rinkēvičs: tāda epopeja kā Krimā, kad atlido helikopteri ar «zaļajiem vīriņiem», Baltijā nebūtu iespējama

Dienas Bizness, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, tad mēs noteikti jau redzētu pilna mēroga militāru konfliktu gan Krimā, gan, iespējams, lielā daļā Ukrainas teritorijas. Tā būtu tiešām liela asinsizliešana, un domāju, ka mēs šeit nodarbotos ar daudzu praktisku jautājumu risināšanu, piemēram, bēgļu nometnēm, jo starp mums un Ukrainu ir tikai Baltkrievija,» tā intervijā izdevumam Sestdiena, jautāts, kas būtu noticis, ja Ukraina būtu pretojusies Krimā, atbildējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Uz norādi, ka šodien aprit 10 gadi, kopš esam NATO un ES dalībvalsts, ministrs atbildējis: «Patiesību sakot, mēs esam ļoti laimīgi, jo, manuprāt, ielēcām aizbraucoša vilciena pēdējā vagonā. Tas smagais darbs, kas tika veikts 90. gados un 2000. gadu sākumā, vainagojās ar panākumu. Ja mums vēl dažus gadus nebūtu bijusi iespēja pievienoties, it sevišķi NATO, kas, protams, tika oficiāli piedāvāta mūsu darba rezultātā, tad būtu atrasti padsmit iemesli, kāpēc NATO paplašināšanās vairs nebūtu iespējama.

Kā tad šodien būtu? Nebūtu tik lielas pārliecības par mūsu ārējo drošību. Daudzi uzdod jautājumu: ja nu te tomēr kaut kas notiktu, vai NATO 5. pants darbotos? Domāju, ka tas darbosies pie jebkuras mazākās provokācijas, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā brīdī, kad notika diskusijas par NATO paplašināšanos, jautājumi par to, vai ir vērts uzņemt Baltijas valstis, vai tās ir aizsargājamas, vai šeit kaut kad nākotnē tomēr nebūs iespējamas provokācijas (arī tamdēļ, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ir pietiekami lielas krievu kopienas) - šie jautājumi skanēja un tika analizēti jau toreiz, un politiskais lēmums visu NATO dalībvalstu līmenī bija: uzņemamies atbildību un saprotam, ko tas varētu nozīmēt nākotnē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas enerģētikas kompānija Gazprom paaugstinājusi cenu, kādu prasa Ukrainai par gāzi, par vairāk nekā trešdaļu, ziņo BBC. Uzņēmuma vadītājs Aleksejs Millers sacījis, ka šādas izmaiņas notikušas, jo Kijeva nav samaksājusi rēķinus.

Saskaņā ar viņa vārdiem pašreizējais valsts parāds Krievijai pārsniedz 1,7 miljardus ASV dolāru.

Krievija iepriekš piedāvāja Kijevai subsīdijas, taču pašreizējā politiskā krīze Ukrainā ievērojami pasliktinājusi abu valstu attiecības.

Kā informē Millers, Krievijas gāzes cena Ukrainai 2014. gada otrajā ceturksnī palielinājusies līdz 385,5 ASV dolāriem par 1000 kubikmetriem no iepriekš prasītajiem 268,5 ASV dolāriem.

NATO ārlietu ministri gatavojas apspriest veidus, kā palīdzēt Ukrainai. Jau vēstīts, ka Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Uzbrukumā Ukrainas armijas bāzei nogalināti trīs bruņoti separātisti

Gunta Kursiša, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs cilvēki nogalināti bruņotu separātistu uzbrukumā Ukrainas armijas bāzei Mariupolē, kas notika trešdienas naktī, pavēstījis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs. Tikmēr Ženēvā šodien sākas krīzes sarunas starp ASV, Krieviju, Eiropas Savienību (ES) un Ukrainu, ziņo BBC.

Aizvadītajā naktī aptuveni 300 bruņoti separātisti uzbruka Ukrainas armijas bāzei pilsētā Mariupolē – Doņeckas reģiona dienvidu daļas pilsētā. Uzbrukums sākās, separātistiem metot degvielas spridzekļus armijas bāzes virzienā, uz ko Ukrainas militāristi atbildēja ar uguni, nogalinot trīs uzbrucējus. Sadursmē tika ievainoti 13 separātisti, bet 63 tika aizturēti. Tāpat tika konfiscēti ieroči, Krievijas operatoru saziņas līdzekļi un telefoni, pašlaik tiek skaidrota aizturēto separātistu personība, informēja Ukrainas iekšlietu ministrs. Viņš arī norādīja, ka Iekšlietu ministrijas rindās zaudējumu nav.

Pretterorisma operācija, kas tika uzsākta, pieaugot spriedzei Austrumukrainā, turpinās. Uz krīzes reģionu nosūtīti papildspēki, ieskaitot helikopterus. «Tā kā uzbrukums militārajai bāzei bija tik agresīvs, iekšlietu ministrijas grupa lēma pastiprināt spēkus ar Omega speciālajiem spēkiem. Tiks iesaistīti helikopteri,» pauda A. Avakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru