Nerezidenti no Krievijas joprojām interesējas par nekustamo īpašumu Latvijā 

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesa apgrūtināšanas 2014. gadā. Taču pieprasījums pēc nekustamā īpašuma no nerezidentiem joprojām pastāv.

Helmuts Medinieks, 2019. gada 14. jūnijs plkst. 9:00

Autora foto

Nerezidenti joprojām izvēlas savu kapitālu investēt nekustamajā īpašumā Latvijā, taču ir jūtami mainījies šādu pircēju noskaņojums.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas garantē lielāku drošību un nodrošina augstākus tiesiskuma standartus, zemāku korupcijas līmeni. Lai gan tiesiskuma problēmas un korupcijas riski pastāv arī pie mums, uz ko norāda arī Moneyval ziņojums, tomēr Latvijas bankas ir uzticamākas un valdība paredzamāka nekā tas ir, piemēram, Krievijā, kur naudas uzglabāšana bankās ir samērā riskanta. Esam ģeogrāfiski tuvu Maskavai un pie mums teju visi pakalpojumi ir pieejami krievu valodā. Latvija arī šodien tiek vērtēta kā visai uzticama, ērti sasniedzama valsts bez komunikācijas barjerām. Neizbēgami, ģeopolitiskā situācija ir radījusi saspīlējumus, taču nerezidenti, redzot politisko situāciju Krievijā, vēlas savu kapitālu glabāt arī ārpus tās, Eiropas Savienībā. Līdz ar to nekustamā īpašuma iegāde tik tuvajā Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šķiet ļoti simpātiska.

Taču šī brīža pieprasījums kļuvis ievērojami atšķirīgs no tā, kāds tika piedzīvots pirms vairākiem gadiem. Nekustamo īpašumu aģente Inga Miglāne-Ābele, kura jau daudzus gadus apkalpo šādus klientus, komentē: «Agrāk tie bija emocionāli darījumi, kad klients ieraudzīja īpašumu, kas ļoti iepatikās, un to nopirka savam gandarījumam». Šobrīd nerezidenti vairāk koncentrējas uz īpašumu iegādi cenu diapazonā starp 250 000 un 300 000 eiro, cenšoties neiztērēt pārāk lielas summas un izpildot tikai minimālās prasības termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai. To apstiprina lielais daudzums augstās klases īpašumu, kuriem pircēja atrašana norit lēni. «Klienti pieņem lēmumus pārdomāti un racionāli, viņus interesē tikai nevainojama lokācija, uzturēšanas izmaksām jābūt saprātīgām,» piebilst Inga.

Papildus tam, ka pieprasījums no nerezidentu puses pēc ļoti dārgiem ekskluzīvajiem īpašumiem virs 300 000 eiro ir sarucis un nerezidentu vēlmes (pārsvarā, bet ne vienmēr) ir daudz racionālākas, tiek apsvērta arī investēšana ekonomiski attīstītākās Rietumeiropas valstīs. Tā kā naudas izcelsmes pierādīšana paliek arvien sarežģītāka, ātrāki un ērtāki darījumi, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, vairs nav viena no mūsu galvenajām priekšrocībām.

Tendence, ko šobrīd pārdevēji izjūt no nerezidentu puses un uz ko reaģē attīstītāji, ir pieprasījums pēc kvalitatīviem, tālāk izīrējamiem dzīvokļiem. Tādā veidā iespējams Eiropā gūt legālus un stabilus ienākumus, kuru izcelsmi pēc tam būs viegli pierādīt. Šādi dzīvokļi ir nelielas kvadratūras, vienas vai divu istabu, ar labu atrašanās vietu. Interese par šādiem dzīvokļiem var liecināt par izteiktu filozofijas maiņu, investējot īpašumos Latvijā.

Pēc nozares profesionāļu pieredzes uzklausīšanas, rodas iespaids, ka Latvija nerezidentu acīs var pārvērsties no ekskluzīvas atpūtas vietas par drošu un saprotamu Eiropas valsti, kurā ir vērts investēt ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka investīcijas Latvijas nekustamajā īpašumā no nerezidentiem veicinās nevis unikāli ekskluzīvie piedāvājumi, bet gan drošas ekonomiskās vides nodrošināšana, Eiropas līmeņa tiesiskuma standarti un stabilas bankas.


Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 29. septembris plkst. 8:10

Piecu gadu laikā termiņuzturēšanās atļaujas saņēmis 6871 investors un 9424 viņu ģimenes...

2015. gada 11. februāris plkst. 9:21

TUA nosacījumus piedāvā gan mīkstināt, gan arī dot tiesības valdībai apturēt to...

2015. gada 10. februāris plkst. 10:47

Par Ķemeru atdzimšanu, situāciju tūrisma jomā, kaimiņvalsts TV šovu un termiņuzturēšanās...

2015. gada 02. februāris plkst. 15:06

Investīciju sliekšņa paaugstināšana līdz 250 tūkst. eiro un politiskās attieksmes...

2015. gada 30. janvāris plkst. 13:50

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā laikrakstam Diena....

Nepalaid garām

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

Ar kokogļu ražošanu Rēzeknes uzņēmums Baibiņa nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus....

No šīs sadaļas
2019. gada 12. jūnijs plkst. 10:17

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par...

2019. gada 12. jūnijs plkst. 9:08

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr...

2019. gada 11. jūnijs plkst. 15:25

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr...

2019. gada 10. jūnijs plkst. 10:38

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai...

2019. gada 06. jūnijs plkst. 6:41

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito...

2019. gada 05. jūnijs plkst. 11:37

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs...

2019. gada 30. maijs plkst. 16:19

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas...

2019. gada 30. maijs plkst. 8:56

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava...

2019. gada 28. maijs plkst. 15:48

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī...

2019. gada 28. maijs plkst. 12:33

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk...