Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Igaunijā no 1.janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir paaugstināta par diviem procentpunktiem - līdz 22%, tādēļ daļa Igaunijas iedzīvotāju apsver iespēju iepirkties Latvijā, kur PVN likme ir zemāka, liecina pēc bankas "Citadele" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Aptaujā uz jautājumu, vai PVN likmes kāpuma dēļ plāno iepirkties kaimiņvalstīs, 47% respondentu atbildējuši, ka par to nav domājuši.

Vienlaikus no tiem, kuri par to bija domājuši, 59% norādījuši, ka neplāno iepirkties kaimiņvalstīs. Tomēr 41% respondentu plāno doties iepirkties uz kaimiņvalstīm: 2% plāno apmeklēt Somiju, 21% - Latviju, bet 18% - gan Somiju, gan Latviju.

Aptaujā arī secināts, ka gandrīz divas trešdaļas Valgas apriņķa iedzīvotāju šogad plāno doties iepirkties Latvijā. Biežāk nekā iepriekš Latvijas veikalos iepirkties plāno arī Raplas un Pērnavas apriņķu iedzīvotāji, kur gandrīz trešdaļa iedzīvotāju plāno biežāk doties iepirkties uz Latviju.

Nākamgad būtiskas izmaiņas būvniecības nozarē nav gaidāmas, jo būvniecības nozare ir saistīta ar ilgtermiņa lēmumiem, kam ir zināma laika inerce, pavēstīja "Merko Ehitus" grupas uzņēmumu Latvijā vadītāja un nekustamo īpašumu attīstītāja "Merks mājas" valdes priekšsēdētāja Egija Smila.

Viņasprāt, patlaban redzami vairāki pozitīvi signāli, kas varētu veicināt lēmumu pieņemšanu par labu investīcijām - inflācija ir stabilizējusies, sagaidāms aizdevumu procentu likmju kritums, un prognozēta arī neliela ekonomikas izaugsme. Ir klienti, kuru ekonomiskā situācija nav būtiski ietekmēta, un tie, kuri iepriekš atlika investīciju lēmumus, nākamajā gadā tos, iespējams, realizēs, prognozē Smila.

Šī gada pirmajā pusē būvniecības produkcijas apjoms Latvijā ir saglabājies līdzīgā līmenī kā gadu iepriekš, vērtē Smila. To galvenokārt nodrošina inženierbūvniecības pieaugums, kas kompensē kritumu ēku būvniecībā. Kopumā tirgus aktivitāte ir zema, vērtējot to no būvniecībā esošo objektu apjoma, izsludinātajiem jaunajiem iepirkumiem, kā arī reālo darba veicēju pieejamības.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” biznesa klases kvartālā “Arena Garden Towers” , kas top Skanstē, vēl pirms pirmās ēkas pabeigšanas jau rezervēti gandrīz 80 % dzīvokļu, tostarp visi penthouse mājokļi.

Projekts attīstās pēc grafika un 2025. gada 10. septembrī tas atzīmējis divus nozīmīgus notikumus – A1 ēkā svinēti spāru svētki, bet A2 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula.

Projekta A1 ēka ir pēdējo desmit gadu laikā augstākā dzīvojamā ēka labajā Daugavas pusē. Ēkas būvniecība norit saskaņā ar plānu – ēkai uzlikts jumts, pabeigti galvenie konstrukciju darbi un uzstādīti logi, savukārt iekšpusē notiek starpsienu izbūve un apdares sagatavošana. Paralēli paveikti arī būtiski inženierkomunikāciju darbi – līdz 11. stāvam izbūvētas komunikācijas, līdz 7. stāvam iebetonētas klona grīdas, kā arī sakārtota ārējā infrastruktūra. Ēku paredzēts pabeigt un nodot ekspluatācijā 2026. gada pavasarī.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” dzīvojamo namu projektā “Lucavsala” atklāta pirmā ēka.

Projekts “Lucavsala” kopumā sastāvēs no trim A energoefektivitātes klases ēkām ar 590 dzīvokļiem un sešām komerctelpām. Atklātajā pirmajā projekta deviņstāvu ēkā ir 54 dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā puse jau rezervēti.

Uzsākta arī otrās – 15 stāvu ēkas – pirmsrezervācija, kurā būs vairāk nekā 160 dzīvokļi, tostarp arī townhouse tipa dzīvokļi un dzīvokļi ar jumta terasēm.

Līdz ar šī būvniecības posma noslēgumu attīstītājs rosinājis diskusiju par to, vai galvaspilsētas centrs var kļūt par vidi, kur zaļums, infrastruktūra un dzīves kvalitāte veido līdzsvaru? Un vai šī vide var kļūt par pieejamu ikdienu daudziem, nevis par privilēģiju dažiem?

Atklāšanas dienā norisinājās diskusija “Dzīvot zaļāk Rīgas centrā – sapnis vai stratēģija?”, kurā piedalījās četru jomu pārstāvji – no pašvaldības, nekustamo īpašumu attīstības, sabiedriskās domas izpētes un finanšu sektora. Sarunā tika analizēta Rīgas spēja piedāvāt alternatīvu Pierīgai – ilgtspējīgu, mobilu un sabiedrībai pieejamu dzīves vidi.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Merko mājas" Mežciemā sācis dzīvojamo namu projekta "Mežpilsēta" trešās kārtas būvniecību, informē attīstītāja pārstāvji.

"Mežpilsētas" trešo kārtu plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada nogalē. Plānotās investīcijas jaunajā projektā "Merko mājas" neatklāj.

Trešā kārta būs jau piektā ēka projektā, kas veidots kā jauns kvartāls pilsētā - kopumā tajā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem. Līdz šim ekspluatācijā nodotas četras ēkas ar 164 dzīvokļiem.

Projekta būvniecību īsteno SIA "Merko būve", bet arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA "Tectum".

Projekta trešajā kārtā top sešu stāvu ēka ar 53 dzīvokļiem. Tajā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi. Dzīvokļu iekštelpu platība būs no 39 līdz 82 kvadrātmetriem, kopējā platība - no 44 līdz 87 kvadrātmetriem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” paziņo par uzņēmuma nosaukuma maiņu un turpmāk būs pazīstams kā “Merko mājas”.

Nosaukuma maiņa apliecina vienotu attīstības vīziju ar grupas uzņēmumiem Baltijas valstīs, nodrošinot atpazīstamību un stiprinot zīmola vērtības visā reģionā.

“Merko Ehitus” grupa, kurā ietilpst arī “Merko mājas”, ir viens no vadošajiem būvniecības un nekustamo īpašumu uzņēmumiem Baltijā. Grupas uzņēmumi veic ēku un infrastruktūras būvniecību, kā arī attīsta nekustamos īpašumus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Nosaukuma maiņa simbolizē uzņēmuma apņemšanos turpināt ieviest augstus standartus, orientēties uz ilgtspējīgu attīstību un radīt vidi, kas ir draudzīga gan tās iedzīvotājiem, gan nākamajām paaudzēm.

“Nosaukuma maiņa uz “Merko mājas” ir stratēģiski pamatots nākamais solis, kas atspoguļo mūsu ciešo saikni ar “Merko Ehitus” grupas vērtībām, ambiciozo attīstības vīziju un zīmola solījumu visā Baltijas reģionā. Mēs turpināsim būt uzticams partneris mūsu klientiem un radīt mājokļus, kas atbilst visaugstākajiem kvalitātes un ilgtspējības standartiem,” norāda Roberts Rēboks, “Merko mājas” valdes loceklis.

Būvfirmas SIA "Merks" īpašniece pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu kompāniju SIA "Merko būve", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 25 000 eiro, un tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Merko Investments", kura ir arī vienīgā būvkompānijas "Merks" īpašniece.

Kompānijas "Merko būve" vienīgais valdes loceklis ir Urmass Somelars, kurš ir arī būvfirmas "Merks" padomes loceklis.

"Merko būves" juridiskā adrese ir Lielirbes ielā 29, Rīgā, kur atrodas tirdzniecības centrs "Spice".

Kompānija "Merko būve" reģistrēta piektdien, 13.janvārī.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Merks" strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Latvijas ceļu būves firma Binders un būvkompānijas BMGS Igaunijas filiāle iesniegušas protestu Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisijai par tās lēmumu par Ilemistes satiksmes mezgla Tallinā rekonstrukcijas konkursa uzvarētāju atzīt Igaunijas būvkompāniju Merko Ehitus.

Tallinas Komunālā dienesta lēmumā teikts, ka par liela apmēra rekonstrukcijas projekta uzvarētāju atzīts būvuzņēmēju Merko Ehitus, Merko Infra, Tallinna Teede un Rand ja Tuulberg kopīgi iesniegtais piedāvājums. Uzņēmumi piedāvāja darbus paveikt par 647,7 miljoniem kronu (29,08 miljoniem latu).

Iepriekš par konkursa uzvarētāju tika atzīts Binders un BMGS piedāvājums, bet šis piedāvājums tika atcelts, jo Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisija saņēma sūdzību no Igaunijas celtniecības uzņēmuma Merko Ehitus. Uzņēmums iesniedzis komisijai vairākas sūdzības, kurās norādīts, ka Latvijas uzņēmumam Binders trūka dažādu atļauju un licenču un tas nebija reģistrējies atbilstoši Igaunijas prasībām.

Būvuzņēmumiem Baltijas valstīs šis gads būs sevišķi smags, jo 2011. gadā «nekontrolēti» palielinājušusās izejvielu cenas, Bloomberg norāda Baltijas reģiona lielākais celtniecības uzņēmums Merko.

Tallinā bāzētais uzņēmums Merko mudina valdību samazināt arvien pieaugošo izejvielu cenu celšanos ar atklāto konkursu palīdzību. Izsludinot atklātos konkursus, būvuzņēmējiem iespējams izvairīties no turpmākām finansiālām problēmām, ko var radīt izejvielu piegādātāji, cerot gūt lielāku peļņu, Bloomberg norāda Merko izpilddirektors Tīts Robens.

Salīdzinot ar pērno gadu, celtniecības apjomi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir kritušies par 16%. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn būvniecība bija samazinājusies par 47,5%, ekonomiskās krīzes iespaiddā samazinoties pieprasījumam un pieaugot konkurencei.

«Ir daudz skumju piemēru - būvniecības uzņēmumi bankrotē katru mēnesi,» stāsta Merko vadītājs. «2011. gads būs grūtākais daudziem būvniecības uzņēmumiem visās Baltijas valstīs,» viņš uzsver.

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

Lai gan ierosinājums lielveikaliem svētdienās nestrādāt izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā, tomēr pārliecinātu atbalstītāju šim priekšlikumam nav daudz. Veikali svētdienās gūst vērā ņemamu apgrozījumu, bet iedzīvotāji, kuri darbdienās daudzas stundas velta darbam vai mācībām, uzskata, ka tikai svētdienās var mierīgi ziedot laiku tam, lai iegādātos ikdienā nepieciešamās preces un veiktu vērienīgākus pirkumus, vēsta laikraksts Diena.

Apmeklējot vairākus Rīgas tirdzniecības centrus, pagājušajā svētdienā Diena secinājusi, ka pircēju tajos netrūkst. Daudzviet pie veikalu kasēm bijušas manāmas rindas, pārtikas, apģērbu, apavu, kā arī interjera un dažādu citu rūpniecības preču veikalos - liels dažāda vecuma apmeklētāju skaits, to vidū ģimenes ar bērniem, jaunieši, arī pusmūža cilvēki.

«Darbdienu vakaros man nav ne laika, ne enerģijas doties iepirkties uz apģērbu, kurpju vai saimniecības preču veikaliem, tāpēc šādus pirkumus veicu svētdienās, bet citās nedēļas dienās nopērku tikai pārtiku,» teikusi tirdzniecības centrā Origo sastaptā Aelita un piebildusi, ka bez racionāla iemesla pa veikaliem nestaigā, tāpēc nedomā, ka veikalu apmeklējums svētdien atņem laiku, ko vajadzētu veltīt tuviniekiem, kultūras pasākumiem un sportam.

Nr. 1 interneta veikals Latvijā www.220.lv pasludina atlaižu sezonas ēras beigas un kļūst par pirmo tirgotāju Baltijā, kas klientiem turpmāk piedāvās VIENMĒR LABU GALA CENU.

Latvijas e-komercijas līderis izsludina radikālas izmaiņas preces cenas attēlošanai – klientiem rādīt vienmēr labu gala cenu bez jebkādām atlaidēm. Lēmums mainīt preces cenas attēlošanas veidu un piesaistīt klientus ar vienmēr labu cenu, nevis atlaidēm ir balstīts uz pēdējos 3 gados veiktajām analīzēm, pētījumiem un klientu uzvedības izpēti – informē Laila Snidzāne, interneta veikala 220.lv valdes locekle.

Analizējot klientu uzvedību un pirkšanas tradīcijas internetā, mēs skaidri saskatījām tendenci, ka laba cena ir iemesls nr.1 kāpēc iepirkties internetā un labas cenas nozīmība tikai pieaug. 2017. gada maijā veiktais pētījums tikai apstiprina, cik nozīmīga ir Labas cenas ietekme. 60% no respondentiem to minēja kā galveno iemeslu, kāpēc viņi iepērkas internetā vai plāno to darīt nākotnē. Salīdzinājumā ar 2015. gada pētījumiem labas cenas nozīmība ir pieaugusi par 25%. Arī aptaujājot standarta veikalu pircējus un uzdodot jautājumu, kas mudinātu tos iepirkties internetā, atbilde bija skaidra, proti, laba cena mudinātu 32% no aptaujātajiem respondentiem iepirkties internetā pirmo reizi vai iepirkties biežāk.

Mazumtirgotājs Rimi piesaka sevi arī e-komercijas tirgū – oktobrī internetveikals tiks atklāts Latvijā, nākamā gada pirmajā ceturksnī Lietuvā, bet otrajā ceturksnī arī Igaunijā.

To Rimi jaunās izaugsmes stratēģijas prezentācijā otrdien pastāstīja Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš uzsvēra, ka kompānijas ieskatā tieši tagad ir īstais brīdis uzņēmuma digitalizācijai, jo tam ir gatavi visi – gan tehnoloģijas, gan pircēji. Cilvēkiem kļūstot aizvien aizņemtākiem, nepieciešamība ērti iepirkties jebkurā laikā un vietā pašlaik sasniegusi teju vai maksimumu, tāpat kā tehnoloģiju attīstība un pieejamība.

Uzņēmuma digitalizācijā ieguldīti 7,7 miljoni eiro (2016.gadā 1,8 miljoni, 2017.gadā 2,6 miljoni, bet pērn 3,3 miljoni eiro) – gan tirgus un patērētāju, viņu paradumu izpētē, gan mobilās aplikācijas izstrādē, kas darbojas jau kopš 2018.gada decembra, elektronisko cenu zīmju ieviešanā, mobilo pakalpojumu un pašapkalpošanās skeneru ieviešanā, informēja «Rimi Baltic» grupas mārketinga un biznesa attīstības direktors Gustavs Fernstroms.

Igaunijas būvniecības kompānija Merko Ehitus, kurai pieder arī uzņēmums Merks Latvijā, šā gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 16,6 miljonu kronu peļņu, kas ir par 49% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, ziņo BBN.

Merko apgrozījums gada laikā sarucis par 18% līdz 501 miljonam kronu.

Merko prognozē, ka būvniecības apjomi Baltijas valstīs šogad samazināsies par aptuveni 10%. Tirgus atgūšanās gaidāma tikai nākamgad.

Kompānija norāda, ka tā paredzējusi paplašināt savu darbību Latvijā un Lietuvā. Tam galvenokārt plānots izmantot citu uzņēmumu pārņemšanu, skaidro Merko.

Db.lv jau vēstīja, ka Igaunijas būvuzņēmums Merko Ehitus «tur savas acis atvērtas» attiecībā uz iespējām pārņemt kādu kompāniju kaimiņos esošajās valstīs Latvijā un Lietuvā, sacījis kompānijas vadītājs Tīts Robens (Tiit Roben).

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” valdes locekļa un izpilddirektora amatā iecelts Roberts Rēboks, informē uzņēmums.

Mikus Freimanis, kurš līdz šim pildīja valdes locekļa pienākumus, atstās uzņēmumu jūlija beigās, lai uzņemtos jaunus profesionālos izaicinājumus.

"Kopīgi ar komandu esam attīstījuši dzīvojamos namus un projektus ar mērķi uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Man ir liels prieks būt daļai no uzņēmuma, kurš ar savu profesionalitāti un inovācijām guvis atzinību gan no nozares ekspertiem, gan iedzīvotājiem, kuri izvēlas “Merks mājas” projektus par savu dzīvesvietu. Pie sasniegtā neapstāsimies – mēs turpināsim attīstīties un nodrošināt iedzīvotājiem piemērotu un augstvērtīgu dzīvesvietu, kas saskan ar viņu dzīves ritmu un vērtībām, vienlaikus stiprinot mūsu pozīciju nekustamo īpašumu tirgū,” saka Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko Ehitus Eesti" par 25 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa būvēs kazarmas Igaunijas Bruņoto spēku bāzē Emari.

"Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu, ka "Merko Ehitus Eesti" ar Igaunijas Aizsardzības investīciju centru parakstīja līgumu par karavīru izmitināšanas ēku būvniecību ar nepieciešamajām ārējām un iekšējām komunikācijām.

Būvdarbi jāpabeidz 2024.gada decembrī.

Emari atrodas Igaunijas gaisa spēku bāze. Tā atrodas nepilnus 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tallinas.

"Merko Ehitus" nodarbojas ar vispārējo būvniecību, civilo inženieriju un mājokļu būvniecību.

Kompānijas akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Uzņēmuma lielākā īpašniece ar 71,99% akciju ir Igaunijas kompānija "Riverito".

Igaunijas celtniecības kompānija Merko Ehitus informējusi NASDAQ OMX Tallinn, ka tās tīrā peļņa 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos bijusi 3,2 miljoni eiro, vēsta baltic-course.com.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos kompānija strādāja ar tīrajiem zaudējumiem 7,3 miljonu eiro apmērā.

Tīrā peļņa 2,6 miljonu eiro apmērā 2012. gada trešajā ceturksnī liecina par pozitīvu tendenci uzņēmuma darbībā, teikts

Merko paziņojumā.

Saskaņā ar tās norādēm ieņēmumi atbilst cerētajam: 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos tie bijuši 177,7 miljoni eiro. Tas veido pieaugumu par 15,9%, salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā. Šā gada trešajā ceturksnī ieņēmumi bijuši 70,9 miljoni eiro.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko statyba" par 80 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būvēs infrastruktūru Lietuvas "Achemos grupe" vēja turbīnu parkam Paģēģos valsts rietumos.

"Merko statyba" un "Achema grupe" uzņēmums "LT Energija" parakstīja 80 miljonu eiro vērtu līgumu par 40 vēja turbīnu pamatu, notekūdeņu un ceļu sistēmu izbūvi.

Gaidāms, ka darbi tiks pabeigti līdz 2025.gada nogalei, "Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu.

"Achema" preses pārstāve Jolita Macelīte aprīlī paziņoja, ka grupa plāno investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro Paģēģu vēja parkā, kur plānots izvietot 40 turbīnas ar 248 megavatu (MW) jaudu. Plānots, ka enerģija tiks izmantota ūdeņraža ieguvei.

"Merko statyba" šogad saņēma arī grupas "E Energija" uzņēmuma "Vejas LT" pasūtījumu par 30 miljoniem eiro uzbūvēt vēja parku ar 300 MW jaudu Ķelmes rajonā. Līgums parakstīts aprīļa sākumā.

Baltijas valstu lielākās būvniecības kompānijas Merko Group peļņa šā gada pirmajā pusgadā bijusi 52 miljoni kronu (2,33 miljoni latu), kas ir par 30% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, ziņo BBN.

Merko peļņas kritumu skaidro ar ieņēmumu samazināšanos, jo būtiski sarukusi finansiālā atdeve no būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības projektiem.

Kompānijas ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 1,1 miljards kronu (49,4 miljoni latu), no kuriem 66% Merko guva Igaunijā, 32% - Latvijā un 2% - Lietuvā. Vienīgā valsts, kurā Merko šogad pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, piedzīvoja ieņēmumu palielināšanos, bijusi Latvija, kur ieņēmumi auguši par 6,4%.

Lietuvā un Igaunijā Merko ieņēmumi sarukuši par attiecīgi 52,6% un 31,4%.

Imantas Tirgus izveidojis e–Tirgu un turpina domāt par paplašināšanos tuvākajos gados, stāsta SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Pastāstiet vairāk par savu uzņēmumu, tā koncepciju un pakalpojumiem! Kādas ir jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem nozarē?

Imantas Tirgus izveidošanas mērķis ir apvienot Latvijas pārtikas produktu ražotājus vienkopus, kā arī papildināt to piedāvāto klāstu ar populāriem produktiem no Eiropas. Esam izveidojuši paviljonu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurā atrodas vairāk nekā 50 saimniecību tirdzniecības vietas, kurās piedāvā visus nepieciešamos pārtikas produktus ikdienai un svētku reizēm. Pie mums var nesteidzīgi iepirkties, nobaudīt dažādus ēdienus un dzērienus, ko gatavo uz vietas. Mūsuprāt, pircējiem ir būtiski iegādāties svaigus pārtikas produktus ar skaidru izcelsmi. Mēs rūpējamies, lai klienti pie mums atgrieztos arvien biežāk. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka mēs atrodamies apkaimē ar ērtu piebraukšanu un bezmaksas autostāvvietu.

Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija Merko Ehitus 2010. gadu noslēdza ar tīro peļņu 1,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 83,7% jeb 6,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2009. gadā, liecina kompānija paziņojums biržā.

Merko Ehitus ienākumi pērn bija 171,9 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2009. gadā. Pērn 72,3% no kompānijas ienākumiem nodrošināja Merko bizness Igaunijā, 25,1% - Latvijā un 2,6% - Lietuvā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn Merko Ehitus ienākumi Igaunijā samazinājās par 10,9%, Latvijā – par 27,1%, savukārt Lietuvā – par 5,1%.

Kompānijas ienākumi pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā samazinājās par 8,5 miljoniem eiro līdz 45,6 miljoniem eiro.

Turpmāko gadu laikā kompānija koncentrēsies uz attīstību pašmāju, kā arī Ukrainas un Krievijas tirgū, kur, pēc uzņēmuma domām, sagaidāma straujāka nekustamā īpašuma nozares izaugsme.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."