Nerezidenti no Krievijas joprojām interesējas par nekustamo īpašumu Latvijā 

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesa apgrūtināšanas 2014. gadā. Taču pieprasījums pēc nekustamā īpašuma no nerezidentiem joprojām pastāv.

Helmuts Medinieks, 14.6.2019

Autora foto

Nerezidenti joprojām izvēlas savu kapitālu investēt nekustamajā īpašumā Latvijā, taču ir jūtami mainījies šādu pircēju noskaņojums.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas garantē lielāku drošību un nodrošina augstākus tiesiskuma standartus, zemāku korupcijas līmeni. Lai gan tiesiskuma problēmas un korupcijas riski pastāv arī pie mums, uz ko norāda arī Moneyval ziņojums, tomēr Latvijas bankas ir uzticamākas un valdība paredzamāka nekā tas ir, piemēram, Krievijā, kur naudas uzglabāšana bankās ir samērā riskanta. Esam ģeogrāfiski tuvu Maskavai un pie mums teju visi pakalpojumi ir pieejami krievu valodā. Latvija arī šodien tiek vērtēta kā visai uzticama, ērti sasniedzama valsts bez komunikācijas barjerām. Neizbēgami, ģeopolitiskā situācija ir radījusi saspīlējumus, taču nerezidenti, redzot politisko situāciju Krievijā, vēlas savu kapitālu glabāt arī ārpus tās, Eiropas Savienībā. Līdz ar to nekustamā īpašuma iegāde tik tuvajā Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šķiet ļoti simpātiska.

Taču šī brīža pieprasījums kļuvis ievērojami atšķirīgs no tā, kāds tika piedzīvots pirms vairākiem gadiem. Nekustamo īpašumu aģente Inga Miglāne-Ābele, kura jau daudzus gadus apkalpo šādus klientus, komentē: «Agrāk tie bija emocionāli darījumi, kad klients ieraudzīja īpašumu, kas ļoti iepatikās, un to nopirka savam gandarījumam». Šobrīd nerezidenti vairāk koncentrējas uz īpašumu iegādi cenu diapazonā starp 250 000 un 300 000 eiro, cenšoties neiztērēt pārāk lielas summas un izpildot tikai minimālās prasības termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai. To apstiprina lielais daudzums augstās klases īpašumu, kuriem pircēja atrašana norit lēni. «Klienti pieņem lēmumus pārdomāti un racionāli, viņus interesē tikai nevainojama lokācija, uzturēšanas izmaksām jābūt saprātīgām,» piebilst Inga.

Papildus tam, ka pieprasījums no nerezidentu puses pēc ļoti dārgiem ekskluzīvajiem īpašumiem virs 300 000 eiro ir sarucis un nerezidentu vēlmes (pārsvarā, bet ne vienmēr) ir daudz racionālākas, tiek apsvērta arī investēšana ekonomiski attīstītākās Rietumeiropas valstīs. Tā kā naudas izcelsmes pierādīšana paliek arvien sarežģītāka, ātrāki un ērtāki darījumi, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, vairs nav viena no mūsu galvenajām priekšrocībām.

Tendence, ko šobrīd pārdevēji izjūt no nerezidentu puses un uz ko reaģē attīstītāji, ir pieprasījums pēc kvalitatīviem, tālāk izīrējamiem dzīvokļiem. Tādā veidā iespējams Eiropā gūt legālus un stabilus ienākumus, kuru izcelsmi pēc tam būs viegli pierādīt. Šādi dzīvokļi ir nelielas kvadratūras, vienas vai divu istabu, ar labu atrašanās vietu. Interese par šādiem dzīvokļiem var liecināt par izteiktu filozofijas maiņu, investējot īpašumos Latvijā.

Pēc nozares profesionāļu pieredzes uzklausīšanas, rodas iespaids, ka Latvija nerezidentu acīs var pārvērsties no ekskluzīvas atpūtas vietas par drošu un saprotamu Eiropas valsti, kurā ir vērts investēt ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka investīcijas Latvijas nekustamajā īpašumā no nerezidentiem veicinās nevis unikāli ekskluzīvie piedāvājumi, bet gan drošas ekonomiskās vides nodrošināšana, Eiropas līmeņa tiesiskuma standarti un stabilas bankas.

Tevi varētu interesēt

2018. gada pirmajā pusgadā ir piesaistīti tikai 18,4 milj. eiro, kas ir...

Par agrāk izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanu vajadzēs maksāt...

Nekustamā īpašuma nozarē 2015.gads bijis garlaicīgs. Pazīmju, ka 2016.gads būs atšķirīgs,...

Piecu gadu laikā termiņuzturēšanās atļaujas saņēmis 6871 investors un 9424 viņu ģimenes...

TUA nosacījumus piedāvā gan mīkstināt, gan arī dot tiesības valdībai apturēt to...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par...

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr...

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr...

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai...

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito...

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs...

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas...

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava...

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī...

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk...