Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Modernizēs nodokļu likumus 

Tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, kā arī jauns likums Par grāmatvedību, kuri spēkā varētu stāties attiecīgi 2022. un 2021. gadā.

Māris Ķirsons, 2019. gada 22. janvāris plkst. 7:13

Tādu darbu plānu izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam klāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsvēra, ka abi likumi - gan Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, gan arī Grāmatvedības likums - pieņemti 90.-to gadu sākumā. Vienlaikus šogad paredzētas diskusijas par vairākām normām Pievienotās vērtības nodokļa, Nekustamā īpašuma nodokļa, Solidaritātes un Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumos. Jāņem vērā, ka izmaiņas varētu ieviest arī Brexit.

Izmaiņas visos nodokļu likumos būs saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu no 2021. gada.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Darbs pie jauna Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma izstrādes jau ir sācies. «Tā nav reforma, bet gan likuma modernizācija, jo tas pieņemts 1993. gadā, un tajā ir «ielāps uz ielāpa» – veikti vairāk nekā 60 grozījumi,» norādīja I. Šņucins. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka netiek plānots mainīt nodokļu politikas pamatnostādnēs pieņemtos lēmumus, saglabājot galvenos nodokļu elementus un principus un neparedzot jaunus atvieglojumus šajā likumā. «Kopš 1993. gada ir būtiski mainījies gan sabiedrības izpratnes līmenis, gan juridiskā tehnika, tāpēc ir vajadzīgs moderns, laikam atbilstošs likums,» uzsvēra I. Šņucins. Viņš atklāja, ka jaunajam Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumam darbības uzsākšanas termiņš iecerēts 2022. gada 1. janvārī. Paredzēts, ka iepazīties ar jauno likumu, tajā esošajām normām nodokļu maksātājiem tiks dots laiks – viss 2021. gads. Pēc pašreizējā laika grafika likumprojekta apspriešana varētu notikt 2020. gada martā – jūnijā un tā skatīšana parlamentā pabeigta līdz nākamā gada nogalei.

Pēc vairāku DB aptaujāto uzņēmēju sacītā, par jauno likumprojektu un tā normām varēs runāt pēc tā izstrādes, bet pašlaik par to varot spriest tikai pēc prezentācijas. Tāpat bija jautājums par to, ko šajā likumprojektā varētu vai gribētu iestrādāt politiķi, kuri būs jaunajā valdībā un arī parlamentā.

Jārēķinās, ka šogad spēkā ir stājušās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kas bija paredzētas nodokļu reformas dokumentos. Proti, no 2019. gada jau ir spēkā izmaiņas, kas paaugstina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu (gan par pašu nodokļu maksātāju, gan arī par tā apgādībā esošu personu) mēnesī līdz 230 eiro iepriekšējo 200 eiro vietā. Tāpat šī nodokļa maksātājiem ir dotas iespējas EDS sistēmā pašiem veikt atzīmi par piemērojamo ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, lai, gadam beidzoties, neiestātos situācija, kad piemērots ir lielāks neapliekamais minimums nekā aprēķinātais, balstoties uz iepriekšējo ienākuma līmeni, un starpība jāsamaksā valsts budžetā. «2019. gadā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 31,4% apmērā tiks piemērota daudz augstākam gada ienākumu līmenim nekā pērn, jo šogad šīs likmes slieksnis (sasaistīts ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestu paaugstinājumu) būs no 62 800 eiro gadā, bet pērn tas bija zemāks – no 55 000 eiro,» skaidroja I. Šņucins. Viņš norādīja, ka grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas ir spēkā jau no šā gada 1. janvāra, nosaka, kā notiek virtuālās valūtas aplikšana ar nodokli. «Faktiski jau nekas nemainās, tikai svarīgākais, ka šī kārtība ir ietverta likumā (nevis tā ir nodokļu administrācijas skaidrojumā), un nebūs šaubu par tās piemērošanas tiesiskumu,» uzsvēra I. Šņucins.

Visu rakstu Modernizēs nodokļu likumus lasiet otrdienas, 22.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 21. janvāris plkst. 17:17

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» akcionārs...

2019. gada 21. janvāris plkst. 14:09

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu...

2019. gada 21. janvāris plkst. 13:24

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo...

2019. gada 21. janvāris plkst. 11:07

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk...

2019. gada 21. janvāris plkst. 10:43

Jaunā valdība plāno izstrādāt jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes, liecina aģentūras LETA...

2019. gada 21. janvāris plkst. 6:05

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem,...

2019. gada 18. janvāris plkst. 18:38

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas...

2019. gada 17. janvāris plkst. 17:36

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības...

2019. gada 17. janvāris plkst. 15:37

Nodokļu plānošanas jomā pēdējo gadu laikā vērojama lielāka stabilitāte nekā iepriekš, tomēr...

2019. gada 17. janvāris plkst. 12:49

Netiešo nodokļu jomā šajā gadā lielā mērā turpinās un tiek ieviestas iepriekš...