Foto: no personīgā arhīva

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām 

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 2019. gada 28. maijs plkst. 15:48

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Īstermiņa aizdevumi nav nabadzības cēlonis, bet gan sekas

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām un iedzīvotāju nabadzībai. Nebanku sektors pēdējos gados nepamatoti ir ticis piesaukts pie visām valsts problēmām - emigrācijas, nabadzības, pat ēnu ekonomikas. Tomēr līdz šim nav veikts neviens kvalitatīvs pētījums, kas šādus apgalvojumus pierādītu.

Kā norāda ekonomikas antropologa Andra Šuvajeva izpēte, gandrīz trešdaļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem mēnesī saņem 300-500 eiro pēc nodokļu nomaksas. (1) Tas ir nesamērīgi zems atalgojuma līmenis attiecībā pret dzīves dārdzību. Cilvēkam, rodoties neparedzētām izmaksām, ar šādu naudas daudzumu mēnesī nepietiek. Nemaz nerunājot par to, ka mājsaimniecībās, kurās pelnītājs ir viens cilvēks, par šo naudu ir jārod veids ne tikai, kā nomaksāt dzīvokļa rēķinus, bet arī kā pabarot un izskolot bērnus. Šādos gadījumos cilvēki meklē veidus, kā aizņemties, lai īstermiņā atrisinātu savas problēmas.

Par īstermiņa kredītiem cilvēki sev neiegādājas jaunas automašīnas, bet gan risina fundamentālus jautājumus. 2017. gadā veiktais AS «4finance» un SKDS pētījums ir uzrādījis, ka izplatītākie nebanku patēriņa kredīta ņemšanas mērķi ir bijuši saistīti ar neparedzētiem ikdienas tēriņiem, ārstniecības izdevumiem un dažādu lielāku pirkumu veikšanu. (2)

Savukārt 2017. gadā veiktais LAFPA pētījums apliecināja, ka iedzīvotāji emigrē, nevis saistību ar nebanku patēriņa kredītdevējiem dēļ, bet gan tādēļ, ka trūkst iespējas atrast cilvēcīgi apmaksātu darbu, ir zema sociālā aizsardzība un nesamērīgs nodokļu slogs. Nebanku kredīti kā izceļošanas iemesli veidoja vien 2-3%. (3)

Jāpieņem ātri lēmumi, lai neiznīcinātu lielu daļu no Latvijas finanšu nozares

Lēmējvaras izdarītie lēmumi atstāj tiešu ietekmi ne tikai uz nebanku sektoru, bet arī veicina tos procesus, kurus valsts šķietami pati vēlētos ierobežot. Jau šodien ir redzams, ka palielinās nelicencēto aizdevēju skaits un privāto aizdevēju sludinājumi portālos. Tā ir nauda, kas tiek apgrozīta pelēkajā sektorā, kurai valsts nav spējīga izsekot, par kuru netiek maksāti nodokļi un kuras rezultātā radušās saistības nevar attiecināt uz patērētāju tiesību aizstāvības normām.

Paredzams, ka, stājoties spēkā 0,07% dienas procentu likmei, pie kuras daudziem licencētiem nebanku sektora uzņēmumiem nāksies pārtraukt savu darbību, šī tendence palielināsies. Par viegliem mērķiem kļūs tie patērētāji, kuri iepriekš ir bijuši licencēto kredītdevēju klienti.

Diemžēl nav atlicis daudz laika, lai labotu pieļautās kļūdas, un ir skaidrs, ka līdz 1. jūlijam rast ilgtspējīgu risinājumu var nepaspēt. Tādēļ konstruktīvām sarunām par regulējuma sakārtošanu ir jānotiek jau šodien. Kamēr tiek pieņemti galīgie lēmumi, valdībā nepieciešams aktualizēt diskusiju par pārejas perioda pagarināšanu vai par pārejas perioda procentu likmi, kas varētu būt noteikta, balstoties uz Latvijas Bankas piedāvāto 0,125% slieksni. Pretējā gadījumā nebanku sektora pastāvēšana un kopējā konkurence kreditēšanas tirgū tuvākajā nākotnē var tikt apdraudēta.

AS «4finance» vārdā vēlos atzinīgi novērtēt EM, PTAC un Tautsaimniecības komisijas līdz šim paveikto, kur pieņemto grozījumu atkārtotai apspriešanai politiķi un nozares uzraugi šoreiz ir ķērušies klāt skrupulozi, ieklausoties visu iesaistīto pušu argumentos. Aicinām šādu darba stilu jaunās valdības ietvaros saglabāt arī turpmāk.


Atsauces

1)https://lvportals.lv/viedokli/303996-petnieks-lai-tiktu-vala-no-atro-kreditu-juga-vajadzigi-radikali-risinajumi-2019

2)https://www.aiznemiesatbildigi.lv/visbiezak-nebanku-paterina-kreditus-izmanto-neparedzeto-izdevumu-segsanai/

3)http://www.lafpa.lv/lv/nozares-dati/nozares-parskati-un-petijumi/

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 15. jūnijs plkst. 9:07

Nebanku kreditētājs «4finance» pagājušajā gadā Latvijā izsniedzis kredītus 56,96 miljonu eiro...

2018. gada 11. jūnijs plkst. 8:09

Latvijā nebanku kreditēšanas tirgū konkurence ir ļoti liela, intervijā atzina nebanku kreditētāja...

2018. gada 25. maijs plkst. 8:22

Stājoties spējā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, var pasliktināties kredītrisku vērtēšanas...

2018. gada 08. februāris plkst. 8:55

Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

2018. gada 05. februāris plkst. 13:18

Lai sniegtu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju finanšu stabilitātes veicināšanā, radītu izpratni...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 28. maijs plkst. 12:33

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk...

2019. gada 27. maijs plkst. 11:38

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares,...

2019. gada 22. maijs plkst. 10:58

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski...

2019. gada 21. maijs plkst. 16:17

Būvniecības, remonta un sadzīves preču tirgotājs «Kesko Senukai Latvia» šā gada rudenī...

2019. gada 20. maijs plkst. 12:07

Mediju un publiskajā telpā izvirzītās arodbiedrības LAKRS prasības par 7,00 eiro stundas likmi...

2019. gada 17. maijs plkst. 13:08

Kā likvidējamās Trasta komercbankas likvidators aicinu politiķus neveikt izmaiņas Kredītiestāžu...

2019. gada 13. maijs plkst. 8:38

Tirgojot grāmatas ASV četras vasaras un klauvējot pie vairāk nekā 10 000...

2019. gada 09. maijs plkst. 9:16

Mūsdienās mainās izpratne par to, ka ir arods. Es pati esmu bijusi...

2019. gada 09. maijs plkst. 8:41

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu...

2019. gada 08. maijs plkst. 11:45

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko...