Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šogad saskaņā ar ekonomistu prognozēm Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais dzinulis būs nevis eksports, bet iekšējais patēriņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale vietnē makroekonomika.lv raksta: «Uzņēmēji, kas darbojas starptautiski, vairs nevar rēķināties ar tik lielu stabilitāti, savukārt pārējiem iedzīvotājiem tas varētu nozīmēt atalgojuma un nodarbinātības lēnāku palielināšanos. Tuvākā laika notikumi lielā mērā parādīs, ar ko varam rēķināties vidējā termiņā, – vai sekos tālāki saspīlējumi tirdzniecības konfliktā starp Ķīnu–ASV un ES un vai beidzot izdosies rast risinājumu breksita jautājumā.» Prognozējams, ka šogad eksports augs lēnāk gan preču, gan pakalpojumu jomā un galvenie vilcējspēki būs kokapstrādes un IKT nozares. Galvenais iemesls, kādēļ šogad eksports sabremzēsies, ir vājāks pieprasījums eksporta tirgos, ko ietekmē kopējā eirozonas izaugsmes palēnināšanās, kā arī neskaidrības ap Brexit un tirdzniecības kari par tarifiem starp Ķīnu un ASV, un Eiropu.

Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

#«Paņēmām milzīgu kredītu – par izejmateriāliem un stellēm vajadzēja samaksāt.»

Jau 25 gadus Alūksnē top izstrādājumi no lina un vilnas – SIA Dzīpari S darinājumos vīd gan etnogrāfiski, gan mūsdienīgi motīvi

1993. gadā uz Alūksnes sadzīves pakalpojumu kombināta aušanas ceha bāzes Inta Silerova izveidoja individuālo uzņēmumu Dzīpars, 2004. gadā tas pārtapa par SIA Dzīpari S. I. Silerova atzīst, ka dzinulis šos 25 gadus ir bijusi vēlme attīstīties un virzīties uz priekšu, regulāri ir apmeklētas dažādas nozares izstādes. «Šajā biznesā nepārtraukti ir jābūt apritē, jāseko pasaules tendencēm, ne mirkli nedrīkst stāvēt uz vietas. Piepildījums ir rodams pašā darba procesā,» atzīst uzņēmēja.

Mēs joprojām strādājam uz stellēm, ar kurām reiz audušas mūsu vecmāmiņas. Tās līdzinās tām, kas atrodas Brīvdabas muzejā.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieaugumu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Produktivitātes foruma locekle, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.

Viņasprāt, valdībai būs jāīsteno uzņēmumu atbalsta un sociālās aizsardzības programmas, kas daļēji kompensētu inflācijas pieaugumu, tomēr valdība nespēs pilnīgi kompensēt cenu pieaugumu – tādu līdzekļu valsts budžetā nebūs.

Fragments no intervijas

Vai Latvijā būtu jāizstrādā kāda pretinflācijas programma?

Ņemot vērā, ka inflācijas pieaugums skar visas Eirozonas valstis, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk virzību uz monetārās politikas pielāgošanu. Tieši ECB iedarbinās pretinflācijas monetārās politikas instrumentus, kas mazinās cenu pieaugumu. Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Šobrīd Latvijā ir aktīvi diskutēta netiešo nodokļu (pievienotās vērtības, akcīzes) samazināšana, lai cīnītos ar cenu pieaugumu. Tomēr pasaules un arī Latvijas pieredze rāda, ka nodokļu samazināšana ne vienmēr dod vēlamo cenu samazināšanas efektu, bet noteikti pasliktina budžeta bilanci.

Šobrīd arvien skaidrāks kļūst tas, ka, pienākot jaunai krīzei, tās epicentrs būs tieši straujās attīstības valstīs. Viens no riska faktoriem ir pēdējos gados būtiski uzaudzētās parādsaistības

Pēdējā laikā saņemti vairāki visai bīstami signāli par pieaugošiem izaicinājumiem attīstības valstu uzņēmumiem. Dati liecina, ka daudzās šajās valstīs pēdējo gadu laikā tie strauji audzējuši savas parādsaistības, un lielā daļā gadījumu parāda piesaistīšana notikusi ārvalstu valūtās, kur to darīt vilinājušas rekordzemās procentlikmes.

Savukārt tagad, šo valstu vietējo valūtu vērtībai samērā pārliecinoši ceļojot zemāk, iepriekš ņemtos parādus, piemēram, dārgajos ASV dolāros atdot kļūst arvien grūtāk. Tāpat notiekošais izejvielu tirgū nozīmē, ka sarūk šo valstu ieņēmumi un pasliktās iedzīvotāju dzīves līmenis. Tāpat šķiet, pasaulē vairs īsti nav tāda reģiona, kas spētu absorbēt kādu īpašu rūpnieciskā piedāvājuma izaugsmi.

Lietoto auto tirgus Latvijā ir gana plašs, un 2017. gadā šajā nišā bija manāma izaugsme. Savukārt tuvākā un tālākā nākotnē ir gaidāmas dažādas pārmaiņas, ko ietekmēs gan nodokļu politika, gan citi valstiski un starptautiski lēmumi. Lai labāk saprastu “drēbi”, uz sarunu esam aicinājuši Matīsu Mežaku, Latvijas lielākā autocentra BRC Latvija vadītāju, cenšoties rast atbildes gan par uzņēmumu, kam nupat apritējuši apaļi 20 gadi, gan auto nozari kopumā.

Kā aizsākās BRC Latvija darbība?

Mēs sākām darboties 1998. gadā. Sākotnēji bijām Hanza Līzings meitas uzņēmums un veicām atsavināto īpašumu realizāciju un debitoru piedziņu; savā laikā nodarbojāmies arī ar nekustamajiem īpašumiem. Taču tā ir pagātne – šobrīd galvenais bizness ir auto tirdzniecība un piegāde uz pasūtījumu, kā arī citi ar šo nozari saistīti pakalpojumi.

Cik daudz auto šajos 20 gados esat pārdevuši?

Nesen saskaitījām – kopā sanāca ap 14 000, taču skaits ar katru dienu, protams, aug (smejas). Manuprāt, tas cipars ir diezgan iespaidīgs. Man šķiet, ka šajā nozarē neviens cits uzņēmums, ar šādiem rādītājiem nevar lepoties.

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

Projekta "Latvijā radīts" attālināto piedāvājumu katalogā "attalinati.lv" apkopota informācija par vairāk nekā 300 uzņēmējiem, kas piedāvā dažādas preces un pakalpojumus attālināti.

"Ar katru dienu informācijas apjoms palielinās, jo klienti redz atdevi izvietotajai informācijai un mūsu sadarbībai," biznesa portālam db.lv saka Ilze Grīntāle, SIA "Laima LV" valdes locekle. Viņa gan atzīst, ka jau no paša sākuma pastāvēja jautājums, kurš varēs atļauties iepirkties un maksāt par piegādi, ja ārkārtējā situācija ilgi turpināsies. Tāpat cilvēkiem ir jautājums par to, cik droši ir izmantot gatavās pārtikas piegādi, kā tiek nodrošināta pārtikas piegādes drošība utt. "Jautājumu bija un ir vairāk nekā atbilžu," norāda I. Grīntāle.

Vaicāta par pircēju interesi, viņa atzīst, ka atsaucība esot liela, taču viegli nav, jo šķietami līdzīgu pakalpojumu sniedzēju ir daudz. Tomēr I. Grīntāle uzskata, ka tas ir labi, jo liek visiem domāt un radīt vislabāko. "Šī brīža situācija ir sniegusi apliecinājumu, ka mūsu izvēlētais virziens ir pareizs. Esam priecīgi, ka spējam ar savu projektu nākt talkā visiem - gan patērētājiem, gan ražotājiem. Marta beigās portālā "latvijaradits.lv" izveidojām sadaļu "Atbalsti savējos attālināti", kur piedāvājam ievietot informāciju bez maksas. Sākotnēji bija doma to uzturēt līdz maija beigām, bet šobrīd esam pagarinājuši darbību līdz jūnija beigām. Ja būs nepieciešams - pagarināsim vēl," viņa saka.

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Redzot pie horizonta vēlēšanas, Turcijas prezidents negrib dzirdēt par sakarsušās ekonomikas piebremzēšanu

Eiropai svarīgajā partnervalstī Turcijā politiskā nepieciešamība pēc izaugsmes un uzplaukuma sajūtas tautā turpina karsēt ekonomiku, kamēr analītiķi brīdina par tās acīmredzamu pārkaršanu. Nākamgad gaidāmo parlamenta vēlēšanu dēļ ir paredzams, ka šī tendence neatslābs.

Kamēr starptautiskie ekonomikas vērotāji Turciju brīdina par nepārpārotamajām pārkaršanas pazīmēm, prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana prioritāte ir viņa rokās aizvien vairāk koncentrētās varas leģitimizācija tautas acīs, un ekonomiskā izaugsme ir tam piemērots instruments. Prezidents retorikā pret brīdinošajām balsīm ir pat izcēlies ar ekonomiski ačgārnu prātulu, ka centrālās bankas noteiktās bāzes procentlikmes samazināšana liek samazināties arī inflācijai.

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par jaunu uzņēmēju paaudzi Latvijas biznesa vidē, kuri ienāk ar citu skatījumu, bez padomju pieredzes, ar citām vērtībām un vērienu.

Uz šiem uzņēmējiem tiek liktas lielas cerības un no viņiem tiek sagaidīts daudz – ilgtspējīgu uzņēmumu izveide, uzņēmēju tēla uzlabošana, biznesa paradigmu maiņa, eksporta sekmēšana u.tml. Vai tas nav par daudz prasīts, un, vai ir viegli būt jaunam biznesā? Galvenais ir gribasspēks un drosme – tas ir vienlīdz svarīgi kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem.

Katram darbam un amatam ir sava vērtība

SIA «Vikotrans» darbība ir vērsta uz transporta pakalpojumiem un kravas pārvadājumiem. Lai gan esam viens no jaunākajiem uzņēmumiem nozarē, dibināts vien 2010. gadā, raugoties no automašīnu vienību skaita, esam arī viens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem Latvijā, kas veic iekšējos pārvadājumus. Apkalpojam tādus uzņēmumus kā SIA «Maxima Latvija», A/S «Dobeles dzirnavnieks», A/S «Tukuma piens», A/S «Latvijas Maiznieks», kā arī citus Latvijā un arī starptautiskajā vidē labi atpazīstamus uzņēmumus. Šis ir ģimenes uzņēmums, kas viennozīmīgi man sniedz papildus motivāciju strādāt, augt un attīstīties. Paralēli darbam iegūstu augstāko izglītību, studējot uzņēmējdarbību, jo uzskatu, ka izglītībai ir liela nozīme panākumu gūšanā. Šobrīd ieņemu vadošu amatu, taču dzīvē esmu izmēģinājis dažādus darbus, un uzskatu, ka ikvienam darbam ir sava vērtība. Savulaik strādāju par sētnieku, apkopēju, mazgājot grīdas kāpņu telpās - tolaik man bija aptuveni 14 gadi, tāpēc pelnīju kabatas naudu, kā vien spēju.

Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.

Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.

Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Pirms 12 gadiem, kad sākām savu darbību, ilgi domājām, kāds tad īsti būs produkts, ar ko mēs vēlamies strādāt, galu galā mēs nonācām līdz slēdzienam par labu mūsu lietuviešu partneriem – metāla durvju ražotājiem kompānijai SKYDAS, izvēloties tieši viņus par mūsu turpmāko sadarbības partneri un parakstot ekskluzīvo līgumu par pārstāvniecības izveidi visā Latvijas teritorijā.

Tā nu aizsākās mūsu kopējā sadarbība.

Ieviešot pavisam jaunu produktu Latvijas tirgū, tajā brīdī piedāvājumā konkurējošos uzņēmumos bija tikai vienkāršas metāla durvis, aplīmētas ar dekoratīvo pvc plēvi, kas būtībā liecina par to, ka, rūpnieciski ražojot tādu produktu, rūpnīca nav tehnoloģiski attīstījusies.

Iesākuma laikus atceramies kā šodienu, jo mūsu pirmo klientu reakcija bija dažāda, pamatā visi bija ļoti ieinteresēti par jauno produktu, bet diemžēl ne visi varēja tobrīd to atļauties, jo cenu starpība bija ļoti jūtama.

Jau nostrādājot nepilnus 12 gadus, esam kļuvuši plaši pazīstami un ieguvuši labu reputāciju, kas pamatā ir mūsu dzinulis turpināt uzsākto ceļu uz attīstību.

Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Bargā ziema tuvojas. Ziema, kuras bargumu noteiks nevis grādi termometra stabiņā, bet gan straujais cenu kāpums, dažādu resursu nepieejamība un smagu lēmumu pieņemšana.

Par ziemas tuvošanos un skarbajiem apstākļiem, kas mūs sagaida, mēs dzirdam un pamazām cenšamies ar to aprast jau kopš šī pavasara. Ja gads iesākās ar emocionālām šausmām par Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tad gada izskaņu pavadīs arī ekonomiskās šausmas, jo līdzšinējā inflācija, energoresursu pieejamība un to izmaksas, kā arī vēl daudzi citi faktori saasina ekonomisko situāciju ne tikai valstī, bet visā pasaulē.

Ekonomiskās situācijas saasināšanās

Situācijas negatīva attīstība redzama ne tikai Latvijā, bet arī globāli – inflācija eirozonā septembrī sasniedza rekordaugsto 10 % līmeni, un ziņas par augstiem inflācijas rādītājiem un ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanas prognozēm ienāk arī no citām valstīm. Vācijas valdība ekonomikai nākamgad prognozē 0,4 % kritumu, Latvijas prognozes pagaidām ir pat optimistiskākas – Latvijas Banka šim gadam prognozē 2,2 % IKP pieaugumu, nākamajam – sarukumu par 0,2 %. Septembrī Latvijā vispārējais cenu līmenis bija par 22,2 % augstāks nekā pirms gada, bet septembra laikā cenas pieaugušas par 1,6 %. Kā norāda Latvijas Bankas eksperti, pašlaik lielākais inflācijas dzinulis Latvijā ir energoresursu un pārtikas cenas, to pieaugums novērojams arī rūpniecības preču un pakalpojumu segmentā. Ekonomika bremzējas, notiek eksporta korekcijas, kā rezultātā kavējas arī rēķinu apmaksas.

Četros no sešiem pasaules reģioniem metālapstrādes biznesa risku novērtējums ir pasliktināts līdz ļoti augstam, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunākais nozaru risku vērtējums. Eiropā vērojami nozaru uzlabojumi, tomēr jaunietekmes valstīs Āzijā un Latīņamerikā sektoru riski palielinās.

Metālapstrādes nozares vērtējums kopš pagājušā gada beigām ir mainīts jau otro reizi, kredītriskam tagad kļūstot «ļoti augstam» arī Latīņamerikā un Tuvajos un Vidējos Austrumos. Šādas izmaiņas ir nesenā melno un krāsaino metālu cenu krituma rezultāts, kas ietekmē uzņēmumu peļņu. Tas metālapstrādi padara par šobrīd riskantāko nozari pasaulē. Rietumeiropā un jaunietekmes valstīs Āzijā metālapstrādei saglabājas «ļoti augsta» riska vērtējums, bet Centrāleiropā un Ziemeļamerikā - «augta riska».

«Pašlaik riskam vairāk pakļautas ir tās nozares, kas atkarīgas no uzņēmumu ieguldījumiem, it īpaši Āzijā, Latīņamerikā un Ziemeļamerikā. Savukārt risku vismazāk skartās nozares visā pasaulē ir saistītas ar mājsaimniecību patēriņu,» atzīmē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds. «Vēl viens nozaru nestabilitātes iemesls bez finanšu tirgu svārstībām un joprojām zemajām naftas cenām ir vājie starptautiskās tirdzniecības izaugsmes rādītāji. Tie būtiski ietekmē pārvadātājus, jo īpaši kuģniecību. Arī Latvijas ostās gada pirmajos trijos mēnešos novērots būtisks kravu apgrozījuma kritums, kas skaidrojams ar ekonomisko situāciju Krievijā, zemajām energoresursu cenām, kā arī sankcijām starp Eiropas Savienību un Krieviju».