Jaunākais izdevums

Jauno projektu segmentā 2019. gada pirmajā pusgadā tika novērota aktivitātes palielināšanās – darījumu skaits salīdzinājumā ar 2018. gada pirmo pusgadu palielinājās par 31%, liecina Arco Real Estate dati.

Darījumu skaita pieaugums galvenokārt izskaidrojams ar Rīgas mikrorajonos novērotās aktivitātes palielināšanos (+ 47 %), turpretī Rīgas centrā darījumu skaits nedaudz samazinājās (- 2 %).

Analizējot Rīgas jauno projektu dzīvokļu darījumu skaitu 2019. gada pirmajā pusgadā, eksperti secina, ka lielākā daļa no darījumiem (83 %) notika cenu robežās no 40 000 līdz 130 000 eiro. Savukārt vismazāk darījumu konstatēts cenu amplitūdā no 200 000 līdz 250 000 eiro.

Lielākais darījumu skaits šogad konstatēts cenu robežās no 80 000 līdz 90 000 eiro (2018. gadā visvairāk darījumu notika cenu amplitūdā no 70 000 līdz 80 000 eiro, bet 2017. gadā – no 60 000 līdz 70 000 eiro). Tie galvenokārt bija divu vai trīs istabu dzīvokļi Rīgas mikrorajonos, kā arī Rīgas centra perifērijā.

2019. gada pirmajā pusē Rīgas jaunajos projektos kopumā reģistrēti 50 darījumi ar dzīvokļiem par cenu, kas pārsniedza minimālo slieksni termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai (250 000 eiro). Tas bija par 19 % vairāk nekā 2018. gadā tajā pašā laika periodā, kad kopumā tika reģistrēti 42 darījumi, un par 47 % vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusē, kad notika 34 darījumi. Šajā cenu kategorijā 2019. gadā vairāk darījumu notika otrajā ceturksnī, kad reģistrēti 27 dzīvokļu darījumi, bet kopumā kopš 2018. gada vidus darījumu skaits bija diezgan vienmērīgs.

Rīgas mikrorajonu jauno projektu dzīvokļu segmentā 2019. gadā tika novērotas cenu izmaiņas. Rīgas mikrorajonos esošu jauno projektu dzīvokļu vidējā cena 2019. gada pirmajā pusgadā sasniedza 1 455 EUR/m², tādējādi dzīvokļu cenas pirmajā pusgadā palielinājās par 8,6 % salīdzinājumā ar pērnā gada otro pusgadu. Straujais cenu kāpums bija gaidāms pēc cenu stabilizācijas 2018. gadā, kad tās gada laikā nemainījās (darījumu vidējā cena 2018. gada sākumā un beigās bija 1 340 EUR/m²). Salīdzinājumam: 2017. gadā dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 12 %.

Pavisam cita situācija šogad tika novērota sērijveida dzīvokļu tirgū, kur cenu pieauguma tempi samazinājās, kā rezultātā šī segmenta dzīvokļu cenas 2019. gada pirmajā pusgadā pieauga vien par 2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ārvalstu investoru padome: Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Mārtiņš Panke.

Viņš norādīja, ka Latvija jau ilgstoši ārvalstu investīciju piesaistes jomā atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā uzkrāto investīciju apmērs veido 23,7 miljardus eiro, Lietuvā - 18 miljardus eiro, bet Latvijā - 16,1 miljardu eiro.

Panke arī minēja, ka Baltijas valstis būtiskākajās lietās, kas ietver nodokļu sistēmu, ekonomikas attīstības tempu, tirgus lielumu, cilvēku resursu pieejamību un kvalitāti, ir samērā līdzīgas, lai gan, protams, Lietuvā iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks un līdz ar to arī šīs valsts ekonomikas mērogs ir nedaudz lielāks.

Tapā pašā laikā viņš norādīja, ka investīciju piesaistē svarīgs faktors ir Igaunijas un Somijas tuvās attiecības, kas ļāvis Igaunijai piesaistīt investīcijas no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kamēr Lietuvai ir ciešas attiecības ar tās kaimiņvalsti Poliju, kas arī sekmējis ārvalstu investīciju piesaistīti. «Tad pa vidu ir Latvija. Mēs esam centušies darboties visos virzienos,» pauda Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora ēku renovācija: kas uzvar – lētākā cena vai kvalitāte un pieredze?

Zane Kriķe - SIA ARBO Windows direktore, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Skolēni ar zinātniski pētnieciskajiem darbiem iziet Eiropā

Natālija Poriete, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika ES jauno zinātnieku konkurss "European Union Contest for Young Scientists" (EUCYS). 150 dalībnieki no 39 valstīm prezentēja 100 zinātniski pētnieciskus darbus (ZPD), to starpā arī trīs no Latvijas. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 19 augsti kvalificēti zinātnieki un inženieri.

Galvenās balvas, kur katra bija 7000 eiro vērtībā, ieguva darbi no Dānijas, Vācijas, Īrijas un ASV. Četras otras un četras trešās vietas balvas, attiecīgi, 5000 eiro un 3,500 eiro vērtībā saņēma projekti no Dienvidkorejas, Spānijas, Gruzijas, Somijas, Austrijas, Polijas, Šveices un Baltkrievijas. Populārākā zinātnes sfēra starp uzvarējušiem projektiem bija inženierzinātne. No katrās valsts EUCYS varēja piedalīties trīs projekti, kas tika izvirzīti ES konkursam caur nacionālo projektu atlasi. Projektu varēja pārstāvēt komanda no ne vairāk ka trim jauniem zinātniekiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

«Bija jābūt veiksmīgai kombinācijai – īstais skolēns īstajā laikā, pareizais darba vadītājs ar atbilstošām iespējām un idejām, un skolēna iekšējā motivācija kaut ko sasniegt. Šeit atklājas izziņas gars – vai skolēns grib uzzināt par pētāmo problēmu kaut ko vairāk. Eiropas līmenī konkursam tiek izvirzīti tikai tie skolēni, kuri pētāmo problēmu ir «rakuši līdz saknēm». Te ir labākie skolēni no dažādām valstīm un universitāšu pasniedzēji ar viņiem var līdzvērtīgi runāt par viņu izstrādātām tēmām,» stāsta Liepājas universitātes pētnieks un Latvijas delegācijas EUCYS konkursa loceklis Uldis Žaimis, uzsverot, ka pēc viņa domām, tiem skolniekiem, kas grib izstrādāt savu darbu Eiropas līmenī, būtu vēlams uzreiz vērsties universitātēs, kur pētnieki var identificēt problēmas risinājumu ceļus un zinās aktuālas tendences pasaulē. Pie tam, aktuāla var būt jebkura zinātniski pētniecisko darbu tēma. Uldis Žaimis ir pārliecināts, ka galvenais, lai ZPD piedāvā labāku risinājumu, nekā bijis līdz šim, jo aktuālas izpētes tēmas ir arī labākiem Latvijas skolēnu darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komercīpašumu tirgus atdzīvojas

<i>Colliers International</i> analītiķe Agija Vērdiņa, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m2 platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m2 biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m2, bet Viļņā 162 tūkst. m2. Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "AVER Brokerage", novērojot pircēju un darba meklētāju galveno problēmu - ilgo laiku, kas tiek patērēts sludinājumu portālos, lai atrastu sev piemērotu īpašumu, auto un darba vietu, ir izveidojis automatizētu robotu "Adify.lv", kurš pēc vēlamajiem kritērijiem atradīs nepieciešamo objektu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Interneta aptaujā, kurā atbildes sniedza biedri no lielākās "Facebook" nekustamā īpašuma grupas Latvijā, tika apkopots, ka vidēji īpašuma pircējs pavada 1,5 gadus, skatoties sludinājumus, tam veltot vairāk nekā 70 stundas internetā. Visbiežāk cilvēki atbildēja, ka aplūko sludinājumus 2-3 reizes dienā pa 5-10 minūtēm.

"Daudzi īpašumu, auto un darba meklētāji jūtas kā cilvēks, kurš virina tukšu ledusskapi. Tas, ka to atvērsi atkal pēc pusstundas nenozīmē, ka tajā būs tas, ko tu meklē. Pie iespējām, ko piedāvā tehnoloģijas, šo darbību var aizstāt ar tikai sev interesējošo objektu apskati un izvērtēšanu," secina uzņēmuma "AVER Brokerage" valdes loceklis Deivids Barons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads mājokļu tirgū būs ar plusa zīmi, nav pamata gaidīt cenas samazinājumu; ja būvniecības izmaksas kāps strauji, liels jauno dzīvokļu skaita pieplūdums diez vai gaidāms.

Tas savukārt varētu nozīmēt, ka attiecība starp sērijveida dzīvokļiem un jaunajiem projektiem varētu mainīties, proti, akcents no jaunajiem projektiem pārvirzīsies uz Rīgas centra neremontētajiem un sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos, pieļauj SIA Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Banku faktors

Tikmēr 2018. gadā mājokļu tirgus attīstījies divos dažādos virzienos. No vienas puses, cena lielākajā daļā mājokļu segmentu ir palielinājusies, savukārt darījumu aktivitāte pērn bijusi mazāka nekā 2017. gadā.

«Aktivitāte visos segmentos ir bijusi zemāka. Jautājums – kāpēc tā, jo dzirdam, ka vidējā darba samaksa ir palielinājusies diezgan strauji, IKP ir augstāko pieauguma rādītāji pēdējos septiņos gados,» viņš akcentē. Viens no iemesliem saistīts ar banku kreditēšanas politiku. Ir daudz gadījumu, ka cilvēki pasūta īpašuma vērtējumu, bet kredīti netiek doti, it sevišķi – ārpus Rīgas, viņš stāsta. Piemēram, Olainē ir mazģimeņu ēkas, kas, banku ieskatā, neskan labi, taču tur ir dažas ēkas, kas tiek lieliski apsaimniekotas, daudz labāk nekā vairums dzīvojamo māju Rīgā, taču banku nostāja – dzīvokļu iegādi šādās mājās nekreditē nekādā veidā. Tas pats ir attiecībā uz koka ēkām, savukārt Jūrmalai ir raksturīgas apartamentu ēkas – tās arī ne. Ārpus Rīgas tiek prasīts, lai ēkas atrastos noteiktu kilometru attālumā līdz pilsētai. «Tas bieži ir absurdi. Protams, bankas šobrīd izjūt spiedienu. Tomēr sevišķi laukos ir skumji redzēt, ka cilvēki izvēlas nebanku kreditētājus – kāpēc jāpārmaksā? Tas ir viens no tirgus attīstību kavējošiem apstākļiem,» spriež M. Laukalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Siguldas, Ropažu, kā arī Stopiņu novada kopīgi rīkotās grantu programmas «(ie)dvesma» trešajā sezonā saņemts 51 pieteikums. Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 80 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Jūrmalas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 13 projektus. No Siguldas novada saņemtas 11 biznesa idejas, no Mārupes - 9, Olaines un Ķekavas - 6 pieteikumi. Savukārt no Ropažu novada iedzīvotājiem iesniegtas trīs biznesa idejas, bet Stopiņiem - 2.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm - piemēram, veselības pakalpojumu attīstību, bioloģisku produktu ražošanu, kosmētikas ražošanu, izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.

Saņemtie pieteikumi tiks atlasīti četrās kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma cenu grandiozais kāpums gada laikā (reāli notikuši darījumi)

Db.lv, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2018.gada janvāra - 2019.gada janvāra cenu dinamikas indikators tika izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, Balsts visa gada garumā. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat pēc Valsts kontroles veiktā pētījuma par pašvaldību infrastruktūras objektiem, kas izrādījušies dārgi, neefektīvi, dažviet nepiemēroti vai pilnveidojami, Saeimas deputāti taisīja lielas acis, bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs viedi secināja, ka pašvaldībās bijušas «naudas dzīres». Vai tiešām ir tā, ka pašvaldību naudas apetīte bijusi absolūti nepamatota? Neskarsim tās, kas tērējušas tikai savus līdzekļus, bet raudzīsimies vienīgi uz ES fondu naudas tērēšanu.

Atcerēsimies pašreizējā ES fondu plānošanas perioda sākumu. 2016. gada vidū no plānotajiem 4,4 miljardiem eiro Latvija vidēji bija apguvusi tikai 119 miljonus eiro. VARAM analītiskajā ziņojumā 2016. gada vasarā situāciju raksturo rezervēti: «Šis plānošanas periods ir tikai sākuma stadijā.» Pieņemu, ka Finanšu ministrijā jau bija sākusies klusa panika. 2017. gads nāca kā lēna atmoda. Valdības vīri, augsti ierēdņi, plānotāji reģionos jau skaļi un nepārprotami pašvaldībām norādīja uz to, ka nauda ir jāņem un neņemt naudu nav saprātīgi. Vai kāds miedza ar aci, ka projektus neskatīsies tik stingri? Neredzēju, bet pieļauju, ka bija arī šādi mājieni!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tirdzniecības centru projekti ietekmē komercplatību segmentu arī Rīgas centrā, tomēr veikalu aizplūšana uz tiem nav masveida parādība.

Tajā pašā laikā pilsētas centrā izteiktāks ir dalījums starp populārām un mazāk iecienītām ielām un kvartāliem.

Kompleksa pieeja

Akropoles atvēršana likumsakarīgi mudināja pārējo tirdzniecības centru (t/c) īpašniekus pārskatīt savu stratēģiju, piemēram, tie, kam bija paplašināšanas plāni, attiecīgi sāka darbus, komentē nekustamā īpašuma eksperte Olga Kozina. Paplašinoties izvēlei, cīņa par katru pircēju saasinās, t/c cītīgāk piestrādā pie nomnieku salikuma, koncepcijas, iegulda dažādās mārketinga aktivitātēs. Attiecīgi, palielinoties telpu izvēlei t/c, mazumtirgotāji, kas vēlējās iekļūt tajos, bet nav varējuši dabūt tur vietu, šobrīd ir ieguvuši šādu iespēju, līdz ar ko daži var atstāt iepirkšanās ielas. Tomēr pagaidām nav sagaidāms, ka tas varētu krasi ietekmēt centra komercplatību segmentu, viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada oktobra cenu indikators izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, 1 Partner. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada augusta cenu indikators izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, 1 Partner. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ikmēneša nekustamo īpašumu tirgus cenu indikators (februāris, 2018)

Lelde Petrāne, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada februāra cenu indikators izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, Balsts. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada novembra cenu indikators izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas "Ober Haus", "Latio", "1 Partner". Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalns jeb Jaunais Mežaparks nostiprinās prestižo rajonu sarakstā

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada jūnija cenu indikators tika izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, 1 Partner. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus pērn uzņemtie apgriezieni turpina augt un šobrīd jauno mājokļu segmentā vērojama liela aktivitāte. Pieprasījums pēc jauniem un moderniem mājokļiem ir augsts - gandrīz katrā mikrorajonā ir uzcelts kāds jauns mājokļu projekts un vairāki ir būvniecības vai plānošanas procesā.

Pētījumi liecina, ka jauna mājokļa tīkotāji jūtas arvien stabilāk un pārliecinātāk par savu finansiālo situāciju. Nozīmīgu artavu kopējā procesā sniedz arī ALTUM programmas, ko atbalsta un realizēt piedāvā lielākās bankas Latvijā.

Lai ikviens varētu ērti meklēt, pārskatīt un salīdzināt šobrīd pieejamos mājokļu piedāvājumus Rīgā un Pierīgā, nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv īpaši veidotā portāla sadaļā piedāvā vienuviet apskatīt dažādās Rīgas apkaimēs iegādei pieejamos jaunos dzīvokļu projektus, mājas un apbūves zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru