Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) kopā ar partiju "Progresīvie" Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs pašreizējo bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica, JV joprojām uzskata, ka vispareizākais būtu koalīcijā vienoties par vienu kandidātu. Vienlaikus, apspriežoties ar partneriem, nolemts pievienoties "Progresīvajiem" un līdzparakstīt Kazāka virzīšanu otrajam termiņam.

Kopumā sagaidāms, ka uz Latvijas Bankas prezidenta amatu būs pieteikti trīs kandidāti - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru atbalsta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un opozīcijas partija "Stabilitātei" virzītais Pāvels Kuzmins.

"Progresīvo" frakcijā ir deviņi deputāti. Izvirzīt kādu kandidatūru var pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma.

Foto: Metropoleoptika.lv / Metropole

Sasniedzot 40 gadu slieksni, redzes problēmas vairs nav retums, turklāt redzi bieži vien vajag koriģēt gan tālumā, gan tuvumā. Šādā gadījumā ierasts risinājums ir vairākas brilles, vienas no tām izmantojot lasīšanai, citas – lai labi redzētu tālumā, un dažkārt vajadzīgs arī trešais briļļu modelis darbam pie datora. Nemitīga briļļu nomaiņa var būt visai nogurdinoša, tāpēc ir vērts iepazīt alternatīvu – progresīvās jeb multifokālās brilles, par kurām pastāstīsim raksta turpinājumā!

Kas ir progresīvās brilles?

Atšķirībā no brillēm, kurām lēcas viscaur ir ar vienādām dioptrijām jeb lēcu stiprumu, progresīvajām brillēm optiskais stiprums pakāpeniski mainās, tādējādi sniedzot iespēju izmantot vienas brilles, lai nodrošinātu optimālu redzamību ikvienā attālumā. Proti, briļļu augšējā daļa ļauj skaidri saskatīt tālumā esošus objektus, bet, acis nedaudz nolaižot, ass attēls būs vidējā zonā. Savukārt lēcas apakšējā daļa ļaus strādāt tuvumā un lasīt.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes ieviešana Latvijā pagaidām tikai diskusiju līmenī, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir aptaujāto uzņēmēju un nodokļu ekspertu secinājums un prognozes par iespēju Latvijā ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Diskusijas par to, ka Latvijā varētu ieviest diferencētu IIN, raisīja finanšu ministrs Jānis Reirs, jo, prezentējot diferencētā nepaliekamā minimuma izstrādāto modeli, kā otrais variants tika norādīta tieši progresīvo IIN likmju ieviešana. Ministrs gan atzina, ka progresīvo likmju ieviešana netiekot izskatīta kā otra iespēja, bet tas esot vairāk sagatavots kā sava veida izziņas materiāls. Tādējādi arī Finanšu ministrijas prezentācijā iekļautais diferencētais IIN (mazākā likme 23%, bet lielākā 35%) palika ēnā, tomēr uzņēmēju vidū šī prezentācija izraisīja efektu, kas pielīdzināms eļļas ieliešanai ugunī.

Lai iegūtu vairāk ieņēmumu valsts budžetā, lielajiem privātajiem uzņēmumiem vajadzētu ieviest progresīvo uzņēmumu ienākuma nodokli, ierosinājis Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) līderis Roberts Zīle.

Tā vēstī Latvijas Avīze. Zīle skaidrojis, ka valstij piederošajiem lielajiem uzņēmumiem valsts pašreizējā situācijā var uzlikt lielāku maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu, taču lielajiem privātajiem uzņēmumiem kā Latvijas Gāze, Latvijas Mobilais telefons, Tele2, Lattelecom varētu ieviest progresīvo uzņēmuma ienākuma nodokli no 15% līdz 25%.

Politiķis arī norādījis, ka, ieviešot progresīvo uzņēmumu ienākuma nodokli lielajiem uzņēmumiem, nodokļu ieņēmumu veidā no tā būtu daudz lielāks efekts nekā palielinot nodokļu slogu iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmējiem, piemēram, palielinot pašnodarbinātajiem iedzīvotāju ienākuma nodokli no 15% uz 23% vai samazinot attaisnoto izdevumu apmēru, par ko tiek atmaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no pašreizējiem 300 latiem līdz 150 latiem.

Nodokļu sistēmas progresivitāti var palielināt, arī neieviešot tā saukto progresīvo nodokli, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, skaidrojot, ka, pēc viņa domām, noteikti apsverama būtu nodokļu paaugstināšana ienākumiem no kapitāla, piemēram, dividendēm. «Ir jau apnicis runāt par nodokļiem uz nekustamajiem īpašumiem,» tā viņš.

Strautiņš atzīst, ka emocionālā cīņa par un pret progresīvo nodokli lielā mērā ir putrošanās ar terminiem.

«Varētu teikt, ka Latvijā progresīvais nodoklis jau ir - 0% likme līdz noteiktam līmenim, par pārējo algas daļu: 25%. To tātad varētu saukt par divpakāpju progresīvo nodokli. Vai vajadzētu vairāk pakāpju, teiksim, 0%, 15 % un 25%? Tas būtu apsverams variants,» norādīja Strautiņš. Pēc viņa teiktā, var arī apgalvot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nav tik liela, lai būtu vērts to dalīt, un progresivitāti var arī palielināt, ceļot neapliekamo minimumu, bet nepazeminot likmi. Atšķirību praktiskā nozīme nebūtu ļoti liela, uzskata ekonomikas eksperts.

Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) perspektīvā var stāties solidaritātes nodokļa vietā

Tā secināms pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, kurā tika vērtēti iespējamie solidaritātes nodokļa alternatīvie risinājumi. Pusvērtēts gan tika tikai viens — progresīvais IIN.

Liela starpība

Pēc Finanšu ministrijas (FM) speciālistu aplēsēm, lai solidaritātes nodokli aizstātu ar progresīvo IIN un nemainītos kopējie ienākumi, likmei būtu jābūt 31,68% apmērā. FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins norādīja, ka, darba ņēmējam maksājot IIN + sociālo nodokli + solidaritātes nodokli, zaudējums būs mazāks nekā tad, ja maksās IIN ar papildlikmi + sociālo nodokli. Piemēram, darba ņēmējs ar 100 tūkst. eiro gada ieņēmumiem, maksājot IIN ar papildlikmi + sociālo nodokli, būs spiests papildus samaksāt 16 281 eiro, bet, maksājot IIN + sociālo nodokli+ solidaritātes nodokli – tikai 4156 eiro. «Tādējādi pieaug nodokļu slogs darba ņēmēju pusē,» uzsvēra I. Šņucins. Viņš atzina, ka nezina nevienu valsti Eiropā, kur būtu regresīva nodokļu sistēma darba ņēmējiem, kāda tā ir Latvijā cilvēkiem, kuru darba alga ir lielāka par 4000 eiro mēnesī (tas ir slieksnis sociālā nodokļa maksāšanai). Pēc FM ziņām šādu solidaritātes nodokļa maksātāju skaits Latvijā esot 4700. Saeimas deputāts Imants Parādnieks kritizēja ministrijas pieeju rēķināt progresīvo IIN tikai darba algai, kaut arī klasiski tas nozīmējot rēķināt visus ienākumus un tad tos pakļaut attiecīgai likmei. «Tā ir cita ar nodokli apliekamā bāze,» tā I. Parādnieks.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Latvija apņēmusies tomēr ieviest progresīvo nodokli, taču nesamazināt pensijas.

Tāda ir Db.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija. Kā Db.lv jau rakstīja, visām koalīcijas partijām bija šodien jāparaksta nodomu vēstule ar Starptautisko Valūtas fondu, kas ietver sevī vairākus nepopulārus pasākumus, piemēram, par atteikšanos iesaistīties publiskās privātās partnerības projektos, tālāku pabalstu samazināšanu, jaunu nodokļu ieviešanu u.c.

Pēc pašlaik zināmā, tālāka pensiju samazināšana Latvijai vairs netiek prasīta, tomēr progresīvais nodoklis, sākot no 500 Ls algas Latvijai būs jāievieš.

Arī premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) pēc koalīcijas partiju tikšanās apgalvoja, ka sociālo sfēru budžeta izdevumu samazināšana varētu skart mazāk, samazinot tikai atsevišķus sociālos pabalstus. Par nodokļu politikas izmaiņām Valdis Dombrovksis teica, ka tās nodomu vēstulē ar SVF iekļautas nosacījuma formā, t.i., tās būs jāveic, ja citā veidā valsts budžeta izdevumus nebūs iespējams samazināt par iepriekš minētajiem 500 milj. Ls.

Latvijas valsts pirmsākumos nodokļi un to likmes kalpoja ne tikai, lai nodrošinātu valsts finansiālās vajadzības, bet arī lai regulētu preču patēriņu un atbalstītu vietējos ražotājus

To liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā no 1918. līdz 1940. g. bija astoņi nodokļi, kurus visai attālināti var salīdzināt ar mūsdienās spēkā esošajiem. «Ir tādi, piemēram, akcīzes nodoklis, kurš ideoloģiski atbilst mūsdienu izpratnei par šo nodokli, kaut kas līdzīgs ir arī ar nekustamā īpašuma nodokli, taču ir tādi, kurus pat grūti saprast, piemēram, ienesīguma nodokļi, naudas kapitāla un augļu nodokļi, rūpniecības nodoklis un zīmognodoklis,» pētījuma rezultātu komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš stāsta, ka, pētot vēsturisko nodokļu sistēmu, bijis daudz pārsteigumu, jo pastāvēja ne tikai ienākumu nodokļa diferenciācija – progresivitāte atkarībā no ienākuma apmēra, bet arī no maksātāja vecuma, dzimuma un pat ģimenes stāvokļa. «Šodien daudz tiek runāts par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu, bet mūsu vectēvi un vecvectēvi to jau bija ieviesuši pirms vairāk nekā 100 gadiem, turklāt ar šo nodokli neapliekamais minimums 2000 Ls apmērā ir iespaidīgs,» norāda J. Zelmenis. Viņš norāda vēl uz kādu paradoksu, proti, valsts ar nekustamā īpašuma un ienākuma nodokli neaplika sīkzemniekus – tos, kuru īpašumā bija līdz 17 ha zemes. «Pēdējos gados mūsdienu Latvijā daudz runājam par atbalstu Latgalei, bet pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. g. nekustamā īpašuma nodoklis Latgalē bija puse no likmes, kāda bija Vidzemē vai Kurzemē,» norāda nodokļu eksperts.

Žurciņas un trusīši parasti ir tie dzīvnieciņi, ar kuriem tiek veikti dažādi eksperimenti, piemēram, iepotētas kādas jaunas zāles, un tad pētīts - izdzīvos vai nekas tur labs nesanāks. Nu šiem diviem radījumiem ir pievienojies trešais - Latvijas Republika. Vienīgi eksperimentētāji ir nevis zinātnieki, bet politiķi, un tas situāciju padara vēl ļaunāku.

Proti… Nereti pasaules valstu ekonomikās ir piedzīvots, ka, augot labklājībai, tiek domāts arī par nodokļu sloga palielināšanu, tādējādi nodrošinot bezdeficīta budžetu, uzkrājumus nebaltām dienām, sociālās garantijas iedzīvotājiem utt. Savukārt Latvijā šāds process tiek veikts situācijā, kad valsts ekonomika, izsakoties augstu amatpersonu vārdiem, ir pašā dibenā. Tieši šobrīd, kad ir pagājis nieka pusgads, kopš pamatīga PVN likmju kāpuma, tiek apsolīts starptautiskajiem naudas aizdevējiem kārtīgi «iegriezt» nekustamā īpašuma nodokli, ieviest dividenžu un bankas procentu uzkrājumu nodokli, pacelt PVN līdz 23%, kā arī 25% progresīvo nodokli (kas būtu pretrunā ar valsts prioritāti veicināt uzņēmējdarbību), turklāt jau sākot ar 500 latiem «uz papīra» (tādējādi pasakot, ka «biezie» Latvijā nu jau ir pat tie, kas knapi savelk galus kopā). Tiesa, premjers Dombrovskis un finanšu ministrs Repše ir izteicies ka, progresīvais nodoklis tiks ieviests un PVN palielināts tikai tādā gadījumā, ja netiks atrasti citi valsts izdevumu samazināšanas mehānismi. Šķiet gandrīz vai lieki teikt, ka gadījumā, ja valdībai padomā būtu kāds cits sakarīgs tēriņu samazināšanas veids, diez vai tiktu runāts par tik muļķīgu nodokli.

Lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, kā arī mazinātu sociālo spriedzi, progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis būtu jāievieš jau no 2010. gada 1. janvāra, uzver LSDSP.

Pēc partijas domām, tas ir pirmais solis, kura realizēšana Latvijai ir nepieciešama jau sen. Kā norāda Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Ansis Dobelis: «Diemžēl vienreiz šī valdība centās sabojāt progresīvā ienākuma nodokļa ideju, kad no Finanšu ministrijas nāca ierosinājums nodokļu slogu palielināt jau tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir tikai 300 lati mēnesī. Tādējādi tiek grauta progresīvā nodokļa būtība – solidāri sadalīt nodokļu slogu starp sabiedrības bagātāko un maznodrošinātāko daļu, kā arī veidot plašu vidusslāni. Un lai tas notiktu, pirmais nodokļu palielinājums var skart cilvēkus, kuru ienākumi pārsniedz vismaz 1000 latu ik mēnesi.»

Igaunijas valdība šonedēļ noraidījusi opozīcijā esošās Centra partijas piedāvājumu ieviest progresīvo ienākumu nodokli, sākot ar 2011. gada janvāri, ziņo BBN.

Centra partija laboja savu iepriekšējo piedāvājumu, kurā tika paredzēts palielināt ienākuma nodokli līdz 33% iedzīvotājiem ar ienākumiem virs 300 tūkst. kronām (13 470 Ls) gadā. Tikko noraidītajā piedāvājumā opozīcija piedāvāja progresīvo nodokli trīs līmeņos – atkarībā no ienākumu apjoma.

Igaunijas premjers Andruss Ansips preses konferencē norādījis, ka viņa valdība nekad nepiekritīs progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanai. «Mēs to neatbalstīsim pat tad, ja viņi savu piedāvājumu iesniegs vēl 5 vai 15 reizes,» tā Igaunijas premjers.

Valdība šobrīd ved pārrunas ar Eiropas Komisiju, lai pārliecinātu to nepalielināt PVN likmi Latvijā.

Iepriekšējās Ivara Godmaņa valdības laikā Latvija esot parakstījusi nodomu protokolu, kurā apņemas palielināt PVN likmi līdz 24%, bet esošā valdība šādu soli uzskatot par kļūdainu, intervijā Latvijas radio uzsver ekonomikas ministrs Atis Kampars.

Arī progresīvā nodokļa ieviešana Latvijas ekonomikai nestu lielāku ļaunumu nekā labumu, viņš uzskata.

Caur progresīvo nodokli tikšot ierobežoti jau tā grūtā situācijā nonākušies uzņēmēji – nodokļu maksātāji un darba devēji. Latvijā uzņēmumiem ir atšķirīga nodokļu maksāšanas disciplīna nekā, piemēram, Zviedrijā un Dānijā, tāpēc, ieviešot progresīvo nodokli, daudzi uzņēmēji būšot spiesti izvairīties no nodokļu maksāšanas un slēpt patiesos nodokļu apjomus.

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Pazīstamais Liepājas uzņēmējs Andris Griģis sācis 60 miljonu eiro vērtu biogāzes projektu

Lai gan biogāzes aso­­ciācija iepriekš norā­dī­ja uz monopola veidošanos biogāzes ražošanā un valdība lēmusi par biogāzes iepirkuma tarifu samazināšanu, grandiozais projekts tomēr sākts. Asociācija joprojām skeptiska pret tik lielas jaudas staciju. Uzņēmējs Andris Griģis Vaiņodes pagastā sācis biogāzes kompleksa būvniecību, plānojot investēt aptuveni 60 miljonus eiro.

Pašreiz norit būvlaukuma sagatavošana nulles cikla būvniecībai. «Tikko saņemsim būvatļauju, sāksim projekta realizāciju,» Db informēja Andris Griģis. Par iekārtu piegādi noslēgts līgums ar ražotājiem Vācijā. Projektētā stacijas elektroenerģijas jauda ir 12 MW, kas atbilst valdības piešķirtā garantētā iepirkuma apjomam jeb bioenerģijas kvotām. Faktiski tās ir 12 stacijas, katra ar 1 MW jaudu, un katru no tām apsaimniekos atsevišķa komercsabiedrība. «Tāda ir pasaules prakse, kas atvieglo investīciju piesaisti,» atzina Andris Griģis.

Valdība, pirmdien lemjot par izmaiņām vairākos nodokļu un nodevu likumos, vienojās tikai par grozījumu pieņemšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, nosakot, ka likme nākamgad būs 26% līdzšinējo 23% vietā. Savukārt uzņēmumu UIN tiks saglabāts 15 %.

Tāpat valdība vienojās, ka spekulatīvie darījumi par nekustamajiem īpašumiem tiks aplikti ar 15% likmi.

Valdība nemainīja iepriekš pieņemto lēmumu par dividenžu ienākumiem, un tiem likme būs 10%.

Pēc Finanšu ministrijas preses pārstāvja Alekša Jarocka atzītā, valdība arī vienojusies, ka netiks ieviests tā sauktais progresīvais uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), kas paredzēja, ka uzņēmumiem, kuru peļņa pārsniedz piecus miljonus latu, tiek piemērota 25% likme. Tāpat kā līdz šim, UIN likme šiem uzņēmumiem būs 15%. Ieviešot progresīvo uzņēmumu ienākuma nodokli, valsts budžeta ieņēmumus bija iecerēts palielināt par aptuveni 3 milj. Ls.

Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) atteikšanos no ieceres ieviest progresīvo uzņēmumu ienākuma nodokli skaidro ar to, ka pēc diskusijām ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem un citiem ekspertiem ir secināts, ka šāds nodoklis būtu grūti administrējams un uzņēmumiem būtu viegli «pārcelt» peļņu uz kādām citām valstīm, tādējādi izvairoties no nodokļa maksāšanas

«Domāju, ka izdosies panākt vienošanos, kas neparedz ne sociālās apdrošināšanas likmes, ne PVN likmes palielināšanu, ne iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo likmju ieviešanu,» norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

«Socnodokļa palielināšanas jautājums pašlaik netiek izskatīts, ja mēs panāksim vienošanos par nekustamā īpašuma nodokli, tad šo jautājumu varēs neizskatīt,» tā pēc šodien notikušas valdības sēdes atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka citas valstis ir gājušas socnodokļa palielināšanas ceļu: Lietuvā, tas palielināts par 2 %. «Tādējādi Latvijai tagad ir zemākā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme visā Baltijā, ja panāksim vienošanos, kas ļauj iztikt bez tās palielināšanas, tad tas netiks virzīts,» norāda V. Dombrovskis. Viņš arī norādīja, ka pašlaik netiek izskatīta PVN likmes palielināšanas iespēja.

Ir skaidrs, ka, lai arī šie risinājumi ir pagaidu, 2010. gadā tos atcelt mēs nevarēsim, runājot par vakar vakarā vēlu pieņemtajiem budžeta grozījumiem, norāda premjers Valdis Dombrovskis. Toties nākotnē varētu ieviest arī progresīvo nodokli.

Šādu iespēju premjers Valdis Dombrovskis (JL) pieļāva intervijā LNT raidījumā 900 sekundes. (Foto: Elīna Kursīte, DB)Kā jau ziņots, šobrīd valdība lēmusi atteikties no idejas par nodokļu celšanu. V. Dombrovskis skaidro, ka attiecībā uz nodokļu paaugstināšanu vidēja termiņa plānā ir vairāk pasākumi attiecībā uz 2010. un 2011. gadu. Jau nākamgad visticamāk tiks paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, ieviests kapitāla pieauguma nodoklis, kā arī par progresīvo nodokli diskutēsim ar sociālajiem partneriem. Savukārt PVN paaugstināšana varētu attiekties uz 2011. gadu.