Latvijas ceļu būves firma Binders un būvkompānijas BMGS Igaunijas filiāle iesniegušas protestu Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisijai par tās lēmumu par Ilemistes satiksmes mezgla Tallinā rekonstrukcijas konkursa uzvarētāju atzīt Igaunijas būvkompāniju Merko Ehitus.

Tallinas Komunālā dienesta lēmumā teikts, ka par liela apmēra rekonstrukcijas projekta uzvarētāju atzīts būvuzņēmēju Merko Ehitus, Merko Infra, Tallinna Teede un Rand ja Tuulberg kopīgi iesniegtais piedāvājums. Uzņēmumi piedāvāja darbus paveikt par 647,7 miljoniem kronu (29,08 miljoniem latu).

Iepriekš par konkursa uzvarētāju tika atzīts Binders un BMGS piedāvājums, bet šis piedāvājums tika atcelts, jo Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisija saņēma sūdzību no Igaunijas celtniecības uzņēmuma Merko Ehitus. Uzņēmums iesniedzis komisijai vairākas sūdzības, kurās norādīts, ka Latvijas uzņēmumam Binders trūka dažādu atļauju un licenču un tas nebija reģistrējies atbilstoši Igaunijas prasībām.

Būvuzņēmumiem Baltijas valstīs šis gads būs sevišķi smags, jo 2011. gadā «nekontrolēti» palielinājušusās izejvielu cenas, Bloomberg norāda Baltijas reģiona lielākais celtniecības uzņēmums Merko.

Tallinā bāzētais uzņēmums Merko mudina valdību samazināt arvien pieaugošo izejvielu cenu celšanos ar atklāto konkursu palīdzību. Izsludinot atklātos konkursus, būvuzņēmējiem iespējams izvairīties no turpmākām finansiālām problēmām, ko var radīt izejvielu piegādātāji, cerot gūt lielāku peļņu, Bloomberg norāda Merko izpilddirektors Tīts Robens.

Salīdzinot ar pērno gadu, celtniecības apjomi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir kritušies par 16%. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn būvniecība bija samazinājusies par 47,5%, ekonomiskās krīzes iespaiddā samazinoties pieprasījumam un pieaugot konkurencei.

«Ir daudz skumju piemēru - būvniecības uzņēmumi bankrotē katru mēnesi,» stāsta Merko vadītājs. «2011. gads būs grūtākais daudziem būvniecības uzņēmumiem visās Baltijas valstīs,» viņš uzsver.

Būvfirmas SIA "Merks" īpašniece pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu kompāniju SIA "Merko būve", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 25 000 eiro, un tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Merko Investments", kura ir arī vienīgā būvkompānijas "Merks" īpašniece.

Kompānijas "Merko būve" vienīgais valdes loceklis ir Urmass Somelars, kurš ir arī būvfirmas "Merks" padomes loceklis.

"Merko būves" juridiskā adrese ir Lielirbes ielā 29, Rīgā, kur atrodas tirdzniecības centrs "Spice".

Kompānija "Merko būve" reģistrēta piektdien, 13.janvārī.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Merks" strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko statyba" par 80 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būvēs infrastruktūru Lietuvas "Achemos grupe" vēja turbīnu parkam Paģēģos valsts rietumos.

"Merko statyba" un "Achema grupe" uzņēmums "LT Energija" parakstīja 80 miljonu eiro vērtu līgumu par 40 vēja turbīnu pamatu, notekūdeņu un ceļu sistēmu izbūvi.

Gaidāms, ka darbi tiks pabeigti līdz 2025.gada nogalei, "Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu.

"Achema" preses pārstāve Jolita Macelīte aprīlī paziņoja, ka grupa plāno investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro Paģēģu vēja parkā, kur plānots izvietot 40 turbīnas ar 248 megavatu (MW) jaudu. Plānots, ka enerģija tiks izmantota ūdeņraža ieguvei.

"Merko statyba" šogad saņēma arī grupas "E Energija" uzņēmuma "Vejas LT" pasūtījumu par 30 miljoniem eiro uzbūvēt vēja parku ar 300 MW jaudu Ķelmes rajonā. Līgums parakstīts aprīļa sākumā.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko Ehitus Eesti" par 25 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa būvēs kazarmas Igaunijas Bruņoto spēku bāzē Emari.

"Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu, ka "Merko Ehitus Eesti" ar Igaunijas Aizsardzības investīciju centru parakstīja līgumu par karavīru izmitināšanas ēku būvniecību ar nepieciešamajām ārējām un iekšējām komunikācijām.

Būvdarbi jāpabeidz 2024.gada decembrī.

Emari atrodas Igaunijas gaisa spēku bāze. Tā atrodas nepilnus 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tallinas.

"Merko Ehitus" nodarbojas ar vispārējo būvniecību, civilo inženieriju un mājokļu būvniecību.

Kompānijas akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Uzņēmuma lielākā īpašniece ar 71,99% akciju ir Igaunijas kompānija "Riverito".

Igaunijas būvniecības kompānija Merko Ehitus, kurai pieder arī uzņēmums Merks Latvijā, šā gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 16,6 miljonu kronu peļņu, kas ir par 49% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, ziņo BBN.

Merko apgrozījums gada laikā sarucis par 18% līdz 501 miljonam kronu.

Merko prognozē, ka būvniecības apjomi Baltijas valstīs šogad samazināsies par aptuveni 10%. Tirgus atgūšanās gaidāma tikai nākamgad.

Kompānija norāda, ka tā paredzējusi paplašināt savu darbību Latvijā un Lietuvā. Tam galvenokārt plānots izmantot citu uzņēmumu pārņemšanu, skaidro Merko.

Db.lv jau vēstīja, ka Igaunijas būvuzņēmums Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens (Tiit Roben).

Igaunijas celtniecības kompānija Merko Ehitus informējusi NASDAQ OMX Tallinn, ka tās tīrā peļņa 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos bijusi 3,2 miljoni eiro, vēsta baltic-course.com.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos kompānija strādāja ar tīrajiem zaudējumiem 7,3 miljonu eiro apmērā.

Tīrā peļņa 2,6 miljonu eiro apmērā 2012. gada trešajā ceturksnī liecina par pozitīvu tendenci uzņēmuma darbībā, teikts

Merko paziņojumā.

Saskaņā ar tās norādēm ieņēmumi atbilst cerētajam: 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos tie bijuši 177,7 miljoni eiro. Tas veido pieaugumu par 15,9%, salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā. Šā gada trešajā ceturksnī ieņēmumi bijuši 70,9 miljoni eiro.

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

Igaunijas būvniecības grupa Merko Ehitus, kuras struktūrvienība darbojas arī Latvijā, informējusi Tallinas biržu par grupas zaudējumiem pirms nodokļiem 2011. gadā 13,0 miljonu eiro apmērā, ziņo baltic-course.com.

Tīrie zaudējumi bijuši 13,4 miljoni eiro.

2010. gadā grupa strādāja ar peļņu 1,8 miljonu eiro apmērā pirms nodokļiem un tīro peļņu - 1,2 miljoniem eiro.

Merko informējusi, ka zaudējumu galvenais iemesls ir augošās būvniecības izmaksas, kas pārsniegušas prognozes attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti 2009./2010. gadā.

2011. gadā būvniecības grupas ieņēmumi bijuši 219,3 miljoni eiro. Igaunija šajā ziņā devusi ieguldījumu 74,0%, Latvija - 19,0% un Lietuva - 7,0% apmērā. Salīdzinot ar 2010. gadu, grupas ieņēmumi pieauguši par 27,6%. Latvijā ieņēmumi samazinājušies par 3,3%.

Grupas ieņēmumi 2011. gada ceturtajā ceturksnī bijuši 65,9 miljoni eiro.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija Merko Ehitus 2010. gadu noslēdza ar tīro peļņu 1,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 83,7% jeb 6,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2009. gadā, liecina kompānija paziņojums biržā.

Merko Ehitus ienākumi pērn bija 171,9 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2009. gadā. Pērn 72,3% no kompānijas ienākumiem nodrošināja Merko bizness Igaunijā, 25,1% - Latvijā un 2,6% - Lietuvā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn Merko Ehitus ienākumi Igaunijā samazinājās par 10,9%, Latvijā – par 27,1%, savukārt Lietuvā – par 5,1%.

Kompānijas ienākumi pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā samazinājās par 8,5 miljoniem eiro līdz 45,6 miljoniem eiro.

Turpmāko gadu laikā kompānija koncentrēsies uz attīstību pašmāju, kā arī Ukrainas un Krievijas tirgū, kur, pēc uzņēmuma domām, sagaidāma straujāka nekustamā īpašuma nozares izaugsme.

Būvfirma SIA "Merks" un tās mātesuzņēmums AS "Merko Ehitus" pārsūdzējuši Administratīvajā tiesā Konkureces padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā, teikts "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn".

"Merks" uzskata, ka KP secinājumi par kompānijas uzņēmējdarbības praksi ir nepamatoti gan faktiski, gan juridiski.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"KP uzliktais naudas sods un visas citas iespējamās sekas, kas noteiktas saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, nestāsies spēkā, kamēr nebūs stājies spēkā galīgais tiesas spriedums," teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Paziņojumā teikts, ka "Merko Ehitus" grupa ir apņēmusies veicināt un īstenot ētiskus biznesa standartus un uzvedību, kā arī ievērot visus likumus un noteikumus, kas reglamentē uzņēmējdarbības praksi. Jebkurš iespējamais godīgas konkurences pārkāpums ir grupas darbības principu un vērtību pārkāpums, uzsvērts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā arī būvfirma AS "LNK Industries" pārsūdzēja KP lēmumu.

LNK INDUSTRIES pārsūdzējusi KP lēmumu būvnieku karteļa lietā 

AS “LNK INDUSTRIES”, izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu...

Atgādinām, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Igaunijas būvuzņēmums Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens (Tiit Roben), vēsta Bloomberg.

Tallinā, Igaunijā bāzētais Merko arī vēloties palielināt savu daļu Baltijas ceļu būvniecības tirgū, atbildot uz Bloomberg nosūtītajiem jautājumiem, rakstījis T. Robens.

«Mērķis turpmākajiem gadiem ir palielināt mūsu klātbūtni un tirgus daļu Baltijas valstīs,» viņš informējis, norādot, ka uzņēmums pašlaik neredz lielu vajadzību pārņemt kādu kompāniju Igaunijā.

Bloomberg informē, ka būvniecības apjomi pērn Lietuvā saruka par 54%, Latvijā - par 48% un Igaunijā - par 30%.

T. Robens norādījis, ka Igaunijā pēdējo sešu mēnešu laikā aizdevēju attieksme pret būvniecības nozari esot uzlabojusies, bet Latvijā un Lietuvā bankas joprojām esot «ļoti nelokāmas».

Igaunijas lielākā celtniecības kompānija Merko Ehitus par 10 miljoniem igauņu kronu (449 tūkst. LVL) iegādājusies divus īpašumus Tallinā, ziņo Baltic Business News.

Abi zemes gabali atrodas viens otram blakus un to platība attiecīgi ir 1 276 un 535 kvadrātmetri. Portāls norāda, ka abu īpašumu sākumcena bija 8,5 miljoni Igaunijas kronu.

Valsts piederošā nekustamā īpašuma kompānijas pārstāvis Pia Kalass norādīja, ka visi ar šo līgumu saistītie dokumenti ir parakstīti.

Jāatzīmē, ka Merko Ehitus izmanto krīzes situāciju, lai palielinātu savu ietekmi netikai Igaunijas, bet arī Baltijas tirgū. Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens.

Līdzšinējais SIA «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Jānis Šperbergs apstiprināts par uzņēmuma padomes locekli, savukārt viņa līdzšinējais vietnieks Andris Bišmeistars apstiprināts par SIA «Merks» valdes locekli un celtniecības direktoru.

«Mēs redzam, ka katru gadu palielinās «Merks» pienesums «Merko Ehitus» grupas kopējam biznesa apjomam, turklāt būtiski pieaug mūsu īpatsvars grupas ietvaros – 2017.gadā Latvija veidoja jau ceturto daļu no grupas kopējā apgrozījuma un paredzams, ka šogad tas būs vēl vairāk. Mēs esam gandarīti, ka to novērtējuši arī grupas akcionāri, un turpmāk Latvijai būs savs pārstāvis uzņēmuma padomē,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

Andris Bišmeistars ir absolvējis Rīgas Tehnisko Universitāti ar bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju būvniecībā. 2005.gadā viņš uzsāka darbu «Merks» kā tehniķis inženiertehniskajā nodaļa, strādājot ar projektu dokumentāciju, 2008.gadā kļūstot par būvdarbu vadītāju, bet 2012. gadā – par projektu vadītāju. A.Bišmeistara pārraudzībā bijuši tādi «Merks» celti objekti kā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, dzīvojamais projekts «Mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas Dzintaru prospekts 26 un 28, Jūrmalā» , dzīvojamais projekts «Skanstes Parks» un multifunkcionālais kompless «Z-towers», bet šī gada janvārī A.Bišmeisters pievienojās «Merks» vadības komandai kā celtniecības direktora vietnieks.

