Jaunākais izdevums

Trīs nekustamo īpašumu izsolēs Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ieguvusi 349 500 eiro, aģentūru LETA informēja augstskolas pārstāve Lana Janmere.

Veikala telpas Helmaņa ielā 1 iegādājusies AS «LPB» no Liepājas par 130 000 eiro, kas ir par 5000 eiro vairāk nekā īpašuma sākumcena.

10 000 eiro vairāk par 200 000 eiro sākumcenu par ēku Lielajā ielā 19a nosolīja SIA «Kreklu grupa». «Firmas.lv» informācija liecina, ka uzņēmums pieder Aināram Tamisāram, kura naktsklubs «Jelgavas krekli» un kafejnīca «Kreklukrogs» pašlaik darbojas ēkā.

Savukārt īpašums «Medniekmāja» Lielaucē nosolīts par 9500 eiro. To savā īpašumā iegūs biedrība «Lauksaimniecības universitātes mednieku klubs», kas līdz šim telpas no LLU nomāja. Objekta sākumcena bija 9000 eiro.

Katrā no izsolēm piedalījās viens pretendents.

Pašlaik par visiem objektiem ir noslēgti pirkuma līgumi un tiek formētas īpašumtiesības Zemesgrāmatā, skaidroja Janmere.

Jau vēstīts, ka LLU rīkojusi trīs īpašumu izsoles, piedāvājot iegādāties telpas, kurās pašlaik atrodas naktsklubs, pirts un veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā astoņu mēnešu remontdarbiem Jelgavas pilī atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas, kurās ietilpst LLU aula un pils dienvidaustrumu spārna telpu grupa, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Vēsturiski šīs telpas Jelgavas pilī bija Sudraba un Zelta zāles un hercoga guļamistaba, bet pēc remontdarbiem tās pielāgotas zinātnes funkciju veikšanai un starptautiskās sadarbības pētniecībā veicināšanai, stāstījusi augstskolas pārstāve Lana Janmere.

Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrs darbosies kā starpdisciplināru pētījumu ierosmes un pētniecības rezultātu popularizēšanas centrs Latvijā un starptautiskā līmenī. Sagaidāms, ka tā darbība veicinās pastāvošo zinātnisko institūciju atpazīstamību starptautiskajā pētniecības vidē un starptautisko sadarbību.

Aizvadītā gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Bioekonomikas stratēģiju 2030. gadam, kurā noteikts, ka LLU kā vadošajai bioekonomikas augstākās izglītības un pētniecības iestādei Latvijā ir jāīsteno ieguldījumi izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā un jāvairo atpazīstamība un konkurētspēja Eiropas mērogā, jo īpaši Baltijas un Skandināvijas reģionā. Šim nolūkam Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā papildus plānots izveidot arī divas jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kamēr Latvijas iedzīvotāji var gatavoties augstam NĪN lēcienam, Igaunija turpina to samazināt

Db.lv, 06.10.2023

Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā norāda viens no lielākajiem pasaulē finanšu konsultāciju tīkla uzņēmumiem SIA “Grant Thornton Baltic”, nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju.

Uzņēmums norāda, ka starp Baltijas valstīm nekustamo īpašumu nodokļa politika Latvijā ir visnedraudzīgākā mājsaimniecībām. Latvijā nekustamo īpašumu nodoklis veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijā tas ir zemākais Baltijas valstīs – 0,2% un Lietuvā 0,3%. Turklāt Igaunija pieturas pie stratēģijas to turpināt samazināt – piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%-2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.

“Igaunija pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi virzās uz budžeta ieņēmumu atkarības mazināšanas no nekustamo īpašuma nodokļa, respektīvi, apzinoties, ka šis nodoklis gulstas uz mājsaimniecībām. Šo gadu laikā īpatsvars budžetā no šī nodokļa ieņēmumiem mazinās. Lai arī Igaunija šobrīd pārskata kopējo nodokļu politiku un plāno palielināt nodokļu likmes, nekustamo īpašumu nodoklis tiek samazināts. Jāmin, ka Igaunijā līdzīgi kā pie mums ilgus gadus netika veikta zemes vērtēšana un kadastra vērtību pārskatīšana, tāpēc tā tika īstenota pēdējos gados, lai aktualizētu zemes vērtību pēc tirgus vērtības principiem. Tomēr likuma izstrādē ir iestrādāti principi, kas pasargās zemes īpašniekus no pārmērīga pieauguma – zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valstsīpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastravienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašumatiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 900 000 EUR. Izsoles drošības naudair 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā investēt nekustamajā īpašumā, to nepērkot?

Dina Matvejeva, Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iegādājas mājokļus ārvalstīs

Db.lv, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No š.g. 24. līdz 26. aprīlim Latvijā vadošās luksusa klases nekustamo īpašumu aģentūras Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko apmeklēja Lasvegasu, ASV, lai piedalītos zīmola Sotheby’s International Realty organizētajā Globālajā tīklošanās pasākumā.

I.Mazurenko piedalījās vērtīgā paneļdiskusijā, sniedza prezentācijas un aktīvi diskutēja ar nekustamo īpašumu zīmola pārstāvjiem no dažādām pasaules valstīm. I.Mazurenko vēlas dalīties ar saviem iespaidiem un secinājumiem par to, kā, iegādājoties nekustamo īpašumu, Latvijas iedzīvotāju paradumi atšķiras no ārvalstu pircēju rīcības.

Nozīmīga zīmola Sotheby’s International Realty vērtība ir starptautiskas auditorijas uzmanības piesaiste, tāpēc uzņēmums regulāri veicina un atbalsta kontaktu dibināšanu starp tā pārstāvjiem dažādās pasaules valstīs. Globālais tīklošanās pasākums ir zīmola nozīmīgākais un lielākais ikgadējais pasākums, kas notiek ar mērķi attīstīt jaunu un kvalitatīvu profesionālo sadarbību starp nekustamo īpašumu ekspertiem. Pasākums šogad pulcēja vislielāko dalībnieku skaitu uzņēmuma vēsturē – 3000 speciālistu no gandrīz 40 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu jomā – Euribor

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu, izmeklējot iespējamu krāpšanu saistībā ar trim Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotiem inovāciju projektiem, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

«Ir sākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu, saņemot atbalstu - Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumam vairākos projektos. Kriminālprocess pagaidām ir uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas: Noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu. Un ar kriminālprocesā noteiktām metodēm tiks vākti pierādījumi, pētīti materiāli,» saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

LLU 2017. un 2018.gadā ieguva Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu - kopumā pusotru miljonu eiro (1 475 829 eiro) trim inovāciju projektiem. Projektu vadītāja bija LLU rektore Irina Pilvere. Pērn rudenī jau tika pabeigts pētījums, kā no Baltijas jūras zivīm iegūt malto masu un to izmantot dažādos produktos. Bet šogad vēl turpinās divi pētījumi par ātri pagatavojamu zivju produktu radīšanu, kā arī par anšovu produkcijas analoga radīšanu no Baltijas brētliņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty», ar kuras palīdzību ikviens var kļūt par nekustamo īpašumu aģentu un paturēt 100% no darījuma komisijas maksas.

«Big Bang Realty» platforma sniedz iespēju tās lietotājiem izmantot uzņēmuma zīmolu, kā arī nodrošina profesionālas apmācības nozares ekspertu vadībā. Platformas darbības princips ir tāds, ka aģenti darbību turpina neatkarīgi, paši plānojot savu laiku un nepieciešamo slodzi.

Platforma izveidē investēti vairāki tūkstoši eiro un no idejas par realitāti tā kļuva apmēram pusgada laikā, prātus kopā liekot un idejās daloties nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālistam Oskaram Zariņam ar saviem domubiedriem un partneriem. Platforma pirmo reizi prezentēta šī gada inovāciju festivāla iNOVUSS ietvaros. Lapas izstrādi veica Latvijas speciālisti un izvēle par labu viņiem kritusi pēc vairāku pretendentu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aizvien vairāk sāk izmantot dažādus digitālos risinājumus, tostarp Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietni «e-izsoles», kuru vēlas ieviest kā ierastu praksi, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

«Atbilstoši VNĪ stratēģijai, mēs vienlaikus attīstām īpašumus, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām, savukārt pārējie objekti pakāpeniski tiek pārdoti un iegūtā nauda ieguldīta attīstībā. Protams, mēs esam ieinteresēti ātrā un efektīvā pārdošanas procesā, kas ar minimāliem resursiem ļauj sasniegt iespējami labāku rezultātu,» stāsta Janvāre.

Izmantojot Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu portālu, VNĪ jau pirmajā pašu organizētajā e-izsolē veiksmīgi izdevies pārdot iepriekš nelikvīdu 10 000 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Jēkabpilī, Ārijas Elksnes ielā 8A. Lēmumu par minētā zemes gabala pārdošanu VNĪ pieņēma 2017. gada beigās. Tika organizētas divas izsoles ierastā ceļā, taču intereses par piedāvājumu nebija. Savukārt, ievietojot elektronisko piedāvājumu, darījums par 11 600 eiro tika noslēgts jau pēc pirmās izsoles, kas noslēdzās 28.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Titanium plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Baltijā

Db.lv, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas investīciju kompānija Titanium ir uzsākusi strauju ekspansiju Baltijas valstīs un tuvāko gadu laikā plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šā gada nogalē uzsāka sava Baltijas nekustamo īpašumu portfeļa veidošanu, iegādājoties pirmos divus tirdzniecības centrus Latvijā un Igaunijā. Novembrī par vairāk nekā 40 miljoniem eiro Rīgā tika nopirkts tirdzniecības centrs Ozols, savukārt pirms tam oktobrī Titanium iegādājās Viimsi Market ēku Tallinā.

Pārdots tirdzniecības centrs Ozols Rīgā  

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas...

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šobrīd risina sarunas vēl par vairāku īpašumu iegādi un portfeļa paplašināšanu, kas nodrošinātu fonda ambīcijas tuvāko gadu laikā izaugt par vienu no lielākajiem nekustamo īpašumu investoriem Baltijā gan privātajā, gan publisko pakalpojumu sektorā.

“Izveidojot Titanium Baltijas nekustamo īpašumu fondu, par primāro mērķi izvirzījām kvalitatīvu komercīpašumu iegādi ar labiem nomas līgumiem. Otrs virziens, kurā redzam lielu potenciālu, ir sadarbība ar valsts un pašvaldību sektora institūcijām, kas iedzīvotājiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus. Titanium portfelī šobrīd ir gandrīz 150 valsts sektora īpašumi visā Somijā – klīnikas, pansionāti, bērnudārzi u. c. Mēs uzskatām, ka šajā nekustamo īpašumu segmentā ir liels izaugsmes potenciāls arī Baltijas valstīs," teic Titanium nekustamo īpašumu portfeļa vadītājs Sīms Rozentāls (Siim Rosenthal).

Pēc S. Rozentāla domām, šāds sadarbības modelis ļauj daudz efektīvāk izmantot valsts un pašvaldības līdzekļus, ieguldot budžeta līdzekļus vairāk cilvēkos un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, nevis ēku celtniecībā un apsaimniekošanā. Šis modelis jau plaši tiek izmantots Somijā, kur tas ir pierādījis savu efektivitāti.

“Agrāk investīcijas ēkās veidoja ļoti ievērojamu daļu Somijas pilsētu un pašvaldību budžetos, savukārt tagad priekšroka tiek dota telpu nomai un investīcijām publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Pašvaldībām pašām vairs nav jāiegulda ievērojami budžeta līdzekļi ēku būvniecībā un tādejādi atbrīvojas finansējums, ko ieguldīt iedzīvotājiem svarīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanā.”

Titanium Oyj ir Somijas finanšu un investīciju kompānija, kuras pārvaldītie aktīvi 2021. gada jūnija beigās veidoja 1,4 miljardus eiro. Titanium lielākais speciālais ieguldījumu fonds ir Special Mutual Fund Titanium Care Real Estate, kas investē veselības aprūpes un labklājības nozares nekustamajos īpašumos Somijā (fonds aktīvi šobrīd veido 652 miljonus eiro).

Jaunizveidoto Titanium Baltijas nekustamo īpašumu pārvalda Titanium Oyj meitasuzņēmums Titanium Rahastoyhtiö Oy. Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonda pirmie iegādātie īpašumi Baltijā ir tirdzniecības centrs Viimsi Market Igaunijā un 30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs Ozols Rīgā, kam ir BREEAM vides sertifikāts. Tā galvenie nomnieki ir Kesko-Senukai veikals un Rimi hipermārkets, savukārt citos un mazākos nomas īpašumos ietilpst Hesburg ātrās ēdināšanas ķēde, Benu aptieka un vairāki citi mazumtirgotāji.

Savukārt Viimsi Market ir desmit nomnieki, no kuriem lielākie ir lielveikals Rimi un Vīmsi pašvaldības bibliotēka. Centrs uzbūvēts 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru