Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Parex bankas prezidentam Nilam Melngailim piederošās firmas Riga Capital (RC) kļūšana par vienu no bankas konsultantiem bijis viens no N.Melngaiļa nosacījumiem, piekrītot kļūt par bankas vadītāju, raksta laikraksts Diena.

"Tas bija viņa nosacījums, ka viņš nāk ar savu komandu," jautāts, kāpēc N.Melngailim piederošā RC kļuvusi par Parex konsultantu, laikrakstam teicis FM valsts sekretārs, Parex īpašnieces valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka valsts pilnvarnieks Mārtiņš Bičevskis. Tas arī esot pamats RC piesaistīšanai, kuras pienākumos ir gan palīdzība bankas stabilizācijas programmas izstrādē, gan bankas sagatavošanā pārdošanai. RC pakalpojumus apmaksās Parex. Līgums ar firmu vēl nav noslēgts, jo neesot panākta vienošanās par samaksu. M.Bičevskis prognozēja, ka tas varētu notikt šonedēļ. Taujāts, vai tas nebūs interešu konflikts, ja N. Melngailis kā bankas prezidents slēgs līgumu ar sev piederošo firmu par konsultāciju pakalpojumu pirkšanu, M. Bičevskis teica, ka par līgumu lemšot Parex padome, "ja vajadzēs, arī Hipotēku banka". Līguma nosacījumus un RC pakalpojuma cenu M. Bičevskis līdz tā noslēgšanai nav atklājis.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.

Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.

Jaunā un vecā jeb labā un sliktā

Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/03/39d6b041-81e0-4510-8fda-7bf2c643982f.jpg

Nils MelngailisSavukārt jautāts par iespēju, ja sindikāts nepiekrīt pārkreditēšanai, N. Melngailis norādīja, ka neredz sindikāta interesi vērsties pret banku agresīvi.

Nekāds lēmums par Parex bankas sadalīšanu labajā un sliktajā bankā pagaidām nav pieņemts, ir vērtēta citu valstu pieredze, sacīja intervijā N. Melngailis. Esot gadījumi, kad šāds lēmums ir nepieciešams, taču tas jālemj valdībai, nevis bankas vadībai.

Jautāts par to, cik lieli valsts līdzekļi būs jāiepludina bankā, lai nodrošinātu sindicētā kredīta atmaksu, bankas vadītājs atzina, ka 3. februāra valdības sēdē tikšot runāts par summām, taču tas, cik lieli valsts līdzekļi būs nepieciešami, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Kā pirmo N. Melngailis nosauca noguldītāju uzticību bankai, otrs faktors - cik ātri izdosies atrast bankai pircēju. Jo ātrāk bankai atradīšot investoru, jo lielākas iespējas būšot piesaistīt sindicētā kredīta atmaksai investora līdzekļus.

Balstoties uz esošajām prognozēm Parex banka jaunus līdzekļus šogad no valsts neprasīšot.

To intervijā Latvijas Radio norāda Parex bankas vadītājs Nils Melngailis. N. Melngailis izteica gandarījumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ienākšanu Parex bankā, uzsverot, ka tā esot viena no retajām Latvijas ekonomikas labajām ziņām kopš krīzes sākuma. ERAB ienākšana stabilizēs banku, ļaus atgūt ieguldītāju uzticību un sākt atdot valsts ieguldījumus, norāda N. Melngailis. Tas varētu notikt jau gada laikā.

Latvijas puses bijusi ieinteresēta, lai ERAB iesaistās pēc iespējas ātrāk, tāpēc ERAB ieguldījumi bankā tikšot aizsargāti ar valsts garantijām.

Sindikāts nav ieinteresēts Parex bankas nogremdēšanā, jo pretējā gadījuma tas neatgūtu savu naudu.

Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Kāpēc piekritāt kļūt par Parex bankas vadītāju? Kādi bija jūsu nosacījumi tam, lai jūs izšķirtos par šādu soli?

Izvērtējot situāciju, kā arī ņemot vērā to pieredzi, kas man ir bijusi banku jomā, darbā, piesaistot investīcijas, es sapratu — jo ātrāk notiks vadības maiņa bankā, jo lielākas ir cerības pagriezt situāciju uz labo pusi. Es piekritu šim piedāvājumam "saliekot kopā" esošo situāciju ar savu pieredzi. Nolēmu mēģināt.

Sanāk, ka darījāt to izaicinājuma pēc?

Nordea un DNB bankas apstiprinājušas plānotās apvienotās bankas Izpilddirektora un Padomes priekšsēdētāja amatus.

Par jaunās bankas Izpilddirektoru iecelts Erkki Raasuke, bet Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Nils Melngailis.

Darījumu plānots slēgt 2017. gada 2. ceturksnī, tikmēr sasniedzot nākamos būtiskos posmus jaunās bankas izveidē - valdes apstiprināšanu un jauna zīmola izveidi. Mērķis ir radīt vadošu, uz klientiem orientētu banku Baltijas valstīs, vēsta abas kredītiestādes.

«Uzskatu, ka šī nav tikai divu banku apvienošana, bet ir spēcīgs sākuma punkts vēl fokusētākai pieejai un straujāk augošai bankai. Ar nepacietību gaidu tikšanos ar visiem abu banku darbiniekiem, lai uzsāktu darbu pie jaunās bankas izveides,» komentē Erkki Raasuke, plānotās apvienotās bankas Izpilddirektors.

Valstij banka Citadele bija jāpārdod un to pašu vajadzētu darīt ar SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) valsts daļām, šādu viedokli pauda bijušais Lattelecom vadītājs un savulaik par AS Parex banka sadalīšanu atbildīgais Nils Melngailis.

Viņš atzina, ka patlaban nedzīvo Latvijā un visiem procesiem neseko padziļināti, tāpēc arī par Citadeles pārdošanas procesu viņš nevar spriest objektīvi, taču Melngailis uzsvēra: «Zinu tikai to, ka banka Citadele bija jāpārdod, kā to paredzēja Eiropas nosacījumi.»

Pēc eksperta domām, Citadeles pārdošanas process, iespējams, netika efektīvi skaidrots, kā arī šis jautājums kļuva par Saeimas vēlēšanu laika «politisku futbolu». Tajā pašā laikā Melngailis mudina atcerēties, ka Eiropas Savienības atbalsts bankrotējušajai Parex bankai bija būtisks, jo tolaik neviens Latvijā nebūtu ieguldījis ne centa.

Parex bankas noguldītāji pamazām sāk atgriezties, un, stabilizējoties tās likviditātei, pati banka sāk atgriezties pie normālas darbības. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

N. Melngailis intervijā pauda cerību, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) lēmums par iesaistīšanos Parex bankā varētu būt pozitīvs, jo tāda ir bijusi arī līdzšinējā komunikācija.

Melngailis arī izteica viedokli, ka nākotnē banku Latvijā kļūs mazāk, ko veicinās to apvienošanās un pārņemšanas darījumi, jo Latvijā uz iedzīvotāju skaitu ir ļoti liels banku skaits.

Jau nākammēnes Parex bankas vadība varētu pabeigt darbu pie bankas darbības stratēģijas izstrādes un lūgt Finanšu un kapitāla komisiju atcelt Parex bankai noteiktos ierobežojumus.

To šodien preses brīfingā, kas bija veltīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kļūšanai par Parex bankas mazākumakcionāru, paziņoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Arī ERAB prezidents Tomass Mirovs (Thomas Mirow) uzsver, ka viens no galvenajiem ERAB mērķiem, iesaistoties Parex bankā, ir nodrošināt tās restrukturizāciju un kredītu pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Iespēja, ka ERAB caur Parex banku varētu iesaistīties Latvijas ekonomikas kreditēšanā šodien pārrunāta arī ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, tomēr, kā atzina T. Mirovs, konkrētāk par to, kādas kreditēšanas programmas varētu tikt piedāvātas Latvijas uzņēmējiem, varēs ne ātrāk kā pēc astoņām nedēļām.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Latvijas tirgus atgūsies, ja tiks samazinātas izmaksas, uzlabotas valsts budžeta pozīcijas un stabilizēts Parex, uzskata Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) organizētajā apspriedē Ekonomiskā un finanšu krīze Latvijā: izaicinājumi un iespējas viņš norādījis, ka, izmantojot Latvijas ģeogrāfisko novietojumu un veicot ilgtermiņa ieguldījumus, kas to tuvinās eiro zonai, nākošā krīzes viļņa sekas nebūs tik smagas.

„Ekonomiskā krīze var ilgt mēnešiem, gadiem, bet Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, kas arī palīdzējis attīstīties un augt Parex, nemainīsies. Paredzams, ka ekonomiskās krīzes rezultātā konsolidēsies Latvija, Lietuva un Igaunija, un, attīstot transportu un loģistiku, Baltijas valstis kļūs par centrālo tirdzniecības ceļu, kas savienos austrumu un rietumu tirgus,” norādīja N. Melngailis. Tā kā ekonomiskā situācija Austrumeiropā nav ievērojami labāka par Latvijas, sagaidāms, ka kvalificētais darba spēks, kas masveidā emigrēja uz Apvienoto Karalisti un Īriju, atgriezīsies Latvijā un ar savām prasmēm un valodu zināšanām vairos valsts labklājību un pievilcību investoru acīs. N.Melngailis arī pauda pārliecību, ka valdībai ir jādeleģē funkcijas citiem resoriem, jāsamazina izmaksas un jāpalielina aktīvi. „Tomēr vislielākā problēma ir komunikācija, lai radītu izpratni sabiedrībā par to, ka ilgtermiņa ieguldījumi netiek pārprasti ar budžeta izmaksām. Ārvalstu investoriem ļoti svarīgi rādītāji ir tieši valsts veiktie ilgtermiņa ieguldījumi infrastruktūrā, izglītībā un veselības aprūpē, jo tas norāda, ka valstiski svarīga ir attīstība,” tā N.Melngailis.

Piesaistot Parex bankai investoru un turpinot valdības mērķtiecīgo politiku, izredzes izrauties ārā no bedres ir lielas, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze atzinis bankas vadītājs Nils Melngailis.

Uz jautājumu prognozēt, cik ilgs būs krīzes periods, N. Melngailis norādīja, ka ir optimists. «Ja nebūtu optimists, tad nepiekristu šādam priekšlikumam [vadīt Parex banku]. Parex ir privāta banka, kas strādā tā, kā jāstrādā privātam uzņēmumam, un cilvēki, kas šeit strādā, ir pareizi motivēti. Taču finanšu problēmas ir visā pasaulē. Manuprāt, mums palīdzēs Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis un valsts nelielie izmēri, jo nelieli ieguldījumi Latvijā var dot uzreiz lielu atdevi. Tā vairs nav iespējams Amerikā vai Krievijā. Mēs panāktu attīstību. Taču vispirms ir jāatrod investori bankai. Ja Parex bankā ienāks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, tas ievērojami uzlabotu situāciju. Turpinot valdības mērķtiecīgo politiku, izredzes izrauties ārā no bedres ir lielas,» tā viņš.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Visus valsts noguldījumus, kas noguldīti Parex bankā, lai nodrošinātu tās stabilitāti, banka varētu atmaksāt piecu gadu laikā.

To šodien Saeimas Publiskās un revīzijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē paziņoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, uzsverot, ka ieguldījumus būtu iespējams atmaksāt ātrāk, ja bankai izdosies atrast pircējus, kas ir gatavi aizvietot valsts izvietotos depozītus ar privātu finansējumu.

Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka patlaban valdībai kopīgi ar Privatizācijas aģentūras piesaistīto konsultantu Nomura International būtu jāizstrādā Parex bankas cenas noteikšanas metodi un aktīvi jāstrādā pie tā, lai banku pēc iespējas ātrāk pārdotu. «Cena varētu būt simboliska, pats svarīgākais patlaban ir atgūt noguldījumus, kas ir aptuveni 640 milj. Ls, ko varētu novirzīt Latvijas ekonomikas atveseļošanai,» pauda centrālās bankas prezidents.

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies neatkarīgs valdes loceklis Nils Melngailis, tādejādi stiprinot uzņēmuma komandu ar ievērojamu starptautisku pieredzi pārmaiņu vadības un finanšu jomā, informē uzņēmumā.

“Mēs esam gandarīti uzņemt Nilu Melngaili Printful komandā. Esmu pārliecināts, ka viņa starptautiskā pieredze finanšu tirgos un tehnoloģiju nozarē palīdzēs mums turpināt uzņēmuma globālo izaugsmi. Neatkarīga valdes locekļa pievienošanās mūsu komandai palīdzēs vēl vairāk uzlabot korporatīvās pārvaldības principus,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Turpmāk Printful Inc. valdē darbosies pieci valdes locekļi – uzņēmuma izpilddirektors Dāvis Siksnāns, ražošanas vadītāja Zane Levša, investora Bregal Sagemount pārstāvis Adams Fullers, valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un neatkarīgais valdes loceklis Nils Melngailis.

Neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā, kā iecerēts - 2014.gadā, norāda starptautiskās biznesa konsultāciju firmas Alvarez & Marsal banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis, skaidrojot, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm ir caurskatāmāka un vieglāk saprotama ekonomika nekā dažam labam eirozonas biedram Dienvideiropā.

«Vācija un citi eirozonas dalībnieki labprāt redzētu šādus veselīgākus biedrus savā starpā,» teica Melngailis, kurš jau gadu strādā Alvarez & Marsal Londonas birojā. Melngailis Latvijā pazīstams kā Parex bankas vadītājs laikā, kad notika bankas sanācija un sadalīšana, kā arī kā telekomunikāciju koncerna Lattelecom bijušais valdes priekšsēdētājs.

Tomēr finanšu un uzņēmumu restrukturizācijas eksperts teica, ka, iekams Latvijai paredzēts iestāties eirozonā, kopējās valūtas valstīm jātiek galā ar Grieķijas un, iespējams, citu Dienvideiropas valstu nopietnām parādu krīzēm. Tomēr Melngailis uzskata, ka tas izdosies.

Eiropā banku situācija ir slikta, un Latvijas valdībai, visticamāk, neizdosies pārdot Citadele banku bez zaudējumiem, ja tā nav ar mieru gaidīt vairākus gadus un uzņemties sev piederošās komercbankas biznesa risku, norāda Nils Melngailis, kurš vadīja bijušās Parex bankas sadalīšanu no 2008.līdz 2010.gadam.

«Patlaban ir grūti bankas pārdot pat par bilances vērtību. Latvijas valdība Parex bankā ielika kapitālu, un tai būs grūti realizēt zaudējumus. No otras puses, jo ātrāk banka nonāk privātās rokās, jo labāk. Tiešām, ir grūti ko pateikt par Citadeli, jo pirms gada nevarēja prognozēt tik sliktu ekonomisko situāciju, kāda tā ir patlaban,» sacīja Melngailis.

Viņš esot bijis apmierināts ar situāciju, aizejot no toreizējās Parex bankas vadītāja amata, to sadalot Citadele bankā un tā sauktajā «sliktajā bankā» ar daļu Parex bankas aktīvu.

«Lielā mērā viss bija izdarīts pareizi, tomēr ir lietas, ko varēja darīt ātrāk. Jautājumu par bankas sadalīšanu ierosinājām divas nedēļas pēc tam, kad stājos amatā, taču pagāja 18 mēneši, iekams to īstenojam. Viss labi beidzās, bet varējām to izdarīt ātrāk. Grūti teikt, ka tas ietekmēja bankas pārdošanas iespējas. Patlaban situācija ir ļoti slikta visā banku tirgū," viņš sacīja.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Ceturtdien panāktā vienošanās par a/s Parex banka sindicētā kredīta atmaksas jauno grafiku ir būtisks priekšnoteikums bankas pilnvērtīgas darbības atsākšanai. „Rīt mēs varam sākt jaunu dzīvi,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants teica Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Jau vēstīts, ka 19. martā Parex banka atmaksāja sindicētā kredīta devējiem 30 % no kopējās aizdevuma summas jeb 232.5 milj. eiro, kā arī vienojās par atlikušās pamatsummas atmaksas grafiku, kas paredz 40 % no kopējā kredīta atmaksāt 2010. gada februārī, bet atlikušos 30 % - 2011. gadā. Sindicētā kredīta atmaksai izmantots no Valsts kases ņemts aizdevums.

„Šobrīd situācija ir daudz labāka nekā pagājušā gada novembrī, kad nebija skaidrs, vai no bankas vispār būs iespējams kaut ko saņemt,” tā N.Melgailis.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.