Pasaules mēroga pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi negatīvi ietekmēs būvniecības nozari un "Merko Ehitus" grupas, tai skaitā "Merks", komercdarbību, taču pagaidām nav iespējams līdz galam novērtēt apmēru.

Šobrīd ir daudz nezināmo gan pasaulē, gan Latvijā, kas ietekmē arī būvniecības nozari, bet būvniecība kopumā neapstāsies.

"Merks" sadarbojas ar visām iesaistītajām pusēm, lai pēc iespējas sasniegtu kopīgos mērķus saskaņā ar plānu un pabeigtu būvniecības projektus.

Privātā sektora pasūtījumu samazināšanos un riskus varētu mazināt banku sektora atbildīga rīcība, valdības un starptautisko organizāciju atbalsta pasākumi un straujš publiskā sektora būvniecības pasūtījumu pieaugums.

Privātā sektora klientu pasūtījumi ir ievērojami samazinājušies un valsts iepirkumi spēlēs vadošo lomu jaunajos būvniecības konkursos. Ceram, ka turpināsies valsts investīcijas ēku un infrastruktūras būvniecībā un sagatavošanās darbs pie projektiem tiks paātrināts, lai saglabātu būvniecības nozares dzīvotspēju un darba vietas.

Iekšlietu ministrijai piederošs īpašums, kas Valsts nekustamo īpašumu rīkotā izsolē 2010. gada beigās pārdots par 15 200 latu, pagājušā gada martā tālāk pārdots jau par 138 reizes lielāku cenu - 2,108 miljoniem latu, raksta žurnāls Kapitāls.

Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, runa ir par bijušo dienesta viesnīcas ēku Mežaparkā, Ķīšezera krastā, Ezermalas ielā 4a. Šis Latvijas valstij Iekšlietu ministrijai piederošais īpašums ar 2011. gada 11. janvāra pirkuma līgumu nonācis 1990. gadā dzimušā Veniamīna Rodionova īpašumā, un kā darījuma summa zemesgrāmatā ierakstīti 15,2 tūkstoši latu.

Savukārt gadu vēlāk V. Rodionovs īpašumu par 25 tūkstošiem latu tālāk pārdevis ārzonas uzņēmumam Renwood Global LP, bet tas jau mēnesi vēlāk to SIA Merko House pārdevis par iespaidīgu summu – 2,1 miljonu latu. Savukārt pagājušā gada septembrī īpašuma statuss mainīts uz ekspluatācijā nodotu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas pašlaik jau sadalīta dzīvokļa īpašumos un šādā veidā tiek izpārdota.

Būvkompānija Merks uzsākusi jauna dzīvojamā kvartāla celtniecību Rīgā. Projektā Merks Viesturdāzs plānots uzbūvēt trīs 5–7 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar 350 dzīvokļiem, kā arī sakārtot infrastruktūru. Kopumā plānots investēt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Pirmo ēku, kurā atradīsies 95 dzīvokļi un kura būs vistuvāk parkam, plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada pirmajā ceturksnī.

«Ņemot vērā mūsu pieredzi dzīvokļu būvniecībā – šobrīd jau vairāk nekā 1000 ģimenes dzīvo Merks celtajos mājokļos – mēs ar pārliecību varam teikt, ka šis būs uz nākotnes tehnoloģijām atvērts dzīvojamais projekts,» saka Oskars Ozoliņš, Merks valdes priekšsēdētājs.

Projektā Merks Viesturdārzs būs pieejami dzīvokļi no nepilnu 40 m2 studio tipa līdz pat divstāvīgiem četru istabu dzīvokļiem. Katram no dzīvokļiem būs balkons vai terase. Pazemes autostāvvietā paredzēta vieta elektroautomobīļu uzlādes punkta ierīkošanai. Teritorijas apsardze un piekļuve koplietošanas telpām tiks nodrošināta ar mūsdienīgiem drošības risinājumiem. Merks Viesturdāzam projektēta A klases energoefektivitāte.

Pilnsabiedrība Merko – Merks pabeigusi un 17. augustā nodos ekspluatācijā rekonstruētās notekūdeņu iekārtas, un atklās jauno notekūdeņu attīrīšanas staciju Ādažos.

Veco iekārtu demontāža un jaunās stacijas būvniecība sākta pagājušā gada 15.jūnijā.

Neraugoties uz pārmaiņām būvniecības nozarē, pilnsabiedrība ir pabeigusi projektu līgumā paredzētajā termiņā, gandarīts ir Merko – Merks prokūrists Jānis Šperbergs.

Projekta ietvaros ir izbūvēta notekūdeņu spiediena dzēšanas kamera, ieplūdes un septiķu pieņemšanas kamera, priekšattīrīšanas ēka, palīgēka, divi aerotenki, dūņu blīvētājs, kā arī rekonstruēta attīrītā ūdens izlaide Gaujā.

Jaunā notekūdeņu attīrīšanas stacija strādā automātiskā režīmā. Iekārtu vidējā diennakts jauda ir 1448 m3 diennaktī, un to jauda ir paredzēta līdz 10 tūkst. Ādažu iedzīvotāju notekūdeņu attīrīšanai. Kopējās projekta izmaksas ir 1,66 miljoni latu.

Būvniecības koncerns Merks aizvadītajā gadā strādājis ar 26,71 miljona latu apgrozījumu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 9,43% mazāk, liecina Lursoft dati.

Kā norāda vadība, no kopējā koncerna apgrozījuma 50% veidojusi ēku būvniecība, 24% - dažādu infrastruktūras objektu būvniecība, savukārt 26% saņemti no koncerna būvēto dzīvokļu pārdošanas.

Pagājušo gadu Merks noslēdzis ar 1,178 miljonu latu peļņu, kas ir būtisks uzlabojums pēc 2011.gadā gūtajiem 3,63 miljonu latu zaudējumiem.

Būtiskākie Merks koncerna objekti aizvadītajā gadā bijusi SIA Rīgas Meži jaunās kokapstrādes ražotnes būvniecība Ogres novadā, 20.korpusa rekonstrukcija Bērnu Klīniskās Universitātes Slimnīcā, kā arī jaunās LLU Veterinārmedicīnas fakultātes ēkas būvniecība Jelgavā. Pagājušajā gadā arī ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām projekta Skanstes Virsotnes dzīvokļa ēkām.

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā, liecina "Merks" mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" paziņojums biržai "Nasdaq Tallinn".

Otrdien, 3.augustā, "Merks" ir noslēdzis līgumu ar Lietuvas "Galio Group" ietilpstošo SIA "Gustava parks projekti" par biznesa centra "Gustavs" būvniecību Rīgā, Gustava Zemgala ielā 73.

Tā būs pirmā ēka "Gustava biznesa parka" projektā, kuru kopumā veidos trīs ēkas.

Db.lv jau rakstīja, ka vienu no trijām biroju ēkām biznesa centrā “Gustavs” izīrējis SEB grupas pakalpojumu centrs. Plānots, ka SEB nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

Noslēgtais līgums paredz sešu stāvu biroju ēkas un divstāvu pazemes autostāvvietas celtniecību, kā arī infrastruktūras izbūvi.

Līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis). Būvdarbus plānots pabeigt 2022.gada decembrī.

"Mēs esam priecīgi, ka šis nozīmīgais projekts ir sasniedzis jaunu soli savā attīstībā, iesaistoties ģenerāluzņēmējam “Merks”. “Galio Group” rūpējas par sociālo ietekmi, tāpēc mūsu biroja ēkas Rīgā būs energoefektīvas un videi draudzīgas. Ar biznesa centru “Gustavs” esam izveidojuši tālredzīgu vietu, lai iedvesmotu, uzmundrinātu un atbalstītu jūs –– biznesa centra “Gustavs” nākotnes darbiniekus. Turklāt, arī tā apkārtne –– VEF kvartāls –– ir ļoti veiksmīgi attīstījusies un ir kļuvusi par uzņēmējdarbības rajonu, kur satiekas jaunie profesionāļi. Mēs redzam, ka šis rajons ir ļoti daudzsološs Rīgas nākotnei,” komentē Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

"Šis ir viens no straujāk augošajiem rajoniem Rīgā, tāpēc esam gandarīti dot arī savu pienesumu tā attīstībā. “Gustavs” biznesa centrs sniedz ieskatu, kādai ir nepieciešams izskatīties jaunākās paaudzes biroju ēkai – dabai draudzīgai, harmoniskai un modernai. Šajā projektā mēs nodrošināsim būvniecības un autoruzraudzības procesus, lai sekmīgi iekļautos vēlamajā būvniecības termiņā un garantētu būves realizāciju atbilstoši izstrādātajam projektam," piebilst Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors:

“Gustavs” biznesa centra arhitekti un projekta autori ir SIA “Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV”.

"Gustava parks projekti" ir reģistrēta 2019.gada maijā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums "Galio Asset Management", bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvas uzņēmējs Nerijs Numa (līdz 2020.gadam - Numavičs).

"Merks" pērn strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija "Merks" ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.