Lai arī Igaunijā būvkompānija Merko Ehitus ir izstumta no tirgus, tai tomēr izdodas slēgt nozīmīgus būvdarbu līgumus.

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus ir noslēgusi līgumu ar Igaunijas Aizsardzības ministriju par Ämari Gaisa bāzes atjaunošanu. Līguma summa sasniedz 700 miljonus igauņu kronu (31.5 miljoni latu), kas padara to par līdz šim lielāko Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtījumu. Patšas ministrijas līdzfinansējums būs 400 miljoni kronu (18 miljoni latu), savukārt pārējo summu veidos NATO drošības investīciju programmas fondu līdzfinansējums.

Projekta realizācija paredz skrejceļu, pievedceļu un apmaļu izbūvi un atjaunošanu, atbilstošas apgaismes un lidaparātu nosēšanās sistēmu izveidi. Konkurss tika izsludināts šā gada martā un tajā piedalījās uzņēmumi no Igaunijas, Spānijas, Vācijas, Bulgārijas, Turcijas, Itālijas un Lietuvas. Interesanti, ka Merko Ehitus uzvarējis konkursā neskatoties uz to, ka Valsts pasūtījumu strīdu komisija bija apmierinājusi konkurentu firmu iesniegto sūdzību pret Merko Ehitus, un tas nozīmē, ka Merko Ehitus nevarēs vairs piedalīties valsts pasūtījumu konkursos (2.10.2008, db.lv). Gaisa bāzes atjaunošanas darbi uzsākti šā gada oktobrī un tos pabeigt plānots 2010.gada otrajā pusgadā.

Ceturtdien (27. novembrī) Tallinas Apgabaltiesa atzina Merko par tiesīgiem piedalīties valsts pasūtījumu konkursos. Šāds lēmums tika pieņemts pamatojoties uz apgrozījuma rādītājiem un objektu celtniecības pieredzi kompānijas pirmsreorganizācijas periodā, tā rakstīts celtniecības koncerna paziņojumā biržai, ziņo dv.ee.

Tiesa ir anulējusi Komisijas par strīdiem saistībā ar valsts pasūtījumiem noraidījumu Merko iesniegtajam pieteikumam par piedalīšanos konkursos, ko organizēja Aizsardzības ministrija par Mīnu līča rekonstrukciju.

Ministrija atzina par uzvarētājiem Merko Ehitus piedāvājumu par 67.8 miljoniem kronu (3.04 milj. LVL), bet šis lēmums tika apstrīdēts.

Tiesa noteica, ka jaunā Merko Ehitus kompānija var piedalīties konkursos, būdama pietiekami kompetenta ekonomiskajā, finansiālajā un tehniskajā ziņā, lai izpildītu darbalīgumā paredzētās saistības, jo tā var balstīties uz iepriekšējās Merko Ehitus kompānijas pieredzes un apgrozības.

Latvijas lielās būvkompānijas ierēķina ļoti lielus peļņas procentus, taču ilgi tas vairs nevar turpināties.

Tā intervijā Db pauž būvkompānijas Merko Ehitus dibinātājs un lielākais līdzīpašnieks Tomass Annuss. Viņš norāda, ka šī kompānija mēģinās konkurēt ar vietējiem uzņēmējiem, cenšoties iegūt tiesības realizēt kādu no gaidāmajiem lielajiem būvprojektiem.

Cik lielā mērā, jūsuprāt, var uzskatīt, ka Latvijas un Igaunijas ekonomikā valda krīze?

Lai kā to arī negribētos, baidos, ka krīze būs. Tas, kas ir novērojams šodien, nav krīze — tie ir tikai pirmie vēstneši. Domāju, ka reālas grūtības varētu būt nākamgad.

Kādi tam ir iemesli?

Latvijas ceļu būves firma Binders un būvkompānijas BMGS Igaunijas filiāle iesniegušas protestu Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisijai par tās lēmumu par Ilemistes satiksmes mezgla Tallinā rekonstrukcijas konkursa uzvarētāju atzīt Igaunijas būvkompāniju Merko Ehitus.

Tallinas Komunālā dienesta lēmumā teikts, ka par liela apmēra rekonstrukcijas projekta uzvarētāju atzīts būvuzņēmēju Merko Ehitus, Merko Infra, Tallinna Teede un Rand ja Tuulberg kopīgi iesniegtais piedāvājums. Uzņēmumi piedāvāja darbus paveikt par 647,7 miljoniem kronu (29,08 miljoniem latu).

Iepriekš par konkursa uzvarētāju tika atzīts Binders un BMGS piedāvājums, bet šis piedāvājums tika atcelts, jo Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisija saņēma sūdzību no Igaunijas celtniecības uzņēmuma Merko Ehitus. Uzņēmums iesniedzis komisijai vairākas sūdzības, kurās norādīts, ka Latvijas uzņēmumam Binders trūka dažādu atļauju un licenču un tas nebija reģistrējies atbilstoši Igaunijas prasībām.

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

Igaunijas uzņēmums Merko Grupp, kas pārsvarā nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu un celtniecību ir mainījis uzņēmuma nosaukumu un turpmāk to sauks par AS Riverito, ziņo kalev.ee.

Kā teicis AS Riverito valdes loceklis Tenu Tomiks, uzņēmuma nosaukuma maiņa notikusi, lai norobežotu būvniecības firmas no investīcijas kompānijas.

Pēc AS Riverito ziņotā, lielākās uzņēmuma investīcijas ir saistītas ar uzņēmumu AS Merko Ehitus, kā arī E.L.L. Kinnisvara. Uzņēmumam AS Riverito pieder gandrīz 72 % uzņēmuma Merko Ehitus kapitāldaļu, savukārt E.L.L. Kinnisvara gandrīz pilnībā pieder AS Riverito.

Bez tam, uzņēmumam Riverito pieder 49 % kapitāldaļu kompānijā Angroo Ehitus, kas nodarbojas ar būvmateriālu mazumtirdzniecību.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko Ehitus Eesti" par 25 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa būvēs kazarmas Igaunijas Bruņoto spēku bāzē Emari.

"Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu, ka "Merko Ehitus Eesti" ar Igaunijas Aizsardzības investīciju centru parakstīja līgumu par karavīru izmitināšanas ēku būvniecību ar nepieciešamajām ārējām un iekšējām komunikācijām.

Būvdarbi jāpabeidz 2024.gada decembrī.

Emari atrodas Igaunijas gaisa spēku bāze. Tā atrodas nepilnus 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tallinas.

"Merko Ehitus" nodarbojas ar vispārējo būvniecību, civilo inženieriju un mājokļu būvniecību.

Kompānijas akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Uzņēmuma lielākā īpašniece ar 71,99% akciju ir Igaunijas kompānija "Riverito".

Lai arī viena no lielākajām Igaunijas būvkompānijām Merko Ehitus ir sadalījusies divos atsevišķos uzņēmumos veiksmīgākai izdzīvošanai, ņemot vērā apsūdzības pret uzņēmuma īpašniekiem, kompānijas pūles izdzīvot var izrādīties veltīgas, atsaucoties uz Eesti Päevaleht, ziņo bbn.ee.

Igaunijas prokurors Kadri Valings (Kadri Väling) gatavo apsūdzību vienam no Merko Ehitus vadītājiem Tonu Kortam (Tõnu Korts), kas tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu. Apsūdzība tiks uzrādīta tuvākajās dienās.

T. Korts norāda, ka K. Valings tiek apsūdzēts, jo nodevis Ivo Parbusam (Ivo Parbus) grāmatu, kurā bijusi dāvanu karte no Estravel 25 000 Igaunijas kronu (1122 latu) vērtībā. Ivo Parbus ir Tallinas mēra vietnieks.

Tīts Robens (Tiit Roben), Merko Ehitus priekšsēdētājs teicis, ka kompānija neko nekomentēs, kamēr nav iesniegta oficiāla apsūdzība. „Fakts, ka šāda informācija nonāk publiskā telpā pirms tas tiek paziņots uzņēmumam, ir nožēlojams. Man vairs nav ko piebilst,» teicis T. Robens.

Projekta īstenotāja un autora strīds par to, kuram jānovērš ūdens kaitējums Skultes ostas dienvidu molam un piestātnei, apdraud SIA Skultes kokosta iecerēto plānu īstenošanu.

SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Mārtiņš Ķeviņš: «Merko Ehitus nevēlēšanās pildīt līgumā paredzētās saistības: ūdens noskaloto nostiprinājumu un piestātnes savešanu kārtībā atbilstoši prasībām, apdraud ne tikai mūsu uzņēmuma spēju īstenot iecerēto -palielināt pārkrauto kravu apjomus, bet arī pildīt savas saistības gan pret potenciālajiem kravu īpašniekiem, gan kreditoriem.»

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Igaunijas celtniecības kompānija Merko Ehitus informējusi NASDAQ OMX Tallinn, ka tās tīrā peļņa 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos bijusi 3,2 miljoni eiro, vēsta baltic-course.com.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos kompānija strādāja ar tīrajiem zaudējumiem 7,3 miljonu eiro apmērā.

Tīrā peļņa 2,6 miljonu eiro apmērā 2012. gada trešajā ceturksnī liecina par pozitīvu tendenci uzņēmuma darbībā, teikts

Merko paziņojumā.

Saskaņā ar tās norādēm ieņēmumi atbilst cerētajam: 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos tie bijuši 177,7 miljoni eiro. Tas veido pieaugumu par 15,9%, salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā. Šā gada trešajā ceturksnī ieņēmumi bijuši 70,9 miljoni eiro.

Igaunijas būvniecības kompānija Merko Ehitus iecerējusi Tallinā atsākt jaunu dzīvokļu būvniecību – drīzumā tiks pabeigta 109 jaunu dzīvokļu būvniecība.

Par to šodien paziņojis Merko Ehitus padomes priekšsēdētājs Tinu Toomiks. Kompānija jau esot pārdevusi visus jaunos dzīvokļus, kurus tā uzbūvējusi nekustamo īpašumu attīstības «sprādziena» laikā, ziņo portāls Postimees. Līdz 2010. gada vasarai Merko plāno uzbūvēt divus jaunus daudzdzīvokļu namus. «Būvniecības darbi jau rit pilnā sparā, dzīvokļi būs gatavi nodošanai pircējiem no 2010. gada vasaras,» tā T. Toomiks.

Db jau vēstīja, ka arī Latvijā Merko Ehitus meitas uzņēmums SIA Merks pieļauj iespēju atjaunot dzīvokļu būvniecību. Pavasar kompānija varētu atsākt Skanstes virsotņu projektu.

Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija Merko Ehitus 2010. gadu noslēdza ar tīro peļņu 1,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 83,7% jeb 6,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2009. gadā, liecina kompānija paziņojums biržā.

Merko Ehitus ienākumi pērn bija 171,9 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2009. gadā. Pērn 72,3% no kompānijas ienākumiem nodrošināja Merko bizness Igaunijā, 25,1% - Latvijā un 2,6% - Lietuvā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn Merko Ehitus ienākumi Igaunijā samazinājās par 10,9%, Latvijā – par 27,1%, savukārt Lietuvā – par 5,1%.

Kompānijas ienākumi pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā samazinājās par 8,5 miljoniem eiro līdz 45,6 miljoniem eiro.

Turpmāko gadu laikā kompānija koncentrēsies uz attīstību pašmāju, kā arī Ukrainas un Krievijas tirgū, kur, pēc uzņēmuma domām, sagaidāma straujāka nekustamā īpašuma nozares izaugsme.

Igaunijas būvniecības kompānija Merko Ehitus, kurai pieder arī uzņēmums Merks Latvijā, šā gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 16,6 miljonu kronu peļņu, kas ir par 49% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, ziņo BBN.

Merko apgrozījums gada laikā sarucis par 18% līdz 501 miljonam kronu.

Merko prognozē, ka būvniecības apjomi Baltijas valstīs šogad samazināsies par aptuveni 10%. Tirgus atgūšanās gaidāma tikai nākamgad.

Kompānija norāda, ka tā paredzējusi paplašināt savu darbību Latvijā un Lietuvā. Tam galvenokārt plānots izmantot citu uzņēmumu pārņemšanu, skaidro Merko.

Db.lv jau vēstīja, ka Igaunijas būvuzņēmums Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens (Tiit Roben).

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko statyba" par 80 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būvēs infrastruktūru Lietuvas "Achemos grupe" vēja turbīnu parkam Paģēģos valsts rietumos.

"Merko statyba" un "Achema grupe" uzņēmums "LT Energija" parakstīja 80 miljonu eiro vērtu līgumu par 40 vēja turbīnu pamatu, notekūdeņu un ceļu sistēmu izbūvi.

Gaidāms, ka darbi tiks pabeigti līdz 2025.gada nogalei, "Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu.

"Achema" preses pārstāve Jolita Macelīte aprīlī paziņoja, ka grupa plāno investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro Paģēģu vēja parkā, kur plānots izvietot 40 turbīnas ar 248 megavatu (MW) jaudu. Plānots, ka enerģija tiks izmantota ūdeņraža ieguvei.

"Merko statyba" šogad saņēma arī grupas "E Energija" uzņēmuma "Vejas LT" pasūtījumu par 30 miljoniem eiro uzbūvēt vēja parku ar 300 MW jaudu Ķelmes rajonā. Līgums parakstīts aprīļa sākumā.

Būvfirmas SIA "Merks" īpašniece pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu kompāniju SIA "Merko būve", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 25 000 eiro, un tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Merko Investments", kura ir arī vienīgā būvkompānijas "Merks" īpašniece.

Kompānijas "Merko būve" vienīgais valdes loceklis ir Urmass Somelars, kurš ir arī būvfirmas "Merks" padomes loceklis.

"Merko būves" juridiskā adrese ir Lielirbes ielā 29, Rīgā, kur atrodas tirdzniecības centrs "Spice".

Kompānija "Merko būve" reģistrēta piektdien, 13.janvārī.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Merks" strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Igaunijas lielākā celtniecības kompānija Merko Ehitus par 10 miljoniem igauņu kronu (449 tūkst. LVL) iegādājusies divus īpašumus Tallinā, ziņo Baltic Business News.

Abi zemes gabali atrodas viens otram blakus un to platība attiecīgi ir 1 276 un 535 kvadrātmetri. Portāls norāda, ka abu īpašumu sākumcena bija 8,5 miljoni Igaunijas kronu.

Valsts piederošā nekustamā īpašuma kompānijas pārstāvis Pia Kalass norādīja, ka visi ar šo līgumu saistītie dokumenti ir parakstīti.

Jāatzīmē, ka Merko Ehitus izmanto krīzes situāciju, lai palielinātu savu ietekmi netikai Igaunijas, bet arī Baltijas tirgū. Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens.

Līdzšinējais SIA «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Jānis Šperbergs apstiprināts par uzņēmuma padomes locekli, savukārt viņa līdzšinējais vietnieks Andris Bišmeistars apstiprināts par SIA «Merks» valdes locekli un celtniecības direktoru.

«Mēs redzam, ka katru gadu palielinās «Merks» pienesums «Merko Ehitus» grupas kopējam biznesa apjomam, turklāt būtiski pieaug mūsu īpatsvars grupas ietvaros – 2017.gadā Latvija veidoja jau ceturto daļu no grupas kopējā apgrozījuma un paredzams, ka šogad tas būs vēl vairāk. Mēs esam gandarīti, ka to novērtējuši arī grupas akcionāri, un turpmāk Latvijai būs savs pārstāvis uzņēmuma padomē,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

Andris Bišmeistars ir absolvējis Rīgas Tehnisko Universitāti ar bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju būvniecībā. 2005.gadā viņš uzsāka darbu «Merks» kā tehniķis inženiertehniskajā nodaļa, strādājot ar projektu dokumentāciju, 2008.gadā kļūstot par būvdarbu vadītāju, bet 2012. gadā – par projektu vadītāju. A.Bišmeistara pārraudzībā bijuši tādi «Merks» celti objekti kā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, dzīvojamais projekts «Mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas Dzintaru prospekts 26 un 28, Jūrmalā» , dzīvojamais projekts «Skanstes Parks» un multifunkcionālais kompless «Z-towers», bet šī gada janvārī A.Bišmeisters pievienojās «Merks» vadības komandai kā celtniecības direktora vietnieks.

Pasaules mēroga pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi negatīvi ietekmēs būvniecības nozari un "Merko Ehitus" grupas, tai skaitā "Merks", komercdarbību, taču pagaidām nav iespējams līdz galam novērtēt apmēru.

Šobrīd ir daudz nezināmo gan pasaulē, gan Latvijā, kas ietekmē arī būvniecības nozari, bet būvniecība kopumā neapstāsies.

"Merks" sadarbojas ar visām iesaistītajām pusēm, lai pēc iespējas sasniegtu kopīgos mērķus saskaņā ar plānu un pabeigtu būvniecības projektus.

Privātā sektora pasūtījumu samazināšanos un riskus varētu mazināt banku sektora atbildīga rīcība, valdības un starptautisko organizāciju atbalsta pasākumi un straujš publiskā sektora būvniecības pasūtījumu pieaugums.

Privātā sektora klientu pasūtījumi ir ievērojami samazinājušies un valsts iepirkumi spēlēs vadošo lomu jaunajos būvniecības konkursos. Ceram, ka turpināsies valsts investīcijas ēku un infrastruktūras būvniecībā un sagatavošanās darbs pie projektiem tiks paātrināts, lai saglabātu būvniecības nozares dzīvotspēju un darba vietas.

Būvfirma SIA "Merks" un tās mātesuzņēmums AS "Merko Ehitus" pārsūdzējuši Administratīvajā tiesā Konkureces padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā, teikts "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn".

"Merks" uzskata, ka KP secinājumi par kompānijas uzņēmējdarbības praksi ir nepamatoti gan faktiski, gan juridiski.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"KP uzliktais naudas sods un visas citas iespējamās sekas, kas noteiktas saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, nestāsies spēkā, kamēr nebūs stājies spēkā galīgais tiesas spriedums," teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Paziņojumā teikts, ka "Merko Ehitus" grupa ir apņēmusies veicināt un īstenot ētiskus biznesa standartus un uzvedību, kā arī ievērot visus likumus un noteikumus, kas reglamentē uzņēmējdarbības praksi. Jebkurš iespējamais godīgas konkurences pārkāpums ir grupas darbības principu un vērtību pārkāpums, uzsvērts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā arī būvfirma AS "LNK Industries" pārsūdzēja KP lēmumu.

LNK INDUSTRIES pārsūdzējusi KP lēmumu būvnieku karteļa lietā 

AS “LNK INDUSTRIES”, izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu...

Atgādinām, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Igaunijas būvniecības grupa Merko Ehitus, kuras struktūrvienība darbojas arī Latvijā, informējusi Tallinas biržu par grupas zaudējumiem pirms nodokļiem 2011. gadā 13,0 miljonu eiro apmērā, ziņo baltic-course.com.

Tīrie zaudējumi bijuši 13,4 miljoni eiro.

2010. gadā grupa strādāja ar peļņu 1,8 miljonu eiro apmērā pirms nodokļiem un tīro peļņu - 1,2 miljoniem eiro.

Merko informējusi, ka zaudējumu galvenais iemesls ir augošās būvniecības izmaksas, kas pārsniegušas prognozes attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti 2009./2010. gadā.

2011. gadā būvniecības grupas ieņēmumi bijuši 219,3 miljoni eiro. Igaunija šajā ziņā devusi ieguldījumu 74,0%, Latvija - 19,0% un Lietuva - 7,0% apmērā. Salīdzinot ar 2010. gadu, grupas ieņēmumi pieauguši par 27,6%. Latvijā ieņēmumi samazinājušies par 3,3%.

Grupas ieņēmumi 2011. gada ceturtajā ceturksnī bijuši 65,9 miljoni eiro.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas finanšu tirgus apskats.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Lietuva

Viļņas fondu tirgus arī noslēdza nedēļu zemāk par iepriekšējās nedēļas līmeņiem. Līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā visaktīvāk tika tirgotas Lifosa akcijas, kuru cena samazinājās vēl par 11%. Rezultātā, no virsotnes, kas tika sasniegta 10. jūlijā, minerālmēslu ražotāja vērtspapīru cena samazinājās par vairāk nekā 30%. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Lifosa izsniegs mātes uzņēmumam «EvroHim» kredītu par summu $140 miljn. Aizvadītajā nedēļā, pēc jūlija atskaišu publicēšanas, ievērojamu kāpumu par 9.6% uzrādīja Klaipėdos nafta akciju kotējumu. Pozitīvu dinamiku uzrādīja banku sektora vērtspapīri. Ukio bankas akciju cena pieauga par 3% pēc labu peļņas rezultātu publicēšanas par šā gada pirmajiem 7 mēnešiem. Siauliu bankas akciju kotējumi arī pieauga par 1.1%.

Būvuzņēmumiem Baltijas valstīs šis gads būs sevišķi smags, jo 2011. gadā «nekontrolēti» palielinājušusās izejvielu cenas, Bloomberg norāda Baltijas reģiona lielākais celtniecības uzņēmums Merko.

Tallinā bāzētais uzņēmums Merko mudina valdību samazināt arvien pieaugošo izejvielu cenu celšanos ar atklāto konkursu palīdzību. Izsludinot atklātos konkursus, būvuzņēmējiem iespējams izvairīties no turpmākām finansiālām problēmām, ko var radīt izejvielu piegādātāji, cerot gūt lielāku peļņu, Bloomberg norāda Merko izpilddirektors Tīts Robens.

Salīdzinot ar pērno gadu, celtniecības apjomi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir kritušies par 16%. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn būvniecība bija samazinājusies par 47,5%, ekonomiskās krīzes iespaiddā samazinoties pieprasījumam un pieaugot konkurencei.

«Ir daudz skumju piemēru - būvniecības uzņēmumi bankrotē katru mēnesi,» stāsta Merko vadītājs. «2011. gads būs grūtākais daudziem būvniecības uzņēmumiem visās Baltijas valstīs,» viņš uzsver.

Biržas dalībnieku apbalvošanas pasākumā The Baltic Market Awards pie balvām tika dalībnieki no visām trijām Baltijas valstīm.

Galveno balvu – par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs saņēma Latvijas uzņēmums SAF Tehnika, kurš saņēma arī balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs mazajiem uzņēmumiem un labākajām investoru attiecībām Rīgas Fondu biržā. Savukārt Latvijas uzņēmums Grindeks saņēma balvu par labākajām investoru attiecībām internetā.

Balvu par labāko gada pārskatu Baltijas valstīs saņēma Lietuvas uzņēmums VST, savukārt balvu par lielāko progresu gada laikā saņēma Igaunijas uzņēmums Eesti Ehitus.

Balvu par labākajām investoru attiecībām Tallinas Fondu biržā saņēma uzņēmums Baltika, bet par labākajām investoru attiecībām Viļņas Fondu biržā – TEO LT.