Būvniecība un īpašums

NCC Housing: Vietējie iedzīvotāji pērk vairāk dzīvokļu jaunajos projektos

Žanete Hāka, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Kopš pagājušā gada otrā pusgada Rīgā palielinās vietējo iedzīvotāju pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos, liecina NCC Housing ekspertu novērojumi.

Potenciālo pircēju aptaujas, ko veica NCC Housing speciālisti, liecina, ka vietējie iedzīvotāji apsvērtu četristabu dzīvokļa iegādes iespēju, ja tā cena nepārsniegtu 100 tūkstošus eiro. Tā ir sava veida psiholoģiska barjera, kuru pārvarēt būtu ar mieru tikai retais klients, kas apsver iespēju iegādāties mājokli jaunajā projektā kādā no galvaspilsētas mikrorajoniem, norāda eksperti.

Pēdējā laikā dzīvojamajā kompleksā Biķernieku ielā 160 katru mēnesi tiek pārdoti 5-8 jauni dzīvokļi. Visi to pircēji ir vietējie iedzīvotāji. Aprīļa sākumā NCC Housing Biķernieku ielā 160 bija palikuši mazāk par 50 brīviem dzīvokļiem. Ņemot vērā šo apstākli un arī pieaugošo pieprasījumu, NCC Housing pērnā gada nogalē uzsāka 11.un 12.mājas būvniecību. Tās ekspluatācijā plānots nodot šā gada otrajā pusē. Potenciālajiem pircējiem jaunajās mājā tiks piedāvāti 45 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi.

Nākamais kompleksa Biķernieku ielā 160 attīstīšanas posms tiks uzsākts vasarā, kad NCC Housing uzsāks vēl četru dzīvojamo māju būvniecību. Kopumā Biķernieku ielas kompleksu veidos 18 četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 356 dzīvokļiem. Kompleksu pilnībā plānots pabeigt 2014./2015. gadā.

Dzīvokļu cenas Biķernieku ielas 160 kompleksā ir sākot no 1040 eiro/m². Pēdējā gada laikā dzīvokļi ir kļuvuši dārgāki par 8 %, kas saistīts gan ar būvniecības izmaksu, gan arī ar darbaspēka izmaksu kāpumu, skaidro NCC Housing pārstāvis Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu Latvijā, SIA NCC Housing ir uzsācis jaunas dzīvojamās mājas projekta īstenošanu Ziepniekkalnā.

Šobrīd uzņēmums attīsta arī dzīvojamo māju projektu Biķernieku ielā 160, kurā plānots uzbūvēt 18 mājas ar 356 dzīvokļiem, no kuriem 250 dzīvokļi jau ir pārdoti.

Jaunajā NCC Māju Putnu ielā 31 projektā tiks investēti aptuveni 4 miljoni eiro.

Mareks Kļaviņš, SIA NCC Housing valdes loceklis, sacīja: «Projekta attīstīšanā mēs ievērojam skandināvu prasības un NCC tradīcijas uzticēt būvniecības darbus grupas celtniecības uzņēmumam, kas nodrošinās būvdarbu izpildi pašu spēkiem par 80% no kopējā būvapjoma. Projekts tiks īstenots, piesaistot pašu finansējumu, līdz ar to nodrošinot neatkarību no banku kredītiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

NCC Putnu ielā attīsta 4 miljonu vērtas dzīvojamās mājas projektu

Dienas Bizness, 26.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstītājs SIA NCC Housing uzsācis jaunā projekta NCC Mājas Putnu ielā 31 (Ziepniekkalns) būvniecības darbus, kur kopējās projekta investīcijas tiek plānotas vairāk nekā 4 miljoni eiro, informē SIA NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

Jaunajā projektā NCC Mājas Putnu ielā 31 ir uzsākta nulles cikla būvniecība un mājas plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada nogalē. Plānots izbūvēt sešstāvu dzīvojamo māju ar 60 dzīvokļiem.

NCC Housing nekustamā īpašumu projekta būvniecību veiks pašu spēkiem, tiks izmantots arī tikai pašu finansējums.

M. Kļaviņš informē, ka projekta mērķa auditorija ir jaunās ģimenes.

Visi dzīvokļi būs pieejami ar pabeigtu iekšējo apdari, katram dzīvoklim būs balkons, autostāvieta pagalmā un saimniecības telpa pagrabstāvā.

NCC ir viens no vadošajiem celtniecības un nekustamā īpašuma uzņēmumiem Skandināvijā, kura uzņēmums NCC Housing Latvijā darbojas no 2000.gadā. Latvijā NCC dzīvojamo māju projektu attīstīšanu un būvniecību veic SIA NCC Housing.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Meklē zemes Rīgā jaunu dzīvojamo māju projektu attīstīšanai

Lelde Petrāne, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA NCC Housing turpina attīstīt jaunus dzīvojamo māju projektus un plāno investēt jaunu zemes gabalu iegādē Rīgas teritorijā, liecina uzņēmuma paziņojums.

Saskaņā ar NCC Housing plāniem attīstītājam interesē zemes gabali 4000 – 8000 kv.m platībā jebkurā Rīgas pilsētas daļā. Svarīgs kritērijs zemes gabala izvēlei ir apkārtējā infrastruktūra un izbūvētās komunikācijas.

Mareks Kļaviņš, SIA NCC Housing valdes loceklis, paskaidro: «Neskatoties uz Saeimas un valdības pēdējiem lēmumiem, kas var negatīvi ietekmēt nekustamo īpašumu nozari, uzskatu, ka jauno dzīvokļu tirgus saglabā perspektīvas arī turpmāk, kaut arī šobrīd ir jūtama nogaidoša potenciālo pircēju attieksme. Tas ir tikai laika jautājums, kad tirgū notiks pašregulācija un viss nostāsies savā vietā, tāpēc arī plānojam turpināt jaunu projektu attīstīšanu. Atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas mēs izvēlamies būvēt biznesa vai ekonomiskās klases dzīvokļus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

NCC Housing valdes loceklis: 80% no dzīvokļu pircējiem nepieciešams bankas kredīts

Lelde Petrāne, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA NCC Housing attīstītajās dzīvojamās mājās pērn kopumā pārdoti vai rezervēti 118 dzīvokļi, saglabājot pārdošanas apjomus 2013.gada līmenī, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šā gada pirmajā ceturksnī pārdoti vai rezervēti 20 dzīvokļi. Pirmā ceturkšņa rādītājus lielā mērā ietekmēja valdības vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu par «nolikto atslēgu» principu, kas, savukārt, radīja neskaidrību banku mājokļu kreditēšanas politikai līdz šā gada martam, norāda uzņēmumā.

Pagājušajā gadā NCC Housing ieguldīja vairāk nekā 4 miljonus eiro sešu dzīvojamo māju būvniecībā Biķernieku ielā 160, un uzsākta jauna projekta Pārdaugavā, Putnu ielā 31 attīstīšana. Jaunajā projektā Putnu ielā tiks izbūvēti 60 divu un trīs istabu dzīvokļi ar pabeigtu iekšējo apdari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

NCC Housing nodevis ekspluatācijā 16 no 18 dzīvojamām mājām Mežciemā

Dienas Bizness, 17.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA NCC Housing nodevis ekspluatācijā vēl četras dzīvojamās mājas Mežciemā, Biķernieku ielā 160. Kopumā pašreiz ir pabeigtas 16 no plānotajām 18 projekta NCC Mājas Biķernieku ielā 160 mājām un daudzstāvu autostāvvieta, informē SIA NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

Kopējās projekta investīcijas ir vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Līdz ar četru NCC Housing māju nodošanu ekspluatācijā dzīvojamo fonds Rīgā tiek papildināts ar 73 dzīvokļiem. Ēku celtniecības darbus veica NCC uzņēmums.

M. Kļaviņš informē, ka projekta pēdējās divas mājas ekspluatācijā ir paredzēts nodot 2015.gada pavasarī.

Projekta ietvaros tiks uzbūvētas astoņas piecstāvu un desmit četrstāvu dzīvojamās ēkas ar 356 dzīvokļiem. Projektā ir divu līdz četru istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari.

Kopš NCC darbības uzsākšanas Latvijā tas ir attīstījis un realizējis vairākus mājokļu projektus. Latvijā NCC dzīvojamo māju projektu attīstīšanu un būvniecību veic SIA NCC Housing.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas NCC Housing maina nosaukumu uz Bonava Latvija

Dienas Bizness, 10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing mainījusi savu juridisko nosaukumu uz SIA Bonava Latvija, informēja kompānijā.

«Uzņēmuma juridiskā nosaukuma maiņa Latvijā ir loģisks solis, kas tiek veikts, ņemot vērā zīmola maiņu. Jāmin, ka šīs izmaiņas skar visus grupas darbības tirgus – kopumā astoņas valstis. Zīmola maiņa neskar Bonava Latvija darbību, un tas turpina darboties kā līdz šim, neveicot citas būtiskas izmaiņas. Tas arī turpmāk būs kvalitātes garants dzīvokļu īpašniekiem un pilsētai jaunu projektu attīstīšanā,» norāda SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Šī gada aprīlī Skandināvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing paziņoja par sava zīmola maiņu uz Bonava, informēja "NCC Housing Bjorklunds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing plāno ieguldīt 7 miljonus eiro divu jaunu daudzdzīvokļu projektu būvniecībā Lapsu ielā 12, Dārzciemā, un Prūšu ielā, Ķengaragā, informē uzņēmumā.

Jauno projektu būvniecību Dārzciemā un Ķengaragā NCC Housing uzsāks 2016. gada pavasarī. Dzīvokļu rezervācija tiks uzsākta jau 2016.gada sākumā, gada nogalē plānota atslēgu atdošana pirmajiem māju iedzīvotājiem.

Abi projekti atradīsies klusā, zaļā apkaimē ar labi attīstītu infrastruktūru. Četrstāvu mājā Lapsu ielā 12 būs pieejami 46 dzīvokļi, to uzbūvēšanai paredzēts ieguldīt 3 miljonus eiro. Savukārt projektā Prūšu ielā būs trīs 4-stāvu mājas ar 69 dzīvokļiem ar plānotājām būvniecības izmaksām 4 miljonu eiro apmērā.

Abos projektos būs pieejami līdzīgu plānojumu 2-istabu, 3-istabu un 4-istabu dzīvokļi ar pilno apdari. Teritorija būs iežogota un nodrošināta ar videonovērošanas sistēmu. Zaļajā zonā atradīsies bērnu rotaļu laukums un vietas piknikam, bet atsevišķi tiks iekārtotas virszemes autostāvvietas. Katram dzīvoklim paredzēts balkons, savukārt pirmā stāva dzīvokļiem iekārtots dārziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta galerija - Pabeigts 28 miljonus eiro vērts dzīvojamo māju projekts Mežciemā

Dienas Bizness, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA NCC Housing nodevis ekspluatācijā pēdējās divas dzīvojamās mājas Mežciemā, Biķernieku ielā 160, tā noslēdzot nekustamo īpašumu projektu Rīgā ar 18 dzīvojamām mājām un daudzstāvu autostāvvietu, informē uzņēmuma valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas veido vairāk nekā 28 miljonus eiro. Projekta ietvaros tika uzbūvētas 8 piecstāvu un 10 četrstāvu dzīvojamās ēkas ar 356 dzīvokļiem.

NCC Mājas Biķernieku ielā 160 ir divu līdz četru istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari. Katrā mājā ir 16 – 25 dzīvokļi un lifts. Katram dzīvoklim ir siltuma skaitītājs, plašs balkons un individuālas noliktavas telpas pagrabstāvā. Lai nodrošinātu plašu atpūtas un zaļo zonu, transporta līdzekļiem ir uzbūvēta daudzstāvu autostāvvieta. 28.martā uzņēmums rīko Klientu dienas, lai iepzīstinātu ar projektu.

Šobrīd NCC Housing attīsta vēl vienu dzīvojamo māju projektu NCC Mājas Putnu ielā 31 Pārdaugavā, kurā uzsākta mājas būvniecība un dzīvokļu rezervācija. Plānots uzbūvēt sešstāvu dzīvojamo māju ar 60 dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) attīsta divus jaunus daudzdzīvokļu ēku projektus Rīgā – Lapsu ielā 12, Dārzciemā, un Prūšu ielā 4B I, Ķengaragā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Projektā Lapsu ielā jau notiek ēkas būvniecība, savukārt projektam Prūšu ielā būvniecības darbi tiks uzsākti jūlijā. Abos projektos kopumā plānots ieguldīt aptuveni septiņus miljonus eiro.

Daudzdzīvokļu projektā Lapsu ielā 12 šobrīd rezervēti un pārdoti ir jau visi 46 dzīvokļi. Četrstāvu ēkā būs divu, trīs un četru istabu dzīvokļi. Jaunais projekts atradīsies Dārzciema privātmāju rajonā – Lapsu un Stopiņu ielas krustojumā.

Projektā Prūšu ielā 4B I drīzumā plānots uzsākt būvniecību, tur šobrīd uzsākta dzīvokļu rezervācija. Jaunais projekts atradīsies Ķengaraga klusajā centrā – prom no satiksmes, zaļā apkaimē, pie nesen izbūvētās Daugavas promenādes. Daudzdzīvokļu ēkā būs 23 dzīvokļi ar vienu, divām un trim istabām, to platība līdz 67,1 kv.m. Katram dzīvoklim būs balkons vai terase un dārziņš. Projektu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Šī ir projekta pirmā ēka. Projektā kopā tiks uzbūvētas divas mājas ar 69 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing maina savu zīmolu uz Bonava, informē NCC Housing vadītājs Latvijā un Igaunijā Mihaels Bjorklunds.

«Zviedru vārds bo nozīmē «dzīvošana», bet nav - «dzīves centrā». Šie vārdi raksturo Bonava būtību. Bonava nebūvē vienkārši ēkas - Bonava rada mājas un dzīvesvietas, kurās cilvēkiem ir patīkami dzīvot. Ar jauno zīmolvārdu mēs apliecinām, ka neesam tikai būvuzņēmums. Mums ir daudz lielāki mērķi, jo patiesi vēlamies radīt iespējas cilvēkiem uzlabot dzīvi,» skaidro M. Bjorklunds.

Jauno zīmolu 2016.gadā plānots atklāt visos astoņos tirgos Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Sanktpēterburgā, Igaunijā un Latvijā.

NCC Latvijā īstenojis vairākus mājokļu projektus – Mežciemā, Biķernieku ielā, Rīgas centrā, Rūpniecības ielā, Purvciemā, Upeņu ielā, Krasta rajonā Rīgā un Ziepniekkalnā, Putnu ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu mājokļu tapšanas apjomi krietni atpaliek no kaimiņvalstīm; lielākais konkurents – vecā dzīvojamā fonda piedāvājums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nevarētu apgalvot, ka mājokļu tirgus pašlaik piedzīvotu savus ziedu laikus, tomēr dažiem būvniecības uzņēmumiem nekustamā īpašuma projektu attīstīšana ir nozīmīga biznesa daļa vai pat kļuvusi par pamatbiznesu. Pašlaik mājokļu būvniecība un realizācija SIA Merks apgrozījumā veido aptuveni 20%. 2012. gadā SIA YIT Celtniecība pašu projekti nodrošināja aptuveni 30% apgrozījuma, parējos 70% – būvdarbi dažādiem pasūtītājiem; tagad šī proporcija ir pretēja. NCC grupas uzņēmumi (NCC Housing un NCC Konstrukcija) šobrīd fokusējas tikai uz savu nekustamā īpašuma projektu īstenošanu. «Tas ir uzņēmumu grupas stratēģisks lēmums ieturēt pauzi. Kā skandināvu tipa uzņēmums pašreizējā tirgus situācijā neesam pārāk konkurētspējīgi. Uzņemamies pilnu atbildību visu garantijas laiku, neesam gatavi nonākt maksātnespējā. Tāpēc koncentrējamies paši uz savu ražošanu,» skaidro uzņēmumu vadītājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jaunās NĪ asociācijas padomi veidos vadošie nekustamo īpašumu nozares spēlētāji

Dienas Bizness, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) padomi veido visi tās dalībnieki, kas ir vieni no vadošajiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem Latvijā, informē alianse.

«Dalībnieku un padomes sastāvs norāda uz alianses ilgtermiņa mērķiem, lai pilnveidotu nekustamo īpašumu jomu Latvijā. Nekustamo īpašumu nozare Latvijā strauji attīstās, un tā spēlē pietiekami nozīmīgu lomu Latvijas tautsaimniecībā. Alianses izveide ir solis nozares pilnveidošanā, spēcīga dialoga ar valsts pārvaldi un pašvaldībām veidošanā, kā arī jaunu nozares standartu veidošanā,» komentē NNĪAA vadītājs Guntars Grīnvalds.

Par padomes locekļiem kļuvuši Sanda Meinarte (SIA Alfa Construction valdes locekle), Denis Kim (SIA Dekarta Property valdes priekšsēdētājs), Ralfs Jansons (SIA Domuss valdes priekšsēdētājs), Oskars Ozoliņš (SIA Merks valdes priekšsēdētājs), Pēteris Antonovs (AS MCITY Holdings valdes loceklis), Mareks Kļaviņš (SIA NCC Housing valdes loceklis), Ivars Rudzītis (SIA Ordo Group valdes priekšsēdētājs), Ieva Valtere (SIA Pillar Management valdes locekle), Oļegs Alainis (AS Tower Construction Management valdes loceklis) un Andris Božē (SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses investīcijas tautsaimniecībā - 1,5 miljardi eiro

Dienas Bizness, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daudzdzīvokļu nama būvniecība Teikā izmaksās 6,4 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Bonava Latvija, investējot 6,4 miljonus eiro, uzsācis jauna dzīvojamā nama būvniecību Rīgā, Stārķu ielā 2.

Projekta dzīvokļu pārdošana tika uzsākta jau 2017. gada jūlijā. Pašlaik no projektā paredzētajiem 116 dzīvokļiem pārdoti ir 54 un rezervēti 7.

Plānots, ka Stārķu ielas 2 projekta būvniecība tiks pabeigta 2019. gada pirmajā ceturksnī. Piecstāvu jaunbūvē būs pieejami 116 dzīvokļi ar 2 līdz 4 istabām. Dzīvokļu nama attīstīšanas plānā iekļauta arī apkārtējo ielu infrastruktūras uzlabošana, maģistrālā ūdensvada posma pārbūve. Savukārt «Rīgas siltums» pārbūvēs siltumtrases, tādējādi uzlabojot siltumapgādes infrastruktūru.

«Lielais pieprasījums šajā mājokļu segmentā apstiprina, ka ir nepieciešams turpināt attīstīt jaunu projektu būvniecību, tādējādi gan atjaunojot novecojušo dzīvojamo fondu, gan labiekārtojot teritorijas,» stāsta Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) uzsācis jaunu mājokļu projektu Ķengaragā Doles mājas, informē uzņēmums.

Plānots, ka jaunā projekta izveidē tiks ieguldīti 3,4 miljoni eiro. Šobrīd Bonava Latvija jau ir veiksmīgi uzsākusi būvniecību vēl vienā projektā Ķengaragā, Prūšu ielā 4B.

Jaunais projekts Doles mājas atradīsies Bultu ielā 2, pie t/c Dole, starp Bultu, Maltas un Spaļu ielām. Projekta ietvaros Bonava Latvija plāno uzbūvēt divas piecu stāvu mājas ar 58 racionāli plānotiem, mūsdienīgiem un funkcionāliem divu, trīs un četru istabu dzīvokļiem. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa cokola stāvā.

Pašlaik projektam ir izsniegta būvatļauja ar projektēšanas uzdevumu izpildi un pavasarī plānots uzsākt būvdarbus. Drīzumā tiks uzsākta arī dzīvokļu rezervācija jaunajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu tirgū bez histērijas

Z. Zablovska, I. Drazdovska, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Attīstītājs: Dzīvokļus spējam pārdot vēl pirms to nodošanas ekspluatācijā

Ingrīda Drazdovska, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem jaunajiem mājokļiem, kam ir pareizā cenas un kvalitātes attiecība, kuri ir orientēti uz klientu, ar realizāciju nebūtu jābūt problēmām, laikrakstam Dienas Bizness pauž SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Tirgus normāli attīstās, varbūt ne tik strauji, kā attīstītājiem gribētos, taču nav arī stagnācijas. Jauno projektu segmentā turpina aktīvi darboties ne vien Bonava (tā iepērk jaunus zemes gabalus, esošajiem izstrādā un īsteno projektus), bet arī Hanner, YIT, Merks.

«Mums tirdzniecība iet labi. Dzīvokļus spējam pārdot vēl pirms to nodošanas ekspluatācijā,» apgalvo M. Kļaviņš.

Dzīvokļu cenas pamazām paaugstinās, straujāk tas ir izteikts otrreizējā tirgū (+10%). Tā kā cenu atšķirība starp jaunām mājām un padomju laika ēkām samazinās, daļa pircēju varētu izvēlēties jaunos dzīvokļus. Izvērtējot ekspluatācijas izdevumus, to, ka mājās ir jāiegulda, lai tās uzlabotu, jaunie projekti varētu sanākt izdevīgāki pat ar lielāku kredītmaksājumu, ir pārliecināts M. Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jauno mājokļu tirgus ir jau pārdzīvojis "viss slikti" laikus?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Asociācija: Ik gadu Rīgai iet secen daudzu miljonu investīcijas no nekustamo īpašumu attīstīšanas

Dienas Bizness, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā.

Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta iesniegšanas brīža. To nekustamo īpašumu konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015 norādīja jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru